Pildot Administratīvās tiesas spriedumu, premjerministrs Valdis Dombrovskis publiski atvainojies bijušajam Valsts civildienesta pārvaldes vadītājam Mārim Jaunozolam par to, ka bijušais premjers Aigars Kalvītis viņu nepamatoti pazeminājis amatā.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēta Dombrovska publiskā atvainošanās Jaunozolam par 2006.gada 13.jūlijā prettiesiski noteikto disciplinārsodu, ko piemērojis toreizējais valdības vadītājs Aigars Kalvītis.

Saskaņā ar Administratīvās apgabaltiesas pagājušā gada 17.oktobra spriedumu, Kalvīša rīkojums par Jaunozola pazemināšanu amatā uz trim gadiem, ir atzīts par prettiesisku.

Disciplinārlietas komisija 2006.gadā secināja, ka Jaunozols pārsniedzis savas pilnvaras, radot morālu kaitējumu valsts civildienestam, proti, būdams Valsts civildienesta pārvaldes vadītājs, pieņēmis lēmumu uzdot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram izvērtēt procesa virzītāja pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Tādējādi viņš esot pārsniedzis savas noteiktās dienesta pilnvaras.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību, par šādu Satiksmes ministrijas (SM) nostāju ziņu aģentūru LETA informēja SM pārstāvis Aivis Freidenfelds.

SM aicina airBaltic valdi nekavējoši sniegt paskaidrojumu par iemesliem šodienas reisu atcelšanai, kā arī nodrošināt, lai rītdienas plānotie regulārie reisi tiktu nodrošināti.

Valsts kā lielākais akcionārs uzsver, ka airBaltic valdes atbildība ir nodrošināt aviokompānijas ikdienas darbību veicot pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma valde nav sniegusi nekādu informāciju par iemesliem, kāpēc tiek atcelti reisi uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu ne kompānijas klientiem, ne uzņēmuma akcionāriem, informēja Freidenfelds. Avikompānijas pezidents Bertolts Fliks tikmēr paziņojis, ka iesniegs sūdzību Ģenerālprokuratūrā par viņam netīkamajām interpretācijām, kas izskanējušas šodien pēc tam, kad nāca klajā fakti par mēģinājumu palielināt airBaltic apmaksāto pamatkapitālu, tādejādi, iespējams, palielinot Baltijas Aviācijas Sistēmas ietetkmi airBaltic, valsti atstājot mazākumā.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien nolēmis atbrīvot no amata ilggadējo KNAB darbinieci Jutu Strīķi.

Šodien 8.jūlijā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei. Disciplinārsods ir atbrīvošana no amata.

Disciplinārlieta pret Strīķi bija ierosināta 2016.gada 9.februārī saistībā ar viņas it kā neatrašanos darbavietā 2015.gada beigās un šī gada sākumā.

«Ir bezjēdzīgi komentēt šādu rīkojumu, jo tāpat visiem ir skaidrs, kas patiesībā notiek KNAB un ap KNAB,» aģentūrai LETA teica Strīķe.

KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas sniegto atzinumu, nolemts par darba kārtības neievērošanu saukt Strīķi pie disciplināratbildības un piemērot disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata ar šodienu.

Rīgas apgabaltiesa šodien apmierināja bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas llzes Dravenieces prasību un lika viņu atjaunot amatā.

Tāpat apgabaltiesa nolēma par labu Draveniecei piedzīt vidējo izpeļņu no 2013.gada 19.septembra līdz šodienai, 29.decembrim, 24 050 eiro apmērā. Tiesa noteica nekavējošu sprieduma izpildi daļā par Dravenieces atjaunošanu amatā un darba algas 1000 eiro apmērā piedziņu.

Apgabaltiesa arī apmierināja Dravenieces prasību par disciplinārsoda - algas samazinājuma - atcelšanu. Tiesa nolēma par labu Draveniecei piedzīt ieturēto darba algu 141,11 eiro apmērā.

Kā ziņots, jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa daļēji apmierināja atlaistās Dravenieces pieteikumu, atceļot biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka piemēroto disciplinārsodu - algas samazinājumu. Tāpat tiesa noteica par labu Draveniecei piedzīt ieturēto darba algu 141,11 eiro apmērā. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Saistībā ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic atceltajiem reisiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz šim saņēmis tikai vienu oficiālu sūdzību, Db.lv apliecināja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Tomēr centrs ir saņēmis cilvēku zvanus, kuri interesējas par savām tiesībām un iespējām šādā situācijā. Saistībā ar reisu atcelšanu par aviopasažieru tiesībām PTAC kopā sniedzis astoņas konsultācijas telefoniski. Patērētāji interesējušie par savām tiesībām, kā arī par iespējām atgūt naudu par apmaksātajām biļetēm un saņemt kompensāciju.

Db.lv jau rakstīja, ka situācijās, kad lidsabiedrība laicīgi nepaziņo par reisu atcelšanu un nav bijuši nekādi ārkārtas notikumi, pasažieriem pienākas finansiāla kompensācija un naudas atgriešana par biļeti.

Strīdā ar Reverta iesaistītā maksātnespējīgā SIA Delfīns partneri tikusi pie kārtējā – nu jau trešā – administratora.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu iecelt par maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri (DP), kas pilnībā pieder agrāk labi pazīstamajai nekustamo īpašumu attīstītājai Larisai Svirodovai, citu administratoru – Gati Upenieku.

Lēmumu par līdzšinējās uzņēmuma maksātnespējas administratores Ilzes Krastas atcelšanu tiesa pieņēma jau pagājušā gada jūnijā, taču viņa par šo lēmumu iesniedza blakussūdzību Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja bez izskatīšanas, turklāt norādot, ka lēmums nav pārsūdzams. Taču arī par šo tiesas lēmumu I. Krasta iesniedza blakussūdzību, kas aizceļoja tālāk uz Augstāko tiesu, kas attiecīgi lēma, ka blakus sūdzība atstājama bez izskatīšanas. Tādējādi šobrīd ir stājies spēkā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas lēmums par viņas atcelšanu no administratores pienākumu pildīšanas DP maksātnespējas lietā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Personāla un stratēģiskās attīstības pārvaldes Personāla administrēšanas un juridiskās daļas vadītājs Artis Zaļūksnis ir apstrīdējis Finanšu ministra Einara Repšes (JL) lēmumu piemērot viņam disciplinārsodu.

Administratīvā rajona tiesa A.Zaļūkšņa pieteikumu, kurā lūgts disciplinārsodu atcelt, ir saņēmusi 10.novembrī, tas ir pieņemts un ierosināta lieta. Taču sēdes datums vēl nav noteikts, Db uzzināja tiesā.

Disciplinārsods izpaudās kā A.Zaļūkšņa atbrīvošana no amata.

Db jau ziņoja, ka VID amatpersonas A. Zaļūkšņa rīcībā komisija konstatēja rupjus juridiska rakstura pārkāpumus, jo A. Zaļūksnis ir tieši atbildīgs par prettiesisko rīkojumu sagatavošanu. Komisija arī secināja, ka A. Zaļūksnis kā valsts amatpersona zaudējis cieņu un uzticību, jo nav iespējams paļauties uz viņa turpmākās rīcības tiesiskumu un pamatotību. Šādas sekas ir vērtējamas kā atbildību pastiprinošs apstāklis, tādēļ komisija lēma, ka arī A. Zaļūksnis ir vainīgs un disciplināri sodāms, tomēr nebija vienisprātis par piemērojamā soda veidu. Finanšu ministrs, iepazīstoties ar komisijas atzinumu, lēma, ka atbrīvošana no amata ir atbilstošākais disciplinārsods.

Finanšu ministrija (FM) iesniegusi kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem Dzintaram Jakānam un Artim Zaļūksnim atcelti disciplinārsodi.

Iepriekš pirmās instances tiesa abus ierēdņus atzina par vainīgiem, tomēr tiesa norādīja, ka FM pārkāpusi disciplinārlietas ierosināšanas noilguma termiņu, ka arī A.Zaļūksnim piemērojusi pārāk smagu disciplinārsodu.

Apgabaltiesa arī norādījusi, ka FM disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nebija pilnībā izvērtējusi visus faktus un apstākļus. Tomēr tiesa arī piebildusi, ka šāda situācija arī radusies abiem ierēdņiem apzināti nesniedzot skaidrojumus un nesadarbojoties ar komisiju.

Jāatgādina, ka 2009.gadā finanšu ministrs Einars Repše piemēroja toreizējam VID ģenerāldirektoram D.Jakānam disciplinārsodu: uz sešiem mēnešiem ieturot 20% no viņa mēnešalgas, savukārt toreizējais VID Personāla un stratēģiskās attīstības pārvaldes Personāla administrēšanas un juridiskās daļas vadītājs Artis Zaļūksnis tika atbrīvots no amata.

Lai gan Saskaņas centra izvirzītais Tiesībsarga amata kandidāts Juris Jansons jau ir saņēmis apvienības Zaļo un zemnieku savienība atbalstu, Valsts kontrole konstatējusi, ka Jansons iepriekšējās darbavietās ir pieļāvis vairākus pārkāpumus, kas liek apšaubīt kandidāta reputāciju.

Starp vairākiem Valsts Kontroles konstatētiem J. Jansona pārkāpumiem minēta nelietderīga valsts budžeta izmantošana. Laikaposmā, kad Jansons vadījis Juridiskās palīdzības administrāciju, par 2773 latiem slēgti līgumi ar komercsabiedrībām par pakalpojumiem, kas bija jāpilda pašiem administrācijas darbiniekiem. Laikā, kad Jansons vadījis Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, darbiniekiem pretlikumīgi prēmijās esot izmaksāti 49 863 lati. Tāpēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Jansonam piemērojusi disciplinārsodu par amata pienākumu nolaidīgu un nekvalitatīvu pildīšanu. Valsts kontrole uzskata, ka tas nav savienojams ar kandidēšanu uz Tiesībsarga amatu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Tiesnešu disciplinārkolēģija izbeigusi pret Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesi Andreju Mihaļčenko ierosināto disciplinārlietu par tīšu likuma pārkāpumu. Disciplinārkolēģija konstatēja, ka no dienas, kad pārkāpums atklāts, pagājis likumā noteiktais termiņš, kad tiesnesim var uzlikt disciplinārsodu, liecina ieraksts Augstākās tiesas mājaslapā.

Disciplinārkolēģija atzina, ka tiesnesis A.Mihaļčenko pārkāpis Civilprocesa likuma 446.panta otrās daļas prasības, kas nosaka, ka, izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar blakus sūdzību tai tiesu instancei, kurai sūdzība adresēta. Tiesnesis A.Mihaļčenko civillietu ar iesniegto blakus sūdzību apgabaltiesai bija nosūtījis pēc gada un četriem mēnešiem.

Pārkāpums, par kuru ierosināta disciplinārlieta, tika atklāts pagājušā gada 12.septembrī. Pēc pārbaudes disciplinārlietu pret tiesnesi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence ierosināja 12.februārī.

Atbilstoši likumam disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā pārkāpuma atklāšanas dienas. Līdz ar to pret tiesnesi A.Mihaļčenko ierosinātā disciplinārlieta tika izbeigta.Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums nav pārsūdzams.

Jau no 1. novembra spēkā stāsies Civilprocesa likuma grozījumi, kas varētu novērst uzņēmumu kontu iesaldēšanu krāpniecisku mērķu dēļ

Gandarījumu par uzņēmēju priekšlikumu sadzirdēšanu DB pauž SIA NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova. Līdz ar likuma grozījumiem iecerēts apkarot reiderismu, taču S. Radionova norāda – reiderisms ir darbību kopums, un vēl ir daudz jāstrādā, lai šo problēmu risinātu. «Ar šo normu novērst reiderismu – tas ir pārāk skaļi teikts,» viņa saka. Par likuma grozījumiem balsoja 86 deputāti, neviens nebija pret vai neatturējās.

Uzklausa abas puses

Ar paziņojumiem par reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret a/s Laima, a/s Staburadze un citiem SIA NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem, Laima nāca klajā šā gada jūnijā. NP Foods ieskatā prasības nodrošinājuma piemērošanas un atcelšanas problēmas saistītas ar apstākli, ka tiesas pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu skata šauri, neuzklausot atbildētāju. Saeimas trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka, tiesai vai tiesnesim lemjot par prasības nodrošināšanu, piemēram, uzņēmuma bankas kontu apķīlāšanu, ir jāvērtē prasības pirmšķietamais formālais juridiskais pamatojums, kā arī samērīgums starp pušu tiesiskajām interesēm. Tas jāvērtē arī lemjot par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tāpat tiesai jāizskata atbildētāja iesniegtie pierādījumi un pamatojums, ko iepriekš uzsvēruši uzņēmēji. «Brīdis, kad tiesa lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir pirmā reize, kad tiesa uzklausa atbildētāja viedokli par lietu kā tādu,» skaidro S. Radionova.

Finanšu ministrija (FM) pārsūdzējusi pirmās instances tiesas lēmumu, ar kuru tika apmierināts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pieteikums, atzīstot par prettiesisku un atceļamu finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pērn 30.oktobrī viņai piemēroto disciplinārsodu - rājienu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa apelācijas kārtībā šo lietu rakstveida procesā izskatīs 17.novembrī.

Iepriekš vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa 30.aprīlī nolēma Jaunzemes pieteikumu apmierināt. FM tiesas lēmumam nepiekrita un lēma iesniegt apelācijas sūdzību.

LETA jau ziņoja, ka pagājušajā gadā nu jau kādreizējais VID Personāla pārvaldes darbinieks Māris Knoks bija izvēlējies četrus no kopumā 74 iestādes struktūrvienību ziņojumiem. Knoks ziņojumus nosūtījis FM, apgalvojot, ka VID ģenerāldirektore atteikusies izmeklēt lietas pret amatpersonām.

FM, veicot pārbaudi, konstatēja, ka trijos no četriem gadījumiem nav bijis pamata ierosināt disciplinārlietu, bet par vienu gadījumu uzskatīja, ka disciplinārlieta bija jārosina, un par tās neierosināšanu finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izteica Jaunzemei rājienu.

Decembra nogalē tiks atsākta tiesvedība Augstākajā tiesā par Konkurences padomes piemēroto sodu Maxima Latvija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada 26.novembrī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par Konkurences padomes (KP) piemēroto sodu vairāk nekā 35 000 eiro apmērā lielveikalam Maxima. Tagad Latvijas Augstākajai tiesai, ņemot vērā šo EST spriedumu, būs jālemj par KP lēmuma atcelšanu, ar kuru Maxima Latvija tika piemērots administratīvais sods par slēgtajiem tirdzniecības telpu nomas līgumiem.

«Eiropas tiesa savā lēmumā ņēmusi vērā Maxima Latvija viedokli, norādot, ka minētais punkts ir jāvērtē pēc tā, vai tas ir ticis izmantots un vai ietekmējis konkurences apstākļus. Secīgi 2015.gada 29.decembrī tiks atsākta tiesvedība kasācijas instancē (Augstākajā tiesā),» DB sacīja Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Savukārt Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova skaidro, ka «EST nav pieņēmusi spriedumu, bet gan sniegusi atzinumu Latvijas Augstākajai tiesai, kas šobrīd izvērtē Latvijas KP lēmumu. Ar lūgumu pēc atzinuma EST vērsās Augstākā tiesa. Attiecīgi šobrīd tiesvedība Latvijā turpinās un KP vēl ir iespēja aizstāvēt un pamatot savu lēmumu.» Advokāts, zvērinātu advokātu biroja Borenius partneris Indriķis Liepa skaidro, ka «Eiropas Savienības tiesības nosaka to, ka dalībvalstu tiesām ir tiesības vērsties EST ar jautājumiem, lai saņemtu prejudiciālus nolēmumus». Viņš uzskata, ka nav būtisks jautājums, kā katra iesaistītā puse to nosauc, bet tas, ka minētais dalībvalstīm ir jāņem vērā. «Būtiskais šajā spriedumā ir tas, ka ir svarīgi izvērtēt nevis katra šāda līguma mērķi jeb burtu, bet to, kādas ir iestājušās sekas,» saka I.Liepa.

Piena piegādes kvota 2012/2013. kvotas gadā izpildīta par 96.04 % un tas nozīmē, ka soda nauda par kvotas pārpildi Latvijai nebūs jāmaksā.

Tiesa, vēl jāsagaida dati par piena tiešās tirdzniecības kvotas izpildi, kas būs zināmi 15. maijā, taču līdz šim šis kvotas apjoms nav ticis pārsniegts, skaidro Lauksaimniecības datu centra Piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere.

Šī ziņa priecē piena lopkopējus, taču vienlaikus viņi atzīst - jautājums par piena kvotas pārpildi būs aktuāls divos nākamajos gados, kas ir pēdējie pirms plānotās kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gadā. «Šogad kvota noteikti tiks pārpildīta, jo sāks darboties tās fermas, kas pēdējos gados uzceltas un modernizētas. Līdz ar to aktuāla kļūs soda nauda, kas Latvijai jāmaksā kvotas pārpildes gadījumā,» klāsta kooperatīvās sabiedrības Māršava vadītāja Dace Pastare. Viņa uzskata, ka to nedrīkst uzkraut tikai uz to zemnieku pleciem, kuri līdz šim ieguldījuši un attīstījuši ražošanu, tāpēc valstij jāiesaistās un jāpalīdz segt vismaz daļu no tās. Kā DB jau vēstīja, soda naudas apjoms nav mazs – 195.6 Ls par katru pārsniegto kvotas tonnu jeb 19.56 santīmi par piena kg.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Aviopasažieriem Eiropas Savienībā ir noteiktas tiesības gadījumos, ja tiek atcelti reisi, vai arī tie kavējas. Šīs tiesības attiecas uz regulārajiem reisiem, čārterreisiem un uz zemo cenu aviokompānijām.

Reisa atcelšanas gadījumā, pasažieriem pienākas finansiāla kompensācija. Tomēr tā nepienākas gadījumos, kad lidojums ir atcelts ārkārtēju apstākļu dēļ, kā arī, ja par reisa atcelšanu ir ticis paziņots 14 dienas pirms izlidošanas. Kompensāciju neizmaksā arī tad, ja maršruts mainīts bez lielām atkāpēm no sākotnēji paredzētā laika.

Kā Db.lv apstiprināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), pasažieriem ir iespējas saņemt gan finansiālu kompensāciju, gan biļetes cenas atmaksāšanu gadījumā, ja aviokompānija nav sniegusi laicīgu paziņojumu par reisu atcelšanu (14 dienas) vai nav notikuši ārkārtēji apstākļi.

Finanšu ministrija (FM) darba grupā apspriedīs Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu noteikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes griestus 1% apmērā līdzšinējo 1,5% vietā, aģentūrai LETA apliecināja finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS).

Šodien Ministru kabineta komitejas sēdē, skatot FM informatīvo ziņojumu par NĪN atcelšanu vienīgajam mājokli, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) nāca klajā ar priekšlikumu, ka nekavējoties jāatsakās no NĪN likmes zemei 1,5% apmērā, to samazinot līdz 1% jau ar nākamā gada 1.janvāri.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šādu priekšlikumu vērtēja piesardzīgi, jo tā fiskālā ietekme ir lēšama aptuveni 50 miljonu eiro apmērā.

Reizniece-Ozola atzina, ka pirms lemt par tieslietu ministra priekšlikumu, ir jāveic detalizēts fiskālais aprēķins, jo NĪN nodrošina būtiskus pašvaldību ieņēmumus.

No 2015. gada kvotu sistēma piena nozarē tiks likvidēta.

Šādu lēmumu pieņēma Eiropas Parlaments. Pašmāju zemnieki aktīvi gatavojas šim posmam, modernizējot ražošanu, taču joprojām piena nozarē produktivitāte nav sasniegusi ES līmeni.

Pēc kvotu atcelšanas ražotājam pašam būs jāseko līdzi tirgus situācijai un tendencēm un ražošana attiecīgi jāplāno, jo pārdošanas iespējas būs atkarīgas no pieprasījuma. Sagaidāms, ka pēc kvotu atcelšanas konkurence nozarē pastiprināsies, jo tirgū bez ierobežojumiem varēs iesaistīties tuvējo kaimiņvalstu efektīvie ražotāji.

SIA Kalnāji saimnieks Vladislavs Butāns saredz, ka piena iepirkuma cenas var sarukt, tādējādi izturēs tie zemnieki, kas to varēs «pavilkt». Labāka situācija varētu būt tiem ražotājiem, kam nav lielu kredītsaistību, bet pārējiem neklāsies viegli. Tāpat nedaudz vieglāk varētu būt piena lopkopējiem, kam pamatbizness saistīts vēl ar citām palīgnozarēm. To pierādījis pagājušais gads, kad graudu nozarē bija prāvi ieņēmumi, savukārt piena lopkopībā cenas bija zemas. Arī SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko pauda, ka piena lopkopībā pērn nācies strādāt ar zaudējumiem, ko daļēji kompensēja augkopībā sasniegtie rezultāti.

Valsts darba inspekcija 2012. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību. Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta 28 uzņēmumos, pērn – tikai 14 uzņēmumos.

2012. gadā astoņos mēnešos Darba inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.

Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā – 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.

Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55 procentiem pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 724 972, bet pērn šajā pašā laika periodā – Ls 466 005. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots administratīvais sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.