Jaunākais izdevums

Sviesta cena jūlijā sasniegusi augstāko līmeni pēdējo gadu laikā – DB aprēķini liecina, ka dažu ražotāju sviesta cena pārsniegusi 13 eiro/kg

Arī paši ražotāji uzsver, ka sviests sadārdzinās un tam esot objektīvi iemesli. «Sviesta cenu kāpumu izraisījis piena tauku deficīts vienotajā Eiropas Savienības tirgū,» skaidro Food Union grupā ietilpstošā Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs, Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs.

Piena tauku deficīta iemesli saistīti ar jauno Eiropas piena tirgus konjunktūru, kuru galvenokārt iespaido gan ES ieviestie tirgus regulācijas instrumenti, noslēdzoties kvotu pastāvēšanai (piemēram, ražošanas apjoma samazināšanas atbalsta programmas), gan svaigpiena tirgus spēlētāju ieviestās «izdzīvošanas prakses» (piemēram, zemnieki krīzes laikā baroja govis ar zemākas uzturvērtības barību, kas rezultējies svaigpienā ar zemu tauku saturu).

Nespējam atbildēt pieprasījumam pēc sviesta un to izpildīt, laikrakstam Dienas Bizness stāsta PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis. Uzņēmumā vēršas klienti, kas neesot sadarbības partneri, un tiem nākoties atteikt, jo jāpilda noslēgtie līgumi.

Visu rakstu Sviesta cena – rekordaugsta lasiet 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē bijis neviennozīmīgs un, visticamāk, ieies vēsturē ar sviesta bumu, otrdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2016. gada septembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro/kg, bet pašlaik sviesta vidējā cena Rīgas lielveikalu ķēdēs ir 10,68 eiro/kg. Tas nozīmē, ka sviesta cenas pieaugums bijis par 64%. Sviesta ažiotāža Igaunijā, pēc Gulbes paustā, gan bijusi lielāka, jo tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestiem un savu ražotāju preci ir grūti pārdot. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7 tūkstošus eiro/t, bet tagad tā sarukusi līdz 4,3 tūkstošiem eiro/t.

Gulbe arī atgādina, ka ažiotāžas laikā visvairāk nopelna nevis ražotājs, bet gan kāds no starpniekiem.

Piena nozarē savukārt sarežģītais periods beidzies un vairs netiek prognozētas tik zemas iepirkumu cenas, kādas tās bija 2015. un 2016. gadā. Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, piena iepirkuma cenas Latvijā ir zemas. Iemesls tam ir neefektīvā piena pārstrāde. Gulbe sacīja, ka situācija uzlabojas, jo piena pārstrādātāji meklē un atrod jaunus tirgus. Latvijā parādās jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību, modē nāk produkti ar olbaltumvielām, grieķu jogurti. Arī paši pārstrādātāji pievēršas piena ražošanai, piemēram, Preiļu sieram ir moderna ferma, arī citiem uzņēmumiem pieder fermas. Turklāt neesot jāsatraucas, ka govju skaits Latvijā samazinās, jo pieaug produktivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Francijas veikalos tukši sviesta plaukti

Lelde Petrāne, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sviesta trūkums Francijā tiek raksturots kā sliktākais kopš Otrā pasaules kara beigām un, lai gan maizniekiem tas ir liels izaicinājums, viņi pagaidām atsakās padoties finansiālajam spiedienam izmantot margarīnu, vēsta thelocal.fr.

Visā valstī veikaliem ir arvien grūtāk piepildīt plauktus, un ainas ar tukšiem plauktiem kļūst ierastākas.

«Piena trūkuma dēļ mūsu piegādātāji nevar izpildīt pasūtījumus,» šādi paziņojumi lasāmi veikalos pie sviesta plauktiem.

Kā vēstīts, Latvijā sviestam ir būtiski palielinājusies cena, bet sviesta deficīts nav novērots.

LASI ARĪ:

Eiropas Savienībā sviesta cena gada laikā pieaugusi par 84%

FOTO: Cenu izmaiņas gada laikā dažādās preču un pakalpojumu grupās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Savienībā (ES) sviesta cenas sāka pazemināties jau pagājušā gada septembrī, Latvijā sviesta cena pērn novembrī bija par 51% augstāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka ES sviesta cenas jau pērn septembrī sāka pazemināties, bet jo īpaši straujš kritums notika pagājušā gada oktobrī un novembrī. Pērnā gada novembra vidū sviesta cena bija 5,3 eiro kilogramā, kas ir tikai par 28% augstāka nekā pirms gada.

