Jaunākais izdevums

«Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā» paredzēti ierobežojumi, kas draud ar iznīcību vietējiem tirgotājiem un lobē globālos tirdzniecības tīklus.

Tā savā komentārā par otrdien, 7. janvārī, Ministru kabinetā skatīto likumprojektu «Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums» norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

«Valdība, pārkāpjot likumu, pieņemto procedūru, ko nosaka «Ministru kabineta kārtības rullis», neapsprieda likumprojektu un slēpa pamatotus tirgotāju iebildumus tā sakarā. Pat likumprojekta mērķī ir samelots sakot, ka paredzēts respektēt abu pušu (tirgotāju un piegādātāju) ekonomiskās intereses un panākt lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā, bet īstenībā likumprojekts nenosaka nekādus pienākumus vai ētikas normas piegādātājiem,» norāda LTA.

Asociācija uzsver, ka Latvijā likumprojekta izstrādē piedalījušies tikai tie pārtikas tirgotāji, kam ir dominējoša ietekme tirgū – Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, kas pārstāv tikai Rimi un Maxima. Pēc LTA apgalvotā, Ekonomikas ministrija (EM) nav ņēmusi vērā pārējo tirgotāju viedokli, neskatoties uz to, ka LTA daudzkārtīgi paudusi iebildumus gan mutiskā veidā darba grupā, gan rakstiski apspriešanas procesa gaitā.

«Likumprojektā paredzēta virkne apgrūtinājumu mazajiem tirgotājiem, sākot ar saldējuma pārdevēju uz ielas un zemnieku tirgū, noslēdzot ar lielākajiem nacionālajiem tirgotājiem – Elvi, Mego un Top. Papildus slogs izpaužas ar aizliegumiem. Piemēram, ja veikals tehnisku iemeslu dēļ slēgts - ir ieslēgusies avārijas signalizācija vai noticis bruņots uzbrukums (kas manāms pēdējā laikā), tad neskatoties uz to, veikals nedrīkst atteikt iepriekš pasūtīto pārtikas preču piegādes. Cits piemērs - pēc ražotāja pieprasījuma jāveic preču atlikuma inventarizācija,» skaidro LTA.

Asociācija norāda, ka Eiropas Mazo uzņēmumu harta nosaka nepieciešamību mazināt izmaksas un administratīvās barjeras mazajiem uzņēmumiem, samazināt birokrātiju attiecībā pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), nevis to palielināt.

Eiropas parlaments (EP) uzskata, ka īpaši jāizvērtē tirdzniecības nozares vajadzības, jāizsver tiesību aktu ietekme uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem un jāatbalsta mazie uzņēmumi (MVU) tirdzniecībā.

«Nacionālos tirgotājus satrauc fakts - kā gan „Vienotība”, kuras pārstāvji Eiroparlamentā vada apvienību „SME Union”, kas atbalsta MVU, vienlaikus var paredzēt radīt slogu Latvijā tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?! Šajā apvienībā (SME Union) darbojas arī LTA prezidents Henriks Danusēvičs un sēdēs bieži lemts par atbalstu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tai skaitā tirgotājiem. LTA uzsver, ka EP savā 2013. gada 11. decembra rezolūcijā «Par rīcības plānu Eiropas mazumtirdzniecības nozarē ‐ ieguvums visām iesaistītajām pusēm» konstatējis, ka «tā kā pašreizējā ekonomikas krīze smagi ietekmē mazumtirdzniecību, īpaši skarot mazākus veikalus», tad «vairāk uzmanības vajadzēja veltīt pašreizējās ekonomikas krīzes ietekmei uz mazumtirdzniecību un, jo īpaši, uz mazākiem veikaliem»,» teikts LTA paziņojumā medijiem.

Jau ziņots, ka, neskatoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas iebildumiem, otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu

Db.lv, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji prasa nešķirot nozares, lemjot par atbalstu

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prasmju trūkums rada nopietnas problēmas ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

LETA, 16.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasmju trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas Savienībā (ES), secināts jaunākajā "Eirobarometra" pētījumā.

Tajā konstatēts, ka kvalifikācijas trūkuma problēma gadu gaitā ir pieaugusi, un tagad tā skar visas ES dalībvalstis un visas ekonomikas nozares.

Pētījums tika prezentēts ikgadējā Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejā, ko organizēja Eiropas Komisija (EK) un ES prezidējošā valsts Spānija un kas no pirmdienas līdz trešdienai notika Spānijas Basku zemes galvaspilsētā Bilbao. Asambleja ir ES galvenais MVU veltītais pasākums, kurā piedalās simtiem politikas veidotāju.

Pētījums ļauj izprast prasmju trūkuma ietekmi uz MVU, un tas tiks izmantots EK politikas veidošanā.

"Eirobarometra" pētījumā secināts, ka prasmju trūkums ir nopietna problēma gan mazajos, gan vidējos Eiropas uzņēmumos, un par tādu to uzskata 53% mikrouzņēmumu (mazāk nekā 10 darbinieku), 65% mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) un 68% vidējo uzņēmumu (50-249 darbinieki).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šogad mazie un vidējie uzņēmumi var ieslīgt stagnācijā

Biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja, SIA «Sky Port» valdes locekle Zane Driņķe, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti lēš, ka 2018. gads Latvijas ekonomikā būs ļoti karsts. Tiek prognozēts, ka, pateicoties eksportam un Eiropas Savienības fondiem, Latvijā ieplūdīs nauda, saruks bezdarbs un pieaugs algas. Prognozes šķiet ļoti pozitīvas, taču, visticamāk, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) laukā aina būs citādāka.

MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs

Vidusmēra uzņēmējam, paraugoties uz šodienas situāciju ekonomikā, var rasties jautājums, no kurienes tik pozitīvas prognozes? Uz to mudina vairāki aspekti – saimnieciski aktīvo MVU skaits šobrīd ir augošs, īpaši ražošanas nozarēs. Jau kopš 2003. gada pieaug jaundibināto uzņēmumu skaits, un augošā tendence saglabāsies arī 2018. gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā reģistrēti 1 592 ekonomiski aktīvi MVU. Samazinās arī likvidēto uzņēmumu skaits un tiek prognozēts, ka samazinājums turpināsies arī šajā gadā. Tas nozīmē, ka MVU dinamikā 2018. gadā lielu svārstību nebūs. Nedaudz lielāks pieaugums būs vērojams informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu, kā arī apkalpojošo un konsultējošo pakalpojumu nozarēs. Bet, vai tiešām tas ir pietiekams pamats tik pozitīvam skatam nākotnē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts atbalstam MVU digitālajai transformācijai ir jābūt atkarīgam no uzņēmuma lieluma

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem lielākajā daļā ES spiedīgi ekonomiskie apstākļi

Žanete Hāka, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem lielākajā daļā dalībvalstu 2013. gadā joprojām bija spiedīgi ekonomiskie apstākļi, liecina Eiropas Komisijas secinājumi ikgadējā MVU darbības pārskatā.

Ekonomikas dati ļauj domāt par zināmu atveseļošanos, taču tā ir nevienmērīga un joprojām nestabila. 2013. gadā MVU skaits un viņu pievienotā vērtība pārsniedza to, kas bija pirms krīzes, 2008. gadā. Taču nodarbinātība mazajos un vidējos uzņēmumos šo līmeni vēl nesasniedza: MVU strādāja par 1,9 miljoniem jeb 2,16% mazāk darbinieku nekā 2008. gadā.

Turklāt, ņemot vērā to, kā situācija ir attīstījusies gadu no gada, mums novērtējumos jābūt vēl piesardzīgākiem. Pievienotā vērtība 2013. gadā vēl pieauga par 1,1%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo gadu izaugsmes tempu (1,5% 2012. g. un 4,2% 2011. g.), šis drīzāk ir pakāpenisks samazinājums. Turklāt MVU un tajos strādājošo skaits samazinājās attiecīgi par 0,9% un 0,5%, un tas notika laikā, kad kopumā bija vāja ekonomiskā izaugsme un samazinājās inflācija ES ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrijas pilsētā Grācā notiekošajā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asamblejā Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts iepazīstinājis ar ikgadējo ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka tie pērn turpinājuši spēcīgu atveseļošanos un šādas kompānijas joprojām ir Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pamats.

Ģenerāldirektorāts vēsta, ka MVU radītā pievienotā vērtība pērn pieaugusi par 3,5%, kas seko 1,5% kāpumam 2016.gadā, bet nodarbinātība šādos uzņēmumos pagājušajā gadā palielinājusies par 2% salīdzinājumā ar 2,3% pieaugumu pirms gada.

Tikmēr MVU skaits pērn pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2,2% kāpumu 2016.gadā.

Visas 28 ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, pagājušajā gadā uzrādījušas MVU radītās pievienotās vērtības pieaugumu, bet deviņas valstis - Igaunija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Latvija, Malta, Polija, Rumānija un Slovēnija - spējušas reģistrēt kāpumu vismaz 8% apmērā. MVU radītās pievienotās vērtības kritums Lielbritānijā galvenokārt tiek skaidrots ar valūtas kursa svārstībām pēdējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministrija aicina sniegt viedokli par PVN jomas vienkāršošanu

Lelde Petrāne, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 7. aprīļa Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rīcības plāna ietvaros Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vienkāršošanas pasākumiem PVN jomā attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Lai sagatavotu Latvijas nacionālo pozīciju par vienkāršošanas pasākumiem, Finanšu ministrija aicina sabiedrību iesaistīties priekšlikumu apspriešanā.

Pašreiz Padomes Direktīvā par kopējo PVN sistēmu ir paredzēti atsevišķi atvieglojumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saistībā ar PVN. Šie atvieglojumi ļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm vienkāršot PVN uzlikšanas un iekasēšanas procedūras, kā arī atbrīvot no PVN maksāšanas tādus MVU, kuru gada apgrozījums nepārsniedz noteiktu slieksni. Tomēr, lai izveidotu modernu un vienkāršotu MVU režīmu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu, kura galvenie mērķi ir palīdzēt izveidot vidi, kas veicina MVU izaugsmi, un ieviest efektīvu un stabilu PVN sistēmu.

Atbilstoši priekšlikumam dalībvalstīm, kuras nolems ieviest PVN atbrīvojumu MVU, būs iespēja atbrīvojuma slieksni noteikt tādā līmenī, kas vislabāk atspoguļo to īpašo ekonomisko un tiesisko situāciju (tiek piedāvāta maksimālā sliekšņa vienota vērtība Eiropas Savienībā 85 000 eiro apmērā). Šādus MVU dalībvalstis varēs atbrīvot no PVN maksāšanas un citu PVN saistību izpildes. Latvijā šis atbrīvojuma slieksnis ir noteikts 40 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šā gada septembrī sagatavojusi piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības vienkāršošanai ārvalstīs, trešdien mediju pārstāvjiem sacīja EK Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta tiešo nodokļu, nodokļu politiku koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas departamenta direktors Bendžamins Eindžels.

Pašreiz situācijā, ja mikro, mazie un vidējie uzņēmumi vēlas veikt pārrobežu darbību, tiem jāmaksā nodokļi vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiklīdz to darbībai ārzemēs tiek nodibināts pastāvīgs uzņēmums. EK piedāvājuma mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu MVU, kas darbojas pārrobežu tirgos.

Atvieglojumu ieviešanas gadījumā MVU aprēķinātu nodokļus, pamatojoties tikai uz tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nodokļu noteikumiem, kurā atrodas uzņēmuma galvenais birojs.

MVU iesniegtu vienu nodokļu deklarāciju savas valsts nodokļu administrācijai, kas pēc tam šo deklarāciju nosūtītu pārējām dalībvalstīm, kurās MVU darbojas. Pēc tam katra dalībvalsts pārskaitītu arī visus no nodokļiem gūtos ieņēmumus valstīm, kurās atrodas pastāvīgie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Publiskais iepirkums un inovācija – vai pietiek vien ar labiem spēles noteikumiem?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” veicis Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauju, noskaidrojot “uzņēmēja DNS” jeb tās īpašības un prasmes, kas piemīt un ir svarīgas MVU vadītājam.

Kā būtiskākās vadītāja un līdera kvalitātes MVU vadītāji visbiežāk norāda psiholoģisko noturību (56%), spēju apvienot komandu (53%), riska uzņemšanos (50%), vizionāra spējas (46%) un spēju aizraut (36%).

“Kā rāda aptauja, Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk pašam izveidot nevis mantot, kurš augstāk par spēku un degsmi vērtē zināšanas un profesionalitāti. Viņš sevi vairāk vērtē kā piesardzīgu darītāju, nevis vizionāru. Vienlaicīgi Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk kontrolēt un būt kapteinim, taču viņš savu nepanāk ar spēku, bet drīzāk ar rūpēm un pacietību. Viņš ir arī gatavs riskēt un pieņemt pārmaiņas, jo statuss-quo nav tas stāvoklis, kurā viņam patīk atrasties. Tas, ko arī redzam no aptaujas, ka mazais un vidējais uzņēmējs ar visu savu sirdi ir savā biznesā, jo viņam svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī pats process – viņš no tā “ķer kaifu”,” komentējot datus, stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK: Nākotnes prognozes Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir labvēlīgas

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā notiekošajā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asamblejā EK Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts iepazīstinājis ar ikgadējo ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka nākotnes prognozes Latvijas MVU ir pozitīvas.

Ģenerāldirektorāts prognozē, ka Latvijas MVU radītā pievienotā vērtība 2016.-2018.gadā palielināsies par 13,6%, bet nodarbinātība šādos uzņēmumos pieaugs par 4%.

Tādējādi MVU šajā periodā kopumā varētu radīt aptuveni 19 000 darbvietu.

Ziņojumā teikts, ka Latvijas MVU 2012.-2016.gadā piedzīvojuši mērenu izaugsmi. MVU pievienotā vērtība pieaugusi par 15,2%, bet nodarbinātība - par 6,3%, kas ir ļoti līdzīgi lielo kompāniju uzrādītajam izaugsmes līmenim.

Izaugsme mazajos uzņēmumos bijusi jo sevišķi spēcīga, pievienotajai vērtībai pieaugot par 21,9% un nodarbinātībai palielinoties par 12,8%. Taču 2015-2016.gadā kāpums bijis mazāk izteikts, pievienotajai vērtībai pieaugot vien par 0,9%, bet nodarbinātībai sarūkot par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Krīze pārvarēta, bet ko tālāk?!

Silvija Kristapsone LU, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais ziņojums mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Eiropas Savienībā (ES) ir veiksmīgi pārvarējuši ekonomisko un finanšu krīzi, jo kopš 2014. gada beidzot ir vērojama izaugsme. Pēc krīzes pamazām atkopjas arī Latvijas MVU sektors.

Laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam MVU ir piedzīvojuši veselīgu izaugsmi – pievienotā vērtība palielinājās par vairāk nekā 45%, bet nodarbinātība – par 16%. Vienlaikus abi rādītāji ir zemāki par 2008. gada līmeni, attiecīgi par 1% un 8%. Visstraujākais pieaugums vērojams MVU informācijas un sakaru nozarē – nodarbinātības pieaugums aptuveni par 50%, bet pievienotā vērtība pieauga par vairāk nekā 80%.

Pārvarētā ekonomikas un finanšu krīze devusi vairākas būtiskas atziņas. Krīzi vieglāk pārdzīvo tās valstis, kurās ir spēcīga augsto vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas un zināšanu ietilpīgo pakalpojumu ekonomika. ES uzņēmumi, kas darbojas tā saucamo augsto tehnoloģiju ražošanā un zināšanu ietilpīgo pakalpojumu sfērā, 2014.-2015. gadā uzrādījuši īpaši labus ražīguma un nodarbinātības rezultātus. Kā ar šīm nozarēm sokas Latvijā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltijas mazie un vidējie uzņēmumi jūtas stabili, bet optimisms sarūk

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgās izmaiņas ārējā vidē negatīvi ietekmējušas Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) prognozes par turpmākajām uzņēmējdarbības izredzēm. Uzņēmumu, kas 2015. gadā sagaida apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15 %, ir kļuvis mazāk, liecina SEB bankas pētījuma Baltijas biznesa pārskats rezultāti.

73% Latvijas MVU 2015. gadā sagaida nelielu apgrozījuma pieaugumu (līdz 15%). Līdzīgs noskaņojums ir arī vairāk nekā pusei Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu MVU segmentā.

Savukārt apgrozījuma samazinājumu visvairāk paredz Lietuvas uzņēmēji (31%), viņiem seko Igaunijas (20%) un Latvijas (17%) uzņēmēji.

«Labā ziņa ir tā, ka uzņēmēji jūtas stabili, bet sliktā - optimisms samazinās,» sacīja Ieva Tetere, SEB bankas valdes locekle. Viņa norādīja, ka joprojām pastāv būtiska ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskie izaicinājumi.

Tomēr I. Tetere atzina arī to, ka bankas pieredzē Krievijas krīze nav sagādājusi būtiskas problēmas kādam mazajam vai vidējam uzņēmumam, noticis veiksmīgs darbības pārorientēšanās process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veidos Latvijas Biznesa savienību

Dienas Bizness, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) forums un Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu konfederācija apvienojas un turpmāk veidos Latvijas Biznesa savienību, kas pārstāvēs Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus nacionālā un starptautiskā līmenī, informē Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma izpilddirektors Eduards Filippovs.

MVU Forums un MVU Konfederācija paredz finanšu, ekonomisko un sociālo izaicinājumu pieaugumu. Pēdējos gados veiktās izmaiņas nacionālos normatīvos aktos, kvalificētas izglītības un inovāciju sistēmas, investīciju un infrastruktūras pieejamības trūkums ir kavējis uzņēmējdarbības gara stiprināšanu. Viens no iemesliem ir MVU pārstāvniecības iztrūkums dialogā starp likumdevēju varu, izpildvaru un MVU sektoru. Savukārt nākotnē Latvijas tautsaimniecībai, kuru par 99,6% (pēc Eiropas Savienības MVU definīcijas) veido tieši mazie un vidējie uzņēmumi, ir jārod risinājumi jaunu un labāku darba vietu radīšanai Rietumeiropas ekonomiskās stagnācijas, vietējā un Krievijas tirgus pieprasījuma krituma apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām mazajā un vidējā biznesā domātā ES palīdzība Latvijā tiek gandrīz ignorēta; citviet dalībvalstīs šie fondi iemantojuši pat histērisku popularitāti un nacionālajām ekonomikām paredzamu atdevi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Visu laiku vērienīgākās ES inovāciju programmas Apvārsnis 2020 (Horizonts 2020 jeb H2020) kopējais budžets ir 80 mljrd. eiro. Šis kapitāls paredzēts plaša spektra pētniecības un attīstības (R&D) projektiem, lai mudinātu pētniekus un uzņēmējus sadarboties. Programma ir apjomīga, un viena tās daļa – t.s. MVU instruments – 2,8 mljrd. eiro apmērā finanšu periodā līdz 2020. gadam ir veltīta tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Līdz septembra sākumam dalībvalstu uzņēmumu atsaucība šim piedāvājumam ir ļoti atšķirīga un Latvijas gadījumā pat nesaprotami niecīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieaudzis uzņēmumiem izsniegtais SEB finansējums reģionos

Db.lv, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pērn sasniedza 290,8 miljonus eiro, kas ir par 15,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 65% finansējumā piešķirtie naudas līdzekļi nonākuši pie MVU, kas savu darbību īsteno Latvijas reģionos.

No 2023. gadā SEB bankas finansējumā piešķirtajiem naudas līdzekļiem 41 miljons eiro ir veicinājis Pierīgas uzņēmēju attīstību, 59,8 miljoni piešķirti rīdziniekiem, savukārt 189,9 miljoni eiro izsniegti MVU visos Latvijas reģionos. Kopumā MVU piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi stabilu pieaugumu, visvairāk attīstoties lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

Pērn aktīvāk savā attīstībā ieguldījuši uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – finansējumā šo nozaru uzņēmējiem izsniegti teju 110 miljoni eiro. Savukārt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pārstāvji ir saņēmuši 35,4 miljonus eiro, un viņiem seko ražotāji ar gandrīz 30 miljonu lielu piešķirto finansējuma apjomu. Kopumā šiem sektoriem pērn izsniegti teju 60% no kopējās MVU piešķirto finansējuma kopsummas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji: Tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumi ir lielveikalu interesēs

Žanete Hāka, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegums mazumtirdzniecības vietās radīs konkurences priekšrocības tirdzniecības centriem un lielveikaliem, ir pārliecināti nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Savukārt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija norāda uz Saeimā atbalstītā priekšlikuma izskatīšanas procedūras iespējamo neatbilstību Eiropas Savienības normām.

Saeima marta sākumā otrajā lasījumā atbalstīja Tabakas izstrādājumu aprites likumprojektu, kurā iekļauts arī aizliegums tabakas izstrādājumus un to preču zīmes mazumtirdzniecības vietās izvietot redzamā veidā, kas nozīmē, ka pircējiem būtu pieejama vien cenu lapa ar produktu nosaukumiem. Ierobežojumi tomēr neattieksies uz tirdzniecības vietām, kuru pamatnodarbošanās ir šo izstrādājumu tirdzniecība un kuros var ieiet pa atsevišķu ieeju, kā arī tabakas izstrādājumi nav redzami ārpus tirdzniecības vietas. Jaunais likums nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Komisijas Tabakas izstrādājumu direktīvu, kas dalībvalstīm jāizdara līdz šā gada 20. maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Pusgada laikā Latvijā 30% mazo un vidējo uzņēmumu pieteikumu aizdevumiem ir noraidīti

LETA, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad no aprīļa līdz septembrim 30% mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pieteikumu banku aizdevumu saņemšanai tikuši noraidīti, liecina Eiropas Komisijas (EK) pētījuma rezultāti.

Pētījumā skaidrots, ka Eiropas Savienības (ES) mazie uzņēmumi pauž aizvien lielāku optimismu par savām nākotnes izaugsmes perspektīvām. No šā gada aprīļa līdz septembrim palielinājies MVU pieprasījums pēc visa veida finansējuma, taču tas ne vienmēr ticis apmierināts, jo sevišķi mazāku un jaunāku kompāniju gadījumos.

Banku aizdevumi joprojām ir iecienītākais ārējā finansējuma veids 62% MVU, un vairums MVU, izņemot mikrouzņēmumus, norāda uz to lielāku pieejamību, teikts pētījumā. Taču 13% MVU pieteikumu banku aizdevuma saņemšanai tikuši noraidīti, kas ir lielāks īpatsvars salīdzinājumā ar 11% pērn.

Par vislielāko pieteikumu noraidījumu īpatsvaru ziņojuši MVU Nīderlandē - 39% no pieteikumiem noraidīti, Lietuvā - 36%, Grieķijā - 27%, Latvijā - 30% un Slovēnijā - 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 krīzē pērn no ES finanšu instrumentiem MVU sniegts 29 miljardu eiro atbalsts

Db.lv, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Parādsaistības un neparedzami ieņēmumi krīzes laikā īpaši apgrūtina MVU darbu

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 06.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, pasliktinoties tirgus situācijai, vājinās daudzu uzņēmumu asinsrite jeb likviditāte, un tas rada vajadzību pēc apgrozāmajiem līdzekļiem.

Vienlaikus Latvijā turpinās kreditēšanas tempu kritums, kas nozīmē, ka daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir grūti piesaistīt finansējumu, ko veicina arī banku striktās kreditēšanas prasības. Viens no būtiskiem riskiem, ar ko krīzē sastopas MVU, ir neparedzami ieņēmumi un nevēlamas parādsaistības. Kādas ir iespējas mazināt šos riskus, lai veiksmīgāk pārvarētu krīzi?

Svarīgas garantijas un darījumu drošība

Izvērtējot 2020. gadu, kas pavadīts pandēmijas ēnā, Factris analīze liecina, ka lielākie zaudētāji bijuši tie MVU, kas nespēja izpildīt pārdošanas apjomu mazā pieprasījuma un pirktspējas dēļ, neizmantoja jaunus pārdošanas kanālus un uzturēja dīkstāvē darba spēku, telpas un iekārtas. Tāpat lielākam riskam krīzē pakļauti uzņēmumi, kas izmantojuši banku aizdevumus, kuri nenodrošina pret riskiem, kā arī uzņēmumi, kam pietrūka līdzekļu izejvielām un ražošanai nepieciešamajiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru