Strīdu līkloču bilance 

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

Sanita Igaune, 2010. gada 14. marts plkst. 9:50

""

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

""

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Eksperti atgādina, ka šīs reklāmas domātas klientiem, kas maina operatoru, saglabājot numuru, kas no kopējās operatoru klientu bāzes ir niecīga daļa un diez vai nodrošinās būtisku tirgus daļas pieaugumu. Katra operatora reklāmas izmaksas mērāmas vairākos tūkstošos latu.

""

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis (pa kreisi) un Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre

Lattelecom un Baltkom

Strīda būtība

Telekomunikāciju nozarē ir liela konkurence, tomēr uz kopējā fona izceļas attiecības starp Lattelecom un Baltkom. Ik pa laikam operatoru vadītāji ar mediju starpniecību viens otram velta ne visai glaimojošus vārdus. Pērnā gada rudenī, piemēram, Lattelecom šefs Juris Gulbis, stāstot par nozari, izteicās, ka problēmas šobrīd rodas tiem, kas treknajos gados investēja helikopteros, nekustamajos īpašumos un zirgu staļļos. Nevienam nav noslēpums, ka ar nekustamo īpašumu un zirgu biznesu paralēli telekomunikācijām bija aizrāvies tieši Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre. Arī P. Šmidre neskopojās ar viedokli un norādīja, ka Lattelecom ir liela lokomotīve, kas dodas uz priekšu un pārējiem uzņēmumiem ar to konkurēt ir grūti. Uzņēmumi plūcas arī tiesā, turklāt pēc Lattelecom prasības Baltkom kontiem uzlikts arests 74 tūkstošu latu apjomā. Tāda, pēc Lattelecom aprēķiniem, ir summa, ko uzņēmumam ir parādā Baltkom, nenorēķinoties par numura saglabāšanas pakalpojumu. Tas Latvijā pieejams no 2005. gada decembra – klienti var pāriet pie cita operatora, saglabājot tālruņa numuru. Šajā gadījumā Lattelecom klienti pārgājuši pie Baltkom un vēlējušies saglabāt numuru. Baltkom gan uzskata, ka neko nav parādā.

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Par pakalpojumu ir jāmaksā, saka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis, uzsverot, ka

P. Šmidrem īsti taisnības nav. Šādos gadījumos operatori reizēm mēdz vienoties, bet, ņemot vērā uzņēmumu savstarpējās attiecības, tas nav izdevies. Tādējādi lielākais zaudētājs no šādas tiesvedības ir Lattelecom, jo uzņēmums ne tikai zaudē klientus, bet tam ir jāiegulda darbs un līdzekļi, lai nodrošinātu numura pārnešanu Baltkom tīklā, taču rezultātā neviens par to nesamaksā. Tomēr Baltkom kā ieguvēju, ietaupot 74 tūkstošus latu, nevarētu uzskatīt, jo uzņēmuma kontiem uzlikts arests. Ieguvēji no šādām lietām ir tikai juristi – jo ilgāks laiks paiet, jo tiem labāk patīk. To apliecina arī senā anekdote – jaunais jurists atnāk mājās un tēvam saka: es četrās dienās atrisināju lietu, kuru tu nespēji 20 gadus. Tēvs padomā un atbildot jautā – bet ar ko tu tagad 20 gadus barosi savus bērnus?

""

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis (pa kreisi) un TV3 Latvija ģenērāldirektore Baiba Zuzāne

Lattelecom un TV3

Strīdus būtība

Pirms neilga laika ass strīds Lattelecom izvērsās ar TV3 – nepilnu pusgadu Lattelecom IP televīzijas klienti neredzēja TV3. Galvenais domstarpību cēlonis bija TV3 ieceres pieprasīt naudu par satura demonstrēšanu, norādīja Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele. Janvārī domstarpības tika atrisinātas, bet līguma nosacījumi nav zināmi. Joprojām juridiski neatrisināta ir TV3 retranslācija ciparu TV, ko ievieš Lattelecom. Nav skaidrības, ko pēc 1. jūnija, kad Latvijā tiks atslēgta analogā apraide, darīs TV3, kas līdz šim paudis vēlmi palikt vecajā sistēmā (pamatojot to ar augstajām ciparu TV izmaksām). Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs uz to atbildējis, ka vienam operatoram analogo tīklu neuzturēs vai arī prasīs par to ievērojamu samaksu.

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Lielākie zaudētāji viennozīmīgi bija skatītāji, kas neredzēja TV3. Tomēr pozitīvi, ka Lattelecom IP televīzijas skatītājiem tajā laikā piedāvāja papildu TV kanālus. Lattelecom un TV3 no strīda nav ieguvēji, jo Lattelecom klientiem bez maksas bija jāpiedāvā citi TV kanāli, savukārt TV3 auditorija samazinājās. Ieguvēji no šāda strīda ir abu pušu juristi, kas gatavoja līgumus un centās panākt savstarpēju vienošanos. Savukārt saistībā ar pāreju no analogās uz digitālo TV ieguvēji varētu būt tieši patērētāji, jo šobrīd kabeļu un satelīttelevīzijas operatori pazemina TV pakalpojumu cenas, cenšoties pārvilināt tos, kam turpmākai TV uztveršanai jāpērk dekoders. Tiesa, cīnoties par klientiem, daži pakalpojumu sniedzēji, iespējams, jau iet zem pašizmaksas. Protams, ieguvēji ir arī reklāmisti – televīzijā dominē reklāmas analogo TV skatītāju uzrunāšanai.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2010. gada 12. marts plkst. 17:46

Liepājas domes opozīcija pēta līdzekļu izlietojumu vairākās Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrībās,...

2010. gada 12. marts plkst. 15:20

Jūrmalas domes deputāti šodien lems par pilsētas mēra Raimonda Munkevica (Jūrmala-mūsu mājas)...

2010. gada 12. marts plkst. 14:56

Liepājā šoziem pēc dokumentiem izvesti 13 tūkstoši kubikmetru sniega, taču noglabāšanas...

2010. gada 12. marts plkst. 13:13

Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2009.gada decembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums...

2010. gada 12. marts plkst. 11:24

Par Rucavas novada domes priekšsēdētāju 11. martā ievēlēts Andis Rolis. Domes sastāva...

2010. gada 12. marts plkst. 10:07

No AS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) tūkstošu pelnītājiem 53 personu vidējā alga...

2010. gada 12. marts plkst. 9:41

Ventspils augsto tehnoloģiju parkā uzsāk darbu jauns uzņēmums Latvisoft, kas darbosies mobilo...

2010. gada 12. marts plkst. 8:42

Noliedzot jelkādu saistību ar Rīgas vicemēru Aināru Šleseru, šogad 27.martā jaunu...

2010. gada 11. marts plkst. 18:07

Kredītus, kas ņemti Valsts kasē latos, Liepājas dome nolēmusi pārkreditēt eiro strauji...

2010. gada 11. marts plkst. 18:06

Iekšlietu ministrija izstrādājusi noteikumus, kas paredz atcelt speciālas atļaujas un ieviest...