Sabiedrība

Šūšanas firmas Nienhaus & Lotz Lettland darbinieki ceļā uz darbu lauž kājas

Dienas Bizness, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Rūpnieciskās šūšanas firmas Nienhaus & Lotz Lettland vairāk nekā 170 strādniekiem Gulbenē, kuriem darbs ir organizēts maiņās, krēslas stundas gājiens uz darbavietu vai mājās no tās kļūst par izturības pārbaudījumu, reģionālajam medijam Dzirkstele stāstījusi kāda šā uzņēmuma darbiniece. Nesen, tumsā iedama mājās no darba, viņas kolēģe šajā ceļa posmā izmežģījusi kāju.

«Gulbenē ielas posms no Ceriņu ielas līdz šūšanas fabrikai vienmēr ir bijis tumšs, bet pašlaik tas vispār palicis bez gaismas. Vai tiešām tā paliks līdz nākamajam gadam, kad solīta Draudzesskolas ielas rekonstrukcija un apgaismojuma sakārtošana? Cik mūsu fabrikas darbiniekiem pa to laiku vēl būs jācieš? Bijuši arī vairāki gadījumi, kad strādnieces šajā tumšajā ielas posmā lauzušas kājas!» stāstījusi fabrikas šuvēja.

Gulbenes pilsētas pārvaldes speciālists saimnieciskajos jautājumos Juris Aleksāns Dzirkstelei skaidrojis, ka Draudzesskolas ielā pušu ir kabelis. Kurā konkrētajā vietā tas ir noticis, esot grūti pateikt, jo tas ir tehniski sarežģīti. Tā kā šogad visi līdzekļi pilsētas ielu apgaismojuma sakārtošanai ir izlietoti, vienīgā iespēja ir atteikties no pilsētas centra izgaismošanas Ziemassvētkos, novirzot naudu Draudzesskolas ielas sakārtošanai, taču tādā gadījumā par to būtu jālemj pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem.

Viņš tiem, kuri iet kājām pa Draudzesskolas ielu, ieteicis ievērot ceļu satiksmes noteikumus, kuri paredz: «Diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jālieto gaismas atstarotājs vai cits gaismu atstarojoša materiāla elements vai jātur rokā iedegts lukturītis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Raidījums: Rāvja būvfirmai un RCI Gulbene draud divu miljonu latu sods par neatļautu vienošanos

Dienas Bizness, 13.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta 15:47 - KP būvkompāniju RCI Gulbene par karteli iepirkumos soda ar 125 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvkompānijai RCI Gulbene piemērojusi 125 tūkstošu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, žurnālistus ceturtdien preses konferencē par atklāto būvniecības uzņēmumu karteļa vienošanās shēmu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu iepirkumos informēja KP.

Konkurences uzraugi, pēc viena pārkāpuma dalībnieka ziņojuma, konstatējuši divu būvkompāniju aizliegtu vienošanos piedaloties iepirkumos. Pārkāpuma iniciatoram - SIA RCI Gulbene - piemērots sods 125 tūkstošu eiro apmērā.

KP saņēma informāciju kopumā par trim iepirkumiem, kuru kopējā līgumcena bija 684,77 tūkstoši eiro. Divus no iepirkumiem rīkoja zemnieku saimniecības un vienu pašvaldības skola, bet visos gadījumos būvdarbu veikšanai bija piesaistīti ES fondu līdzekļi.

Aizliegtā vienošanās īstenošanas shēma – viens uzņēmums iesniedz pasūtītājam savu vēlamo tāmi, bet otrs iesniedz mākslīgi sadārdzinātu tāmi. Divos no iepirkumiem pasūtījumu saņēma SIA RCI Gulbene, vienā - otrs uzņēmums, bet reālie darbi 100% apmērā kā apakšuzņēmējam tika nodoti SIA RCI Gulbene. Par šādu «SIA RCI Gulbene» otram pretendentam izmaksāja atlīdzību 3% apmērā no iepirkuma līgumcenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējs vīlies gulbeniešos: «laikam ogošana ir svarīgāka»

Dienas Bizness, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenē vairākas bijušās SIA Krontex P šūšanas ceha darbinieces ir vērsušās ar iesniegumiem Valsts darba inspekcijā neizmaksāto algu dēļ, ziņo reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Krontex P komercdirektors Osvalds Kundziņš Dzirkstelei apstiprina: «Jā, ir beigusies mūsu uzņēmuma darbība Gulbenē. Ļoti strauji beidzās. Darbinieki vienkārši rakstīja iesniegumus un gāja prom. Es tieši biju atgriezies no atvaļinājuma, kad ražošanas vadītāja man teica, ka nekavējoties ir jābrauc uz Gulbeni. Tur kaut kas notiekot ne tā, kā vajag. Kad atbraucu, Gulbenē bija palikuši vairs tikai septiņi darbinieki. Neatstrādāja neko, meta darbu malā un gāja projām. Nu nenoticēja cilvēki laikam. Daži vēl nebija saņēmuši pat pirmo algu... Tāda attieksme. Pie jums, Gulbenē, cilvēkiem laikam ogošana ir svarīgāka. Tā ir pieraduši dzīvot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gulbenē ar preču zīmi «Ražots Latvijā» šuj kleitas vācu tirgum

Dienas Bizness, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Nienhaus & Lotz Lettland Gulbenes ražotnē mēnesī sašuj 12 līdz 14 tūkstošus kleitu. Gada apgrozījums ir aptuveni pusotrs miljons eiro, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

11.oktobrī apritēs 20 gadu, kopš Gulbenē, kādreizējās rūpnīcas Alfa ceha telpās 3000 kvadrātmetru platībā, darbojas šis šūšanas uzņēmums. Šobrīd tajā ir nodarbināts 171 cilvēks, no kuriem tikai daži ir no Balvu puses, visi pārējie - Gulbenes pilsētas un novada iedzīvotāji.

Patlaban ražotnē darbs norit pie pieciem konveijeriem piecu pieredzējušu meistaru vadībā. Bijis arī sestais konveijers, taču tas vairs nevarēja pastāvēt, kad viena no meistarēm pameta Gulbeni, lai dotos peļņā uz ārzemēm, raksta medijs. «Ir doma izveidot atkal sesto konveijeru. Taču tad ir jānokomplektē jauna grupa, jāapmāca. Paplašināt darbību noteikti domājam. Darba devējs mums to iesaka,» stāstījusi Gulbenes ražotnes vadītāja Ilze Boldāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciens Līgo svētkos norīkos papildus vagonus un vilcienus

Gunta Kursiša, 20.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo svētku brīvdienās - 23. un 24. jūnijā, kā arī pirms un pēc svētkiem 21. un 22. jūnijā un 25. jūnijā dīzeļvilcienu sastāvos maršrutos uz Daugavpili, Zilupi, Krustpili un Valgu palielinās vagonu skaitu, informē a/s Pasažieru vilciens pārstāvji.

Tāpat 22., 23. un 24.jūnijā saskaņā ar brīvdienu sarakstu kursēs arī elektrovilcieni.

Pirmdien, 24. jūnijā papildus tiks norīkoti šādi brīvdienu dīzeļvilcieni:

• Rīga (plkst.8:30)-Krustpils (10:55) Nr.606;

• Krustpils (plkst.11:40)-Rīga (14:10) Nr.605;

• Rīga (plkst.11:40)-Rēzekne-2 (14:31) Nr.862;

• Rēzekne-2 (plkst.14:55)-Rīga (18:00) Nr.861;

• Rīga (plkst.12:55)-Daugavpils (16:39) Nr.610;

• Daugavpils (plkst.13:00)-Rīga (16:50) Nr.601;

• Rīga (plkst.9:22)-Sigulda (plkst.10:35) Nr.644*;

• Sigulda (plkst.10:47)-Rīga (plkst.12:00) Nr.643*.

Šie vilcieni atbilstoši sarakstam kursēs arī sestdien un svētdien, 22. un 23.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankai filiāles Gulbenē nebūs, būs tikai bankomāts

Dienas Bizness, 05.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenē SEB bankas filiāles tomēr nebūs. Gulbenē turpmāk būs pieejams tikai SEB bankas bankomāts un internetbankas termināls, kuros iespējams veikt nepieciešamos ikdienas norēķinus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Gulbenes pašvaldībā bija cerējusi, ka izdosies tomēr vienoties ar banku.

«Klātienes konsultācijas nepieciešamības gadījumā klienti turpmāk varēs saņemt pie mūsu klientu darījumu vadītājiem Alūksnes filiālē, Brūžu ielā 1, bet atbildes uz citiem jautājumiem no mūsu speciālistiem, sazinoties ar SEB Klientu centru pa tālruni 8777,» norāda SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

K.Martinsone stāsta, ka SEB banka pārskata filiāļu tīklu atbilstoši esošajām biznesa aktivitātēm un izmaiņām klientu paradumos. Šo faktoru rezultātā pieņemts lēmums atsevišķās pilsētās, tanī skaitā arī Gulbenē, samazināt filiāļu skaitu un mainīt bankas klientu apkalpošanas koncepciju - saglabājot klientiem iespējas saņemt bankas pakalpojumus elektroniskajos kanālos (internetbankā, bankomāti) un speciālistu konsultācijas attālināti, sazinoties ar speciālistiem Klientu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Jāni Libeku reģionālais laikraksts Dzirkstele ticies ābolu sidra ražotnē, kas atrodas Brīvības ielā, Gulbenē. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms trīs gadiem kopā ar draugu prātojuši, ko varētu vēl papildus darīt savam ikdienas darbam, un radusies doma, ka varētu veidot savu uzņēmumu. Jānis atzīst, ka jau skolas laikā prātā virmojusi doma, ka gribētu veidot uzņēmumu, kas saistās ar ražošanu, vēsta laikraksts.

Sākumā ar draugu izmēģinājuši ražot dažādus dzirkstošos vīnus, piemēram, no bērzu sulām, līdz tomēr sapratuši un nonākuši pie secinājuma, ka ābolu sidrs ir tas produkts, kuru mūsu platuma grādos var ražot tiešām kvalitatīvu. Jānis skaidro, ka ābols ir Latvijas auglis, kurš pie mums ir pieejams bez problēmām, to parasti ir daudz un tie ir ļoti piemēroti laba sidra iegūšanai.

Lai arī Jānis ābolu sidra recepti pilnībā neatklāj, tomēr viņš pastāsta, ka no brīža, kad uz ražotni tiek atvesti āboli līdz gatavai produkcijai, kad jau var atvērt gatavu ābolu sidra pudeli un nobaudīt to, paiet aptuveni pusgads. Sidra garšu veido tas, no kādām ābolu šķirnēm tiek iegūta ābolu sula.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Par uzņēmējiem pašvaldība interesējoties, tikai kad jāatved kāda oficiāla delegācija

Dienas Bizness, 24.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenē mazā un vidējā biznesa attīstība norit dinamiski – veikals pie veikala, tirgotava pie tirgotavas un pa vidu arī frizētavas, dažādi biroji, viesnīca. Pilsētas ekonomisko stabilitāti balsta arī vairāki lielie uzņēmumi, to vidū kokapstrādes uzņēmums Konto, kas nodrošina apmēram 80 darbvietu un ar savu produkciju iekarojis ārvalstu tirgus, turpinot apskatu par uzņēmējdarbību Latvijas pilsētās, norāda laikraksts Diena.

2008.–2009. gada krīzi Gulbene jau esot pārvarējusi, un, lai gan patlaban jauni uzņēmumi lielā skaitā nerodas, esošie toties turas. Krīzes sekas gan izjūtamas tā, ka daudzi gulbenieši aizbraukuši strādāt uz ārvalstīm, turklāt viņu vidū īpaši daudz esot jauniešu.

Attiecības ar Gulbenes novada domi Dienas aptaujātie uzņēmēji raksturojušas kā mierīgu līdzāspastāvēšanu, bet par savu galveno problēmu atzinuši profesionālu speciālistu trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Elvi pārtrauks darbu Gulbenē

Dienas Bizness, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Elvi Latvija apstiprina Gulbenē izskanējušo informāciju, ka veikals Elvi pārtrauks darbu. No 4.septembra tas būs slēgts, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Ir samazinājusies pircēju aktivitāte. Iemesli mums nav zināmi. Visi darbinieki tiek atbrīvoti un saņems kompensācijas, savukārt divi darbinieki tiek pārcelti uz AlkOutlet veikalu, kurš tagad atrodas Ābeļu ielā. Par veikala ēku nevaru informēt, jo Elvi ir tās nomnieks, nevis īpašnieks,» stāsta tirgotāja pārstāve Ksenija Andrijanova.

Medijs atgādina 2005.gada novembri, kad vairāki simti cilvēku jau stundu pirms atvēršanas pulcējās pie jaunuzceltā veikala Elvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gulbenes uzņēmums: «Mums jautā, kā mēs pelnīsim ar šo staciju. Mēs nezinām.»

Dienas Bizness, 05.02.2015

SIA Lāčplēši – Moto valdes locekle Guntra Rone uzskata, ka paies gadi un Latvijā šādas stacijas kļūs tikpat nepieciešamas, kā šobrīd tas jau ir vērojams Igaunijā.

Foto: Gatis Bogdanovs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenē izveidota pirmā elektromobiļu un hibrīdauto uzlādes stacija. Pagaidām tās vienīgais klients ir novada dome, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Darbu ir sākusi Gulbenes novadā un šobrīd arī visā Ziemeļaustrumvidzemē vienīgā publiski pieejamā elektromobiļu, kā arī hibrīdauto (darbināšanai izmanto degvielu un elektrību) uzlādes stacija. Tā atrodas SIA Lāčplēši – Moto teritorijā - Brīvības ielā 66. «Šī ir ātrās uzlādes - 50 kilovatu līdzstrāvas - stacija. Latvijā tādas pagaidām ir tikai divas. Otra ir Ogrē,» informē SIA Lāčplēši – Moto valdes locekle Guntra Rone. Stacijā automašīnas uzlāde notiek nepilnas pusstundas laikā. «Uzlādēt elektromobili var arī jebkurā citā vietā, arī mājās, taču tad tam būs nepieciešamas 6 līdz 8 stundas,» skaidro G. Rone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikusi Nodarbinātības valsts aģentūras tikšanās ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland darbiniekiem, kuras laikā Krāslavas šūšanas uzņēmuma SIA Nemo īpašniece Inga Zemdega-Grape informēja, ka maija vidū Gulbenē tiks izveidots jauns šūšanas cehs ar 40 darbiniekiem.

Kā informēja NVA Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko, uz tikšanos ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland ir ieradušies 103 darbinieki. NVA, Valsts darba inspekcijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Gulbenes novada speciālisti viņiem sniedza informāciju par attiecīgo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējām un nosacījumiem.

Tā kā uzņēmumam SIA Nemo pasūtījumu skaits ir pietiekami liels un uzņēmumā uzskata, ka Gulbenes darbinieki ir pietiekami kvalificēti, ir iespēja rast abpusēji izdevīgu darījumu, skaidroja Zemdega-Grape.