Tikmēr Latvijā, pretēji tendencēm ES, sviesta cena līdz šim turpina pieaugt, pērn novembrī sasniedzot 5,89 eiro kilogramā, kas ir par 51% vairāk nekā pirms gada.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati arī liecina, ka ES turpināja pazemināties arī vājpiena pulvera cena, kas pērn novembra vidū ES vidēji sasniedza 1,51 eiro kilogramā un bija par 26% mazāka nekā pirms gada. ES intervences krājumos esošo vājpiena pulvera krājumu pārdošana nesekmējas. Pēdējā pārdošanas konkursā pērn 14.decembrī EK noraidīja visus iesniegtos pārdošanas piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cik maksā pārtika Rīgas veikalos?

Rūta Cinīte, 10.08.2017

Auzu pārslas 500 g

2016. gada augustā - 0.72 eiro

2017.gada augustā - 0.65 eiro

Foto: Evija Trifanova, LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā - kopš 2016. gada augusta - cenas pieaugušas vistas gaļai, griķiem un sviestam. Kopumā vidējās piena un gaļas cenas ir samērā stabilas. Toties lētākas kļuvušas auzu pārslas un tomātu sula, novērojusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Fotogalerijā skatāmas cenu izmaiņas produktu grupām 2016. un 2017. gada augustā!

LTA norāda, ka periodā kopš gada sākuma gaļas produktu cenas veikalos vērojamas samērā stabilas, izņemot vistas gaļu, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu kļuvusi dārgāka par vairāk kā 20% un šobrīd 1 kg (broilers) maksā 3.22 eiro.

Bakalejas preču grupā vērojama cenu stabilitāte, un izmaiņas ir visai nelielas salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu. Nemainīga palikusi cukura vidējā cena. Ievērojamākais kāpums – griķiem, cena pieaugusi par 24%. Tie kļuva «skandalozi» 2010.gadā, kad griķu cena dažu dienu laikā palecās par 67%. Daudzviet veikalos tie nebija nopērkami, jo patērētāji, uztraucoties par tālāku cenu kāpumu un iespējamo deficītu, kāds jau piemeklējis Krieviju, griķus izpirka pastiprināti, norādā asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sviesta cena sasniegusi rekordu, pēdējā mēneša laikā atsevišķiem zīmoliem pārsniedzot pat 13 eiro/kg. Šāda cena nedz Latvijā, nedz Eiropā nav novērota pēdējo divdesmit gadu laikā. Arī oficiālie Eiropas piena nozares dati liecina – sviesta cena jūlija pēdējā nedēļā ir par 93 % augstāka, nekā pirms gada šajā pašā laikā.

Iemesls cenu kāpumam ir pavisam vienkāršs – pieprasījums pēc piena taukiem ir tik liels, ka ražotāji nespēj to nodrošināt. Un kur preces deficīts, tur cenas aug. Proti, pēdējā pusgada laikā strauji kāpusi vajadzība pēc dabīgā produkta un, izrādās, ražotāji un pārstrādātāji tam nav gatavi. Sviesta noliktavas ir tukšas, izejvielas trūkst un tas notiek vasaras pilnbriedā, kad tradicionāli zemnieku saimniecībās piena saražo visvairāk. Daži ražotāji neslēpj, ka vajadzība pēc tradicionālā sviesta pieaugusi daudzkārt.

Sviesta cena – rekordaugsta

Šobrīd nav skaidrs, kas notiks ziemā, kad saražotā piena daudzums samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena turpina pieaugt un šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu sviesta cena palielinājusies par 84%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus ZM pārstāvji norāda, ka arī pārējiem produktiem cenas attīstās labvēlīgi, izņemot vājpiena pulveri, kam cena pazeminās. Eiropas Komisijas (EK) eksperti pieļauj, ka sviesta cenu kāpums var atkal izraisīt sviesta aizstāšanu patēriņā ar augu taukiem.

Tāpat ministrijā atzīmēja, ka ES krājumos ir apmēram 360 000 vājpiena pulvera, kas iepirkti, sākot no 2015. gada. Šā gada augustā un septembrī ES bija atsākusies vājpiena pulvera pārdošana intervencē, taču no 1. oktobra intervences mehānismi ES vairs nav pieejami.

Piena produktu eksportā pasaules mērogā kopumā joprojām pozitīvas tendences. ES sekmīgs vājpiena pulvera eksports - šā gada septiņos mēnešos vājpiena pulvera eksports pieaudzis par 39% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ES sviesta eksports jūlijā par 56% pieaudzis uz ASV. ASV šā gada septiņos mēnešos par 4% izdevies kāpināt sviesta, par 22% - siera un par 15% vājpiena pulvera eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sviesta cena ES februārī nedaudz pieaugusi, savukārt Latvijā turpināja kristies

LETA, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena pēc ilgākas lejupslīdes šā gada februārī ir nedaudz pieaugusi, kamēr Latvijā tā februārī kritusies par 2% - līdz 5354 eiro tonnā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ES sviesta cena šogad februārī bija 4550 eiro tonnā, kas ir 2% pieaugums salīdzinājumā ar janvāri. Tikmēr šā gada marta otrajā nedēļā Latvijā sviesta cena atkal pieauga par 2% salīdzinājumā ar marta pirmo nedēļu, bet ES sviesta cena šajā periodā pieauga par 1%.

Līdzīga tendence kā sviesta cenām februārī ES attiecīgajā mēnesī bija vērojama arī Čedaras siera cenām, kas pieauga par 2% līdz 3200 eiro tonnā salīdzinājumā ar janvāri, kad ES Čederas siers maksāja 3126 eiro tonnā. Latvijā Čederas siers februārī maksāja 2696 eiro tonnā, kas ir 1% samazinājums salīdzinājumā ar janvāri.

Tikmēr ES februārī joprojām turpināja pazemināties vājpiena pulvera cena, nokrītoties par 2% - līdz 1383 eiro tonnā, neraugoties uz ražošanas apjomu samazināšanos. Latvijā vājpiena pulvera cena šogad februārī bija 1157 eiro tonnā, kas ir par 26% mazāk nekā janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zemnieku saeima: Sviesta cena ilgstoši tik augstā līmenī nesaglabāsies

LETA, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sviesta cena ilgstoši tik augstā līmenī nesaglabāsies, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes prognozēja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Ilgstoši ar tik augstu cenu nav jārēķinās,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa piebilda, ka tuvāko pāris mēnešu laikā sviesta cenai vajadzētu stabilizēsies, tomēr tā, visticamāk, neatgriezīsies tik zemā līmenī, kāds tas bija iepriekš. «Domāju, ka tas būs kaut kāds vidusceļš,» minēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.

Dzelzkalēja-Burmistre arī atzīmēja, ka pēdējos divus gadus pasaulē piena cenas bija ļoti zemas, taču šobrīd pierasījums nereti ir lielāks nekā piedāvājums. «Ir jāpagaida kamēr tirgus sakārtosies un ieņems pieņemamu pozīciju,» viņa sacīja.

Tāpat Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka lopkopji tik ātri nevar pielāgoties patērētāju pieprasījuma izmaiņām, jo līdz jaunai gotiņai paiet apmēram trīs gadi.«Ja cilvēki tiešām sāks vairāk patērēt piena taukus, tad arī pasaulē lopkopībai, ģenētikai vajadzēs iet tajā virzienā, lai būtu nedaudz treknāks piens, bet tas noteikti nenotiks ātri,» klāstīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam šobrīd nav pamata, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Šobrīd nav pamata turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam,» uzsvēra Gulbe.

Viņa norādīja, ka pēdējā laika straujais cenas kāpums sviestam zināmā mērā ir skaidrojams ar iedzīvotāju paradumu maiņu, proti, cilvēki sākuši to vairāk patērēt - savulaik bija liels pieprasījums pēc augu taukiem, tostarp palmu eļļās, bet šobrīd šī tendence mazinās.

«Ja ir [pieprasījuma] samazinājums pēc augu taukiem un [pieprasījuma] pieaugums ir pēc dzīvnieku taukiem, tos tik ātri nevar dabūt - jāpalielina ganāmpulks, kā arī jāmaina ģenētika, jo līdz šim lielākajā daļā Eiropas valstu maksāja par izslaukto pienu un olbaltumvielu saturu, bet taukus nebija izdevīgi pārstādāt un pārdot, tādējādi gotiņas turpina dot to pienu, kuru tās ir devušas iepriekš, un ir jāpērk jaunas,» klāstīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP vērtē situāciju piena tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu

LETA, 14.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) patlaban vērtē, vai sākt piena tirgus uzraudzību saistībā ar sviesta cenu kāpumu, aģentūrai LETA sacīja KP Komunikācijas nodaļas vadītājs Toms Noviks.

«Šobrīd nevaram atbildēt, vai uzraudzība tiks uzsākta. Pašlaik KP vērtē situāciju tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu,» sacīja Noviks.

Vienlaikus viņš piebilda, ka konkurences iestādes nav cenu regulatori un uzņēmējiem ir tiesības pieņemt individuālus lēmumus par cenu izmaiņām. Taču esot aizliegts ir vienoties ar citiem uzņēmējiem par šo cenu celšanu.

Noviks atgādināja, ka pērn KP īstenoja svaigpiena tirgus uzraudzību pēc vairāku iesniegumu saņemšanas, kuros lūgts izvērtēt 2014. un 2015. gada svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu. Toreiz KP uzraudzībā secināja, ka krasais svaigpiena iepirkuma cenas samazinājums analizētajā periodā skaidrojams ar nozares cikliskumu un arī sekām negatīvajiem ekonomiskajiem procesiem tirgū pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma 2014. gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Sviesta cenu kāpums ir nesamērīgs un radīts mākslīgi

Zane Driņķe, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, lidostas Jūrmala valdes locekle, SIA Next Maritime Baltic valdes priekšsēdētāja., 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārlieku lielā ažiotāža par sviesta cenu kāpumu masu medijos un sociālajos tīklos ir radīta ar stimulējošā mārketinga palīdzību. Šobrīd tiek mākslīgi celts pieprasījums, kam nav nekāda sakara ar sviesta pēkšņo popularitāti.

Visai situācijai ir tīri ekonomisks izskaidrojums. Pirmkārt, izejvielas, loģistika un citas izmaksas ir kāpušas, kas arī rada sviesta cenas palielināšanos, otra lieta - pārstrāde piena nozarē ir samazinājusies, mazinājusies lauksaimniecība - lopkopība, varam paskatīties un salīdzināt statistiku, salīdzinoši - šogad ir par 10,8% mazāk ganāmpulku kā pērn, līdz ar to arī piedāvājums samazinās uz kā fona pieprasījums, protams ir salīdzinoši augsts.

Tā ir ķēdes reakcija, ja kāds no ražošanas posmiem sadārdzinās, pašsaprotami, ka gala produkts lētāks nekļūst.Pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par, aptuveni, 15%. Svarīgāks par jautājumu - kāpēc cenas aug - ir jautājums, kāpēc cenas aug par, gandrīz, 50%? Ar ko ir skaidrojami šie procenti. Zinot to, ka pašizmaksa nav tik ļoti sadārdzinājusies un pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par, aptuveni, 15%, rodas jautājums, kāpēc tieši šāds cenu kāpums?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Savienībā (ES) sviesta cenas sāka pazemināties jau septembrī, Latvijā sviesta cena oktobrī bija par 87% augstāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ministrijā norādīja, ka ES sviesta cenas sāka samazināties septembrī, bet īpaši straujš kritums bija oktobrī un novembrī. Novembra vidū sviesta cena ES bija vidēji 5,3 eiro kilogramā, kas ir par 28% augstāka nekā pirms gada.

Savukārt Latvijā, pretēji tendencēm ES, sviesta cena turpināja pieaugt, oktobrīs sasniedzot vidēji 5,89 eiro kilogramā, kas ir par 87% vairāk nekā pirms gada.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati arī liecina, ka Latvijā šogad desmit mēnešos piena iepirkums pieauga par 1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad strauji palielinājušās piena produktu un sevišķi - sviesta cenas. Pēc Konkurences padomes (KP) secinājumiem, sviesta cenas apmēru nosaka globālās tendences, pašizmaksas palielināšanās pārstrādes procesā izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, kā arī mazumtirgotāju uzcenojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī sviesta cenas turas augstā līmenī, Konkurences padome negrasās tās pētīt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konkurences padomes (KP) pārstāvis Toms Noviks skaidro, ka, ņemot vērā veikto tirgus situācijas izpēti un vairākkārtējos pētījumus par piena tirgu, šobrīd KP neredz nepieciešamību veikt pētījumu par sviesta cenām.

Jau līdz šim KP secinājusi, ka sviesta cenas apmēru nosaka globālās tendences, pašizmaksas palielināšanās pārstrādes procesā izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, kā arī mazumtirgotāju uzcenojums. Analizējot šī gada augusta datus, redzams, ka mazumtirdzniecības veikalos Latvijā 82% gadījumu sviesta cena svārstās no 7,95 līdz 13,61 eiro/kg. Pēc iepazīšanās ar Eiropas Komisijas datiem par globālām tendencēm ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē un Eiropas Savienībā, KP konstatējusi, ka šī gada jūlijā salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju ASV novērots sviesta cenas kāpums par 14%, visā ES - par 94 %, bet Okeānijas valstīs tas ir pat 118 %. Globālā tirgū sviesta cenu kāpumu ir ietekmējuši gan sliktie laikapstākļi, gan arī Eiropas kopējā nostāja kvotu atcelšanai, norāda KP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena iepirkuma cenas Latvijā atlikušajos vasaras mēnešos varētu saglabāties esošajā līmenī, savukārt tās prognozēt turpmāk pagaidām ir pāragri, aģentūrai LETA sacīja Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš pastāstīja, ka patlaban piena iepirkuma cenām ir tendence stabilizēties, un turpmākajā vasarā nav gaidāms straujš cenu kāpums. Turpretī to, kādas cenas būs šā gada pēdējā ceturksnī, ir grūti pateikt. Tas būs atkarīgs no situācijas Eiropas tirgū. Tāpat piena iepirkuma cenas turpmākajos mēnešos ietekmēs arī klimatiskie apstākļi, piemēram, nokrišņu daudzums Latvijā, kas iespaido lopbarības kvalitāti un, attiecīgi, piena izslaukumu un piena kvalitātes rādītājus.

«Ja rudenī agrāk uznāks salnas, nelielie un vidējie zemnieki, kam nav atbilstošas tehnikas iespējas, nevarēs ātri un operatīvi sagatavot skābsienu vai sauso sienu. Tādā gadījumā barībai nebūs attiecīgā kvalitāte. Proteīna saturu lopbarībā varētu ietekmēt novēlotā vasaras sākšanās, vēsais laiks un saules trūkums, līdz ar to lopbarības kvalitāte var nebūt pietiekamā augsta. Tas, katrā gadījumā, ietekmēs izslaukumu, piena ražošanu un arī kvalitātes rādītājus,» sacīja Elpa valdes priekšsēdētājs, neizslēdzot, ka rudenī, kad būs jāsāk izbarot šovasar sagatavoto lopbarību, piena izslaukums var kristies un piena iepirkuma cena mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Straupe sasniedz augstākos rezultātus

Sandra Dieziņa, 08.05.2018

Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības (PKS) Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība (PKS) Straupe sasniegusi rekordapgrozījumu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušajā gadā sasniedzām 6,6 miljonu eiro apgrozījumu. Tas ir augstākais rādītājs kooperatīva vēsturē,» stāsta ilggadējais kooperatīva valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, kurš nule kā atkal pārvēlēts šajā amatā. Šogad kooperatīvam ir jubilejas gads – PKS apritēs 25 gadi, bet kooperatīva ražotnei – Straupes pienotavai – 105 gadi, tāpēc jo īpaši prieks par sasniegto. I. Balodis atklāj, ka pirms 105 gadiem dibināja arī Straupes piensaimnieku biedrību, kura darbību pārtrauca 1949. gadā un pienotavu pārņēma valsts. Jau izsenis Straupē ražo sviestu, bet jau kopš PKS dibināšanas sviestam pievienojies plašs produktu klāsts. Pēdējā gada laikā pusotru reizi pieaugusi šķidro fasēto piena produktu – piena, kefīra, paniņu – ražošana, ko var skaidrot ar pieprasījuma pieaugumu un jauniem iepirkumu līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēšanas paradumu pamainīšanās izraisījusi jūras velšu cenu izmaiņas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patērētāju paradumi uz vietas stāvēt nemēdz, tāpēc pēc atsevišķām precēm un pakalpojumiem mēdz būt pieprasījuma uzplūdes viļņi. Pēdējo gadu laikā Rietumvalstīs vērojamā interese par veselīgākiem ēšanas paradumiem nākusi komplektā ar pieprasījuma pieaugumu pēc jūras veltēm. Lielā mērā par pieprasījuma pieaugumu atbildīgs globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par jūras produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts.

Rezultātā lielākas svārstības piedzīvo arī šādu produktu vērtība, un izņēmums šajā ziņā nav arī, piemēram, zivju eļļa, kuras ražošanā nozīmīga loma ir tam, kas notiek zivju miltu, lašu, skumbriju un siļķu tirgū. Jāpiebilst gan, ka pašu lašu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo teju astronomisko līmeni, ir sarukusi. Piemēram, Norvēģijas NASDAQ Salmon indeksa vērtība šajā termiņā ir samazinājusies gandrīz par 30%. Tiesa gan, kopš 2011. gada tā joprojām ir palielinājusies gandrīz par 200%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neliela samazinājuma vasarā tagad vidējā piena iepirkuma cena atkal pieaug, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ir pieaugusi par 6%, bet gada laikā ir kāpusi par 50%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskie dati.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pauda, ka šā gada septembrī vidējā piena iepirkuma cena bija 318 eiro par tonnu un svārstību ietvaros tā ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Piena iepirkuma cena šā gada septembrī pārsniegusi arī vēsturiski augstāko līmeni - rekordu 2013.gadā, kad tā bija 315 eiro par tonnu. Savukārt ES vidējā piena cena septembrī sasniedza 358 eiro par tonnu, liecina Eiropas piena tirgus apskats. LPCS valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka turpmākajos mēnešos piena iepirkuma cena svārstīsies, bet ar augšupejošu tendenci, vēsta LETA. Līdz ar to arī oktobrī vidējā piena iepirkuma cena varētu vēl nedaudz pieaugt, bet kopumā saglabāsies līdzīga cenai septembrī. AS Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece uzsver, ka piena izejvielas tirgū cenu šūpošanās ir lielāka nekā gatavo piena produktu tirgū. «Nav noslēpums, ka visos veikalu tīklos piena produktu cenu apstiprināšana notiek vairākus mēnešus, līdz ar to mēs nevaram ātri reaģēt uz cenu svārstībām un tajā laikā esam spiesti dzīvot paši uz savām rezervēm,» komentē Gita Mūrniece. Smiltenes piena dati rāda, ka šā gada oktobrī piena iepirkuma cena bija par 29 % augstāka nekā 2016. gada oktobrī. Te gan jāņem vērā fakts, ka pēc ilgstošas turēšanās zemā līmenī tieši pērn septembrī sākās straujš piena cenas kāpums, ko ietekmēja pieprasījuma pieaugums pēc izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Arī otrdien gaidāma rekordaugsta vidējā elektroenerģijas biržas cena

LETA, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī otrdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā elektroenerģijas cena turpinās kāpt, otro dienu pēc kārtas sasniedzot dienas vidējās cenas jaunu rekordu - 469,03 eiro par megavatstundu (MWh), maksimumam no rīta pārsniedzot pat 1000 eiro atzīmi, liecina "Nord Pool" informācija.

Otrdien augstākā elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā gaidāma laikā no plkst.7 līdz 8, kad cena par MWh pieaugs līdz 1000,07 eiro atzīmei. Zemākā elektrības cena biržā gaidāma laika posmā no pusnakts līdz plkst.1, kad elektroenerģija maksās 143,20 eiro par MWh.

Arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī Somijā otrdien tiek prognozētas tādas pašas elektroenerģijas biržas cenas kā Latvijā. Citos "Nord Pool" biržas reģionos prognozētas cenas būs zemākas.

Jau ziņots, ka pirmdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā tiek prognozēta jauna rekordaugsta vidējā elektroenerģijas cena - 290,06 eiro par megavatstundu (MWh), liecina "Nord Pool" informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no latviešu tūristu autobusu obligātām pieturvietām Lietuvā ir zīmola Lidl veikali Kretingā vai Šauļos. Ar privātām automašīnām iepirkties brauc pierobežas iedzīvotāji. 20 minūšu laikā pie Lidl kasēm Kretingā no Latvijas iebraukušie iztērēja vairāk par tūkstoti eiro, db.lv novēroja Kretingas Lidl.

«Šeit daudz kas ir krietni lētāks, un tādu iespēju laist garām ir muļķīgi. Bijām ekskursijā uz Traķiem un lūdzām, lai šoferītis ieved Lidlā. Latvijā arī vajag šādu veikalu. Sviestu paņēmu 10 paciņas – vēl mammai pārvedīšu,» atklāja viena no tūristēm. Viņa un citi pircēji no Latvijas apstiprināja, ka iztērējuši summas no 50 līdz 100 eiro par dažādām pārtikas precēm, tostarp piena produktiem. Pircēji apgalvoja, ka nav pirkuši tikai tās preces, kas Latvijā ir izteikti lētākas. 83% sviesta cena Kretingas Lidl – 1,17 eiro par paciņu vai 6,88 eiro par kilogramu. Salīdzinājumam – interneta veikalā Barbora, kas piegādā pārtikas produktus līdz rīdzinieku durvīm, vidējā sviesta cena bez atlaidēm ir no 11 līdz 14 eiro par kilogramu, lai gan akcijā tiek piedāvāts arī Polijā ražots sviests FARM MILK par 6,61 kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Doties uz pasaules jumtu

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 04.01.2019

Ap 2 km attālumā no Lhasas vēsturiskā centra uz Sarkanā kalna paceļas viens no slavenākajiem Tibetas simboliem- Potalas pils.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elpu aizraujoši dabasskati, dziļa garīgā pieredze, kalni, budistu tempļi un mūki, kā arī unikāla kultūra – ja tas viss jūs uzrunā, tad ceļojums uz Tibetu ir īstais galamērķis, ko iekļaut savā pasaules iepazīšanas plānā.

Gaiss ir vēss un plāns, skatienam paveras klinšainas kalnu grēdas. Izņemot vēju, vienīgās skaņas, ko dzirdi, ir mūku dziedājumi zemās balsīs un svētceļnieku lūgšanu murdoņa. Klosteros uz tevi pilnīgā klusumā un mierā veras milzīgas, zeltītas Budas statujas, ko apspīd jaku tauku sveces. Tādi ir mani pirmie iespaidi, nonākot Tibetas senajā galvaspilsētā Lhasā.

Taču ir vēl arī citi iespaidi, kas saistās ar pamatīgām un teju vai nebeidzamām ķīniešu ierēdņu un robežsargu organizētām drošības un pases kontrolēm, pirms vispār tiek saņemta atļauja iebraukt Tibetas autonomajā reģionā. Šis nav gluži tas ceļojums, kurā savā nodabā var brīvi klīst apkārt, ļaujoties tikai savai personīgajai izzināšanas kārei, – nāksies rēķināties ar Ķīnas valdības akreditēta tūrisma biroja pārstāvju klātbūtni. Taču mūsu gadījumā šī pieredze bija pozitīva – vietējais Tibetas gids runāja labā angļu valodā un ar lielu entuziasmu iepazīstināja ar skaistākajām un ievērības cienīgākajām Tibetas vietām, ko savā aptuveni nedēļu garajā ceļojumā varējām pagūt apskatīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cilvēki Latvijā varētu saņemt lielākas algas un pensijas, būs jāīsteno pārkārtojumi ne tikai izglītības, veselības aprūpes jomās, bet arī jāveic reāla birokrātijas samazināšana un jānodrošina taisnīgums, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās Vienotības Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņaprāt, valdības pamatuzdevums ir radīt situāciju, lai algas pieaugtu, nevis pārkarsējot ekonomiku un iegāžot uzņēmumus mīnusos, bet gan piesaistot tās investīcijas, kas spēj sekmīgi izmantot cilvēkkapitāla iespējas.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Svarīgākais jautājums Latvijā ir algas, lai vidējā alga valstī pieaugtu no pašreizējā nepilna 1000 eiro mēnesī līdz 1500 eiro. Būtībā tas ir pieaugums par 50%. Lai šāds scenārijs varētu notikt, ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, birokrātijas mazināšanā visos iespējamos līmeņos. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir taisnīgums un tiesiskums, kā arī nedrīkst novērsties no drošības (iekšējās un ārējās) jautājumiem. Koncentrēšanās darbam šajās piecās jomās arī ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – vidējo algu 1500 eiro, jo alga būtībā ir tautsaimniecības atspulgs katra cilvēka makā. Proti, ja spējam pārdot dārgas preces un pakalpojumus, tad varam atļauties lielas algas, ja nevaram realizēt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, tad nevarēsim arī atļauties maksāt lielas algas. Diemžēl Latvijā ir uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, – lētu, mazkvalificētu darbaspēku, kura pamatotajām prasībām par lielāku algu rodas jautājumi par šo uzņēmumu sekmīgu tālāku pastāvēšanu, jo zemākas izmaksas būs tepat netālu esošajā Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs. Tāpēc, lai šādu risku mazinātu, būs nepieciešama pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru