Jaunākais izdevums

Padziļinātās sadarbības programmā ietvertie 3976 uzņēmumi pērn nodokļos samaksājuši 4,297 miljardus eiro, visvairāk – pievienotās vērtības nodoklī.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, taču, pēc VID informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki. Veicot šīs programmas reformu, kopš šī gada 1. janvāra padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to rādītājiem tiek sadalīti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Proti, padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 1,397 miljardus eiro, sudraba līmeņa dalībnieki – 1,561 miljardus eiro un bronzas līmeņa dalībnieki – 1,339 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka visvairāk dalībnieku ir bronzas līmenī (3522 dalībnieki), sudraba līmenī – 325, bet zelta – 129 uzņēmumi. Tieši sudraba līmenī esošie uzņēmumi ir veikuši vislielākās iemaksas valsts budžetā. Pēc VID datiem, 2018. gadā iekasēti tikuši 9,407 miljardi eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017. gadā, kad iekasēja 8,619 miljardus eiro.

Atšķirīgi dati

Interesanti, ka vislielākos maksājumus akcīzes nodoklī – teju 0,5 miljardus eiro – ir veikuši tieši zelta līmeņa dalībnieki, savukārt bronzas līmenī esošie šajā nodoklī samaksājuši 150 milj. eiro. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa maksājumos visvairāk – 485 milj. eiro – samaksājuši tieši bronzas līmeņa dalībnieki. Šī līmeņa dalībnieki arī visvairāk samaksājuši valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās – vairāk nekā 477 milj. eiro apmērā. Šāda situācija tiek skaidrota ar to, ka tieši bronzas līmenī ir visvairāk dalībnieku. Vienlaikus zelta līmeņa dalībnieki pērn samaksājuši visvairāk uzņēmumu ienākuma nodoklī – vairāk nekā 86 milj. eiro, bronzas līmeņa dalībnieki – 47 milj. eiro, bet sudraba līmeņa dalībnieki – nepilnus 32 milj. eiro.

Dominē Rīgas reģions

Vislielākais Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku īpatsvars ir Rīgas reģionā – 82% no visiem programmā iekļautajiem uzņēmumiem jeb 3254 programmas dalībnieki, savukārt vismazākais programmas dalībnieku skaits ir Latgales reģionā – 84 jeb 2% no visiem programmā iekļautajiem uzņēmumiem.

Visu rakstu lasiet 9. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TV3 raidījuma «Superbingo» laikā svētdien tika paziņoti pirmie uzvarētāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā.

Jūlija mēneša izlozes galveno balvu jeb 10 000 eiro saņēma 12.jūlijā reģistrēts čeks ar numuru 4519024. Laimētāja telefona numura pēdējie četri cipari ir 1651.

Ar pilnu laimētāju sarakstu var iepazīties mājaslapā «www.cekuloterija.lv».

Čeku loterijas jūlija izlozē piedalījās 1 731 070 attaisnojuma dokumenti - čeki, kvītis, biļetes.

Bez galvenās balvas svētdien arī tika paziņoti trīs naudas balvu 5000 eiro vērtībā, 50 naudas balvu 100 eiro vērtībā, kā arī 72 Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvu, kuru vidū ir dāvanu kartes, pakalpojumi un dažādas praktiski noderīgas lietas, ieguvēji.

VID skaidroja, ka uzvarētājus jau iepriekš automātiski izvēlēja dators un raidījuma «Superbingo» laikā ierakstā tika parādīta visu laimestu ieguvēju tālruņu numuru daļa. Pēc raidījuma uzvarētāji saņems SMS ar paziņojumu par laimestu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās čeku loterijas gada izlozes lielo naudas balvu ieguvēji.

No 56 čekiem, kas piedalījās gada izlozē, noskaidrots 10 000 eiro ieguvējs, kā arī vēl deviņi laimīgie, kuri savā bankas kontā saņems kādu no četrām 5000 eiro naudas balvām un piecām naudas balvām 1000 eiro vērtībā.

Čeku loterijas dati liecina, ka lielās balvas – 10 000 eiro ieguvējs periodā no 2019.gada jūlija līdz decembrim čeku loterijā reģistrējis 68 attaisnojuma dokumentus, taču uzvarējis ar kvīti, kas izsniegta jūlija mēnesī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Jūlijā 10 000 eiro laimētājs čeku loterijai reģistrējis divus dokumentus, no kuriem viens dokuments, kā zināms pēc 16.februāra izlozes, ir arī 2019.gada čeku loterijas gada izlozes uzvarētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaktīvākie Čeku loterijas dalībnieki – Rīgā un Pierīgā

Lelde Petrāne, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība virza likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai.

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima akceptē likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums starp Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" ieviešanu Latvijā.

Šīs programmas īstenošanu nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un tā sniegs iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzfinansējumu 35% līdz 70% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām zaļo tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai.

Programmas mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas uzņēmumos. Atbilstoši programmas nosacījumiem atbalsts tiks sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: "zaļās" inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju jomā.

"Šī programma motivēs uzņēmumus arvien vairāk domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, ieviešot videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas, uz kuru pamata tiks veidoti jauni, eksportspējīgi produkti. Šobrīd Latvijas rūpniecību galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi – gan vidēji augsto, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars ir tikai 15% no kopējās apstrādes rūpniecības nozares. ES vidējais rādītājs ir 47%. Augstu pievienoto vērtību var sniegt tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ ar Norvēģijas grantu atbalstu vēlamies stimulēt šādu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos," skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam piešķir papildu 22,45 miljonus eiro

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu 22 453 625 eiro apmērā jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.

EM skaidroja, ka Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā ar 80% atbalsta intensitāti.

Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevalstisko organizāciju ieņēmumi pērn sasnieguši 463,47 milj. eiro, kaut arī vairumam – 76,63% no tām – ieņēmumi bijuši mazāki par 10 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti, no tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi. Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem. Tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados. Interesanti, ka vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par nevalstiskā sektora iespaidīgo ienākumu apmēru, vienlaikus, ieraugot šajā sektorā darbojošos, atzina, ka grūti situāciju vērtēt, jo ieņēmumi tiek gūti nevis tikai un vienīgi no ziedojumiem, bet arī no biedru naudām un pakalpojumu sniegšanas, kā arī dotācijām. Minēto ienākumu avotu dažādība arī esot galvenais iemesls, kāpēc to grūti novērtēt. Vienlaikus tika pausta atziņa, ka nevalstiskais sektors Latvijā ir pieņēmies spēkā un to nevar nepamanīt.

Komentāri

Pievienot komentāru