Šure: Bordo karotīte ir legāls vietējo ražotāju protekcionisms 

Pērn ieviestā Bordo karotīte izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - Zaļās un Bordo - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

LETA, 2015. gada 23. marts plkst. 8:36

Foto: LETA

«Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. Zaļās karotītes sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet Bordo pieļauj arī ievestās izejvielas,» sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - Bordo - «karotīti» un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

«Jau vēsturiski Zaļā karotīte asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs Zaļo karotīti nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt Bordo karotīte ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem Zaļās kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka,» sacīja uzņēmēja.

Savukārt jautāta, vai Bordo karotītes statuss iepirkumos tiešām «strādā» vai tomēr joprojām iznākumu nosaka zemākā cena, viņa atzina, ka «sāk strādāt un arvien vairāk uzņēmumu to novērtē».

«Būtībā «karotītes» izveide ir legāls vietējo ražotāju protekcionisms. Tā kā līdz šim iepirkumos noteicošais faktors bija cena, skolās un slimnīcās varēja pasniegt ne pārāk labu produktu. Tagad, uzrādot karotītes sertifikātu, uzņēmums iegūst prioritāti iepirkumos visos valsts sektoros. Publisko pārtikas iepirkumu kopējā vērtība pērn bija 27,4 miljoni eiro, bet tikai nelielā daļā uzvar uzņēmumi ar vietējo produkciju. Kāpēc šo naudu jāatdod importam?» norādīja Šure.

Tāpat viņa sacīja, ka Bordo karotītes statuss nozīmē ne tikai priekšroku iepirkumos, bet arī veiksmīgākas eksporta iespējas.

«Pārtikas kvalitātes klastera programmā veicam tirdzniecības misijas, kur tiek izpētīts tirgus, iepircējiem aizsūtīts produktu katalogs, sarunātas pārrunas ar tirdzniecības ķēdēm. Dažkārt pirmais šāviens neizšauj, bet, ja atbilst kvalitāte, iepakojums, sākas nākamā sarunu kārta, nosūta pārbaudes partiju utt. Tā jau ir reāli apgūti vairāki eksporta virzieni, piemēram, maiznīca Flora ienāca Zviedrijas tirgū. Lai uzņēmums dabūtu Bordo karotīti, nav obligāti jāiestājas klasterī, bet tas tomēr dod prioritāti, jo norāda uz augstiem kritērijiem,» rezumēja federācijas vadītāja.

Bordo karotīte ar valdības lēmumu tika ieviesta 2014.gada augustā, kā pirmais novembrī to saņēma AS Aloja-Starkelsen par augļu želejām. Patlaban zīmols piešķirts aptuveni 100 produktiem, savukārt Zaļā karotīte ir piešķirta vairāk nekā 150 dažādiem produktiem.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2015. gada 20. marts plkst. 16:13

Martā Latvijas lauksaimniekiem piederošais, jaunais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas...

2015. gada 20. marts plkst. 9:52

Fazer ražošanas konsolidācijas projekts Baltijā ir sekmīgi pabeigts, un notikusi visu ražošanas...

2015. gada 20. marts plkst. 9:35

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union sācis ražot dzeramo Lakto ar meža zemenēm...

2015. gada 20. marts plkst. 9:00

Ekoloģiski audzētas Latvijas zemnieku produkcijas klāsts aug, nozari ietekmēs Lauku attīstības...

2015. gada 19. marts plkst. 14:53

Izmaiņas reģistrētas AS LPB padomē, liecina Lursoft dati....

2015. gada 19. marts plkst. 8:43

Cido grupa pērn palielinājusi alus tirgus daļu Latvijā un guvusi labu peļņu,...

2015. gada 18. marts plkst. 14:14

Jaunu komercķīlu reģistrējis dzērienu vairumtirgotājs SIA SPI Distribution (Latvia), liecina Lursoft...

2015. gada 18. marts plkst. 12:02

Noslēdzies SIA Glear izsludinātais iepirkums par čipsu ražotnes izveidi Jersikas pagastā, liecina...

2015. gada 18. marts plkst. 11:03

Gulbenes novada domes deputāti vēl domā, piedalīties pašvaldībai vai ne SIA Gulbenes...

2015. gada 17. marts plkst. 9:05

Pārstrādātāji par pienu ar zemniekiem dāsnāk norēķinās valstīs, kur ir lielāks pašpatēriņš...