Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas 

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 2019. gada 07. novembris plkst. 11:16

Publicitātes foto

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Atkritumu apsaimniekošana kā process nekad neapstājas. Ne tikai tāpēc, ka tas ir diennakts pakalpojums, kas notiek 24 stundas 7 dienas nedēļā visas 365 dienas gadā, bet gan tādēļ, ka brīdī, kad domājam, ka esam atraduši risinājumu, parādās jauns atkritumu veids jeb frakcija, un mums jāsāk viss no jauna. Atkritumi, ko saražojam, nepārtraukti mainās atkarībā no ražošanas veida, tehniskajām inovācijām, ienākumu līmeņa, jaunām vajadzībām un sociāli politiskajiem apstākļiem. Materiālo resursu ieguve pasaulē pēdējos 40 gados ir trīskāršojusies. Lai nodrošinātu attīstību, resursu izmantošanai jākļūst gudrākai un ilgtspējīgākai. Iepriekšējais lineārais ekonomikas modelis vairs netiek atzīts par derīgu mūsdienu globalizētās pasaules vajadzībām.

Sabiedrībai un uzņēmējdarbībai visos to dzīvescikla aspektos ir jātiecas uz aprites ekonomiku. Ierastajam atkritumu apsaimniekošanas veidam ir pienākušas beigas, ne vien tāpēc, ka pasaulē ir jauna ģeopolitiskā kārtība, bet arī pateicoties tām četrām tendencēm, kas izmaina atkritumu apsaimniekošanas koncepciju, proti, globālā sasilšana, jūras piesārņojums, aprites ekonomika un ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0.

Nerimstošās diskusijas par aprites ekonomiku pakāpeniski ievieš atkritumu apsaimniekošanas procesos saimnieciskās domāšanas principu, kur atkritumi ir vērtīgs resurss. Aprites ekonomikas modelis skar piecas galvenās darbības jomas – ražošanu, patēriņu, atkritumu apsaimniekošanu, otrreizējo izejvielu tirgu, kā arī inovācijas un investīcijas. Tas ir uz resursu efektīvu izmantošanu vērsts apļveida process, kur izgatavo, patērē un izmantoto atkārtoti virza ekonomiskajā apritē. Produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta pēc iespējas ilgāk, atkritumu radīšana un resursu izmantošana tiek samazināta, un, kad produkts ir sasniedzis dzīves cikla beigas, resursi paliek ekonomikā, kur tos izmanto atkal, lai radītu papildu vērtību.

Pēc iespējas labāk izmantot pieejamos resursus ir arī uzņēmējdarbības ekonomiskajās interesēs. Ceturtā industriālā revolūcija līdz ar robotikas sasniegumiem, lietu interneta attīstību, bezpilota automašīnu parādīšanos, visiem sensoru brīnumiem un mākslīgo intelektu pārveido esošo ekonomiku. Industrija 4.0 ir atkritumu apsaimniekošanas pārmaiņu centrā, un tā ir cieši saistīta ar aprites ekonomikas turpmāko attīstību un planētas nākotni. Bet neatbildēts joprojām paliek jautājums vai ceturtās industriālās revolūcijas labumi spēs panākt pāreju uz aprites ekonomiku un nodrošināt nākotni bez atkritumiem? Vai arī gluži pretēji var gadīties, ka pastāvēs divi paralēli procesi, kas novedīs pie vēl lielākas vides degradācijas un lielākas nevienlīdzības. Viens no ISWA iedvesmojošākajiem runātājiem, atkritumu apsaimniekošanas zinātnieks un tīkla «Wasteless Future» dibinātājs Antonis Mavropoulos uzver «Ja pienāks diena, kad atkritumu apjoms nemainīsies 20 gadus, tad šī būs mirusi sabiedrība.» Statistika par ikgadēji saražoto atkritumu apjomu ir visai skumīga, jo demonstrē stabilu pieaugumu. Tā, piemēram, pasaulē turpina pieaugt e-atkritumu īpatsvars – aplēses liecina, ka sabiedrība saražos aptuveni 100 miljonu tonnu e-atkritumu līdz 2030. gadam.

Līdzīga aina ir arī tekstila izstrādājumu segmentā – 100 miljonu tonnu apģērba un apavu tiks saražotas līdz 2030. gadam. Vienlaikus globālā digitalizācija un tehnoloģiskie jauninājumi kopā ar patēriņa sabiedrības augošo pieprasījumu un vēlmi sekot pēdējām modes tendencēm, sekmē to, ka līdz 2025. gadam atkritumos nonāks ap 182 miljoni vienību elektronisko viedierīču, 3,5 miljoni komerciālo dronu un 1 miljons biroja 3D printeru. Ir pilnībā skaidrs, ka šobrīd attiecībā uz visām šīm grupām mūsu rīcībā nav neviena reāli īstenojama risinājuma, kas būtu ekonomiski izdevīgs un pārbaudīts. Tieši tāpēc lielās cerības saistās ar jauno Industriju 4.0, kas spēs piedāvāt inovatīvus instrumentus augošās jauno atkritumu plūsmas problēmas risināšanai.

Ar atkritumu pārstrādi vien nepietiek, lai atrisinātu problēmu, jo ražotāji ar dažādiem paņēmieniem nepārtraukti visādos veidos cenšas samazināt elektronisko iekārtu, viedierīču un automobiļu kalpošanas ilgumu. Tāpēc ieguvumu no pārstrādes pārspēj ietekme, ko atstāj nepārtrauktais pārdošanas un patēriņa pieaugums. Šis ir tā dēvētais atsitiena efekts (rebaund effect), kas bijis raksturīgs pilnīgi visām industriālajām revolūcijām, kas piedzīvotas līdz šim. Katrā no tām mums bija dota iespēja ražot vairāk, izmantojot mazāk, un mēs to arī darījām. Mēs kļuvām daudz efektīvāki, izmantojām mazāk darbaspēka, enerģijas un materiāla vienas vienības saražošanai. Tomēr patēriņa pieaugums palielinājās eksponenciāli, pārsniedzot to ieguvumu, ko deva efektivitāte, un rezultātā noveda pie lielākas vides degradācijas un piesārņojuma.

Mēs nevaram atļauties atkārtot šo ceļu ceturtajā industriālajā revolūcijā, jo planēta jau ir ļoti pietuvojusies ļoti nopietnām un neatgriezeniskām pārmaiņām, kas rada pastāvēšanas draudus cilvēcei.

Šķiet, ka pašlaik esam nonākuši ļoti nozīmīgās krustcelēs cilvēces vēsturē. Kā teicis Karls Seigans (Carl Sagan): «Nekad iepriekš nav bijis tāds moments, kas vienlaicīgi ir ļauns un daudzsološs. Mēs esam pirmā suga, kas ir paņēmusi evolūciju savās rokās».

Šajās krustcelēs mums visiem ir jāsniedz savs ieguldījums labākai nākotnei, kurā, apvienojoties Industrijai 4.0 un aprites ekonomikai, sasniegsim uzplaukumu, mazāku nevienlīdzību un ilgtspējīgāku saimniekošanu, tādējādi pagarinot un uzlabojot savu un planētas eksistenci. ISWA jau darbojas šajā virzienā, ne tikai uzsākot diskusiju par Industrijas 4.0 un aprites ekonomikas izaicinājumiem, bet arī sniedzot jaunus priekšlikumus attīstītajām un jaunattīstības valstīm.

Jo, visbeidzot, mēs visi esam nozares censoņi, kas ir kaislīgi un zinoši, lai sniegtu risinājumus, kas aizsargās cilvēku veselību un vidi, nodrošinās labāku dzīves kvalitāti un pilnveidos pilsētu teritoriju ilgtspēju. Mums tikai ir jāatceras, ka mūsu darbs ir par cilvēkiem – nevis par atkritumiem.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 19. septembris plkst. 12:37

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu...

2019. gada 17. septembris plkst. 12:41

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien neatbalstīja...

2019. gada 13. septembris plkst. 15:33

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas līdz šim saņēma sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu...

2019. gada 12. septembris plkst. 12:10

Ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā ir spēkā, tomēr Saeimai vēl jālemj...

2019. gada 11. septembris plkst. 18:27

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2019. gada 06. novembris plkst. 16:31

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam...

2019. gada 05. novembris plkst. 10:58

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai...

2019. gada 05. novembris plkst. 8:26

Septembrī apstrādes rūpniecības produkcijas apjomu gada izaugsme ir sasniegusi 3.1% (pēc kalendāri...

2019. gada 04. novembris plkst. 8:45

Ir divi galvenie vadītāju veidi. Tādi, kuri visus lēmumus pieņem darbinieku vietā,...

2019. gada 30. oktobris plkst. 6:39

Saeimas vairākums, visticamāk, šodien atbalstīs 2020. gada valsts budžeta likumprojektu un to...

2019. gada 29. oktobris plkst. 9:09

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst,...

2019. gada 24. oktobris plkst. 15:24

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un...

2019. gada 17. oktobris plkst. 10:37

Viena no aktualitātēm, par ko pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi un diskutēts...

2019. gada 17. oktobris plkst. 8:37

Mūsdienu darba tirgū alga vairs nav noteicošais darbiniekus motivējošais faktors un progresīvākais...

2019. gada 14. oktobris plkst. 14:26

Viens no mūsdienu cilvēka ikdienas neatņemamiem pavadoņiem ir ātrums – komunikācijā, klientu apkalpošanā,...