«Ideja radās tikai un vienīgi saistībā ar situāciju, ka cilvēki ir palikuši bez darba. Godīgi runājot, ja tas nebūtu noticis, nezinu, vai būtu ko tādu darījusi. Pašlaik uzņēmums Krāslavā intensīvi apmāca šuvējas, un tas būtu tikai prātīgi - bāzēt ražošanu vienuviet. Bet, neskatoties uz papildu izmaksām un neērtībām, uzņēmums ir ieinteresēts dot cilvēkiem darbu, un arī darbiniekiem būs prieks turpināt strādāt savā profesijā,» atklāja uzņēmuma īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgran atver 17 miljonus eiro vērtu ražotni Gulbenē

Māris Ķirsons, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ziemeļaustrumu reģionos elektrolīniju bojājumus novērsīs 54 brigādes

Jānis Rancāns, 30.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nakts laikā sasalstošais lietus izraisījis avārijas elektroapgādes traucējumus Madonā, Balvos, Gulbenē. Intensīvi attīrot elektrolīnijas, maz bojājumu konstatēti Alūksnes apkārtnē. Bojājumu novēršanas darbus veic 54 AS Sadales tīkla un darbuzņēmēju brigādes.

Jau vakar sinoptiķi ziņoja par izteiktiem laika apstākļu kontrastiem, kad ziemeļaustrumu reģionos gaisa temperatūra bija zem mīnusa atzīmes, savukārt austrumu reģionos – virs plus zīmes. Kombinējot ar nokrišņiem, siltās un aukstās gaisa masas veido robežšķirtni ziemeļaustrumu reģionos, kur sasalušais lietus izraisījis lielu apledojumu – Madonā, Balvos, Gulbenē. Šo pilsētu apkārtnē esošajās elektrolīnijās konstatēti vairāki bojājumi, kas izraisījuši elektroapgādes traucējumus vairākiem tūkstošiem mājsaimniecību.

Sadales tīkls norāda, ka minētās teritorijas ir mežiem bagātas un cietušas 2010./2011. gada snieglauzes laikā. Sadales tīkls skaidro, ka pērn uzsācis elektrolīniju attīrīšanu no kokiem un lielākais darbu apjoms veikts Alūksnē, kur šobrīd, ja salīdzina ar citām vietām, ir ievērojami mazāks avārijas elektroatslēgumu skaits. Ja minētajās apkārtnēs tas svārstās ap diviem tūkstošiem, tad blakus esošajā Alūksnē – ap divsimt, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neomulīga ainava paveras acij, stāvot iekšpus Gulbenes alus brūža iežogotajai teritorijai. Ir sajūta, ka tā pamesta steigā. Zeme ir piebirusi sīkām, smalkām stikla lauskām kā pēc sprādziena, pieredzēto atstāsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Pagalmā pie ceriņu krūma zemē guļam manāma prāva kaudzīte alus etiķešu: gaišais pasterizētais alus Vecais draugs, Vidzemes alus, Arnolda... 2007. gada oktobrī SIA Gulbenes alus darītava uzsāka Barona gaišā alus ražošanu, tā atdodot godu baronam fon Volfam, kurš 1811. gadā izveidoja Gulbenē iesala dedzinātavu, ko varot uzskatīt par Gulbenes alus darītavas pirmsākumu. Tas bijis teju pēdējais skaistais žests. Un 2009. gada sākumā uzņēmums pilnībā pārtrauca alus ražošanu apgrozāmo līdzekļu nepietiekamības dēļ. Atsākt šodien vairs nebūtu iespējams, jo ir izlauztas un aizvestas visas alus darīšanai nepieciešamās iekārtas, secinājusi Dzirkstele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gulbenes alus darītavas teritorijā - kā pēc kara

Dienas Bizness, 16.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzot tuvplānā, kā tagad izskatās Gulbenes alus darītavas teritorijā, grūti iedomāties, ko ar to var iesākt. Kādreiz ražošanā izmantotās iekārtas ir izlauztas kopā ar visu sienu. Visapkārt ir gruveši kā pēc kara. Taču joprojām ir redzamas arī senās arhitektūras aprises, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Gulbenes alus darītava nekustamais īpašums Gulbenē pērn divreiz rīkotajā izsolē netika pārdots, jo nebija neviena pretendenta. Saskaņā ar likumu turpmāko divu nedēļu laikā kreditori varēja pieteikties uz šo īpašumu, lai paturētu to par atkārtotās izsoles sākumcenu 35 850 latiem jeb 51 009,95 eiro, norāda laikraksts.

Gulbenes novada dome pārāk ilgi domājusi, paturēt vai ne savā īpašumā Gulbenes alus darītavu, kas pašvaldībai esot parādā nesamaksāto nekustamā īpašuma nodokli - 24 000 latu jeb 34 148,92 eiro. Lēmums pašvaldībā par rīcību šajā sakarā bijis jāpieņem divu nedēļu laikā kopš pagājušā gada 19. novembra, kad notika izsole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gulbenē nepieņem ekspluatācijā rekonstruēto Baložu ielu

Dienas Bizness, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenes novada dome joprojām ekspluatācijā nav pieņēmusi rekonstruēto Baložu ielu Gulbenē. Turpinās pašvaldības sarakste ar pasūtīto darbu izpildītāju - Rīgas SIA RBSSKALS Būvvadība, raksta reģionālais medijs Dzirkstele.

Kā vēstīts, tiesā ir ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process (TAP), taču vēl nav lemts par TAP plāna pieņemšanu.

Pēc Gulbenes novada domes skatījuma, darbi Baložu ielā ir veikti nekvalitatīvi.

Madonas ceļa daļas (Baložu ielas), kas ieved Gulbenē, rekonstrukcijas termiņš bija 1.augusts. Projektu īstenoja novada pašvaldība, un tā kopējās izmaksas ir 1,137 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu veido valsts budžeta finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Libeks un Sprudzāns», kas ražo «Tālavas sidru», realizējos trīs projektus ar mērķi paaugstināt ražošanas kapacitāti un produktu kvalitāti.

Biedrība «Sateka» savā kontā sociālajā tīklā facebook informē, ka projektu realizācija bija nepieciešama, lai uzņēmums spētu nodrošināt savas produkcijas izejvielu - sulu - pietiekamību, paplašinātu produktu sortimentu un uzlabotu to kvalitāti.

«Tā kā vietējo augļu sulas iespējams iegūt tikai limitētu laika periodu, nepieciešams īsā laika periodā izspiest un sagatavot sulas vismaz nākamajiem 18 mēnešiem. Ar esošajām iekārtām ir bijusi sasniegta maksimālā kapacitāte un ražošanas apjomu palielināt vairs nav bijis iespējams. Iegādājamo iekārtu jaudas ir pietiekamas arī eksporta uzsākšanai, kā arī papildus dod iespēju dažādot ražošanu, kā arī piedāvāt sulu spiešanas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem,» skaidro biedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Īru sēņu audzētāji darbiniekus meklē piecās Latvijas pilsētās, solot teju 2000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas šampinjonu audzētāju kooperatīva CMP Mushroom plāni šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās izvērst darbinieku meklēšanu vietējo darba devēju vidū radījuši nopietnas bažas, ka Latviju atkal pametīs strādātspējīgie iedzīvotāji, trešdien, 29.novembrī vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Īrijas sēņu audzētavas pārstāvji no 1. līdz 8. decembrim viesosies piecās pilsētās – Jēkabpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Viņi sēņu lasītājiem un sēņu pakotājiem sola stundā maksāt ne mazāk kā 9,25 eiro un garantē no 40 līdz 50 darba stundām nedēļā. Līdz ar to mēnešalga pirms nodokļiem varētu būt 1850 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) biedē, ka tik liela alga var pievilināt arī kvalificētu darbaspēku. Šo strādājošo aizbraukšana uz Īriju būtu liels trieciens Latvijas reģioniem, kur jau tā trūkst darbinieku. «Tas , ka ārzemju darba rekrutētāji tik agresīvā veidā to dara, tas ir signāls, kuru attiecīgi politikas veidotājiem ir jādomā kaut kādi pretsoļi tam. Bet tajā pašā laikā nav jau neviena represīva veida, tikai motivējoša,» atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

ASV finansējuši ugunsdzēsēju depo rekonstrukciju Latvijas reģionos

Gunta Kursiša, 26.02.2013

ASV Armijas inženieru korpusa inženieris Braiens Trzaska (priekšplānā) kopā ar VUGD Gulbenes daļas komandieri Vijāru Griķi (aizmugurē pa kreisi) un VUGD Vidzemes reģiona komandieri pulkvežleitnantu Jāni Skrastiņu (aizmugurē pa labi) pārbauda Gulbenes ugunsdzēsēju depo veiktos remontdarbus. Fotogrāfijas autors: ASV Armijas inženieru korpusa Eiropas nodaļas seržants Riks Skaveta.

Foto: ASV vēstniecība Rīgā

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecība Eiropā sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā šogad pabeigs būvniecības projektus astoņos Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo.

Kopumā ugunsdzēsēju depo atjaunošanā ieguldīti 2,3 miljoni ASV dolāru jeb aptuveni 1,06 milj. Ls.

Ugunsdzēsēju depo pabeigta Strenčos, Valkā, Gulbenē, Līvānos, Ķeipenē un Aizkrauklē, savukārt Liepājā un Ventspilī remontdarbi vēl turpinās.

Projekta ietvaros ir veikti uzlabojumi depo ēkām, uzlabojot ugunsdzēsēju darba apstākļus, savukārt Strenčos, Gulbenē, Aizkrauklē un Ventspilī ir paplašinātas garāžas, lai tajās būtu iespējams izvietot modernu glābšanas tehniku.

Pēc šo projektu pabeigšanas ASV Vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs ir ieplānojis vairākus jaunus projektus sadarbībā ar Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu - februāra sākumā ir uzsākti rekonstrukcijas darbi Kuldīgā, kur paredzēts atjaunot šobrīd neizmantotās Kuldīgas slimnīcas telpas, lai tur izvietotu Kurzemes reģionālo vadības un dispečeru centru. Projekta finansējumu – 880 tūkst. ASV dolāru (aptuveni 425 tūkst. Ls) – Civilās sadarbības programmas ietvaros piešķīrusi ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecība Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcija (ATD) izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās, aģentūrai LETA pavēstīja ATD.

Pretendenti piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotēs "Alūksne", Daugavpils", "Gulbene", "Jēkabpils", "Limbaži", "Ludza", "Madona", "Preiļi", "Rēzekne" un "Ziemeļkurzeme" ATD var iesniegt līdz 2017.gada 19.jūnijam.Konkursā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums - ne tikai cena, bet arī tehniskais piedāvājums.

Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums (autobusu parka vidējais vecums nedrīkst pārsniegt 20 gadus, bet viena atsevišķa autobusa vecums - 25 gadus), tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība (piemēram, videonovērošana, kas fiksē transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu), kā arī papildu bonusi (piemēram, individuālais apgaismojums autobusa salonā, audiāli un vizuāli pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti u.c.)."Ņemot vērā, ka ATD strādā pie jaunas sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas kārtības no 2021.gada, līgumi ar pārvadātājiem, kas uzvarētu šajā konkursā, tiks slēgti līdz 2020.gada 31.decembrim. Šobrīd ATD administrē 65 dažādus līgumus ar pārvadātājiem un šajos līgumos noteiktas atšķirīgas kvalitātes prasības un pakalpojuma sniegšanas standarti, tādējādi pasažieri un pārvadātāji ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā," norādīja direkcijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru