Jaunākais izdevums

SIA Liepājas kafijas fabrika jaunie īpašnieki, Ukrainas investori, šogad plāno ieguldīt 1,058 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, sākt maltas kafijas ražošanu Latvijas tirgum, kā arī izvērst šķīstošās kafijas eksportu galvenokārt uz Ukrainu, informē uzņēmuma valdes loceklis Romāns Pasternaks.

«Nupat esam parakstījuši līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, iepirksim ražošanas iekārtas par kopumā vairāk nekā 1,058 miljoniem eiro. Patlaban ar pilnu jaudu esam atjaunojuši fabrikas līdzšinējās pamatprodukcija - šķīstošās kafijas - ražošanu, kā arī šogad plānojam jauninājumu - maltās kafijas ražošanu. Uzņēmumā strādā 54 darbinieki, bet pēc paplašināšanās plānojam darbā pieņemt vēl vismaz 25 cilvēkus,» sacīja Pasternaks.

Viņš atturējās minēt ražošanas apjomus, bet norādīja, ka pēc jauno iekārtu uzstādīšanas tie tikšot dubultoti. «Tāpat prognozējam, ka šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmuma apgrozījums palielināsies dubulti. Pagaidām gan nenosaukšu precīzus skaitļus, jo ar pilnu jaudu sākām strādāt pagājušā gada nogalē, finanšu rādītāji vēl tiek aprēķināti.»

Savukārt uz jautājumu par produkcijas noieta tirgiem Pasternaks atbildēja, ka apmēram puse produkcijas paredzēta Baltijas reģiona tirgum, pārējais tiks eksportēts - galvenokārt uz Ukrainu.

«Šķīstošo kafiju, kā arī kafijas dzērienus no cigoriņiem jau tagad sūtām galvenokārt uz Ukrainu, nākotnē izvēršot eksportu arī uz Krieviju un Baltkrieviju, kur jau gadiem ilgi veiksmīgi tiek tirgota mātesuzņēmuma produkcija. Savukārt maltā kafija, ko sāksim ražot tuvākajā laikā, tiks realizēta tikai Baltijas tirgū,» norādīja Pasternaks.

Viņš arī sacīja, ka kafijas pupiņas maltās kafijas ražošanai tiek iepirktas Polijā. «Cena ir samērīga, jo esam noslēguši ilgtermiņa līgumus ar piegādātājiem, maksājam 2400 līdz 3000 ASV dolārus par tonnu, pagaidām biržas cenu svārstības mūs neietekmē,» skaidroja uzņēmējs.

Jautāts par produkcijas zīmoliem, viņš sacīja, ka šķīstošā kafija vietējā tirgū joprojām tiks tirgota ar Liepājas kafijas zīmolu, kamēr eksporta tirgos izmantots mātesuzņēmuma zīmols Galka. Savukārt maltās kafijas zīmols būšot jauns, un pie tā izveides patlaban tiek strādāts.

Savukārt uz jautājumu par uzņēmuma produkcijas realizāciju Ukrainā saistībā ar politisko situāciju viņš norādīja, ka pagaidām nekādi sarežģījumi nav pieredzēti.

«Pārrāvumi kafijas realizācijā nav bijuši, tāpat arī neesam pieredzējuši jebkādu aizķeršanos ar norēķiniem, viss notiek saskaņā ar plānotajiem grafikiem,» rezumēja Pasternaks.

Kā ziņots, Liepājas kafijas fabriku 2013.gada septembrī no SIA Dikk iegādājās Ukrainas-Anglijas kopuzņēmums Aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Rietumu investīciju grupa, kas ražo kafiju un dažādus kafijas dzērienus ar zīmolu Galka. Darījuma summa netika publiskota.

Līdz ar īpašnieka maiņu uzņēmumā iecelta jauna valde, kas patlaban darbojas vienas personas sastāvā - valdes locekļa pienākumus pilda Pasternaks.

Savukārt Liepājas kafijas fabrikas padomē par padomes priekšsēdētāju iecelts Boriss Dubovijs, par viņa vietnieku - Francis Jans Lavoijs, padomes loceklis ir arī Jaroslavs Voljnets.

Uzņēmums mainījis arī juridisko adresi un reģistrēts Liepājas cukurfabrikas teritorijā, Grīzupes ielā 2.

Liepājas kafijas fabrika izveidota 2001.gada aprīlī, atdalot to no Liepājas cukurfabrikas. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,786 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informācija uzņēmuma apgrozījums 2012.gadā bija 3706 eiro salīdzinājumā ar 651 958 eiro apgrozījumu iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa 2011.gadā bija 65 681 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēja Līva Jaunozola dara vairākas lietas vienlaikus – vada moderno Latvijas preču veikaliņu Popup Store Vecrīgā, ik pa laikam ļauj satikties pāris tūkstošiem meiteņu Andelē mandelē, kuras grib tikt vaļā no savām vecajām drēbēm un iegūt jaunas, bet nesen viņa ir atvērusi kafejnīcu Rasols, kur Cēzara salātu vietā centrālo vietu ieņem šis ēdiens. Visam pa vidu auklē astoņus mēnešus mazo meitiņu.

Kad tikāmies pirmoreiz pirms septiņiem gadiem, tu strādāji par mākleri un bija tāds fikso randiņu projekts. Ko dari tagad?

Cik tas bija sen! Tagad esmu pievērsusies kafejnīcu biznesam, precīzāk – hobijam. Sen jau gribējās to izmēģināt un, manuprāt, labākā lieta, kā kaut ko piedzīvot, ir reāli to izdarīt. Rasols ir maza telpa, skaidrs koncepts un tādējādi tas ir paceļams projekts, nevis 400 m2 plašs restorāns. Tad tas būtu skarbs bizness, bet te mazā formātā var ielikt savu dvēselīti iekšā. Iepriekš te bija vinotēka ar savām ieražām, interjeru un sajūtām, tāpēc bija grūti šajā vietā izveidot kaut ko jaunu. Pusgadu nesapratu, kurā virzienā skriet, jo it kā varējām atvērt durvis un kafejnīca strādātu, taču tajā pašā laikā man nepatika vairākas lietas, un beigās ilgi visu pārveidojām, lai būtu tā, kā tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

UPB Liepājā iekārtojusi divus namus, kuros dzīvokļus piedāvā darbiniekiem

Vēsma Lēvalde, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s UPB sociālās programmas ietvaros Liepājā iekārtojusi divas daudzdzīvokļu mājas speciālistu piesaistei.

Pirmā ēka uzcelta pirms krīzes, otra pabeigta šogad. Abās ēkās ir gan labiekārtotas telpas dienesta viesnīcai, gan arī īres dzīvokļi. Mājokļi ir a/s UPB sociālās programmas sadaļa, turklāt tās ideja ir ne tikai nodrošināt UPB holdinga intereses, bet arī piedāvāt labiekārtotus īres dzīvokļus citu Liepājā nepieciešamu profesiju pārstāvjiem. Iesākto programmu plānots turpināt, jo, uzņēmumam augot, jāpiesaista arvien vairāk speciālistu.

Paralēli karjerai

12 dzīvokļu ēku Liepājā, Vidusceļa ielā, a/s UPB uzbūvēja pirms pieciem gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas bija kļuvušas tik augstas, ka jaunām ģimenēm bez milzīgām kredītsaistībām pie sava mājokļa tikt nebija iespējams. «Pāris dzīvokļu atstājām kā dienesta viesnīcu, tos izmanto mūsu pašu cilvēki, kuru darbs saistās ar pārbraucieniem no Rīgas, Valmieras, Daugavpils vai Ventspils uz Liepāju,» stāsta a/s UPB valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Mors. Holdinga ražotnes izvietotas galvenokārt Liepājā un tās tuvumā, no 65 inženieriem lielākā daļa strādā Liepājā, tāpēc arī šeit notiek operatīvā plānošana, lietišķas tikšanās un darba sanāksmes. Pārējie dzīvokļi tika izīrēti jaunajiem uzņēmuma speciālistiem, galvenokārt inženiertehniskajam personālam. «Tie ir darbinieki, kuri atbrauc nevis uz vienu vai pāris dienām, bet gan pārcēlušies uz Liepāju no citām pilsētām un strādā šeit ilgtermiņā. Uzņēmums savukārt nodrošina dzīvesvietu,» skaidro holdinga uzņēmuma SIA Enna direktors Ingus Štībelis, kurš pats kopš 2009.gada izmanto darba devēja piedāvājumu īrēt dzīvokli. Viņa vadībā tiek nodrošināta arī abu UPB dzīvojamo ēku apsaimniekošana, jo SIA Enna ir namu tehniskās apsaimniekošanas uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki ir absolūta prioritāte dzīvokļu īrei. Piemēram, uz pārbaudes laiku tiek uzaicināts jauns inženieris. Pārbaudes laikā viņš var dzīvot kādā no UPB dienesta viesnīcas dzīvokļiem. Ja pēc pārbaudes laika gan speciālists, gan uzņēmums ir apmierināti, tiek noslēgts līgums par dienesta dzīvokļa īri, stāsta O. Mors. Programma paredz arī esošo darbinieku dzīves apstākļu uzlabošanu, tādējādi pašreiz Vidusceļa ielas namā dzīvo inženieri, darbu vadītāji, kvalitātes vadītāji un arhitekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas biznesa inkubatoram drīzumā būs apritējuši divi gadi. Šajā laikā tapušas arī tā sauktās koprades telpas, kurām mazpilsētas apstākļos gan vēl pilnībā jāiedzīvojas.

Biznesa inkubatorā šobrīd liela uzmanība pievērsta tam, lai jaunie un topošie uzņēmēji novērtētu kopā strādāšanas priekšrocības. Bauskā līdz šim nav bijusi šāda iespēja. «Darba vieta mūsu biznesa inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta bez papildu maksas. Šis ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Mazpilsētas iedzīvotājiem gan pie tā ir jāpierod. Tiek ieguldīts liels darbs, lai skaidrotu ieguvumus, strādājot radošā vidē un komunicējot ar citiem mērķtiecīgiem cilvēkiem,» biznesa portālam db.lv stāsta Laila Glaudāne, LIAA Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja.

Šobrīd telpas izmanto daži esošie un bijušie dalībnieki - gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem dalībniekiem ir savas ražošanas telpas, ir iespēja strādāt arī no mājām, bet viņi izvēlas koprades telpas, lepojas L. Glaudāne. «Tas tāpēc, ka nav runa tikai par telpām, bet par kopienu un iespējām. Katrs šeit strādājošais ir ar savām prasmēm, idejām, skatījumu. Mūsu dalībnieki atzīst, ka koprade stiprina viņu disciplīnu biznesa mērķu sasniegšanā. Piemēram, viens no mūsu dalībniekiem ir izstrādājis darba dienas režīmu – darba dienas pirmo daļu pavada inkubatora telpās, lai mērķtiecīgi attīstītu savu Etsy veikalu. Kā viņš atzīst, šeit ir viss nepieciešamais - labs apgaismojums produktu fotografēšanai, motivējoša atmosfēra, tehniskais aprīkojums un rīta kafija,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas kafijas fabrikai ievērojami audzis apgrozījums un peļņa

Žanete Hāka, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķīstošās kafijas un šķīstošo kafijas dzērienu ražotāja SIA Liepājas kafijas fabrika neto apgrozījums, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga teju divas reizes, sasniedzot 3,111 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums lielu uzmanību pievērsa ražošanas izmaksu kontrolei, kā rezultātā sasniedza peļņu 578,8 tūkstošu eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Arī uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, ir augusi vairāk nekā divas reizes.

Liepājas kafijas fabrika ir dibināta 2001. gada aprīlī, atdaloties no AS Liepājas cukurfabrika.

Arī pērn Liepājas kafijas fabrika, kas ar darbavietām nodrošināja 57 darbiniekus, turpināja ražot standarta produkciju vietējam tirgum - trīs veida šķīstošo kafiju Liepāja un pēc pasūtījuma ražoja arī šķīstošos dzērienus Galych Ranok ar zīmolu Galka un kafijas pulveri eksportam uz Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Liepājas kafijas fabrika krasi kāpinājusi apgrozījumu un peļņu

LETA, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraiņu investoriem piederošā SIA Liepājas kafijas fabrika pērn teju divkāršojusi apgrozījumu, sasniedzot 3,110 miljonu eiro rādītāju salīdzinājumā ar 1,731 miljonu iepriekšējā gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma peļņa pieaugusi par 19% - no 202 995 eiro 2013.gadā līdz 578 800 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kāpums panākts, pateicoties pārdošanas apjomu pieaugumam Ukrainas tirgū. Uzņēmuma apgrozījums Baltijas reģiona tirgū pērn bija 23%, savukārt eksports - 77%.

Šogad uzņēmums plāno ieviest ražošanā jaunu šķīstošā dzēriena veidu un malto kafiju, kā arī turpināt pērn sākto jaunu iekārtu iegādes projektu, kopumā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu attīstībā ieguldot 1,058 miljonus eiro.

Liepājas kafijas fabriku 2013.gada septembrī no SIA Dikk iegādājās Ukrainas-Anglijas kopuzņēmums Aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Rietumu investīciju grupa, kas ražo kafiju un dažādus kafijas dzērienus ar zīmolu Galka. Darījuma summa netika publiskota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Liepājas kafijas fabrikas apgrozījums audzis, zaudējumi sarukuši

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Liepājas kafijas fabrika» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 1,875 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus, tie bija 17 tūkstoši eiro jeb teju sešas reizes mazāk nekā 2016.gadā.

2017.gadā SIA «Liepājas kafijas fabrika» turpināja ražot šķīstošo kafiju un pēc pasūtījuma tā ražoja arī malto kafiju. Latvijā uzņēmums pārdeva produkciju 36% apmērā no kopējā apgrozījums, savukārt pārējo eksportēja, ievērojamāko pārdošanas apjomu pieaugumu sasniedzot Ukrainā.

Uzņēmuma eksportētās produkcijas apmērs pērn veidoja 64% no apgrozījuma, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad SIA «Liepājas kafijas fabrika» eksportēja 55% no kopējā apgrozījuma.

2017.gada beigās SIA «Liepājas kafijas fabrika» nodarbināja 27 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radīto labumu izrādīšanai organizētā Latvijas Labumu parāde, kas notiks jau sestdien, 27.septembrī, gan gājienā, gan izstādē - gadatirgū piedalīsies vairāk nekā 100 dalībnieku, starp kuriem ir gan atpazīstami un ilggadēji ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, gan jaunu, skanīgu zīmolu nesēji, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību dienests.

Parāde sāksies 27.septembra rītā plkst. 10.30 ar Latvijas uzņēmēju svētku gājienu pa Tērbatas ielu, tālāk nogriežoties uz Brīvības bulvāri un dodoties garām Ministru kabinetam. Parāde tiks turpināta pa Elizabetes ielu, gājienu noslēdzot ar ieiešanu Vērmanes dārzā. Gājiena laikā uzņēmēji aicināti prezentēt savus produktus, pakalpojumus un uzņēmumus.

Parādē dosies un savus ražojumus vai pakalpojumus atraktīvā veidā pieteiks tādi Latvijā mīlēti un labi atpazīstami uzņēmumi kā LIDO, Dzintars, Lattelecom, Rimi Latvia, Maxima, Elvi, Dobeles dzirnavnieks, Putnu Fabrika Ķekava, Lu Lū Pica, Stenders, PAA, Sakret, Eco Baltia, biznesa augstskola Turība un daudzi citi. Parāde būšot ļoti daudzveidīga un lieliska vieta, kur ieraudzīt arī jaunus, līdz šim vēl tirdzniecībā nebijušus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ilgtspējas indeksa platīna kategorijā iekļuvuši septiņi uzņēmumi

Zane Atlāce-Bistere, 02.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demonstrējot augstāko sniegumu ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomā Latvijā, Ilgtspējas indeksā, kas šogad norisinājās jau astoto gadu pēc kārtas, platīna kategorijā iekļuva septiņi uzņēmumi.

Nemainīgi augstu sniegumu, salīdzinot ar aizvadīto gadu, saglabāja – Latvenergo, Ventspils nafta termināls, CEMEX un RIMI Latvia, savukārt jaunpienācēji ir Latvijas Mobilais Telefons, SEB banka un Cēsu alus.

«Sakārtoti iekšējie procesi ļauj uzņēmumam būt daudz efektīvākam, produktīvākam un līdz ar to arī konkurētspējīgākam, kas šodienas apstākļos ir būtiski. Novērtējot savu sniegumu Ilgtspējas indeksa piecās kategorijās - stratēģija, tirgus attiecības, darba vide, vide un sabiedrība, uzņēmumu vadības komandas var viegli identificēt tās jomas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība,» uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, norādot, ka vislielākais izaicinājums uzņēmumiem joprojām ir sniegums darba vides sadaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru