No šodienas Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” 5G tīkls ir pieejams visos Latvijas novados, informē uzņēmums.

Pēdējais novads, kurā tika uzstādīta 5G bāzes stacija februāra sākumā, bija Varakļāni. Turpinot izvērst 5G tīklu, līdz šī gada beigām “Tele2” darbosies jau aptuveni 600 5G bāzes stacijas.

Kā atzīmē “Tele2”, visvairāk bāzes staciju šobrīd ir uzstādītas Rīgā un citās Latvijas lielajās pilsētās un novados, kur ir lielāka tīkla noslodze. Vienlaikus gan aktīvi tiek attīstīti Latvijas reģioni, kuros tiek uzstādītas 5G bāzes stacijas 700 MHz frekvencē, kas ļauj nodrošināt plašāku pārklājumu.

“Šis zināmā mērā ir zīmīgs brīdis, jo “Tele2” 5G tīkls ir pieejams visos Latvijas novados. Protams, 5G pārklājums novados atšķiras, taču novadu un lielāko pagastu centros 5G ir pieejams,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Šo gadu esam sākuši ļoti aktīvi, uzstādot jau 20 jaunas 5G stacijas gan vietās, kur 5G tīkls jau darbojās, gan vietās, kur tas tagad ir pieejams pirmo reizi.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” līdz 2025. gadam plāno pakāpeniski atteikties no 3G tehnoloģijas, lai izmantotu frekvences, kas ir ierobežots resurss, 4G un 5G tīkla attīstībai.

3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā. Jāatzīmē, ka visās “Tele2” bāzes stacijās, kurās ir uzstādīta 3G tehnoloģija, atrodas arī 2G un 4G iekārtas, kā arī šobrīd tiek aktīvi uzstādīta 5G tehnoloģija.

Telekomunikāciju uzņēmuma “Tele2” neauditētie 2023. gada finanšu dati liecina, ka tā apgrozījums, salīdzinot ar 2022. gadu, palielinājies par 9,5 % un sasniedzis 176,4 milj. eiro. Savukārt investīciju apjoms tīkla un pakalpojumu attīstībā bija 19,3 milj. eiro, kas ir par 12,8 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā atzīst uzņēmumā, apgrozījums audzis pateicoties nozīmīgam pieslēgumu skaita pieaugumam “Tele2” tīklā par 4,3 %, kā arī dēļ apgrozījuma pieauguma no pamatpakalpojumu un ierīču pārdošanas.

“Aizvadītā gada finanšu rezultāti liecina par izaugsmes turpināšanos, ko esam panākuši ar aktīvu un pārdomātu darbu pie saviem produktiem un pakalpojumiem, kā arī piesaistot jaunus klientus. Esmu priecīgs, ka nu jau vairākus gadus “Tele2” ir privātpersonu izvēle numur viens un tieši pie “Tele2” ar savu numuru pārnāk visvairāk klientu, salīdzinot ar citiem operatoriem,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņš piebilst, ka: “apjomīgas investīcijas veicām mobilo sakaru tīkla attīstībā un šobrīd jau aptuveni 70 % Latvijas teritorijas ir pieejama “Tele2” 5G tehnoloģija, kā arī lielu vērību pievērsām klientu apkalpošanas attīstībai digitālajā vidē. To mūsu klienti novērtē, proti, “Tele2” tika atzīts par mīlētāko zīmolu nozarē “Baltic Brand Forum” ietvaros, kā arī par klientu servisa līderi “Dive group” veiktajā telekomunikāciju nozares pētījumā.”

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” 5G tīkls līdz šī gada beigām būs pieejams jau 85% Latvijas teritorijas.

Jau šobrīd “Tele2” tīklā darbojas vairāk nekā 250 000 5G ierīču, bet mobilo datu patēriņš 5G tīklā pēdējā gada laikā ir pieaudzis 18 reizes, apliecinot 5G tīkla straujo attīstību un klientu interesi par šo tehnoloģiju.

“Mūsu klientiem nodrošināt plašāko 5G pārklājumu varēsim pateicoties mūsu izvēlētajai 5G tīkla attīstības stratēģijai, kas atšķiras no konkurentiem. Mēs vēlamies veicināt digitālo vienlīdzību starp pilsētām un reģioniem, kas nozīmē nodrošināt, lai 5G būtu pieejams visiem, ne tikai Latvijas lielo pilsētu iedzīvotājiem. Ņemot to vērā šogad aktīvi attīstām 5G tīklu gan vietās, kur ir lielāks pieprasījums pēc mobilā interneta, gan mazāk apdzīvotās teritorijās,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Mūsu sniegto pakalpojumu kvalitāti ir novērtējuši arī klienti, jo saskaņā ar SPRK oficiālajiem datiem esam lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki izmanto privātpersonu un biznesa segmentā, t.sk. mobilā mājas interneta rūteros.”

Daudz pakalpojumu uzņēmums “Tele2” mobilo sakaru tīkla, klientu apkalpošanas sistēmas un jaunu produktu attīstībā šogad investēs 21 milj. eiro.

Lielākā daļa no investīcijām tiks novirzīta tīkla modernizācijai un jaunu 5G bāzes staciju uzstādīšanai. Kā atzīst uzņēmumā, šogad plānots uzstādīt vēl aptuveni 200 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau aptuveni 6005G bāzes stacijas.

“Paplašinoties pakalpojumu klāstam un palielinoties lietotāju skaitam, datu plūsma “Tele2”tīklā turpina augt, tādēļ šogad veiksim nozīmīgus ieguldījumus mobilo sakaru tīkla attīstībai, lielāko vērību pievēršot tieši 5G tehnoloģijas izvēršanai. Turpinot tīkla “vidējās jūdzes” attīstīšanu, Liepājā bāzes stacijas plānojam pieslēgt optiskajam tīklam, līdzīgi kā tas iepriekšējos gados veikts Rīgā un citās pilsētās, lai palielinātu tīkla jaudu,” stāsta “Tele2”valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Mūsu klientiem šogad būs arī vēl plašākas iespējas digitālajā vidē, jo šobrīd jau liels skaits – aptuveni 45% – uzņēmuma klientu izmanto iespēju pašapkalpoties “Tele2” mobilajā lietotnē.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 250 000 eiro mākslīgā intelekta risinājumā “TAKA”, lai palīdzētu uzņēmuma darbiniekiem efektīvāk apkalpot klientus.

Mākslīgais intelekts (MI) analizē individuālos un dažādu kopu pirkšanas parametrus, klientu vajadzības un uzņēmuma mērķus, iesakot klientam piemērotākos pakalpojumus un produktus.

Kā atzīmē “Tele2”, “TAKA” jeb automatizētais komercpiedāvājumu asistents faktiski ir kā digitālā rokasgrāmata jeb karte darbiniekiem, kas ik dienu turpina “mācīties” un attīstīties ar MI palīdzību, lai ieteikumi “Tele2” klientiem kļūtu aizvien precīzāki.

“Publiski izskan daudz apgalvojumu, ka MI nākotnē izkonkurēs cilvēku un daudzas profesijas pazudīs, taču šis “Tele2” piemērs labi parāda, ka MI var būt lielisks palīgs darbiniekam un palīdzēt stiprināt kādu konkrētu funkciju uzņēmumā – mūsu gadījumā – klientu apkalpošanu,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Mums šis risinājums bija svarīgs, jo attīstāmies kā multipakalpojumu uzņēmums, kas piedāvā arvien dažādākus pakalpojumus. Tādēļ radījām “TAKA”, lai palīdzētu darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē.”

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” plāno savas mobilo sakaru bāzes stacijas aprīkot ar litija akumulatoriem, kas ļautu nodrošināt ilgāku bāzes stacijas darbību elektroenerģijas pārtraukumu gadījumā.

Šobrīd ir uzsākta šo akumulatoru testēšana, un veiksmīgu testu rezultātā pakāpeniski, sākot ar jaunajām stacijām, visās tiks uzstādīti litija akumulatori. Kopējās investīcijas mērāmas vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā.

Kā atzīmē “Tele2”, litija akumulatori dažādās krīzes situācijās ir daudz jaudīgāki un efektīvāki, ko pierāda citu valstu mobilo sakaru operatoru pieredze.

“Mobilo sakaru bāzes stacijas darbojas ar elektrību, un elektroenerģijas padeves traucējumi, ko var izraisīt visdažādākie apstākļi, var ietekmēt arī sakaru kvalitāti konkrētā reģionā. Tieši tādēļ “Tele2” bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem un dīzeļģeneratoriem, lai nodrošinātu to autonomu darbību līdz elektroenerģijas padeve tiek atjaunota,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Pirms dažiem mēnešiem mums bija arī pieredzes apmaiņa ar vienu no Ukrainas mobilo sakaru operatoriem, un arī viņi akcentēja, cik būtiski ir aprīkot bāzes stacijas ar litija akumulatoriem, kuru dzīves cikls ir krietni ilgāks.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” atsakās piedalīties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, jo esošais nolikums veidots tā, lai tikai radītu ilūziju par godīgu konkurenci.

Šī iepirkuma uzvarētājs faktiski ir zināms jau pirms rezultātu paziņošanas.

Kā atzīmē “Tele2”, PSKUS iepirkumā iekļautas prasības, par kurām ne tikai “Tele2”, bet arī Konkurences padome ir norādījusi kā nevēlamas savās rekomendācijās. Proti, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iegūšanai tiek noteikts nesamērīgs punktu apjoms dažādiem pakalpojumu veidiem. Pakalpojumu, kurus visi pretendenti tirgū nodrošina bez maksas, vērtēšana ar punktiem tikai rada konkurences ilūziju, jo visi pretendenti saņem augstāko punktu skaitu.

“Šis iepirkums neparedz iegūt un noskaidrot kopējā finansiālā piedāvājuma vērtību. Tas nozīmē, ka šis būs kārtējais “necaurspīdīgais” iepirkums, kurā uzvarētājs tiks noteikts par pamatu ņemot mākslīgi veidotos un piešķirtos punktus, bet faktiski nevērtējot to, cik galu galā izmaksās pakalpojums. Šāda sistēma ļauj lieliski no sabiedrības slēpt pakalpojuma iegādes kopējās izmaksas un to, cik par pakalpojumu tiek pārmaksāts,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Telekomunikāciju uzņēmumi Rietumu pasaulē ir iegājuši vai ieiet zināmā brieduma fāzē. Mobilos balss sakarus izmanto teju visi iedzīvotāji, mobilo internetu viedierīcēs izmanto nospiedošais vairums, turklāt notiek pārliecinoša virzība uz bezlimita datu pasauli, kurā faktiski pazudīs tarifu plāni ar limitētu datu apjomu.

Lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un attīstību, daudzi telekomunikāciju tirgus spēlētāji iziet ārpus sava ierastā pakalpojumu klāsta. Tam ir arī ļoti loģisks pamats, jo telekomunikāciju nozares uzņēmumiem ir viens no augstākajiem uzticības līmeņiem*, ko tie var konvertēt jaunos pakalpojumus un sadarbības modeļos. Turklāt tendences rāda, ka klienti vēlas saņemt aizvien vairāk pakalpojumu no viena – uzticama uzņēmuma, kurš piedāvā vienotu rēķinu par dažādiem pakalpojumiem.

Nozares attīstība ietekmē darbiniekus

Kāds vairāk, kāds mazāk, taču lielais vairums telekomunikāciju uzņēmumu paplašina savu produktu portfeli – tie sen vairs nav tikai SIM karšu un mobilo telefonu tirgotāji, kā tas bija 2000. gadu sākumā. “Tele2” ir ļoti aktīvs. Papildu balss, mobilo datu un viedtālruņu tirdzniecībai, piedāvājam arī apdrošināšanu, OTT televīziju, optisko internetu, drošības risinājumus, biznesa datu analītikas, statistikas risinājumus, virtuālas centrāles, plašu elektronikas preču klāstu un daudzas citas preces un pakalpojumus. Tas, protams, ir arī izaicinoši, jo darbiniekam orientēties šādos apstākļos kļūst aizvien sarežģītāk un viņiem jāspēj klientiem sniegt informāciju par visdažādākajiem pakalpojumiem. Kā rīkoties šādā situācijā un palīdzēt darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē?

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” drošības pakalpojums “Interneta Drošība” aizvadītā gada decembrī novērsis 5,7 milj. potenciālo krāpniecības gadījumu digitālajā vidē, kas ir rekordskaits.

Salīdzinot ar novembri, novērsto krāpniecības mēģinājumu skaits palielinājies par 50%.

Lielākoties novērsti tādi gadījumi kā inficētu saišu un interneta mājas lapu atvēršana, kā arī ļaunatūras darbības jeb ļaunprātīgu programmatūru uzbrukumi.

“Drošības jautājumi digitālajā vidē šobrīd ir aktuālāki kā jebkad un nevienam nav ilūziju par to, ka krāpnieki savas aktivitātes varētu samazināt, ņemot vērā, ka cilvēki digitālajā vidē pavada arvien vairāk laika,” saka “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Mārtiņš Melnis.

“Tieši tādēļ arī mēs esam ieviesuši vairākus risinājumus, lai klientus aizsargātu. Piemēram, ieviesuši pakalpojumu “Interneta Drošība”, kas tagad ir integrēts ar CERT.LV datu bāzēm, kas ļauj vēl precīzāk un straujāk reaģēt uz visjaunākajiem apdraudējumiem Latvijas teritorijā. Tāpat “Tele2” klienti, saņemot aizdomīga rakstura īsziņas, var tās pārsūtīt uz bezmaksas numuru 1677, lai tās bloķētu un citi klienti šīs īsziņas vairs nesaņemtu.”

“Tele2” kopā ar tirdzniecības platformu “foodora” ir paziņojusi, ka sāks ēdienu piegādi, izmantojot IoT (lietu interneta) un 5G savienotus dronus, kļūstot par pirmajiem Eiropā, kas ievieš reālas piegādes ar droniem.

Piegādes tiks veiktas uz klientu norādītu adresi, nolaižot ēdienu ar vada palīdzību no drona. Pirmās šādas piegādes notiks Stokholmas apkārtnē.

“foodora” ir izveidojusi speciālu dronu floti, kas, izmantojot “Tele2” 5G tehnoloģiju, nodrošinās ātru un efektīvu ēdienu piegādi klientiem no dažādiem restorāniem. 5G savienojamība ir nepieciešama, jo ir svarīgi, lai dronu reakciju laiks būtu īss, kā arī tiem būtu spēja sūtīt un saņemt lielu datu apjomu. Lai nodrošinātu ēdienu piegādes ar droniem, uzņēmums “Aerit”, kas ir tehnoloģiju līderis dronu nozarē, ir izstrādājis uzlabotus dronus, integrējot tos arī “foodora” tehnoloģiju platformā.

Kā atzīmē “Tele2” pārstāvji, šis iezīmē jaunu ēras sākumu tam, kā cilvēki drīzumā saņem pasūtījumus ne tikai ēdināšanas nozarē, bet arī citās. Turklāt 5G tehnoloģijas sniedz iespējas to darīt gudrā un ilgtspējīgā veidā. Proti, droniem ir 21 kilometru diapazons un tie rada vien divus gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru. Salīdzinājumam šāda piegāde ar tradicionālajiem benzīna vai dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem, radītu 143 un 110 gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investēs 900 000 eiro digitālās vides attīstībā, izveidojot jaunākās paaudzes mobilo lietotni, kas klientiem kalpos kā galvenais digitālais saziņas punkts ar uzņēmumu.

Jaunā lietotne atbildīs digitālās piekļūstamības standartiem, kas paredz vienkāršu saturu un lietojamību, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Katru mēnesi “Tele2” digitālās vides (mājaslapa, pašapkalpošanās portāls un mobilā lietotne) apmeklējumu skaits sasniedz 1 miljonu sesiju, tāpēc ir būtiski turpināt attīstīt digitālo vidi, sniedzot klientiem iespēju ērti iegūt vajadzīgo informāciju un pārvaldīt savus pakalpojumus.

“Jau vairāk nekā 70% klientu, kas izmanto digitālos kanālus, lieto tieši savus mobilos telefonus, lai piekļūtu nepieciešamajai informācijai. Šī iemesla dēļ arī šogad īpašu vērību pievērsīsim mobilās lietotnes attīstībai. Tā piedāvās klientiem gan ērti pārvaldīt savus pakalpojumus, gan sazināties ar uzņēmumu un iegādāties plašu ierīču sortimentu bezprocentu nomaksā. Paralēli izstrādājam arī mākslīgā intelekta risinājumus, kas ļaus klientiem vēl efektīvāk orientēties digitālajā vidē, ātrāk un precīzāk saņemt sev vajadzīgo informāciju,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Jūtamas izmaiņas tajā, kā Latvijā tiek rīkoti iepirkumi pēc tam, kad mobilo sakaru operatori "Bite" un "Tele2" vērsās Eiropas Komisijā (EK), patlaban nav redzamas, intervijā atzina "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs.

Viņš norādīja, ka ir grūti pateikt, cik ilgu laiku prasīs EK izvērtējums un kāds būs galarezultāts, bet uzskata, ka tas ir papildu signāls Latvijas institūcijām, ka šis jautājums ir jārisina.

"Es arī domāju, ka daudzas institūcijas vairāk vai mazāk piekrīt, ka ar iepirkumiem ir problēmas un ne tikai telekomunikāciju jomā, bet kaut kādu iemeslu dēļ mēs joprojām neesam nonākuši pie galīgā risinājuma," atzina Mickevičs.

Viņš sacīja, ka "Bite" ir piedāvājusi risinājumu, kāds tiek izmantots kaimiņvalstīs. Proti, pamata pakalpojumiem var izveidot standartizētu katalogu. Vienlaikus var ieviest arī vienotu pakalpojumu sniedzēju kvalitātes pārbaudi, lai katrai institūcijai, kura izsludina iepirkumu, tam nebūtu jātērē savs laiks un nauda.

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?