Jaunākais izdevums

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Jūlijā galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms COVID-19 uzliesmojuma, joprojām ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru atzīmējuši 41,2 % respondentu. Tam seko nepietiekams pieprasījums (30,2 %) un COVID-19 ietekme uz uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības nozarē (27,0 %). Pēdējo minēto faktoru atzīmējuši divreiz mazāk respondentu nekā aprīlī. Jūlijā nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus nav izjutuši 22,7 % mazumtirgotāju.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītāji saglabājas negatīvi gandrīz visās nozarēs

Pakalpojumu sektorā 2020. gada jūlijā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -24,6. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs pieaudzis par 5,8 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jūlijā vēl joprojām ir negatīvi gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, pozitīvas vērtības sasniedzot tikai ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos, datorprogrammēšanā, kā arī veterinārajos pakalpojumos. Viszemākie rādītāji tāpat kā iepriekšējā mēnesī bija gaisa transporta, izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs.

31,5 % pakalpojumu sektora respondentu jūlijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 33,9 % respondentu joprojām norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Nedaudz lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuru darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums (34,5 %). Šis rādītājs ir par 9 procentpunktiem lielāks nekā pagājušā gada jūlijā. Darbaspēka trūkumu, kas pēdējos mēnešos būtiski zaudējis savu nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru min tikai 5,0 % respondentu.

Būvniecībā konfidences rādītājs pieaudzis tikai par 1,4 procentpunktiem

Konfidences rādītājs būvniecībā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šā gada jūlijā bija -22,9. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, ko ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, savukārt mazāk optimistiska bija gaidāmās nodarbinātības prognoze nākamajiem trim mēnešiem. Konfidences rādītājs pieauga specializētajos būvdarbos, bet samazinājās inženierbūvniecībā. Ēku būvniecībā konfidence palika iepriekšējā mēneša līmenī.

Salīdzinot ar jūniju, lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri no visiem būvniecības apjoma ietekmējošajiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (39 % apsekoto būvniecības uzņēmumu), bet ievērojami samazinājies uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši COVID-19 ietekmi (8 % respondentu). Savukārt nemainīgs palicis uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (15 % respondentu). 30 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu (par 18 %), bet mazāk - darbaspēka trūkumu un laika apstākļu ietekmi (attiecīgi par 14 % un 3 %).

Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs palielinājies, pateicoties pozitīvākam pasūtījumu līmeņa novērtējumam

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūlijā bija -7 (par 5,1 procentpunktu vairāk nekā šā gada jūnijā), ko ietekmēja uzņēmumu pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība). Konfidences rādītāji jūlijā joprojām ir negatīvi gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs (izņemot ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā), tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tie ir uzlabojušies. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar jūniju, bija tekstilizstrādājumu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Jūlijā turpināja uzlaboties uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis uzņēmumu novērtējums kopējo pasūtījumu apjomam pēdējos trīs mēnešos (par 10,9 procentpunktiem) un vērtējums par sagaidāmo eksporta pasūtījumu apjomu nākamajos trīs mēnešos (par 7,6 procentpunktiem), tai skaitā, novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm. Salīdzinot ar jūniju, turpināja uzlaboties arī apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

38 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu ražošanu jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Lai gan joprojām ražošanu rūpniecības uzņēmumos visvairāk ierobežo nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 37 % no visiem respondentiem), COVID-19 ietekme (13 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu) un finansiālās grūtības (9 % uzņēmumu), tomēr, salīdzinot ar jūniju, šo faktoru ietekme ir samazinājusies. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, ievērojami samazinājusies darbaspēka trūkuma faktora nozīmība (par 19 %), kuru šā gada jūlijā norādīja 8 % respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas

LETA, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Blata bizness, pārdales domāšana un atbilstības fabrikas

Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris, “Prudentia” dibinātājs un padomes loceklis, 31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc tam – kā pa ciņiem, bet tomēr iesim uz augšu. Ja uz gada otro pusi vai tuvāk gada beigām pūļa imunitāte būs sasniegta, tad varēsim jau runāt, ka kovidstāsts ir beidzies un ekonomika no šīs krīzes ir tikusi ārā.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Fragments no intervijas

Ko sagaidāt no Latvijas ekonomikas? Vai prognozes nav pārlieku optimistiskas?

Nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. Pēc būtības ir divi galvenie tās avoti. Pirmais ir tas, kas notiek ar vīrusa izplatību un vakcīnu. Otrs ir valdību atbalsts un tā apjoms. Ja mēs skatāmies no šo atbalstu puses, tad tur riski ir vērsti uz augšu – ekonomikai no tiem var kļūt labāk. Savukārt galvenie riski lejup ir saistīti ar vīrusa izplatīšanos – ja to neizdosies ierobežot tik ātri, kā cerēts, tad, protams, ekonomika jutīsies sliktāk. Bet Latvijas Banka prognozes pārskatīs martā. Šobrīd mūsu prognoze 2021. gadam ir Latvijas IKP kāpums par 2,8%. Ņemot vērā nenoteiktību, tad jau redzēsim. Pagājušais gads neapšaubāmi bija labāks, nekā sākotnēji varēja šķist. Ekonomika šo krīzi iemācās pārvarēt. Redzam, ka ar ierobežojumiem ir tāpat. Šeit stāsts ir ne tikai par Latviju, bet par pasauli kopumā – ekonomika pamazām sāk pierast un iemācīties strādāt ar šiem ierobežojumiem. Ietekme, protams, vēl arvien ir nepatīkama, bet ar līdzīgiem ierobežojumiem kritums ekonomikā ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai globālos finanšu tirgus arī skāris vīruss?

Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā veicināt kreditēšanu Latvijā?

Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka” ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā.

Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008. gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.

Tas gan nenozīmē, ka bankas nevēlas kreditēt. Ir daudz strukturālie un citi no bankām neatkarīgie apstākļi, kas ierobežo kreditēšanas pieaugumu Latvijā. No ekonomikas izaugsmes viedokļa gan ir svarīgi uzsvērt, ka ražojošo nozaru kreditēšanā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav nekādas atšķirības. Piemēram, rūpniecībai un lauksaimniecībai izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2022. gada beigās bija 2,3 miljardi eiro, kas ir tieši tik pat, cik Lietuvā un tikai par 0,1 miljardu mazāk nekā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Zemākais punkts ekonomikā ir jau aiz muguras - ekonomikā ir atsākusies izaugsme," teica Kazāks, piebilstot, ka tostarp kāds tautsaimniecības sektors atgūstas ātrāk, cits lēnāk, bet kādā jomā vēl joprojām, iespējams, atgūšanās nav sākusies. Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika atgūstas, jo Covid-19 izplatība līdz šim ir bijusi samērā neliela.

"Protams, ja pasaulē, ja mūsu galvenajos eksporta tirgos atkal sāksies būtisks kritums, tad ekonomika piebremzēsies," sacīja Kazāks. Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Covid-19 stāsts vēl nav beidzies.

"Neviens nezina, kas notiks turpmāk pasaulē, bet pašreizējā brīdī zemākais punkts ir aiz muguras," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru