Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs “Vivi” no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties 24/7 režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu.

Neskatoties uz vadalisma gadījumu skaita nelielu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vilciena pārvadātājs “Vivi” joprojām saskarās ar situācijām, kad atsevišķas personas, nesankcionēti iekļūstot pārvadātāja apsaimniekotajās teritorijās, mēģina veikt tajās novietoto vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu. Lai arī daļā gadījumu apsardzes darbinieki savlaicīgi pamana pārkāpējus un novērš noziedzīga nodarījuma paveikšanu, vandaļiem vēlme atgriezties un īstenot iecerēto nereti saglabājas. Tādēļ, lai nodrošinātu pārvadātāja teritoriju efektīvāku uzraudzīšanu un daudz operatīvāku informācijas nodošanu apsardzes darbiniekiem un policijai, ”Vivi” savu objektu apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

No pirmdienas, 6.janvāra, darbību uzsāk jaunais pasažieru vilcienu savienojums starp Baltijas valstu galvaspilsētām, ko nodrošinās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārvadātāji pa dzelzceļu - "LTG Link" posmā Viļņa - Rīga, "Vivi" posmā Rīga - Valga un "Elron" posmā Valga - Tallina.

Lai novērtētu maršruta priekšrocības, plānots, ka pirmdien pirmajā braucienā dosies arī visu trīs pārvadātāju - "Vivi", "Elron" un "LTG Link" - vadība.

"Jaunais dzelzceļa savienojums starp Viļņu, Rīgu un Tallinu ir svarīgs solis Baltijas valstu reģionālās mobilitātes uzlabošanā. Tas ne tikai savieno mūsu galvaspilsētas ērtāk un efektīvāk, bet arī simbolizē ciešu sadarbību starp Baltijas valstīm, lai nodrošinātu mūsdienīgu un pasažieriem draudzīgu transporta risinājumu. Paldies "Vivi" par ieguldīto darbu!", pauž Latvijas republikas satiksmes minists Kaspars Briškens.

Pirmajā etapā savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm - vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot 12 - 19 minūtes. Vienlaikus, turpinot darbu pie savienojuma pilnveidošanas, paredzēts, ka jau tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaits varētu tikt samazināts.

Pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu "Vivi" 2024.gadā pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2023.gadā. No visiem pērn pārvadātājiem pasažieriem aptuveni 12,1 miljoni pasažieru pārvadāti ar jaunajiem elektrovilcieniem, informē uzņēmums.

Pagājušā gada decembrī vilcienu satiksmi iekšzemes pārvadājumiem Latvijā izmantojuši 1 449 194 pasažieri, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2023.gada decembrī, bet vilcienu reisi atbilstoši kustības grafikam gada pēdējā mēnesī izpildīti ar 99,01% precizitāti, ko var uzskatīt par gandrīz perfektu punktualitātes rādītāju. Neskaitot pagājušā gada pašu sākumu, kad tika piedzīvoti zināmi izaicinājumi reisu izpildes laikā nodrošināšanā, kopumā 2024.gadā "Vivi" veicis pasažieru pārvadājumus ar vidēji 98% precizitāti, kas ierindo uzņēmumu Eiropā punktuālāko pārvadātāju galvgalī. Savukārt 2024.gadā kopā "Vivi" pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir pēdējo gadu laikā lielākais pārvadāto pasažieru skaits pa dzelzceļu, par 5,3% pārsniedzot arī 2019. jeb pirmspandēmijas gadā iespēto (pārvadāti 18 451 931 pasažieri).

Pasažieru vilciena pārvadātājs "Vivi", veicot jauno elektrovilcienu un velosipēdu turētāju iegādi, piesaistījis maksimāli pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu 168 191 033 eiro apjomā, tādējādi būtiski samazinot projekta ietekmi uz valsts budžetu.

Pārvadātājs "Vivi" veicis jauno elektrovilcienu iegādi, piesaistot divu Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumu.

Pirmo 17 jauno elektrovilcienu iegāde veikta saskaņā ar 2020.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 101 671 238 eiro apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma. Savukārt atlikušo 15 jauno elektrovilcienu, kā arī stiprinājumu velosipēdu pārvadāšanai iegāde veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 30.augusta noteikumiem Nr. 579 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu" 2.4.1.2. pasākuma "Bezemisiju vilcienu iegāde - elektrovilcieni" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 66 519 795 eiro apmērā.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

No 22. aprīļa tiks uzsākti testa braucieni ar trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” posmā Valga–Rīga. Šie braucieni ir būtisks solis sertifikācijas procesā, kas nepieciešams, lai uzsāktu pasažieru vilcienu kustību Latvijas dzelzceļa tīklā, nodrošinot tiešu savienojumu starp Rīgu un Tartu, ko plānots īstenot jau vasarā.

Latvijas Republikas Dzelzceļa tehniskā inspekcija jau izsniegusi atļauju Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram AS “Eesti Liinirongid” (“Elron”). Februārī jau tika veikti testa braucieni ar divu vagonu vilcienu, kas bija veiksmīgi.

"Testa braucieni maršrutā Valga–Rīga plānoti no 22. līdz 24. aprīlim. Šajā laikā tiks pārbaudīta saderība starp Igaunijā jau izmantoto trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” un Latvijas infrastruktūru. Testēsim signalizāciju, drošības sistēmas, radiosakaru darbību, kā arī visu nepieciešamo sānu ceļu izmantošanai," norāda “Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis).

“Testa braucieni ir būtiski, lai Igaunijas “Stadler Flirt” pasažieru vilcieni iegūtu nepieciešamo sertifikāciju darbībai Latvijā. Mērķis ir uzsākt Tartu–Rīga vilcienu kustību jau šajā vasarā, taču precīzs datums būs atkarīgs no sertifikācijas procesa rezultāta,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Ieviesta "Rīgas vienotā biļete" - jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan "Rīgas satiksmes" transportu.

Tā ļauj par diviem eiro iegādāties vienotu braucienu A zonas vilcienu maršrutu tīklā un visos pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos - autobusos, tramvajos un trolejbusos, ietaupot vienu eiro katrā braucienā. Biļeti var iegādāties no 15.jūlija, un tā būs derīga no 24.jūlija.

"Ar "Rīgas vienoto biļeti" mēs padarām sabiedrisko transportu pieejamāku, ērtāku un konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar privāto auto. Mūsu mērķis ir veicināt vienkāršu un saprotamu pārsēšanos starp dažādiem transporta veidiem, uzlabojot ikdienas pārvietošanās pieredzi tūkstošiem pasažieru. Tas ir solis ceļā uz integrētu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu pārvietošanās sistēmu Rīgā," uzsver Vivi valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Eiropas Savienības (ES) Dzelzceļa aģentūra (EDA) izsniegusi ar zīmolu "Elron" strādājošajam Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram "Eesti Liinirongid" atjauninātu vienoto ES drošības sertifikātu, kas dod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus pa Latvijas dzelzceļu, paziņojis "Elron".

Lai sāktu pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga-Tartu, "Elron" vilcieniem "Stadler Flirt" vēl nepieciešams sertifikāts ekspluatācijai uz Latvijas dzelzceļa.

"Pasažieru vilcienu ekspluatācijai Latvijā un starptautiskās pasažieru vilcienu līnijas starp Tartu un Rīgu sākšanai ir nepieciešams EDA izsniegts vienotais drošības sertifikāts un vilcienu sertifikācija ekspluatācijai Latvijas infrastruktūrā," sacīja "Elron" atbilstības nodaļas vadītāja Natālija Aosāra. "Elron" saņemtais ES vienotais drošības sertifikāts apliecina, ka uzņēmuma drošības procesi atbilst gan ES, gan valsts prasībām, viņa paskaidroja.

Pieteikumu EDA, lai saņemtu drošības sertifikātu dzelzceļa pārvadājumu veikšanai Latvijā, "Elron" iesniedza 2024.gada jūnijā. EDA sertifikātu piešķīrusi šā gada 28.februārī.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) atlaidīs 298 dzelzceļa infrastruktūras telpu un teritoriju uzkopšanā nodarbinātos darbiniekus, informē LDz.

Uzņēmums skaidro, ka pēdējo gadu laikā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būtisku uzmanību pievērš LDz pamatdarbības efektivitātes veicināšanai, pastāvīgi pārskatot un pilnveidojot VAS "Latvijas dzelzceļš" un visa "Latvijas dzelzceļš" koncerna tehnoloģiskos un administratīvos procesus, rodot risinājumus, kā uzņēmumam strādāt maksimāli efektīvi.

LDz pārvaldībā ir plašs nekustamā īpašuma - ēku un būvju - portfelis, kā arī stacijas un pieturas punkti visā Latvijā, kurās visa gada garumā ir kvalitatīvi jāuzkopj pasažieru platformas un tām pieguļošās teritorijas.

Lai efektivizētu LDz darbību, ir veikts dzelzceļa infrastruktūras telpu un teritoriju uzkopšanas procesa izvērtējums, analizējot izmaksu efektivitāti gan līdzšinējā modelī, kad dzelzceļa infrastruktūras telpu un dzelzceļa pasažieru platformu uzkopšanu veic LDz darbinieki, gan izvērtējot iespēju šos darbus nodot ārpakalpojumā, kā arī 2024.gada sākumā tika izsludināts attiecīgs publiskais iepirkums.

Noslēdzoties nominācijas procesam ar atklātu konkursu uz vakanto VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja amatu, šodien, 28.februārī, LDz padome šajā amatā ievēlēja Arti Grinbergu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš: "Pieņemot lēmumu par Arta Grinberga ievēlēšanu LDz valdes priekšsēdētāja amatā, tika ņemts vērā viņa, kā pagaidu valdes priekšsēdētāja, jau līdz šim paveiktais pārmaiņu vadībā gan VAS "Latvijas dzelzceļš", gan LDz koncernā kopumā. Par būtiskākajām turpmākā perioda prioritātēm LDz padome ir noteikusi dzelzceļa infrastruktūras, jo īpaši, pasažieru infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ekspluatācijas izmaksu samērīgumu un pamatotību, kā arī uzņēmuma administratīvo izmaksu turpmāku samazināšanu. Padomes ieskatā, LDz stabilai darbībai un attīstībai ir nepieciešama pēc iespējas drīzāka dzelzceļa nozarei būtisko stratēģisko dokumentu spēkā stāšanās - Satiksmes ministrijas Informatīvā ziņojuma par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību apvienošanu apstiprināšana Ministru kabinetā un tam secīgi - Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna apstiprināšana un Daudzgadu līguma starp LDz un Satiksmes ministriju par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību iespējami drīza noslēgšana."

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ar pašreizējo valsts dotāciju 65 miljonu eiro apmērā nepietiek, jo kravu apmēra kritums ir pārāk liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Mēs esam ļoti būtisku ekonomiju panākuši, bet ir skaidrs, ka dotāciju apjomam būs tendence pieaugt. Es nevaru precīzi aplēst, cik būs nepieciešams," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam ir uzdevums pārbaudīt visus līdz šim iesniegtos aprēķinus un iesniegt vairākus scenārijus, gan ņemot vērā sankciju ietekmi, gan paredzot scenāriju par visas kravas plūsmas apsīkšanu.

Ministrs atzīmēja, ka katrā scenārija gadījumā dotāciju apmērs proporcionāli pieaug. "Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka mums kaut kur būtu jāslēdz dzelzceļš, jo dzelzceļa infrastruktūrai ir stratēģiska nozīme un jāatrod ilgtspējīgs veids, kā šo infrastruktūru uzturēt," piebilda Briškens.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja amatā uz laiku līdz atlases konkursa rezultātu paziņošanai iecelts AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka LDz padome pirmdien nolēma LDz valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Grinbergu, bet līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku nolemts iecelt valdes locekļa amatā. Vienlaikus darbu kompānijas valdē neturpinās Vita Balode-Andrūsa.

Atlases konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

LDz padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš skaidro, ka gan LDz, gan visa Latvijas transporta un loģistikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu un izaicinājumu procesā, un, piekrītot satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paustajam, viens no visas nozares, tostarp LDz uzdevumiem ir efektīvi pārorientēties no Krievijas tranzīta uz iekšzemes kravu pārvadājumiem un rietumvalstu izcelsmes kravām.

Š.g. 1.jūlijā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdē darbu uzsāks Mārtiņš Ķeņģis, kurš uzņemsies atbildību par LDz tehniskās ekspluatācijas jautājumiem, informē LDz.

Atklāts konkurss uz vakanto VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes locekļa amatu tika izsludināts 2023.gada novembrī, un uz šo vakanci pieteikumus iesniedza 32 kandidāti. Visi kandidāti tika vērtēti trijās konkursa kārtās saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas tika noteikti, balstoties uz nepieciešamajām kompetencēm un profesionālo pieredzi. Konkursa nominācijas komisijā darbojās LDz padomes, Satiksmes ministrijas, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, kā arī Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības pārstāvji.

Pēc nepieciešamo saskaņojumu saņemšanas no atbildīgajām institūcijām, 2024.gada 20.jūnijā LDz padome apstiprināja vislielāko punktu skaitu ieguvušo kandidātu - Mārtiņu Ķeņģi.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% - līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.

2024.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,109 miljonu tonnu kravu, kas ir par 21,1% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,99 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 9,3%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kopumā ir palielinājies par 8,4%, tostarp pasažieru pārvadājumos palielinājies par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājies par 15,3%.

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Uzņēmumu reģistrs ir pieņēmis lēmumu par trīs VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrību reorganizāciju, tādējādi uzņēmumi SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Loģistika" ir pievienoti uzņēmumam SIA "LDZ CARGO".

Līdz ar to ir noslēdzies šī gada pavasarī uzsāktais reorganizācijas process, kura mērķis ir gan vienkāršot uzņēmuma struktūru un samazinātu izmaksas, gan arī izveidot vienotu, spēcīgu, konkurētspējīgu un rentablu uzņēmumu.

Apvienotais uzņēmums SIA "LDZ CARGO", kurš līdz šim piedāvāja starptautiskos un iekšzemes kravu pārvadājumus, turpmāk nodrošinās arī ritošā sastāva remontu, modernizāciju, apkopi un ekipēšanu, kā arī kravu ekspedēšanas pakalpojumus. Tādejādi uzņēmums kļūst par vienu no lielākajiem un visaptverošākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem reģionā, ar skaidrām ambīcijām nostiprināt līderpozīcijas Baltijas tirgū un paplašināt darbību Eiropā un citos tirgos.

Piedaloties vairāk nekā 70 interesentiem, aizvadīta tikšanās par pirmā Latvijas iekšzemes multimodālā loģistikas centra izveidi Valmieras industriālajā parkā.

Kravu pārvadājumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējus (kravu operatori, stividorkompānijas u.c.), potenciālos klientus – eksportējošos uzņēmējus Vidzemē –, Rinaldu Pļavnieku, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli, un Ģirtu Dubkēviču, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, iepazīstināja ar Valmieras novada pašvaldības mērķtiecīgo darbu vienpadsmit gadu laikā, lai veidotu Ziemeļlatvijas uzņēmumiem jaunu un konkurētspējīgu infrastruktūru, kam ir potenciāls veidoties par “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostu).

“Tuvojoties Valmieras Industriālā parka būvniecības noslēgumam, kopā aicinājām ieinteresētās puses, lai pārrunātu pirmā iekšzemes multimodālā loģistikas centra Latvijā izveides potenciālu. Paldies par interesi, konstruktīvajām sarunām un vēlmi sadarboties Valmieras novada un Vidzemes uzņēmējiem, investoriem, loģistikas uzņēmumiem, Satiksmes ministrijas, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas, Latvijas dzelzceļa pārstāvjiem, viesiem no Liepājas Speciālās ekonomikas zonas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, parka būvniekiem un kravu tirgus izpētes veicējiem. Valmieras Industriālajam parkam ir liels potenciāls attīstīt Vidzemē un Dienvidigaunijā konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu, veicināt uzņēmumu eksportspēju un stiprināt valsts ekonomiku. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešama stipra griba, pacietība un vēlme atbalstīt uzņēmējdarbību, kas savukārt veicina iedzīvotāju labklājību,” tikšanās laikā pauda Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Jaunuzbūvētajā Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas daļā norisinās sliežu ieklāšanas darbi, informē Eiropas Dzelzceļa līnija.

Šobrīd klāj 1520 mm platuma sliedes kā pagaidu risinājumu, lai brīdī, kad stacijas dienvidu pusi nodos ekspluatācijā, šeit varētu novirzīt esošo vilcienu satiksmi un pasažieru apkalpošanu un turpināt būvdarbus ziemeļu pusē.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūve organizēta kārtās, nodrošinot, ka visā stacijas būvniecības laikā pasažieru un kravas vilcienu kustība cauri Rīgai notiek netraucēti. Saskaņā ar plānu, pēc visu darbu pabeigšanas, jaunuzbūvētās stacijas dienvidu pusē atradīsies jaunie Rail Baltica Eiropas platuma 1435 mm sliežu ceļi, tiem blakus - esošā platuma sliežu ceļi.

Šajā darbu posmā sliedes ir izbūvētas 910 metru jeb teju kilometra garumā. Darbus pilnsabiedrība BERERIX veic, izmantojot VAS Latvijas Dzelzceļš 1520 mm sliežu licējceltni. Veikti apjomīgi priekšdarbi, tostarp iestrādāti 2400 kubikmetri granīta balasta, kura svars sasniedz 4000 tonnas. Lai pabeigtu stacijas dienvidu pusi, jāizbūvē kopumā ap sešiem kilometriem sliežu uz gandrīz 100 000 tonnu balasta.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pagājušā gada zaudējumu segšanai no valsts varētu būt nepieciešami 26 miljoni eiro, aģentūrai LETA prognozēja LDz pārstāvji.

LDz informēja, ka 2024.gada 27.decembrī kompānija saņēma 46,8 miljonus eiro no valsts LDz pamatkapitāla palielināšanai, kas nodrošināja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. un 2023.gadu.

Tostarp kompānijā atzīmēja, ka nākamajā dienā pēc saņemtā maksājuma LDz pilnā apmērā nomaksāja atliktās Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Pirms nomaksas atlikto VSAOI apmērs bija aptuveni pieci miljoni eiro, piebilda LDz.

LETA jau ziņoja, ka pērn 17.decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rīkojuma projektu, kas paredzēja palielināt LDz pamatkapitālu par 46,8 miljoniem eiro.

Rail Baltica nacionālā projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) – valdes locekle Baiba Zauere pārstāj pildīt amata pienākumus ar 18. martu, jo ir pieņēmusi jaunus karjeras izaicinājumus, informē EDZL.

Viņas vietā Satiksmes ministrija iecels pienākumu izpildītāju.

B. Zauere amata pienākumus EDZL pildīja kopš 2024. gada 9. maija, pārņemot krīzes vadību projektam izaicinošā laikā, bet kopumā ar Rail Baltica projektu bijusi saistīta astoņus gadus. Atstājot amatu, viņa norāda, ka pēdējā gada laikā nācies strādāt Rail Baltica projektā ļoti stratēģiski nozīmīgā posmā. "Šis ir būtisks gads projekta turpmākajai attīstībai Latvijā, jo ne tikai jāuzsāk lielapjoma pamattrases būvdarbi un jāpalielina projekta attīstības temps, bet arī, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Rail Baltica nozīme ir kļuvusi vēl svarīgāka, īpaši militāri stratēģiskajā kontekstā."

Jelgavas novadā gar valsts reģionālo autoceļu Jelgava-Dobele-Annenieki (P97) no Būriņu ceļa līdz pagriezienam uz Viesturciemu 1,5 kilometru garumā izbūvēts jauns gājēju un velosipēdistu infrastruktūras posms, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Izbūvētā gājēju un velosipēdistu infrastruktūra ir apgaismota un ar asfaltbetona segumu. Savienojumā ar jau izbūvēto posmu no Būriņu ceļa līdz Jelgavai, mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem tagad ir iespēja droši nokļūt no Jelgavas līdz Tušķiem, Aizupes skolai un Viesturciemam, skaidro LVC.

Izveidota arī droša dzelzceļa šķērsojuma vieta, kas ir VAS "Latvijas dzelzceļš" pārziņā, kā arī pieejas autobusu pieturvietu pārim Ūzas un taktilā bruģa vadlīnijas esošo pieturvietu platformās, dzelzceļa šķērsojuma, kā arī ceļa pieslēgumu (nobrauktuvju) šķērsojumu vietās.

Vietās, kur gājēju un velosipēdu ceļa trase pietuvojas autoceļa P97 brauktuvei, uzstādītas drošības barjeras, savukārt augsta uzbērumu posmos - gājēju drošības barjeras. Posma sākumā izbūvēts gājēju automātiskās uzskaites punkts. Tāpat ir iztīrītas un saremontētas caurtekas, un grāvji arī ārpus ceļa nodalījuma joslas. Posmos, kur konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis, izbūvētas drenāžas ar uztvērējakām.

No 4. novembra AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome saskaņā ar statūtiem darbosies pilnā sastāvā - uzņēmuma akcionāru sapulcē par padomes locekli uz pieciem gadiem iecelts Andris Lubāns, informē Satiksmes ministrija.

Tādējādi uzņēmuma padomē strādā tās priekšsēdētājs Mikus Ozols un padomes locekļi Māris Macijevskis un Andris Lubāns.

Andra Lubāna kompetences jomas PV padomē ir sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana, uzņēmumu un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. A. Lubānam ir ilggadīga pieredze, kas saistīta ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Lubāns bijis valdes priekšsēdētājs VAS "Latvijas dzelzceļš", valdes loceklis RPSIA "Rīgas satiksme", kā arī valdes priekšsēdētājs - ģenerālsekretārs Biedrībā "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto."" Profesionālo pieredzi transporta nozarē Lubāns ieguvis izstrādājot vidēja termiņa darbības stratēģiju un biznesa modeli uzņēmumam "Pasažieru vilciens", kā arī vadot vairāku transporta nozares projektu ieviešanu, pēdējais no kuriem bija realizētais projekts bateriju elektroautobusu ieviešanai uzņēmumā "Rīgas satiksme".

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Latvenergo projekta SES 100 MW ietvaros 13.septembrī atklāta Jaunciema saules elektrostacija, kas ir lielākā Rīgā un kuras izveidē investēti aptuveni septiņi miljoni eiro.

Jaunā saules stacija ne tikai atbilst mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām, bet ir ari nozīmīgs ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un degradētas vides atjaunošanas sinerģijas piemērs.

Jaunciema saules elektrostacijas (SES) uzstādītā jauda sasniedz 13,44 MW – šī ir lielākā saules elektrostacija Rīgā, kas reāli uzsāk darbu. Prognozētais gada ražošanas apjoms ir 12 477 MWh, kas nodrošinās būtisku zaļās enerģijas apjomu elektroenerģijas tirgū. Jaunciema SES atklāšana ir kārtējais iespaidīgais Latvenergo solis stratēģijā noteikto ražošanas un ilgtspējas mērķu realizācijai, vienlaikus - Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un ilgtspējīgai nākotnei.

Jaunciema SES ir nozīmīga Rīgai ne tikai sava apjoma dēļ – tā ir izbūvēta iepriekš degradētā un piegružotā teritorijā, no iepriekš neizmantotas vietas nesot pilsētai ekonomisku labumu. Šādas teritorijas, kas iepriekš ir bijušas industriālās zonas, ir ar lielu potenciālu attīstībai. Zemes vienība, kuras platība ir 16,9 ha, pirms SES izbūves bija pamesta un aizaugusi, ar nelīdzenu reljefu dzelzceļa uzbērumu vietās. Agrāk šeit cauri gāja dzelzceļš, un teritorijā atradās pamestas betona plāksnes un būvgruži, kas aizauguši ar krūmiem. Projekta realizācijas gaitā teritorija tika rūpīgi attīrīta no gružiem, noņemti krūmi un reljefs izlīdzināts, radot tīru un sakoptu vidi, kas piemērota saules parka izveidei.

Starptautiskajā sūtījumu piegādes uzņēmumā Venipak iecelts jauns izpilddirektors, informē uzņēmums.

Justu Šablinsku (Justas Šablinskas), kurš uzņēmumā nostrādāja astoņus gadus, nomainīs Andrius Ladausks (Andrius Ladauskas). Līdz šim Ladausks strādājis vairāku lielu Lietuvas uzņēmumu vadībā.

“Savu ceļu Venipak sāku kā finanšu direktors, pēc tam pārņēmu grupas uzņēmumu vadību Lietuvā un ārvalstīs. Lepojos ar panākumiem, kurus kopā esam sasnieguši šo gadu laikā — sākot ar starptautiskas komandas izveidi, kurā darbojās vairāk nekā 1000 cilvēku, un paplašināšanos jaunos tirgos līdz pat jaunu biznesa virzienu uzsākšanai pirms pandēmijas, tā būtiski ietekmējot e-komercijas jomu. Mēs veiksmīgi pielāgojāmies patērētāju paradumu maiņai un turpinājām augt arvien konkurētspējīgākā tirgū. Nostrādājot gandrīz desmit gadus vienā uzņēmumā, pieņēmu loģisku lēmumu atkāpties no amata. Esmu pateicīgs komandai par visu, ko kopā paveicām, un nešaubos, ka šīs pārmaiņas iezīmē jauna, aizraujoša posma sākumu,” saka J. Šablinsks.