Jaunākais izdevums

Aizvien vairāk uzņēmumu telpas savai darbībai izvēlas nevis iegādāties savā īpašumā, bet nomāt, jo tādējādi iespējams uzņēmuma resursus koncentrēt attīstībai, strādāt profesionāli apsaimniekotās un mūsdienu prasībām atbilstošās telpās, kā arī daudz elastīgāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām, piemēram, ja nepieciešams paplašināties, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar to novērojams, ka aizvien vairāk uzņēmumu telpas nomā un patlaban tirgū trūkst kvalitatīvas telpas nomai. Nākotnē pieprasījums varētu saglabāties augsts, un cenas – sekot šīm tendencēm, dodoties augšup.

«Jāatzīmē, ka pēdējo 15 gadu laikā industriālo platību noma bijusi gana pieprasīta visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» raksturo Colliers International partneris Ēriks Bergmans. Pēc viņa teiktā, šādu telpu pieprasījums pieauga uzreiz pēc krīzes (2008.-2009. gadā), jo vairāki uzņēmumi saprata, ka noma var sniegt zināmu elastību attiecībā uz telpām - gadījumā, ja aktivitāte samazinās vai palielinās, uzņēmumam ir lielāka elastība nodrošināt sev attiecīga izmēra platības (pārbraucot citur vai paplašinoties esošo telpu, industriālā parka ietvaros). Savukārt, ja telpas ir īpašumā, uzņēmuma izvēles iespējas ir ierobežotas, un, ja telpas vairs neatbilst prasībām, tad tā vietā, lai attīstītu savu darbību, uzņēmuma vadībai jāmeklē gan citas telpas, gan pircēju esošajam objektam, vai nomnieku, papildus rūpējoties par ikdienas apsaimniekošanas darbiem un ilgtermiņa ieguldījumiem īpašumu atjaunošanā, skaidro Ē. Bergmans.

Arī «SG Capital Partners» speciālistu novērojumi liecina, ka pieprasījums pēc nomas telpām saglabājas stabils. Kā stāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs, augstāka interese ir par lielāka izmēra telpām, uzņēmumiem, kas aug un meklē iespējas apvienoties vienā ēkā vai vienā stāvā. Šādas tirgus tendences, pēc ekspertu teiktā, veicina pozitīva ekonomiskā izaugsme, efektivitāte un vēlme nodrošināt labākus darba apstākļus saviem darbiniekiem, un, ņemot vērā situāciju darba tirgū, tieši pēdējais faktors kļūst arvien noteicošāks telpu izvēlē. «Uzņēmumi ir gatavi vairāk maksāt par telpām, kas atrodas ērtākā vietā tā darbiniekiem (ļauj potenciāli vieglāk piesaistīt jaunus) un kas nodrošina tiem labākus apstākļus, sevišķi svarīgi tas ir IT nozarē,» piebilst H. Švarcs. Pēc viņa teiktā, Baltijā tendences ir līdzīgas – visās valstīs birojs, tā ērtības un atrašanās vieta kļūst par svarīgu faktoru darbinieku piesaistē un noturēšanā. «2019. gada sākumā situācija ir pielīdzināma 2018. gada 3. ceturksnim, proti, nomas maksas intervāls nav mainījies, joprojām ir liels pieprasījums pēc mūsdienīgām ražošanas telpām ar atbilstošu piebraukšanu, teritoriju, taču tādas telpas šobrīd faktiski nav pieejamas, situāciju raksturo, LATIO komercobjektu darījumu vadītājs Artis Ramutis. Pēc viņa teiktā, tirgū šobrīd ir pieejamas lielās noliktavu telpu platības virs 1000 m2 gan A klasei, gan vēsturiskajos padomu ēku kompleksos. Attiecīgi – cenas Rīgā ir no apmēram 2-3 eiro/m2 vecajos dzelzsbetona projektos, jaunajos un renovētajos kompleksos 3,5 – 4,5 eiro/m2. Savukārt joprojām deficīts ir mazās telpas (300 – 1000 m2) gan noliktavām, gan dažāda veida ražošanai. «Atrast kaut ko mūsdienīgu un ātrā laikā ir problemātiski, un, ja vēl nepieciešama ērti piebraucama platība ar 300 – 500/1000 m2 nelielu showroom, noliktavas, vieglās ražošanas platībām un tehniskajām telpām, tad vispār piedāvājumā šādu telpu gandrīz nav. Nomas maksa šādām telpām vidēji ir 6 – 10 EUR/ m2,» stāsta eksperts.

Vērojams, ka telpas nomai lielākoties pieprasa loģistikas, IT un līdzīgās nozarēs strādājošie uzņēmumi, taču vērojama aktivitāte arī no ražošanas uzņēmumu puses. Tiesa gan, pēdējiem nomāt telpas nereti šķēršļus rada to darbības specifiskās prasības, līdz ar to nākas ēku būvēt pašiem vai kopā ar īpašuma attīstīju, no kura plānots telpas nomāt. Pēc Colliers International eksperta teiktā, industriālo telpu nomas tirgū aktīvākie nomnieki ir uzņēmumi, kuri apkalpo vietējo tirgu, ņemot vērā pēdējo gadu ekonomikas pieaugumu valstī, palielinās iedzīvotāju pirktspēja un iepriekš minēto uzņēmumu apgrozījums attiecīgi arī apjomi. Lielākoties loģistikas segmentā pieprasījums nomāt telpas ir balstīts uz vietējo uzņēmumu paplašināšanos. Līdz ar to aktīvākie nomātāji ir uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar loģistikas pakalpojumu sniegšanu, preču distribūciju vai pārdošanu, skaidro Ē. Bergmans.

Centrāleiropā pēdējos gados ļoti liels uzsvars ir likts uz E-komercijas ietekmi loģistikas segmentā, tai skaitā nekustamajā īpašumā, viņš piebilst, uzsverot, ka šīs nozares spēlētājiem attīstoties, tie ir kļuvuši par vieniem no lielākajiem loģistikas telpu lietotājiem. Baltijas valstīs gan šī tendence nav manāma, lai gan ir redzams straujš apjomu kāpums tā saucamās pēdējās jūdzes piegādes (last mile delivery) sektorā strādājošajiem uzņēmumiem – sīkpaku pārvadātājiem. Vērojams, ka saglabājas augsta aktivitāte no IT jomas uzņēmumiem, pēc šādām telpām ir augsta interese arī no pakalpojumu centriem, pamanījis H. Švarcs.

Vairāki Draugiem Group uzņēmumi izdarījuši izvēli par labu telpu īrei gan IT pakalpojumu sniegšanai, gan ražošanai, stāsta Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks. Uzņēmuma centrālais birojs atrodas Ojāra Vācieša ielā 6B un šīs telpas ir grupas īpašums, savukārt uzņēmumi Desktime.com, PerkamKopa.lv, GifCard.lv un Cēsu birojs šobrīd strādā īrētās telpās. Tāpat Mapon filiāle Barselonā un Printful ražotnes ASV un Meksikā telpas īrē. Tāpat maijā tiks pabeigta ražošanas telpu un biroju kompleksa Lidostas Parks būvniecība, kurā vairāk nekā 4000 m2 platībā atradīsies arī Printful Eiropas ražotne 80 darba vietām, šobrīd šī ražotne atrodas padomju laikā celtā ēku kompleksā Starta ielā. J. Palkavnieks uzsver, ka īrētu telpu priekšrocība ir elastīgums - iespēja ātri paplašināt vai pat pārvietot ražošanu ļoti īsā laikā. «Strauji augot biznesam, līdzekļus labāk ieguldīt attīstībā, nevis nekustamā īpašuma iegādē. Draugiem Group uzņēmumu ārkārtīgi straujie izaugsmes tempi neļauj precīzi prognozēt ražošanas un biroja telpu nepieciešamību nākotnē,» viņš stāsta. Skaidrojot lēmumu pārcelt Printful ražotni uz jaunām telpām, viņš uzsver, ka, strauji paplašinoties e-komercijas izplatībai Eiropā, kompānijai bija nepieciešamība pēc plašākām telpām, un tās jau uz pārcelšanās brīdī maijā būs divreiz lielākas ar iespēju aug vēl.

Visu rakstu lasiet 12. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 lielākie nekustamā īpašuma investīciju darījumi Latvijā 2018.gadā

Ingrīda Drazdovska, 05.02.2019

1.SWH Biroji, Rīga, Skanstes 50

Cena: konfidenciāla, pārdevējs SWH Grupa, investors SG Capital

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais nekustamā īpašuma investīciju darījumu apjoms Latvijā 2018. gadā sasniedza 305 milj. eiro, Baltijas reģionā apsteidzot Igauniju.

Tā ir aplēsusi kompānija Colliers International. Arī šogad investoru aktivitāte varētu būt līdzvērtīgā līmenī, lēš tās vadītājs Latvijā Deniss Kairāns. «Ierobežojoši faktori kopējam 2019. gada apjomam būs kvalitatīvu objektu trūkums, kā arī finansējošo banku nostāja. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, kopējos datus var spēcīgi ietekmēt apjomīgi darījumi, piemēram, reģionāla līmeņa tirdzniecības centru pārdošana,» viņš piebilst.

«Prognozējām 300 miljonus eiro, un šī prognoze ir piepildījusies. Latvijā kopējais investīciju darījumu apjoms 2018. gadā bija 305 miljoni eiro. Un kas ir interesanti – Latvija ir apsteigusi Igauniju, kur kopējais darījumu apjoms bijis ap 220 milj. eiro. Lietuvā savukārt tas ir krietni vien lielāks – gandrīz 500 milj. eiro. Latvijai gads investīciju darījumu ziņā bijis divreiz aktīvāks par iepriekšējo,» papildina Colliers International partnere Latvijā, Investīciju departamenta vadītāja Anžela Koļesņikova. Jāpiebilst, ka Colliers International apkopo datus par darījumiem, kuri pārsniedz 400 tūkst. eiro (pēc globālajiem standartiem, lai būtu salīdzināmi ar citām valstīm).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā e-komercijas platformas, jo īpaši pārtika, plaukst un pielāgojas milzīgam pieprasījuma pieaugumam, tam cenšas pielāgoties arī loģistikas sektors, taču spēcīgas izaugsmes periods beidzies biroju tirgiem.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" apskatā par Centrālās un Austrumeiropas valstu valdību pasākumiem ārkārtas situācijā un nekustamā īpašuma sektora prognozēm.

"Baltijas valstis, tāpat kā citas Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstis, reaģē uz Covid-19 ietekmi un valdību veiktajiem pasākumiem, lai atbalstītu ekonomisku un mazinātu izraisīto negatīvu ietekmi. Šobrīd vissmagāk ir skartas mazumtirdzniecības (izņemot pārtikas un dzērienu tirdzniecību un farmāciju) un viesmīlības nozares (viesnīcas, restorāni un kafejnīcas), līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Nekustamā īpašuma tirgus lielākoties reaģē ar sabremzēšanos un plānu parskatīšanu, taču ir tirgus spēlētāji, kas izmantos šo situāciju savā labā," norāda "Colliers International" Baltijas reģiona vadošais partneris Deniss Kairāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pamatakmens ieguldīšanu jaunā SĀGA tirdzniecības centra pamatos, paziņoti pirmie tā nomnieki – Būvniecības ABC, Jysk un Rimi hipermārkets. Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonus eiro lielas investīcijas.

SĀGA dzīvesstila tirdzniecības centrs koncentrēsies uz četriem galvenajiem segmentiem: mājlietām, precēm ikdienas vajadzībām, sportu un izklaidi. SĀGA mājlietu segmentā nozīmīgi nomnieki būs veikali Būvniecības ABC un Jysk. Savukārt ikdienas preču segmentā – Rimi hipermārkets.

Tirdzniecības centrs apvienos iepirkšanos, atpūtu, sportu un biroju centru, kā arī papildu iespējas, par kurām tiks paziņots vēlāk. Savukārt «Food Hall» koncepts ar restorāniem un kafejnīcām balstīsies uz meistarību un vietējo piedāvājumu.

SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns informē, ka šobrīd paralēli tirdzniecības centra būvniecībai kā stratēģiskais partneris SĀGA koncepta attīstīšanā ir piesaistīts «Colliers International». Tā vadībā notiek aktīvs darbs nomnieku piesaistē, starp kuriem būs arī Latvijā jauni zīmoli. J. Barkāns arī norāda, ka šī projekta īstenošanā ir izveidota attīstītāju un būvniecības komanda ar starptautisku pieredzi, kuras uzdevums ir kopīgiem spēkiem īstenot Latvijai jaunu konceptu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju noslogojumā paredzams apvērsums, kura ietvaros uzņēmumi tieksies līdzsvarot kolektīvu sadarbību klātienē ar efektīvām attālinātā darba iespējām, liecina jaunākais "Colliers International" pētījums.

Kompānijas "EMEA Workplace Advisory" komanda ir publicējusi savu jaunāko pētījumu "Darbavietas pēc COVID-19" (Exploring the post-COVID-19 Workplace), kurā tā izvērtē starptautiskajā aptaujā par darbu no mājām saņemtās atbildes un apskata darbavietu nākotnes tendences.

Aptauju aizpildīja vairāk nekā 5000 respondentu no 18 dažādām nozarēm, kuri pauda gan atbalstu darbam no mājām pēc pandēmijas, gan vēlmi atgriezties birojā, lai varētu sadarboties ar kolēģiem.

Pētījumā prognozēts, ka biroju telpas nākotnē kļūs par aktīvas darbības centriem, arvien lielākam skaitam uzņēmumu izvēloties iekārtojumu, kas veicina inovācijas, radošo garu un komandu sadarbību. Daži respondenti pauda vēlmi arī skaidrāk nošķirt darbu no mājas dzīves. Pētījumā secināts, ka biroju ēra ne tuvu nav beigusies, taču uzņēmumi, visticamāk, vairāk izmantos iespēju strādāt attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investoru piesaistei vajadzētu vairāk oriģinālu ideju, ar ko ārzemēs asociēt Rīgu un Latviju

Laura Mazbērziņa, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.

Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.

«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Decathlon ienāks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Francijā izveidotajā "Decathlon" ķēdē ietilpst vairāk nekā 1400 veikalu 47 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā (attēlā veikals Spānijā).

Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tirdzniecības centra "Sāga" atklāšanu, rudenī Latvijā ienāks pasaulē lielākais sporta zīmolu tirgotājs "Decathlon" ar plašāko Baltijā veikalu.

"Decathlon" būs daļa no jaunā tirdzniecības centra unikālā koncepta, kas paredz izveidot pirmo sporta klasteri Latvijā, apvienojot vienuviet plašāko sporta preču, fitnesa centru piedāvājumu un āra treniņu un atpūtas iespējas.

"Varam apstiprināt, ka šobrīd gatavojamies pirmā "Decathlon" veikala atvēršanai Latvijā šī gada rudenī. Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījies sports, kļūstot par arvien nozīmīgāku iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa. Esam pārliecināti, ka mūsu plašais sortiments un unikālais pārdošanas koncepts spēs sekmēt vēl augstāku dzīves kvalitātes līmeni, ko rada sports un saturīgi pavadīts brīvais laiks. "Decathlon" ir daudzu pasaulē atzītu un iecienītu zīmolu radītājs. Mūsu mērķis ir padarīt sportu pieejamu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, pielāgojoties to sagatavotības līmenim, vietai, cenu līmenim un arī ērtai lietošanai. Mūsu produkti ir unikāli, un tos var izmēģināt uz vietas veikalā, kur klienti var izjust pārsteidzošu pieredzi," norāda "Decathlon Riga" vadītājs Jordane Czapski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā turpina ienākt jauni viesmīlības objekti un zīmoli

Ingrīda Drazdovska, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu tirgus Rīgā ir gana piesātināts, tomēr kā šogad, tā turpmāk ir sagaidāma jaunu viesmīlības objektu, zīmolu ienākšana.

2017. gadā nozare atzīmēja sengaidītu notikumu – viesnīcas Kempinski Grand Hotel Riga atklāšanu. «Tā bija tik ilgi gaidīta, un caur saviem kanāliem daudziem ceļotājiem paver šo galamērķi,» vērtē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis (šobrīd pārstāv arī pašmāju kompāniju Mogotel). Viņaprāt, šāda līmeņa viesnīcas un zīmola parādīšanās ietekmē galamērķa prestižu.

Colliers International atzīmē, ka pērn, līdztekus Kempinski, jau pieminētā Mogotel ir nostiprinājusi savu klātbūtni, Vecrīgā atverot Rixwell Domus Hotel kādreizējās viesnīcas Kolonna vietā un Rixwell Hotel Konventa sēta.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lielākie investīciju darījumi Baltijā

Ingrīda Drazdovska, 29.10.2018

8.vieta - Hotel Pacai

Pilsēta - Viļņa

Tips - Viesnīca

Platība, tūkst.m2 - 7,36

Pārdevējs - BJL

Investors - Immobilitas

Foto:hotelpacai.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence par finansējuma piesaisti nekustamā īpašuma darījumiem un attīstības projektiem ir asāka pēc ABLV Bank darbības pārtraukšanas un divu banku apvienošanās.

Lielākie investīciju darījumi Baltijā skatāmi raksta galerijā!

Tajā pašā laikā arī kredītiestādes joprojām cīnās par perspektīviem projektiem. Tāpat, parādoties piedāvājumā labiem objektiem, varētu būt sagaidāma vairāku investoru konkurence par tiem. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas pie mums šādu objektu nav pārlieku daudz, kas saistīts ar salīdzinoši mazāku būvniecības un nekustamā īpašuma attīstības aktivitāti iepriekšējos gados.

Kopējais investīciju apjoms komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā šā gada pirmajā pusgadā Baltijas valstīs sasniedza 611 miljonus eiro, bet gada griezumā, pēc Colliers International aplēsēm, ieguldījumi varētu būt pat lielāki par 1,1 miljardu eiro, pārsniedzot 2017. gada rādītāju. 2018. gada pirmajā pusgadā investīciju kopapjoms Baltijā bijis par 22% lielāks nekā attiecīgajā laikā pērn (502 milj. eiro). Šis varētu kļūt par rekordgadu investīciju ziņā Lietuvas tirgum, kur pirmajā pusgadā vien komercīpašumos ieguldīts 321 milj. eiro. Igaunijā pirmajos sešos mēnešos īpašumos ieplūduši 164 milj.eiro, bet Latvijā – 126 milj. eiro. Vidējais darījuma apjoms bijis 4,4 milj. eiro, nedaudz vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn (četri milj. eiro). Tiesa, vairāk nekā 80% darījumu komercīpašumu tirgū ir segmentā, kur cena nepārsniedz trīs miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadības ieskatā Vidzemes tirgus atjaunošanu visizdevīgāk būtu veikt, piesaistot investorus, pastāstīja Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs Šuņins.

Šī ir RCT valdes oficiālā nostāja un nedēļas laikā tā tiks iesniegta izvērtēšanai kapitāldaļu turētājam Vadimam Baraņņikam (S). Pēc Šuņina teiktā, šis ir RCT viedoklis, taču Rīgas dome var izvēlēties jebkuru no iespējamajiem tirgus attīstības scenārijiem. «Mums patlaban ir ļoti daudz projektu, kas saistīti ar Centrāltirgus teritorijas atjaunošanu. Esam gatavi jebkādā veidā iesaistīties Vidzemes tirgus atjaunošanā, neuzņemoties papildus finansiālos slogus,» sacīja Šuņins.

Kopumā uzņēmums SIA «Colliers International Advisors» izstrādājis trīs iespējamos Vidzemes tirgus atjaunošanas scenārijus, no kuriem RCT bija jāizvēlas viens, viņuprāt, vispiemērotākais variants, kuru prezentēs arī domes vadībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VEF rajonā plāno investēt 200 miljonus eiro

Ilze Žaime, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā dibināts uzņēmums «M.M.M. Projektai» iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor, un nākamo septiņu gadu laikā plāno uzbūvēt biroju un dzīvojamās ēkas.

«Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti», kas pieder «M.M.M. projektai», kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu Centrālajā un Austrumeiropā, iegādājušies no SIA «RE Property» divus nekustamos īpašumus Rīgā, Gustava Zemgala gatvē 73 un Brīvības gatvē 201.

«Zemes gabali 2,32 hektāru un 5,59 hektāru platībā iegādāti ar mērķi attīstīt biroju un dzīvojamo ēku kompleksu. Plānojam attīstīt šo apkaimi līdz 2026. gadam G.Zemgala gatves zemē uzbūvējot biroju ēkas platībā līdz 50 tūkst. m2, kā arī dzīvojamās mājas Brīvības ielā platībā līdz 100 tūkst. m2. Kopējās plānotās investīcijas ir vairāk nekā 200 miljoni eiro septiņu gadu laikā,» norāda «Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti» valdes locekle Saule Zabulionyte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Capitalica Asset Management" Skanstes apkaimē Rīgā sākusi būvēt divus A klases darījumu centrus "Verde", būvlaukuma žogu izdaiļojot ar sešām latviešu mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznām.

Darījumu centrā īpaša vērība būs veltīta ne tikai zaļajai domāšanai, bet arī filozofijai, kas veicina ilgtspējību. Darījumu centra izveidē 45 tūkstošu kvadrātmetru platībā kopumā ir plānots ieguldīt aptuveni 60 miljonus eiro.

Plānots, ka "Verde" celtniecība tiks pabeigta 2022. gadā. "Mēs saprotam, ka celtniecība mēdz sagādāt neērtības, taču cenšamies tās samazināt līdz minimumam. Mēs ne tikai darām visu iespējamo, lai veicinātu ilgtspējību, bet arī pēc smagās tehnikas kustības ap būvlaukumu cenšamies uzkopt apkārtējās ielas. Ja nepieciešams, mēs veiksim arī citus pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku traucējumu iedzīvotājiem," skaidro "Capitalica Asset Management" vadītājs Andrjus Barštis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Konkursā meklēs labāko Vidzemes tirgus apsaimniekotāju, prasot 8 miljonu garantiju

Lelde Petrāne, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ izsludinās konkursu Vidzemes tirgus teritorijas apsaimniekošanai, nomas tiesības piešķirot uz 30 gadiem un no nomnieka pieprasot 8 miljonu eiro lielu investīciju garantiju.

To otrdien, 17. decembrī, preses brīfingā pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs un AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) kapitāldaļu turētājs Oļegs Burovs.

Kā norādīja O. Burovs, pašreizējā Vidzemes tirgus nomnieka darbs nav bijis apmierinošs un drīz beidzas nomas līgums, tāpēc tagad konkursā meklēs jaunu un nopietnu teritorijas apsaimniekotāju.

"Šāda 8 miljonu investīciju garantija tiks pieprasīta, lai konkursā piedalītos tikai nopietni investori. Teritorijai ir jāsaglabā tirgus funkcija, un mēs te negribētu redzēt lielveikalu. Šim projektam jābūt tādam, lai tas atdzīvinātu visu apkaimi," paskaidroja domes priekšsēdētājs.

Līdz jaunā nomnieka atrašanai, ko iecerēts izdarīt līdz nākamā gada martam, Vidzemes tirgus teritoriju apsaimniekos RCT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus attīstību, AS "Rīgas Centrāltirgus" Rīgas domes uzdevumā izsludina nekustamā īpašuma Brīvības ielā 90A, Rīgā nomas un apbūves tiesību mutisku izsoli.

Nekustamā īpašuma iznomāšanas mērķis ir tā atjaunošana un attīstīšana, Vidzemes tirgus darbības nodrošināšana, uzturēšana un apsaimniekošana.

Izsoles noteikumi paredz, ka Nomniekam būs jāatjauno un jāattīsta divas esošās vēsturiskās tirgus ēkas, jāiekārto tirgus laukums ar tirdzniecības vietām.

Jāuzbūvē darījumu ēka, palīgēkas un skatuve, kas paredzēta kultūras aktivitāšu nodrošināšanai. Kā arī, jāizveido autostāvvieta un apzaļumots aktīvās atpūtas laukums gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Nomas līgums tiks slēgts uz 30 gadu termiņu.Izsole notiks 2019. gada 9. martā plkst. 11 AS “Rīgas Centrāltirgus” telpās Nēģu ielā 7, Rīgā, 3.stāva zālē.

Jau vēstīts, ka potenciālajiem nomniekiem pirms dalības izsolē tiks prasīta arī astoņu miljonu eiro liela investīciju garantija. "Šāda garantija tiks pieprasīta, lai konkursā piedalītos tikai nopietni investori. Teritorijai ir jāsaglabā tirgus funkcija, un mēs te negribētu redzēt lielveikalu. Šim projektam jābūt tādam, lai tas atdzīvinātu visu apkaimi," iepriekš skaidroja Rīgas mērs. Šāda summa tika izvēlēta, jo Āgenskalna tirgus investoriem bija nepieciešams garantēt piecus miljonus eiro lielas investīcijas, bet Vidzemes tirgus ir lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sācies noslēdzošais posms "Linstow Center Management" (LCM) paplašinātās tirdzniecības centra "Origo" ēkas būvniecībā, kuras 4. līdz 6. stāvā atradīsies biroju centrs "Origo One", kas piedāvā A klases birojus. Jaunā biroju centra pirmie nomnieki ir uzņēmumi "Narvesen Baltija" un "Hili Properties", kā arī mediju uzņēmumi "LETA" un "TVNET".

Tāpat sarunas par līguma noslēgšanu norisinās ar nekustamā īpašuma pakalpojumu un investīciju pārvaldīšanas uzņēmumu "Colliers International".

Jau vēstīts, ka t/c "Origo" paplašināšanai LCM uzsācis jaunas ēkas būvniecību blakus esošajā zemes gabalā Satekles ielā 2b, Rīgā. 2020.gada februāra beigās - marta sākumā durvis vērs "Origo" paplašinātā daļa; biznesa centra atklāšana plānota šā gada februārī.

LCM jauno ēku būvē atbilstoši pasaulē vadošās ēku ilgtspējas novērtēšanas metodes BREEAM standartiem. Ēkas pirmajos trīs stāvos būs tirdzniecības centrs, savukārt 4. līdz 6. stāvā 11500m2 platībā atradīsies biznesa centrs "Origo One".

Līdz ar ēkas paplašināšanos, ceļu satiksmes dalībnieku drošībai LCM veic arī Elizabetes un Satekles ielu savienojuma pārbūvi, lai uzlabotu transporta plūsmas drošību un palielinātu komforta līmeni visiem satiksmes dalībniekiem (it īpaši gājējiem un velosipēdistiem) vienā no Rīgas noslogotākajiem ielu savienojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru