Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” visas savas mobilo sakaru bāzes stacijas, kas atrodas pie autoceļa “Via Baltica” un tā tuvumā, ir aprīkojis ar 5G tehnoloģiju.

Kopējās šī projekta investīcijas ir vairāk nekā 900 000 eiro, no kurām aptuveni viena trešdaļa ir Eiropas Savienības līdzfinansējums*.

“Šis faktiski ir pirmais solis, lai autoceļš “Via Baltica” tiktu “noklāts” ar 5G tehnoloģiju. Sākotnējā posmā bāzes stacijās 5G tehnoloģija pamatā darbosies zemajās frekvencēs, kas ļauj aptvert plašāku teritoriju. Vienlaikus mēs pakāpeniski šīs stacijas pielāgojam arī darbam 1,5 GHz un 3,5 GHz frekvencēs, kas nodrošina ļoti ātru datu plūsmu,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Jau iepriekš ziņots, ka šogad “Tele2” plāno uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada pirmajā ceturksnī ir uzstādījis 11 jaunas mobilo sakaru bāzes stacijas. Investīcijas bāzes stacijas uzstādīšanā sasniegušas aptuveni 1 milj. eiro.

Jaunās “Tele2” bāzes stacijas sākušas darbu Mārupē, Liepājā, Babītes pagasta Piņķos, Rīgā un Ķekavas pagasta Vimbukrogā. Tāpat modernizētas 47 esošās bāzes stacijas, kurās uzstādīta arī 5G tehnoloģija.

“Šī gada pirmajā ceturksnī mūsu prioritāte bija stiprināt “Tele2” tīklu Rīgā un Pierīgā, kur ir liels iedzīvotāju skaita blīvums un pieprasījums pēc mobilajiem datiem ir liels. Visās jaunajās stacijās ir uzstādītas 2G, 4G un 5G tehnoloģijas,” stāsta “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja Līga Krūmiņa.

Jau iepriekš ziņots, ka šogad “Tele2” plāno uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" šogad plāno sākt savu mobilo sakaru bāzes staciju pieslēgšanu optiskajam tīklam Daugavpilī, informē "Tele2" pārstāvji.

Bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka patlaban norit iepirkuma process, lai noskaidrotu sadarbības partneri šī projekta realizācijai.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo turpina palielināties "Tele2" klientu skaits, kā arī, attīstoties dažādām tehnoloģijām, pieaug mobilo datu patēriņš. Piemēram, datu patēriņš "Tele2" tīklā pēdējo piecu gadu laikā palielinājies 2,8 reizes, bet 5G tīklā pēdējā gada laikā 18 reizes.

"Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa norāda, ka uzņēmums savas bāzes stacijas optiskajam tīklam līdz šim ir pieslēdzis Rīgā, Jelgavā un lielākajā daļā Liepājas.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” teju visas savas mobilo sakaru bāzes stacijas Liepājā ir savienojis ar optiskā interneta tīklu, kas ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla kapacitāti aptuveni desmit reizes.

Šie darbi tika pabeigti nepilna gada laikā un projekta kopējās investīcijas bija vairāk nekā 200 000 eiro.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo turpina palielināties “Tele2” klientu skaits, kā arī, attīstoties dažādām tehnoloģijām, pieaug mobilo datu patēriņš.

"Radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss un izbūvēt bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē ir sarežģīti, tādēļ bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ir labs risinājums. Tas dod iespēju atbrīvot “ēteru”, uzlabot mobilo sakaru tīkla kapacitāti un stabilitāti. Turklāt Liepājas gadījumā jāņem vērā arī vējainie laika apstākļi, kas mēdz ietekmēt mobilos sakarus. Bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ļaus nodrošināt stabilākus un augstākas kapacitātes sakarus,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Vienlaikus “Tele2” turpina aktīvi izvērst savu 5G tīklu, kas ir plašākais Latvijā. Šī gada laikā jau ir uzstādītas 156 5G bāzes stacijas un tikpat 4G bāzes stacijas ir modernizētas visā Latvijā. Liepājā un Dienvidkurzemes novadā kopumā šobrīd darbojas jau 24 5G bāzes stacijas.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad sava tīkla un pakalpojumu attīstībā plāno investēt aptuveni 22 miljonus eiro. Lielākā daļa no investīcijām tiks atvēlēta mobilo sakaru tīkla attīstībai, modernizējot 4G un paplašinot 5G tīklu Latvijas reģionos.

Kā norāda uzņēmumā, šogad plānots uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

“Investīciju apmēru saglabājam augstā līmenī, līdzīgi kā vairākus pēdējos gadus, un arī ieguldījumu mērķis ir nemainīgs. Mūsu prioritāte ir mobilo sakaru tīkla attīstība visā Latvijas teritorijā, un līdz gada beigām plānojam nodrošināt 5G tīkla pārklājumu tādā pašā līmenī kā 4G,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis. “Daļu investīciju virzīsim jaunu pakalpojumu attīstībai, kā arī ieguldīsim procesos, lai nodrošinātu kvalitatīvu klientu apkalpošanu. Piemēram, pavisam nesen klientu apkalpošanā esam ieviesuši mākslīgā intelekta risinājumu “Pitch Patterns”, kas spēj analizēt sarunu saturu, balss toni, intonāciju un citas būtiskas komunikācijas nianses. Tas ļauj mums vēl precīzāk izprast klientu vajadzības, uzlabot sarunu kvalitāti un sniegt vēl cilvēcīgāku klientu pieredzi saziņā ar “Tele2”.”

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludinājis pieteikšanos jau uz piekto pārdošanas skolas “Tele2 BŪTCamp” moduli ar mērķi apmācīt cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā. Pirmajos četros moduļos apmācības veiksmīgi pabeidza 130 dalībnieki un daļa no tiem darbu turpina “Tele2”.

“Tele2” savu pārdošanas skolu ir izveidojis, ņemot vērā darbaspēka deficītu pārdošanas jomā un to, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kas speciāli gatavotu jaunos speciālistus pārdošanas jomā. “Tele2 BŪTCamp” beidzējiem ir iespēja veidot savu karjeru “Tele2”. Šobrīd aptuveni 20 % no visām vakancēm Latvijā ir saistītas ar pārdošanu.

“Ikviens cilvēks savā ikdienā saskaras ar nepieciešamību kaut ko pārdot – kādu lietu, idejas, savas zināšanas utt. It kā mums vajadzētu būt pietiekami lielai praksei, lai kļūtu par labiem pārdevējiem, bet tas tā gluži nav. Labu pārdevēju trūkst un ar to saskaramies arī mēs. Dažādu iemeslu dēļ, t.sk. zināšanu trūkuma dēļ, mēs atsakām diviem no trim kandidātiem, kas piesakās darbā uz kādu no pārdevēja pozīcijām,” saka “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere. “Tieši tādēļ mēs rīkojam “Tele2 BŪTCamp”, lai atrastu jaunos talantus, iepazīstinātu cilvēkus ar pārdošanai nepieciešamām iemaņām un sniegtu pirmās vērtīgās zināšanas, kas noderēs ne tikai strādājot pārdošanā, bet gandrīz ikvienā dzīves situācijā. Komunikācijas un argumentācijas spējas, stresa noturība un prasme reaģēt nestandarta situācijās ir lietas, kuras noder ne tikai pārdošanā.”

“Tele2 AB” atdalīs pasīvās telekomunikāciju infrastruktūras aktīvus un izveidos pirmo mobilo sakaru torņu uzņēmumu, aptverot visas Baltijas valstis un veidojot 50/50 partnerību ar “Global Communications Infrastructure LLC” (“GCI”), kuru finansiāli atbalsta “Manulife Investment Management” (“Manulife IM”).

Šis darījums ļaus “Tele2” turpmākai izaugsmei un mobilo sakaru un 5G pakalpojumu attīstībai reģionā likt lietā mobilo sakaru pasīvās infrastruktūras ievērojamo vērtību. Darījumā jaunā torņu kompānijas vērtība ir noteikta 560 miljonu eiro bez parādsaistībām, un “Tele2” gūs ap 440 miljonu eiro ieņēmumus. “GCI” ir uzņēmums, ko “Manulife Investment Management” pārvalda savu klientu vārdā, un tas specializējas ieguldījumos telekomunikāciju torņu infrastruktūrā visā pasaulē.

Jaunizveidotajai Baltijas torņu kompānijai, kas atradīsies Lietuvā ar filiālēm Latvijā un Igaunijā, piederēs mobilo bāzes staciju balstu aktīvi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – tās portfeli veidos kopumā ap 2700 torņu un jumtu objektu. Darījums paredz, ka “Tele2” kļūs par galveno nomnieku, noslēdzot līgumu uz 20 gadiem (Master Service Agreement), nodrošinot drošu ilgtermiņa piekļuvi infrastruktūrai.

Stiprinot tīkla kapacitāti, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šī gada pirmajos sešos mēnešos tīkla attīstībā investējis gandrīz 7 miljonus eiro.

Lai pilnveidotu tīkla kvalitāti gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, pirmajā pusgadā izbūvētas 37 jaunas bāzes stacijas un modernizētas 137 esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotas bāzes stacijas Rīgā un Pierīgā, kā arī Jelgavā, Rāmavā, Krustkalnos, Dalbē, Vimbukrogā, Daugavpilī, Liepājā, Mālpilī, Kolkā, Lilastē, Turkalnē, Muceniekos, Rojā, Grenctālē, Jaunkalsnavā un citviet.

Tīkla pārklājums paplašināts arī uz noslogotākajiem autoceļiem, modernizējot bāzes stacijas uz autoceļiem Rīga – Liepāja, Rīga – Jelgava, Rīga – Ventspils, Rīga – Bauska, Rīga – Sigulda, kā arī uz citiem galvenajiem Latvijas autoceļiem. Kopumā esošo bāzes staciju modernizācijā investēti 4,3 miljoni eiro, kas šajās vietās ļaus nodrošināt līdz pat 10 % lielāku pārklājumu un līdz 30 % ātrāku datu pārraides ātrumu.

“Tele2” padome paziņo par Žana Marka Ariona aiziešanu un Nikolasa Hēgberga iecelšanu prezidenta un izpilddirektora amatā no 2026. gada 30. jūnija.

“Tele2” AB grupas izpilddirektors Žans Marks Arions (Jean Marc Harion) personīgu iemeslu dēļ pieņēmis lēmumu atstāt amatu no 2026. gada 30. jūnija. Padome ir aktivizējusi pēctecības plānu un iecēlusi Nikolasu Hēgbergu (Nicholas Högberg) prezidenta un izpilddirektora amatā no 2026. gada 1. jūlija.

Pašlaik Nikolass Hēgbergs ieņem “Tele2” izpilddirektora vietnieka, izpildviceprezidenta un B2C komercdirektora amatu, kā arī iepriekš ir bijis uzņēmuma padomes loceklis.

Žans Marks Arions plāno saglabāt vietu “Tele2” padomē, ja akcionāri to apstiprinās ikgadējā akcionāru sapulcē, kas notiks 2026. gada 18. maijā.

“Padomes vārdā vēlos izteikt pateicību Žanam Markam par visu, ko viņš šo gadu laikā devis organizācijai kā tās izpilddirektors. Viņa redzējums un līderība palīdzēja virzīt “Tele2” uz priekšu, stiprinot uzņēmuma pozīcijas un ieliekot pamatus nākamajam attīstības posmam. Ceram arī turpmāk izmantot viņa pieredzi un zināšanas padomes locekļa statusā,” saka “Tele2” padomes priekšsēdētājs Tomas Rejno (Thomas Reynaud).

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2026 apbalvoti Baltijas gada darījumi. Šīs balvas tika piešķirtas ievērojamākajiem darījumiem, kas pēdējā gada laikā noslēgti Baltijas reģionā, īpaši izceļot tos darījumus, kuri ar savu stratēģisko nozīmi, apjomu, sarežģītību un inovāciju ir ietekmējuši tirgus attīstību.

Ikgadējā apbalvošanas ceremonija tradicionāli notiek kā daļa no Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma, ko Sorainen organizē sadarbībā ar Baltijas riska kapitāla asociācijām un vadošajiem biznesa medijiem. Šogad forums pulcēja investorus, darījumu veicējus, konsultantus un uzņēmumu vadītājus no visas Baltijas un citām valstīm.

Baltijas M&A gada darījums ir Rimi iegāde, ko veica Salling Group. Salling Group ir lielākā mazumtirdzniecības grupa Dānijā. Tās 1,3 EUR miljardu Rimi Baltic mazumtirdzniecības ķēdes iegādē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir šīs desmitgades lielākais darījums Baltijā. Šis darījums ir viens no nozīmīgākajiem stratēģiskajiem iegādes darījumiem Baltijas valstu mazumtirdzniecības nozarē pēdējo gadu laikā, kas ietekmēs pārtikas preču mazumtirdzniecības konkurences vidi visā reģionā. Citi pretendenti M&A gada darījuma kategorijai bija divu reģiona lielāko apdrošināšanas uzņēmumu Gjensidige un Ergo apvienošanās, Vilniaus kogeneracinė jėgainė iegāde, ko veica Quaero Capital, Airwave iegāde, ko veica Beijer Ref AB, un TopSport UAB iegāde, ko veica Fortuna Entertainment.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 400 000 eiro, lai aprīkotu bāzes stacijas ar litija akumulatoriem un uzlabotu elektrobarošanas sistēmu.

Šobrīd uzlabojumi īstenoti aptuveni 10 % bāzes staciju, taču pakāpeniski ar modernākiem akumulatoriem un elektrobarošanas sistēmu tiks aprīkotas arī pārējās bāzes stacijas.

Kā atzīmē “Tele2”, litija akumulatori dažādās krīzes situācijās ir daudz jaudīgāki un efektīvāki, ko pierāda citu valstu mobilo sakaru operatoru pieredze. Jaunie akumulatori tiek uzstādīti pakāpeniski – vispirms visās jaunajās bāzes stacijās, kā arī tajās, kur vecie akumulatori ir sasnieguši kalpošanas laika beigas.

“Mobilo sakaru bāzes stacijas darbojas ar elektrību, un elektroenerģijas padeves traucējumi, ko var izraisīt dažādi apstākļi, var ietekmēt arī sakaru kvalitāti konkrētā reģionā. Tieši tādēļ “Tele2” bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem un dīzeļģeneratoriem, kas nodrošina to autonomu darbību līdz brīdim, kad elektroenerģijas padeve tiek atjaunota,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis aptuveni 200 000 eiro klientu centra izveidē Daugavpilī, kas atradīsies tirdzniecības centrā “Ditton”.

Kā atzīmē “Tele2”, jaunais klientu centrs ir tikai otrais visā Latvijā, kas veidots pēc jaunā koncepta un vizuāli atšķiras no pārējiem “Tele2” centriem.

Jaunajā klientu centrā, kura platība ir 89 m2, tiks apkalpoti gan privātpersonas, gan biznesa klienti. Līdzšinējie klientu centri Daugavpilī, kas atradās tirdzniecības centrā “Solo” un Viestura ielā 70a, tiks slēgti.

“Mēs faktiski apvienojam abus līdzšinējos klientu centrus, kas bija Daugavpilī, un jaunais klientu centrs t/c “Ditton” turpmāk būs vieta, kur vienuviet gaidīsim gan privātpersonas, gan biznesa klientus. Biznesa klientiem ir paredzēta atsevišķa telpa, kur tikties un pārrunāt aktuālos jautājumus ar “Tele2” biznesa klientu konsultantiem,” stāsta “Tele2” mazumtirdzniecības departamenta vadītājs Aivars Maļinovskis. “Jaunajā centrā iekārtas ir izvietotas atklātā veidā – tās ir brīvi pieejamas un testējamas. Tāpat klātienē ir pieejami televizori, spēļu konsules un citas ierīces, kas mazākos klientu centros ir retāk sastopamas.”

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Tā kā šī gada pavasarī tika pilnībā izslēgta novecojusī 3G tehnoloģija, “Tele2” būtiski – par 50 % – palielinās 4G tīkla kapacitāti zemajās frekvencēs.

Šīs frekvences ļauj mobilo sakaru signālu raidīt daudz tālāk un nodrošināt mobilo internetu daudz plašākā teritorijā, kas ir īpaši būtiski lauku reģionos.

“Mūsu prioritāte ir gan attīstīt 5G tīkla pārklājumu visā Latvijā, kas jau tuvojas 90 % atzīmei, gan arī modernizēt 4G tīklu, kas joprojām ir pamattehnoloģija mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanā. Tieši 4G tīklā tiek veikta lielākā daļa balss zvanu un patērēts aptuveni 75 % no visa mobilā interneta apjoma Tele2 tīklā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Jau iepriekš ziņots, ka “Tele2” Daugavpilī ir sācis pieslēgt optiskajam tīklam visas savas mobilo sakaru tīkla bāzes stacijas. Šis solis būtiski palielinās 4G un 5G mobilā tīkla kapacitāti aptuveni desmit reizes. Darbi jau ir uzsākti un tiks pabeigti nākamā gada pirmajā pusē.

Pastāv lielas bažas, ka pēc Finanšu ministrijas izstrādātās iepirkumu procesa reformas ieviešanas, būtiski palielinot slieksni publiskajiem iepirkumiem, netiks veicināta konkurence un būs ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā, intervijā sacīja SIA "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina," pauda Vancovičs.

Mobilo sakaru operatori "Tele2" un SIA "Bite Latvija" jau ilgstoši ir sūdzējušies par to, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota sakaru uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet", kuru līdzīpašnieks ir valsts.

"Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci," pauda Vancovičs, piebilstot, ja privātajā sektorā tirgus daļas starp sakaru uzņēmumiem sadaloties aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominējot LMT ar aptuveni 70% tirgus daļu.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 87,76 milj. eiro, kas ir par 1,9 % vairāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos.

Salīdzinot šī gada pirmos divus ceturkšņus, apgrozījuma izaugsmes rādītāji saglabājušies stabili, otrajā ceturksnī piedzīvojot nedaudz straujāku apgrozījuma pieaugumu nekā pirmajā.

Kā atzīmē “Tele2”, mobilo sakaru tirgū ir novērojama tendence izaugsmes tempiem mazināties un tirgus dalībnieki meklē dažādus jaunus pakalpojumus un risinājumus, lai nodrošinātu attīstību nākotnē. Apgrozījuma rādītāju ietekmē fakts, ka viedierīču segments samazinājies par 6,6 %, kas labi raksturo arī pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā, jo iedzīvotāji ir piesardzīgi savos pirkumos.

“Uzņēmuma darbības rādītāji pirmajā pusgadā bijuši labi – esam spējuši uzrādīt pieaugumu galvenajos finanšu rādītājos, kā arī attīstībā investējuši ievērojamus līdzekļus – 9,7 milj. eiro, kas ir par 3,4 % vairāk nekā pagājušajā gada attiecīgajā periodā. Lielākā daļa investīciju veiktas 5G tīkla paplašināšanā, kas aptver jau gandrīz 90 % Latvijas teritorijas, un strauji tuvojas 4G pārklājuma līmenim. Tāpat esam arī modernizējuši 130 bāzes stacijas un līdz gada beigām plānojam modernizēt vēl vismaz tikpat daudz. Viens no vērienīgākajiem projektiem, kas veiksmīgi noslēdzās pirmajā pusgadā, bija atteikšanās no 3G tehnoloģijas – tagad lielākā daļa balss zvanu “Tele2” tīklā notiek ar 4G un 5G tehnoloģiju palīdzību,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Ieguldījumus attīstībā novērtē arī klienti, jo aktuālākie SPRK dati liecina, ka “Tele2” ir lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki, t.sk. biznesa klienti, izmanto mobilajos telefonos.”

Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas mezgla izmaksas "Rail Baltica" projektā varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem kopumā patlaban iztrūkst 570,857 miljoni eiro, secināts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.

Patlaban ir noslēgts līgums ar izmaiņām par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvi 565,148 miljonu eiro vērtībā, pieejamais finansējums ir 317,143 miljoni eiro, kamēr kopējais finansējuma iztrūkums ir 570,857 miljoni eiro, bet finansējuma iztrūkums noslēgtā līguma ietvaros - 248,005 miljoni eiro.

Pēc Satiksmes ministrijā (SM) minētā, patlaban no pieejamā finansējuma Centrālās stacijas mezgla izbūvei iztērēti aptuveni 106 miljoni eiro.

No kopējā pieejamā finansējuma 317,143 miljonu eiro apmērā, 263,508 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, kamēr 53,635 miljoni eiro ir Latvijas finansējums.

VK norāda, ka SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pasažieru stacijas kopējās izmaksas varētu sasniegt 258,5 miljonus eiro, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas pamattrases, tostarp dzelzceļa tilta - 557,9 miljonus eiro, projektēšanas - 34,5 miljonus eiro, bet uzraudzības izmaksas varētu veidot 37,1 miljonu eiro.

Latvijā pēc četriem pieciem gadiem, visticamāk, tiks slēgts arī 2G sakaru tīkls, līdzīgi kā pašlaik ir noticis ar 3G tīklu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Mobilajos sakaros ļoti svarīga lieta ir frekvences, kas ir ierobežots resurss. Spektrs ir tik, cik ir, vairāk to nevar "pievienot". Līdz ar to 3G frekvences, kas kļuva arvien mazāk noslogotas, mēs pārcēlām uz 4G un 5G. Tas ļāva būtiski, pat par 50%, palielināt 4G caurlaidību tieši zemo frekvenču diapazonā," lēmumu slēgt 3G tīklu skaidroja Vancovičs, atgādinot, ka "Tele2" 3G tīklu pilnībā slēdza gada sākumā kā pirmais no Latvijas mobilo sakaru operatoriem.

Viņš prognozēja, ka 4G un 5G tīkli tiks izmantoti vismaz līdz 2035. gadam, bet 2G tīkla slēgšana pašlaik ir sākta jau, piemēram, Zviedrijā.nJautāts, kam Latvijā pašlaik tiek izmantots 2G sakaru tīkls, "Tele2" vadītājs atbildēja, ka to joprojām lieto balss sakariem un īsziņām vecākiem "podziņtelefonu" modeļiem. Vienlaikus ir pieejami "podziņtelefoni", kuri strādā 4G tīklā, tādēļ cilvēkiem, kuri tos iecienījuši, no šī veida telefoniem nebūs jāatsakās.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir atteicies no 3G tehnoloģijas jau vairākos novados visā Latvijā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

No 2025. gada janvāra vidus uzņēmums sāks pakāpeniski slēgt 3G tehnoloģiju arī Rīgā un to plānots pabeigt viena līdz divu mēnešu laikā. Pirmās vietas galvaspilsētā, kurās vairāk nebūs pieejams 3G, ir Brīvības un Jaunciema gatve, Mangaļu un Ostas prospekts, Daugavgrīvas šoseja, Jaunciema 9. šķērslīnija, Treiliņu un Tilaudu ielas krustojums, kā arī Augusta Dombrovska, Beberbeķu, Berģu, Birzes, Dzintara, Gaileņu, Gāles, Gobas, Grants, Meldru, Nautrēnu, Rātsupītes, Skuju, Stūrmaņu, Traleru, Vitrupes un Zilās ielas apkārtne.

3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada septembra sākumā plāno atteikties no 3G tehnoloģijas Talsos un Ventspilī, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

Tāpat 3G tehnoloģija nebūs pieejama arī atsevišķos pagastos Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Ventspils novadā. 3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada jūlija beigās plāno atteikties no 3G tehnoloģijas Valmieras, Cēsu un Limbažu novadā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

Tāpat 3G tehnoloģija nebūs pieejama arī atsevišķos pagastos Siguldas, Smiltenes un Ogres novadā. 3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?