Jaunākais izdevums

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Kā tad paliek ar Baltkrievijas kravām?

Jāņem vērā, ka ģeopolitiskās situācijas maiņa 2014. gada augustā un Krievijas īstenotā tranzītpolitika ir orientēta uz to, lai arī Baltkrievija savas kravas vestu caur Krievijas ostām Somu jūras līcī, un pirmais miljons tonnu Baltkrievijas kravu jau ir pārorientēts. Šis process turpinās. Tas skars ne tikai Rēzekni un Daugavpili, bet visu Latgali, arī Jēkabpili, Jelgavu, arī Liepāju un Ventspili. Vienīgais izņēmums, kas to īsti nejutīs, ir Rīga. 2016. gadā aicināju Māri Kučinski izstrādāt speciālu plānu, ko darīt gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, bet tās trāpa tieši pa Latvijas tautsaimniecību, taču vairāk nekā gada laikā valdība šim būtiskajam jautājumam nav pievērsusies. Diemžēl Latvijai nav savas ģeopolitikas, jo būtībā esam akli citu valstu ekonomisko interešu realizētāji. No katra soļa, ko kāds cits lielais ģeopolitiskais spēlētājs grib, Latvijai – tās iedzīvotājam – būtu jāgūst kāds labums. Ja vienīgais ieguvums ir uzslavas un uzsišana uz pleca kādam politiķim, tad tas ir muļķīgi. Ukraina, kuru daudzi politiķi ļoti atbalstīja, iekļāva Latviju – ES dalībvalsti – tā dēvēto ofšoru sarakstā, bet kāda ir mūsu valsts atbildes reakcija? Faktiski nekāda. Lai arī ir partijas (politiķi), kuras vārdos runā par nacionālo interešu aizstāvību, taču darbos (arī šajā piemērā) tās neredz – neviena drosmīgā nav, tikai gaida norādījumus no Vašingtonas un/vai Briseles, kaut arī tur nevienam ne silts, ne auksts par Ukrainas lēmumu attiecībā uz Latviju. Jā, šāds Ukrainas lēmums ir negaidīts un neizdevīgs šīs valsts investoriem Ventspilī.

Kā vērtējat Ķīnas kravu piesaisti Latvijas tranzīta koridoram?

Latvijas politiskās aktivitātes ar Ķīnu ir pareizas un apsveicamas, taču jāsaprot, ka pēc pirmā zvana no vienas vēstniecības šīs aktivitātes tiks noliktas uz bremzēm. Atkal ģeopolitika, jo Latvijas sabiedrotā ASV un Ķīna ir starptautiskas konkurentes un to attiecībās spriedze tikai turpinās pieaugt. Domāju, ka nav tālu tas brīdis, kad ASV atradīs iemeslus un uzspiedīs Rietumu pasaulei pielietot sākotnēji neoficiālas, pēc tam oficiālas sankcijas pret Ķīnu. Tādējādi sekmīga ES (tostarp arī Baltkrievijas) un Ķīnas sadarbība nav ASV interesēs. Tāpat jāņem vērā, ka, lai konteiners nonāktu no Ķīnas līdz Latvijai, ir jāšķērso tūkstošiem kilometru cauri Krievijai, tāpēc šī valsts var izdarīt visu, lai šis konteiners Rīgas vai Ventspils ostas vietā nokļūtu Somu jūras līča Krievijas ostā. Krievijai pašlaik ir brīvas jaudas šajās ostās, un Ķīnai ar Krieviju vienmēr būs vairāk kopīgu jautājumu un interešu nekā Latvijai un Ķīnai. Izmaksu starpības starp Somu un Rīgas jūras līci tikpat kā nav. Savukārt Krievijas un Ķīnas domstarpību gadījumā ieguvējas būs ASV. Tas nenozīmē, ka šajā virzienā nav jāstrādā, taču jāsaprot, ka ne 100 un pat ne 1000 konteineru Latvijas ostām nevar būt par aizstājēju masu kravām, kādas tika vesta no Krievijas. Ventspils ir gatava uzbūvēt publisko infrastruktūru ziemeļu ostā tieši Ķīnas kravu vajadzībām, bet pagaidām atbildes nav. Viens piemērs ar Kazahstānu, kura 2006. gadā Ventspilī izveidoja graudu pārkraušanas terminālu ar jaudu 1,5 milj. t, bet šīs valsts graudu tur tikpat kā nav, tagad palielināja jaudu uz 2,5 milj. t, bet realitātē pārkrāva 0,3 milj. t.

Ir vēl idejas par Indijas, Irānas kravu piesaisti!

Tas, ka šajā virzienā tiek strādāts, ir labi. Vispirms vajadzētu paraudzīties kartē un novērtēt, kā šo valstu kravas varētu nonākt līdz Latvijai. Jāsaprot, kādas teritorijas ir jāšķērso, kāds ir risks kaut kam pazust vai iestrēgt, turklāt tās nevar būt masu kravas un to nebūs daudz. Un atkal lielā ģeopolitika tepat vien ir, jo Irānas un ASV attiecības pat nosaukt par sliktām nozīmē nepateikt neko, tāpēc nekādu attiecību starp Irānu un Latviju nebūs.

Kā redzat Mažeiķu – Reņģes dzelz- ceļa sliežu atjaunošanas ietekmi?

Lietuva, aizstāvot savas intereses – lai Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmums netransportētu naftu un naftas produktus caur Rīgu vai Ventspili – ,vienkārši 2009. gadā nojauca dzelzceļa sliedes, pārkāpa ES normatīvus. ES lēmums Lietuvai ir nelabvēlīgs, tāpēc Latvijas uzņēmēju, ostu pārvalžu, Latvijas dzelzceļa uzdevums ir aprēķināt negūtos ienākumus un tos draudzīgi piedzīt no Lietuvas. Lai to īstenotu, esam aicinājuši visus iesaistītos ne tikai aprēķināt nodarītos zaudējumus, bet arī piesaistīt speciālistus no ES, kuriem jau ir pieredze līdzīgu pretenziju pret valsti sagatavošanā. Zinu, ka pie šī jautājuma strādā satiksmes ministrs, vienlaikus ceru, ka tad, kad šis jautājums tiks skatīts Ministru Kabinetā (tas var notikt nākamās valdības laikā, jo šoruden notiks Saeimas vēlēšanas), tā locekļi draudzības (kuras nekad nav bijis) vārdā ar Lietuvu neatteiksies piestādīt šo rēķinu, tādējādi nenostājoties pret Latvijas valsts nacionālajām interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lembergs uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir atkāpies no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata, apstiprināja pats Lembergs.

Viņš skaidroja, ka to izdarījis, lai netraucētu Ventspils brīvostas pārvaldes darbību un tās konkurētspēju. "Esmu lūdzis Ventspils pilsētas domi, uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai, manā vietā iecelt citu valdes locekli," norādīja Lembergs.

Viņš informēja, ka otrdien pēcpusdienā ir sasaukta Ventspils domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par jauna domes pārstāvja iecelšanu Ventspils brīvostas pārvaldes valdē.

Kā ziņots, ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Lembergu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētiskās kravas zūd, graudi vēl plusos, kopumā gaida kravu apjomu kritumu; Latvijas bankas sarežģī dzīvi tranzītnozares uzņēmumiem

Tā apkopojams Dienas Biznesa uzrunāto tranzītbiznesa spēlētāju un ekspertu teiktais par nozares status quo un to, kas varētu būt gaidāms nākotnē. Pirmo trīs mēnešu rādītāji neko labu gada griezumā nesola, kaut arī atsevišķiem jomas uzņēmumiem patlaban ir grūti prognozēt pārvadājumu vai pārkraušanas apjomus ilgāk nekā mēnesi uz priekšu.

Mēs jau droši vien būsim pēdējie, kas nosprāgs, bet vēl kādus 10 gadus izturēsim, ironizē kādas ārvalstu loģistikas kompānijas pārstāvis, komentējot tranzītbznesa perspektīvas Latvijā. Šī uzņēmuma viena no darbības jomām ir konteinerpārvadājumi pa dzelzceļu. Īstermiņā un vidējā termiņā šī segmenta perspektīvas nav ultraspīdošas, taču maizītei un sviestam pietiekot. Lielo apjomu kravas – ogles un naftas produkti ‒ gan izzudīšot, jo Krievija uz to arī strādā. Turpretī konteineru segmentā esot nianses, kuras nav pārvaramas ar masīvu naudas ieguldīšanu. DB jau rakstījis, ka šajā segmentā loģistikas ķēdē iesaistītās ir lielā mērā privātās, turklāt ne Krievijas kompānijas (piemēram, kuģniecības, kravu saņēmēji, nosūtītāji). Nozares eksperts atzīmē, ka zināmā mērā situāciju šajā segmentā varētu uzlabot Ķīnas kravu piesaiste, jo Baltkrievijas‒Polijas robežšķērsošanas punkts Brestā netiekot ar pieaugošajiem dzelzceļa kravu apjomiem galā. Taču pastāv arī risks, ka ģeopolitisko spēlīšu rezultātā viens zvans no Vašingtonas šo vēl īsti neuzsākto biznesu varētu aizklapēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils pašvaldība šovakar ārkārtas sēdē kā savu ceturto pārstāvi darbam Ventspils brīvostas pārvaldes valdē nolēma iecelt Ventspils domes deputātu Uldi Boitmani ("Latvijai un Ventspilij"), informēja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Lembergs 10.decembrī atkāpās no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata, lai netraucētu Ventspils brīvostas pārvaldes darbību un tās konkurētspēju, ņemot vērā ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) 9.decembrī noteiktās sankcijas pret Lembergu un četrām ar viņu saistītām struktūrām - Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Jaunieceltā valdes locekļa pilnvaru termiņš noteikts līdz 2025.gada 31.decembrim. Drīzumā gan situācija var būtiski mainīties, jo valdība ir nolēmusi virzīt grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt divas ostas - Ventspils un Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB klubs - ekskluzīva tikšanās vieta lēmumu pieņēmējiem

Līva Melbārzde, 22.01.2018

DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK aicinājusi nesniegt pakalpojumus Lembergam un iestādēm, kas pakļautas ASV sankcijām

LETA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicinājusi finanšu tirgus dalībniekus nesniegt pakalpojumus Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un iestādēm, kas arī pakļautas ASV sankcijām, atzina komisijā.

"FKTK lūgusi Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem līdz FKTK tālāku skaidrojumu saņemšanai nekavējoties identificēt, vai sankcionētās personas - Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, kā arī citas personas, kuras tieši vai netieši kontrolē šīs personas, ir konkrētās finanšu iestādes klienti, kā arī nesniegt nekāda veida finanšu pakalpojumus sankcionētajām personām," informēja FKTK.

Tāpat FKTK norādīja, ka komisija rūpīgi vērtē situāciju, kā arī ir saziņā ar atbildīgajām institūcijām, lai tuvākajā laikā varētu sniegt Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem informāciju par tālākajiem soļiem, kas katrā konkrētā situācijā ir turpmāk veicami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Koļegova: Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē

LETA, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē, Valsts vides dienests saistībā ar pilsētas ielās konstatētiem putekļu mākoņiem veiks Ventspils Reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonu rotāciju, preses pārstāvjiem šodien pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa pauda, ka šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Viņa pieļāva, ka iedzīvotāji pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā, un tie nonākuši pilsētas ielā. «Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir,» sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka putekļu mākoņi pilsētas teritorijā nedrīkst būt, tādēļ tiks izvērtētas līdzšinējo Ventspils RVP amatpersonu darbības, kā arī tiks veikta to «pārkārtošana».

VVD iepriekš paziņoja, ka pēc tikšanās ar AS «Ventspils Tirdzniecības osta» pārstāvjiem dienests uzņēmumam izvirzījis papildu prasības ikdienas saimniecisko darbību veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.

Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

Iesēdināt Lembergu un atlaist Ušakovu - šķiet, nekas cits Jāņa Bordāna bīdītājus premjera amatā neinteresē. Jo parasti premjera partija sev izvēlas arī finanšu ministra amatu. Tāds komplekts ir loģisks, jo viens no pašiem galvenajiem valdības darba instrumentiem ir valsts budžets, bet viens no galvenajiem darbiem – valsts budžeta veidošana. Strīķes un Juraša partijai acīmredzot ir svarīgas citas prioritātes un citi darba instrumenti. Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Tad pārņemsim VARAM un atlaidīsim Ušakovu - šķiet, tāds ir plāns, kamdēļ tik ļoti ir vajadzīgs VARAM amats Jaunajai konservatīvajai partijai.

Komentāri

Pievienot komentāru