Tūristu skaits Latvijā joprojām ir katastrofāli mazs 

2019. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 781,1 tūkstotis ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2018. gada 2. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Lai gan ir vērojams neliels pieaugums, kopējais tūristu skaits joprojām ir katastrofāli mazs.

Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš, 17.9.2019

Foto: no personīgā arhīva

Latvijā vērojamais pieaugums krietni atpaliek no 3,5 līdz 4% pieauguma Eiropā, kā arī atgādina, ka Pasaules Tūrisma organizācijas prognoze 2019. gadam bija 4%.

Bāzes tirgus – Vācija

Tūristu skaita pieauguma dinamika pagaidām nav liela. Būtiski mazāk viesu bijis no ASV (par 32,9% mazāk). Domāju, ka šādu samazinājumu ietekmēja fakts, ka 2018. gadā vairāku militāro projektu dalībnieki tika klasificēti kā tūristi, jo apmetās viesnīcās. Tā kā tūristu skaits nav liels, šādas izmaiņas tomēr būtiski atspoguļojas statistikas datos.

Pozitīvi vērtējams viesu skaita pieaugums no Vācijas (par 6,2%). Būtībā Vācija ir Latvijas tūrisma piedāvājuma bāzes tirgus. Mums ir kopīgas kultūras, vēstures un citas iezīmes, turklāt tūristiem no Vācijas varam piedāvāt plašu segmentu – kulinārās iespējas, pludmales un dabu, operas apmeklējumu u.tml. Vācijas iedzīvotāji mums ir mentāli ļoti tuvi, un viņiem ir saprotami Latvijas piedāvātie produkti un pakalpojumi.

Krievijas iedzīvotāji joprojām vēlas atpūsties Latvijā

Statistika liecina, ka no ārvalstu viesiem 31,4% jeb 172,4 tūkstoši bija tieši no kaimiņvalstīm. 12,4% no tiem – Krievijas iedzīvotāji. Tas ir gana liels skaits, ņemot vērā vīzas nepieciešamību. Šie dati apliecina, ka valstu politika nav mazinājusi vēlmi apmeklēt Latviju, mainījusies vienīgi struktūra – grupu vietā uz Latviju vairāk dodas individuālie tūristi, kam ir arī zināmas priekšrocības. Individuālie ceļotāji nereti izmanto auto, tāpēc uzturas ne tikai Rīgā un Jūrmalā, bet viesojas arī citās pilsētās.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rīgas un reģionu krasās atšķirības pakāpeniski mazinās

Tas atspoguļojas arī viesu sadalījumā starp Rīgu un pārējām pilsētām. Lēnām un pakāpeniski, tomēr izmaiņas notiek – visvairāk viesu, protams, joprojām tiek uzņemti Rīgā (75%), Jūrmalā – 9,1%, Liepājā – 2,1, Siguldas novadā – 1,9%, Ventspilī 1,2% un Daugavpilī – 1%. Tas, ka lauvas tiesa viesu koncentrējas Rīgā, ir tikai loģiski, ņemot vērā lidostu, naktsmītņu izvietojumu un citus faktorus, tomēr prieks redzēt, ka arī citās pilsētās situācija uzlabojas. Ja paraugāmies atsevišķi uz Liepāju, tur ārvalstu viesu pieaugums sasniedzis pat 20%.

Lietuvas aktivitātes piesaista spāņus

2019. gada 2. ceturkšņa dati iezīmē arī būtisku tūristu skaita pieaugumu no Spānijas. Šeit gan jāpiezīmē, ka mēs paši neesam mērķtiecīgi strādājuši, lai piesaistītu spāņus. Pirmkārt, Spānijā ir uzlabojusies ekonomiskā situācija, kas pozitīvi ietekmē ceļošanas paradumus, bet, otrkārt, ar šo tirgu aktīvi strādā Lietuvas tūrisma uzņēmumi, no kā Latvija, protams, tikai iegūst. Jau atkal redzam, ka daudzos, īpaši tālākajos tirgos, ļoti svarīga ir Baltijas valstu sadarbība un Latvijas kā Baltijas tūrisma galamērķa pozicionēšana.

Ķīnas vietā kurss uz Eiropu

Viesu skaita pieaugums no Spānijas, kā arī tas, ka populārāko valstu ģeogrāfijā iezīmējas arī jaunas Eiropas valstis, piemēram, Dānija un Austrija, liecina, ka Eiropā palielinās interese par Latviju kā tūrisma galamērķi. To vajadzētu ņemt vērā, plānojot tūrisma piedāvājumu – strādājot ar šo valstu tirgiem ir mazākas izmaksas un tūlītējs efekts. Nenoliedzami, ir labi plānot un domāt, kā piesaistīt miljonu tūristu no Ķīnas, tomēr statistika šajā jomā ir nepielūdzama. Iespējams, ieguldot tikpat daudz resursu kā viena reisa piepildīšanai no Ķīnas, varam piesaistīt daudz vairāk ceļotāju no Eiropas?

Tevi varētu interesēt

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem...

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju,...

Pagājušajā nedēļā Rīgas dome iepazīstināja plašāku sabiedrību ar ideju ieviest nodevu par...

Pērkona negaisā Tatru kalnos Polijas dienvidos un Slovākijas ziemeļos dzīvību zaudējuši pieci...

Rīgas domes ierēdņi ar viesmīlības un tūrisma nozares pārstāvjiem vienojušies par veicamajiem...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad...

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina,...

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu...

E-veselība ir viens no Latvijā visplašāk apspriestajiem un kritizētajiem publiskajiem IT risinājumiem...

Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā....

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē,...

Vairākumam šis jautājums visdrīzāk raisa vien neizpratni un pretjautājumu – vai tad...

«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām,...

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām...

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr...