Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Atkritumu apsaimniekošana kā process nekad neapstājas. Ne tikai tāpēc, ka tas ir diennakts pakalpojums, kas notiek 24 stundas 7 dienas nedēļā visas 365 dienas gadā, bet gan tādēļ, ka brīdī, kad domājam, ka esam atraduši risinājumu, parādās jauns atkritumu veids jeb frakcija, un mums jāsāk viss no jauna. Atkritumi, ko saražojam, nepārtraukti mainās atkarībā no ražošanas veida, tehniskajām inovācijām, ienākumu līmeņa, jaunām vajadzībām un sociāli politiskajiem apstākļiem. Materiālo resursu ieguve pasaulē pēdējos 40 gados ir trīskāršojusies. Lai nodrošinātu attīstību, resursu izmantošanai jākļūst gudrākai un ilgtspējīgākai. Iepriekšējais lineārais ekonomikas modelis vairs netiek atzīts par derīgu mūsdienu globalizētās pasaules vajadzībām.

Sabiedrībai un uzņēmējdarbībai visos to dzīvescikla aspektos ir jātiecas uz aprites ekonomiku. Ierastajam atkritumu apsaimniekošanas veidam ir pienākušas beigas, ne vien tāpēc, ka pasaulē ir jauna ģeopolitiskā kārtība, bet arī pateicoties tām četrām tendencēm, kas izmaina atkritumu apsaimniekošanas koncepciju, proti, globālā sasilšana, jūras piesārņojums, aprites ekonomika un ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0.

Nerimstošās diskusijas par aprites ekonomiku pakāpeniski ievieš atkritumu apsaimniekošanas procesos saimnieciskās domāšanas principu, kur atkritumi ir vērtīgs resurss. Aprites ekonomikas modelis skar piecas galvenās darbības jomas – ražošanu, patēriņu, atkritumu apsaimniekošanu, otrreizējo izejvielu tirgu, kā arī inovācijas un investīcijas. Tas ir uz resursu efektīvu izmantošanu vērsts apļveida process, kur izgatavo, patērē un izmantoto atkārtoti virza ekonomiskajā apritē. Produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta pēc iespējas ilgāk, atkritumu radīšana un resursu izmantošana tiek samazināta, un, kad produkts ir sasniedzis dzīves cikla beigas, resursi paliek ekonomikā, kur tos izmanto atkal, lai radītu papildu vērtību.

Pēc iespējas labāk izmantot pieejamos resursus ir arī uzņēmējdarbības ekonomiskajās interesēs. Ceturtā industriālā revolūcija līdz ar robotikas sasniegumiem, lietu interneta attīstību, bezpilota automašīnu parādīšanos, visiem sensoru brīnumiem un mākslīgo intelektu pārveido esošo ekonomiku. Industrija 4.0 ir atkritumu apsaimniekošanas pārmaiņu centrā, un tā ir cieši saistīta ar aprites ekonomikas turpmāko attīstību un planētas nākotni. Bet neatbildēts joprojām paliek jautājums vai ceturtās industriālās revolūcijas labumi spēs panākt pāreju uz aprites ekonomiku un nodrošināt nākotni bez atkritumiem? Vai arī gluži pretēji var gadīties, ka pastāvēs divi paralēli procesi, kas novedīs pie vēl lielākas vides degradācijas un lielākas nevienlīdzības. Viens no ISWA iedvesmojošākajiem runātājiem, atkritumu apsaimniekošanas zinātnieks un tīkla «Wasteless Future» dibinātājs Antonis Mavropoulos uzver «Ja pienāks diena, kad atkritumu apjoms nemainīsies 20 gadus, tad šī būs mirusi sabiedrība.» Statistika par ikgadēji saražoto atkritumu apjomu ir visai skumīga, jo demonstrē stabilu pieaugumu. Tā, piemēram, pasaulē turpina pieaugt e-atkritumu īpatsvars – aplēses liecina, ka sabiedrība saražos aptuveni 100 miljonu tonnu e-atkritumu līdz 2030. gadam.

Līdzīga aina ir arī tekstila izstrādājumu segmentā – 100 miljonu tonnu apģērba un apavu tiks saražotas līdz 2030. gadam. Vienlaikus globālā digitalizācija un tehnoloģiskie jauninājumi kopā ar patēriņa sabiedrības augošo pieprasījumu un vēlmi sekot pēdējām modes tendencēm, sekmē to, ka līdz 2025. gadam atkritumos nonāks ap 182 miljoni vienību elektronisko viedierīču, 3,5 miljoni komerciālo dronu un 1 miljons biroja 3D printeru. Ir pilnībā skaidrs, ka šobrīd attiecībā uz visām šīm grupām mūsu rīcībā nav neviena reāli īstenojama risinājuma, kas būtu ekonomiski izdevīgs un pārbaudīts. Tieši tāpēc lielās cerības saistās ar jauno Industriju 4.0, kas spēs piedāvāt inovatīvus instrumentus augošās jauno atkritumu plūsmas problēmas risināšanai.

Ar atkritumu pārstrādi vien nepietiek, lai atrisinātu problēmu, jo ražotāji ar dažādiem paņēmieniem nepārtraukti visādos veidos cenšas samazināt elektronisko iekārtu, viedierīču un automobiļu kalpošanas ilgumu. Tāpēc ieguvumu no pārstrādes pārspēj ietekme, ko atstāj nepārtrauktais pārdošanas un patēriņa pieaugums. Šis ir tā dēvētais atsitiena efekts (rebaund effect), kas bijis raksturīgs pilnīgi visām industriālajām revolūcijām, kas piedzīvotas līdz šim. Katrā no tām mums bija dota iespēja ražot vairāk, izmantojot mazāk, un mēs to arī darījām. Mēs kļuvām daudz efektīvāki, izmantojām mazāk darbaspēka, enerģijas un materiāla vienas vienības saražošanai. Tomēr patēriņa pieaugums palielinājās eksponenciāli, pārsniedzot to ieguvumu, ko deva efektivitāte, un rezultātā noveda pie lielākas vides degradācijas un piesārņojuma.

Mēs nevaram atļauties atkārtot šo ceļu ceturtajā industriālajā revolūcijā, jo planēta jau ir ļoti pietuvojusies ļoti nopietnām un neatgriezeniskām pārmaiņām, kas rada pastāvēšanas draudus cilvēcei.

Šķiet, ka pašlaik esam nonākuši ļoti nozīmīgās krustcelēs cilvēces vēsturē. Kā teicis Karls Seigans (Carl Sagan): «Nekad iepriekš nav bijis tāds moments, kas vienlaicīgi ir ļauns un daudzsološs. Mēs esam pirmā suga, kas ir paņēmusi evolūciju savās rokās».

Šajās krustcelēs mums visiem ir jāsniedz savs ieguldījums labākai nākotnei, kurā, apvienojoties Industrijai 4.0 un aprites ekonomikai, sasniegsim uzplaukumu, mazāku nevienlīdzību un ilgtspējīgāku saimniekošanu, tādējādi pagarinot un uzlabojot savu un planētas eksistenci. ISWA jau darbojas šajā virzienā, ne tikai uzsākot diskusiju par Industrijas 4.0 un aprites ekonomikas izaicinājumiem, bet arī sniedzot jaunus priekšlikumus attīstītajām un jaunattīstības valstīm.

Jo, visbeidzot, mēs visi esam nozares censoņi, kas ir kaislīgi un zinoši, lai sniegtu risinājumus, kas aizsargās cilvēku veselību un vidi, nodrošinās labāku dzīves kvalitāti un pilnveidos pilsētu teritoriju ilgtspēju. Mums tikai ir jāatceras, ka mūsu darbs ir par cilvēkiem – nevis par atkritumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atkritumu apsaimniekošanā Rīgā saglabājas līdzšinējā kārtība

Lelde Petrāne, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas līdz šim saņēma sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu no «Pilsētvides servisa», tiks nodrošināta pakalpojumu sniegšana ar līdzšinējiem noteikumiem. Sarunu procedūrā tika noskaidrots, ka fiziskām personām pakalpojumu sniegs SIA «Eco Baltia vide,» bet juridiskām personām – uzņēmums «Clean R».

Procedūras rezultāti ir saskaņoti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

«Šobrīd Rīgas pašvaldība ir veikusi visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nepārtrauktību. Lai turpinātu kontrolēt situāciju, jau šo svētdien kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālistiem apsekosim un izvērtēsim, kā tiek nodrošināti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi pilsētā. Aicinu arī iedzīvotājus informēt pašvaldību, ja ir radušies kādi pārpratumi un pakalpojums nav sniegts kā līdz šim,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Atkritumi tiks izvesti neatkarīgi no tā, vai sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs būs noslēdzis līgumu ar sarunu procedūras rezultātā izvēlēto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiks piemērota atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

Galīgais lēmums vēl jāpieņem Saeimai, kuras kompetencē ir lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību pēc tam, kad tādu jau izsludinājusi valdība. Ja Saeimas lēmums būs negatīvs, attiecīgais valdības lēmums zaudēs spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiks atcelti.

Konkurences padomes (KP) pārstāvis komisijā skaidroja, ka situācija ir atrisinājusies, atkritumi ir izvesti, līdz ar to ārkārtējai situācijai patlaban nav pamata.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Anda Ozola lūdza deputātus apstiprināt ārkārtējo situāciju, ņemot vērā jautājumu par spēkā neesošiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Saeima Rīgā izsludināto ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā atzīst par pamatotu

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

  • ēdiena paliekas (bez iepakojuma) t.sk. augļi, dārzeņi, olu čaumalas;

  • izlietotas papīra salvetes, papīra dvieļi, kā arī slapjš vai netīrs iepakojuma papīrs;

  • kafijas un tējas biezumi.

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

  • zari (līdz 5 cm diametrā);

  • novītuši ziedi, augi;

  • lapas, nopļauta zāle;

  • augu saknes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Tallinā uzbūvē gājēju ceļu, izmantojot pārstrādātus plastmasas atkritumus

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Indonēzija uz attīstītajām valstīm nosūtīs atpakaļ 49 konteinerus plastmasas atkritumu

LETA--DPA, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indonēzija 49 konteinerus ar plastmasas atkritumiem nosūtīs atpakaļ uz attīstītajām valstīm, piemēram, ASV un Vāciju, trešdien paziņoja vietējā amatpersona.

Reģionā pastiprinās cīņa pret nelegālu atkritumu ievešanu.

«Konteineri ir aizzīmogoti un gatavi atgriezties atkarībā no kuģošanas grafikiem,» paziņoja Indonēzijas muitas pārvaldes preses pārstāvis Denu Sudžantoro.

Viņš informēja, ka atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ uz ASV, Vāciju, Franciju, Austrāliju un Honkongu.

Konteineri pašlaik atrodoties Batamas salā uz dienvidiem no Singapūras, informēja Sudžantoro.

Pagājušajā mēnesī Indonēzijas valdība nosūtīja atpakaļ ASV piecus konteinerus ar plastmasas atkritumiem, kuros bija aizliegti materiāli.

Ķīna pērn aizliedza plastmasas atkritumu importu, tādēļ citas Dienvidaustrumāzijas valstis kļuvušas par galamērķi tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Rīdziniekiem arī pēc 11. decembra atkritumu apsaimniekošanā saglabāsies līdzšinējā kārtība

Lelde Petrāne, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (RD MVD) sarunu procedūras rezultātā ir panācis vienošanās ar SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un SIA "Lautus" par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu visiem rīdziniekiem ar līdzšinējiem noteikumiem arī pēc 11. decembra, kad beigsies Ministru kabineta izsludinātā ārkārtējā situācija.

RD MVD līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas kompānijām noslēdza 26. un 27. novembrī. Tie stāsies spēkā 12. decembrī un darbosies līdz dienai, kad tiks noslēgts jauns atkritumu apsaimniekošanas līgums/i ar komersantu/tiem, kas būs izraudzīts jaunā atklātā konkursā, vai arī līdz brīdim, kad stāsies spēkā Konkurences padomes gala lēmums par starp Rīgas pilsētas pašvaldību un AS "Tīrīga" noslēgto koncesijas līgumu.

Noslēgtie līgumi paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums ar 2019. gada 12. decembri nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu, nepasliktinot pakalpojumu sniegšanas būtiskos nosacījumus, kādi klientiem bija spēkā līdz 2019. gada 11. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādēļ latvietis sasniegtā vietā fokusējas uz neiegūto?

Ferratum Bank vadītājs Latvijā Artis Bērziņš, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados pastāvīgi pieaug. Lūk, pāris pierādījumu: pie mums sarūk bezdarbs, palielinās cilvēku vidējie ienākumi, samazinās vides piesārņojums, pieaug to cilvēku skaits, kuri ieguvuši augstāko izglītību, mums ir viens no garākajiem apmaksātajiem dekrēta atvaļinājumiem pasaulē un, jā, – radām arvien vairāk atkritumu[1], kas diemžēl ir viens no neizbēgamajiem labklājības blakusefektiem visā pasaulē (starp līderiem šajā rādītājā ir ASV, Austrālija, Dānija, Šveice, Vācija).

Tātad «dzīve iet uz augšu!», kā teiktu apmierināts letiņš sarunā ar draugu. Tomēr cilvēku noskaņojuma līkne spītīgi stāv uz vietas − rocības pieaugums nebūt nenozīmē, ka arī kopumā kļūstam apmierinātāki ar dzīvi. Sūdzēšanās un neapmierinātības fenomens ir apskaužami spēcīgi iedzinis saknes Latvijas iedzīvotāju apziņā. Bet nepārprotiet – te nav runa par to, ka mūsu valstī viss ir lieliski. Nebūt ne. Lai to saprastu, pietiek palasīt kaut vai šīs vasaras skaļāko ziņu virsrakstus. Tomēr tendence fokusēties uz nesasniegto, neiegūto, neizdarīto sabiedrībā ir nomācoši liela.

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ir vienā līmenī ar tādām valstīm kā Baltkrievija, Krievija, Nigērija, Lībija un Mongolija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Burovs uzstāj uz ārkārtas situācijas izsludināšanu Rīgā

LETA, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācijas izsludināšana galvaspilsētā atkritumu apsaimniekošanas jomā ir nepieciešama, ņemot vērā, ka visi iedzīvotāji līdz 15.septembrim nepagūs parakstīt jaunos līgumus, izriet no Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) trešdien sacītā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

«Ja tādas nebūs, mēs varam sākt sarunu procedūru, parakstīt līgumu, pieņemt lēmumu par saistošajiem noteikumiem, bet mēs nevaram nodrošināt to, ka 15.septembrī pakalpojuma sniedzējs sāks izvest atkritumus bez līguma,» sacīja Burovs.

Ja valdība nepieņems lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, Rīgas pašvaldība, visticamāk, pieņems lēmumu sākt sarunu procedūru un parakstīt līgumu, nodrošinot to, ka atkritumus sāks izvest svētdien, turpināja Rīgas mērs. «Bet mēs varam sagaidīt strīdus par to, ka vēlāk kāds kādam piestādīs rēķinus,» pauda Burovs.

«Ja tagad es sapratīšu, ka valdības sēde būs vakarā, tās nebūs vispār vai būs negatīvs lēmums, mēs rīkosimies paši. Mēs esam pirmskrīzes situācijā, mums nevar būt dienas bez atkritumu izvešanas,» sacīja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Future of Food veiksmīgākā ideja - produktu fermentēšanas aplikācija

Zane Atlāce - Bistere, 20.02.2020

5 000 eiro tālākai attīstība ieguva komanda "JarBuddies", kuru pārstāvēja dalībnieki no Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" par veiksmīgāko ideju atzīta Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas komandas "JarBuddies" piedāvātā produktu fermentēšanas aplikācija.

Kultūrvietā "Spīdola" 18.-19. februārī 24 stundu garumā norisinājās pārtikas nozares inovāciju hakatons, kura laikā 100 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Somijas, Nīderlandes, Horvātijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Saūda Arābijas piedāvāja un izstrādāja jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē.

Galveno naudas balvu 10 000 eiro apmērā no "Rimi Latvia" dalīja trīs veiksmīgākās idejas.

Visveiksmīgākā ideja - produktu fermentēšanas aplikācija, kas palīdz sekot līdzi procesam un sniedz iespēju sazināties ar citiem fermentācijas entuziastiem un dalīties ar produktu - saņēma 5 000 eiro tālākai attīstībai, un to ieguva komanda "JarBuddies", kuru pārstāvēja dalībnieki no Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Tīrīga» šobrīd turpina savu operatīvo darbību, vienlaikus to nodrošinot maksimāli efektīvi, lai tad, ja tiesa Konkurences padomes (KP) lēmumu par pagaidu noregulējumu atzīst par prettiesisku, uzņēmums spētu nodrošināt pakalpojuma sniegšanu, norāda AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

«Publiskajā telpā par atkritumu izvešanu Rīgā ir plosījusies viesuļvētra, aizmirstot par tiesisko ietvaru uzņēmumu darbībai Latvijā, kā arī to, ko pēc būtības nozīmē atkritumu izvešana Latvijas lielākajā pilsētā. Tas nav palaist 80 mašīnas ielās, bet gan precīzi zināt – kur, kam un kad ir jāizved atkritumi, līdz ar to šobrīd nodrošinām uzņēmuma operatīvo darbību, lai Rīgā spētu izvest atkritumus, ja tiesa KP lēmumu atzīst par prettiesisku,» skaidro G.Levics.

AS «Tīrīga» joprojām ir gatava sadarboties ar KP, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju, kā arī veiktu uzlabojumus uzņēmuma darbībā, kas noņemtu iestādes bažas par konkurences ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot iespēju Rīgā videi draudzīgā veidā utilizēt nevajadzīgos spoguļus, SIA "Stikla Serviss" un SIA "Zaļā josta" uzsāk nevajadzīgu un bojātu spoguļu utilizācijas akciju.

"Bojāti, sasisti vai vienkārši vairs nevajadzīgi spoguļi ir diezgan neparocīgs atkritumu veids," skaidro "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot ka "Zaļā josta" regulāri saskaras ar iedzīvotāju jautājumiem par pareizu spoguļu utilizāciju.

"Spoguļu stikls nav piemērots pārstrādei un to nedrīkst izmest dalītās vākšanas konteinerā stiklam. Liela izmēra spoguļi, īpaši ierāmētie spoguļi vai spoguļi uz koka pamatnes, klasificējami kā lielgabarīta atkritumi, kuru utilizācija ir maksas pakalpojums. Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem šādi spoguļi būtu jānogādā Getliņu poligonā," norāda L. Kubliņa.

Kampaņas mērķis ir arī radīt pievienoto vērtību, dodot iespēju nevajadzīgām lietām nonākt atkārtotā apritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

BMX riteņbraucēja vegāniskā saldējuma bizness

Laura Mazbērziņa, 23.05.2019

SIA Avenei īpašnieks Dāvis Dudelis. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BMX riteņbraucējs un veselīgā saldējuma ražotājas SIA Avenei īpašnieks Dāvis Dudelis secinājis, ka pieprasījums pēc vegāniskiem saldējumiem ir tik liels, ka jāpalielina ražošanas jauda, komanda, kā arī jāizstrādā jaunas garšas un iepakojumi.

Avenei tirgū piedāvā Latvijā ražotus vegāniskus saldējumus – bez piena produktu klātbūtnes. Šobrīd tiek piedāvātas septiņas saldējuma garšas, tomēr to skaits aug. «Avenei ar piena saldējumiem ir netieša konkurence, jo mēs ražojam produktus, kas ir bez dzīvnieku izcelsmes izejvielām. Šajā nišā konkurence ir maza. Protams, mēs nekad nevarēsim konkurēt ar lielajiem ražotājiem, bet es arī negribu ar viņiem konkurēt,» biznesa portālam db.lv stāstīja D. Dudelis.

Viņš ir pārliecināts, ka vegānisms un veģetārisms nav mūsdienu modes tendence. «Cilvēki arvien vairāk izvēlas dzīvot veselīgi. Uzskatu, ka nākotnē samazināsies industriālā lopkopība un cilvēki arvien vairāk izvēlēsies augu valsts produktus, to īpatsvars palielināsies, kļūstot pieejamākiem gan izvēles, gan cenas ziņā. Ražotāju uzdevums ir dot iespēju un organizāciju uzdevums - izglītot,» pauž D. Dudelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas

LETA, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Sarunu procedūrā pieteikušies bija trīs no līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekotājiem - SIA «Clean R», «Eco Baltia vide» un «Lautus». Pirmie divi uzņēmumi līdz šim apsaimniekoja jau aptuveni 88% Rīgas teritorijas, savukārt «Lautus» - aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka sarunu procedūrā «jāsadala» bija aptuveni 4%, kurus līdz šim apsaimniekoja SIA «Pilsētvides serviss». Pārsvarā «Pilsētvides serviss» apsaimniekojis kapsētas un privātmājas.

Pēc mēra teiktā, 96% iedzīvotāju, kuriem nemainās līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji, nekas nav jādara un jauni līgumi nav jāpārslēdz. Visiem šiem iedzīvotājiem paliek līdzšinējie tarifi un nekādas citas izmaiņas nav gaidāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Getliņi gatavojas nākamajam attīstības posmam

Māris Ķirsons, 27.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Imants Stirāns

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

SIA "Getliņi Eko" īsteno 40 milj. eiro vērtu projektu par biodegradējamo atkritumu pārstrādes tuneļu izveidi. Perspektīvā poligona darba mūža pagarināšanai būs jāvērtē atkritumu sadedzināšanas rūpnīcas izveides iespēja.

Rūpnīca ļautu samazināt poligonā apglabājamo materiālu, vienlaikus ražojot vajadzīgus produktus. Tās vērtība tiek lēsta 140 milj. eiro apmērā.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta SIA "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā nekas nestāv uz vietas, jo ES izvirza arvien jaunas prasības un ambiciozus mērķus, kuru sasniegšana prasīs pamatīgus kapitālieguldījumus.

Atkritumi uz poligonu tiek vesti un apglabāti jau no 1973. gada, un poligona dzīves ciklam, pēc Zviedrijas kompānijas "Sweko" (kas izstrādāja jaunāko laiku poligona projektu) aplēsēm, vajadzēja noslēgties jau 2016. gadā. Tomēr, mainot tehnoloģijas, izdevās pagarināt poligona darbības termiņu līdz 2025.–2030. gadam, kad patiešām vietas, kur apglabāt atkritumus, vienkārši vairs nebūs. Tātad pašlaik rezervē ir pieci līdz 10 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

No Everesta novāktas 11 tonnas atkritumu

LETA--AP, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepālas valdības ekspedīcija Everesta kalnā savākusi 11 tonnas atkritumu un četrus līķus, trešdien paziņoja amatpersonas.

Kā pavēstīja Tūrisma departamenta amatpersona Danduradžs Gimire, ekspedīcija uz kalna pavadījusi vairākas nedēļas, vācot pārtikas iepakojumus, bundžas, pudeles un tukšus skābekļa balonus.

Daļa atkritumu ar aviotransportu nogādāta Katmandu un trešdien oficiālā tīrīšanas kampaņas noslēgšanas ceremonijā nodoti atkritumu pārstrādātājiem. Amatpersonas pasākumu uzskata par izdevušos, taču uz kalna joprojām ir palikuši atkritumi, no kuriem daļu sedz sniegs un tie kļūst redzami tikai pēc temperatūras paaugstināšanās.

Amatpersonas nespēj noteikt, tieši cik daudz atkritumu ir uz pasaules augstākā kalna. Vairums atrodas starp otro un trešo nometni, kurās kāpēji atpūšas ceļā no bāzes nometnes uz virsotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sper lielu soli pretī zaļākai videi

Ilze Žaime, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā biznesa projekts

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti jautājuma risināšanai

Guntars Kokorevičs, «Tīrīga» padomes priekšsēdētājs un «Clean R» īpašnieks, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

90% Clean R klientu ir noslēguši atkritumu apsaimniekošanas līgumu

Db.lv, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vides pakalpojumu uzņēmumu "Clean R" līgumus noslēguši vairāk nekā 90% klientu par atkritumu apsaimniekošanu zonā "Centrs un Latgales priekšpilsēta" un "Kurzemes rajons".

Iedzīvotāji, kuri līgumu noslēdza pēc 20. maija, kad Rīgā stājās spēkā jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība, tiek aicināti pieteikties vienreizējai atkritumu savākšanai. To jau paguvuši izmantot vairāk nekā 200 namsaimnieku.

"Situāciju kopumā vērtējam kā stabilu un apmierinošu. Mūsu klientu apkalpošanas centrs strādā ar pilnu jaudu, atbildot uz jautājumiem un pieņemot pieteikumus arī brīvdienās, lai maksimāli paātrinātu līgumu slēgšanas procesu un neradītu situācijas, kad atkritumi netiek izvesti vispār. Būtiskākais iemesls, kāpēc tiek traucēta atkritumu izvešanas kārtība, ir laicīgi nenoslēgtie līgumi. Saņemot arvien jaunus pieteikumus, mēs pārplānojam maršrutus un grafikus, kas ietekmē arī tos iedzīvotājus, kuri laikus bija līgumus noslēguši. Aizvadītajā nedēļā "Clean R" darbinieki koncentrējās uz līgumu slēgšanu, atkritumu izvešanas grafiku pielāgošanu, papildinot to ar aizvien jaunajām adresēm," paskaidro Guntars Levics, "Clean R" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru