Eksperti

Uzņēmumu e-komercijas izrāviens - vai turpmāk ķieģeļus pirksim internetā?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču visticamāk tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Pēc SEB bankas datiem straujāk augošais e-komercijas sektors Latvijā pērnā gada 2. un 3. ceturksnī bija mājsaimniecības preču kategorija, kas auga četras reizes ātrāk, nekā iepriekš prognozēts. Arī modes un elektronikas preču kategorija piedzīvoja divkāršu izaugsmes tempu, salīdzinot ar pirms Covid-19 nozares prognozēm Latvijā.

Apjomu izaugsmes ziņā viennozīmīgs līderis Latvijā 2020. gadā bija pārtikas mazumtirdzniecības un gatavā ēdiena piegādes e-komercija, kur apjomi ir trīskāršojušies, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu Latvijā, kas stipri pārspēj pirms Covid-19 perioda prognozes. Pirmā Covid-19 viļņa laikā e-komercijas maksājumi par pārtiku trīskāršojās un otrā viļņa laikā jau pārsniedza aprīļa rekordus. Redzam, ka arvien vairāk uzņēmumu, kuri iepriekš neizmantoja e-komercijas risinājumus vai darīja to kūtri, tagad īsā laikā realizējuši savus internetveikalus un piedāvā produktus un pakalpojumus digitālajā vidē. Tādi tirgū nozīmīgi spēlētāji kā, piemēram, saimniecības un būvniecības preču veikals “Depo”, mājas interjera preču tirgotājs “IKEA”, mazumtirgotājs “RIMI”, pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” un Latvijas zaļās farmācijas uzņēmums “Silvanols” 2020. gadā arvien aktīvāk pievērsās e-komercijas risinājumiem.

Pēc SEB elektronisko maksājumu statistikas e-komercijas apjoms privātpersonām 2020. gadā audzis ar dubultu tempu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt uzņēmumu segmentā karšu norēķinu pakalpojumus internetā pērn lietoja par 300% vairāk klientu kā gadu iepriekš un maksājumu iniciēšanas risinājumu 2020. gada beigās lietoja divreiz vairāk uzņēmumu kā gada sākumā

Pieci uzņēmēju izaicinājumi mērķtiecīgai e-komercijas attīstībai tālākajos gados

Bremzējošais faktors tālākai e-komercijas attīstībai šobrīd ir tirgotāju e-komercijas iespējas un kapacitāte, kas vēl ilgi nebūs tādā līmenī, lai būtiski mainītos spēku samērs starp tradicionālo tirdzniecību veikalos un internetā. Izaicinājumi stabilai tālākajai attīstībai ir arī ģeogrāfiskā pieejamība un sabiedrības digitālās prasmes. Latvijā e-komercijas standarti vēl nav tik nobrieduši kā citos attīstītākos tirgos, kur, piemēram, bezmaksas piegāde, piegāde nākamajā dienā vai bezmaksas preču atgriešana ir izplatīta tirgus līderu prakse, ar kuru ikviens var rēķināties.

Kas ir būtiskākie kavēkļi tālākai uzņēmumu e-komercijas izaugsmei?

Laika trūkums. Kamēr tehnoloģijas attīstās strauji, uzņēmumiem ir nepieciešams laiks, lai digitalizētos. Tāpat tas vajadzīgs arī patērētājiem, lai jaunajiem risinājumiem pielāgotos. Neviens liels uzņēmums nav radījis veiksmīgu un konkurētspējīgu e-komercijas pārdošanas kanālu ne dienas, ne mēneša laikā. Mazs var būt ātrs un elastīgs, taču neapkalpos visus patērētājus. Gada nogalē redzējām, ka lielas rindas un nepietiekama jauda apmierināt pieprasījumu bija vērojama arī pie lielajiem tirgotājiem.

Iedzīvotāju blīvums un pirktspēja vēl aizvien attur daļu tirgotāju investēt e-komercijā. Šajā laikā e-komercija, protams, ir labāk, nekā slēgts veikals, taču ilgtermiņā atklāts paliek jautājums, vai šie tirgotāji turpinās investēt, lai pilnveidotos. E-komercija Baltijā un Latvijā ir un visdrīzāk arī paliks ģeogrāfiski ierobežota, koncentrējoties lielākoties lielajās pilsētās. Tāpat, lai saņemtu bezmaksas vai lētāku piegādi, pirkumu groziem jābūt dārgākiem, lai attaisnotu komplektācijas un piegādes izmaksas. Ne visiem patērētājiem šobrīd ir pietiekami liela pirktspēja, kas nozīmē, ka pie mazākiem pirkumiem patēriņš sadārdzinās.

Procesu izcilība, ātrums un piegādes ķēžu dažādība. Ja tirgotājam ir izcili veikali un apkalpošanas serviss, tas vēl nenozīmē, ka to pašu līmeni varēs sasniegt arī digitālajā vidē. Tas ir milzīgs izaicinājums jau mikro problēmu līmenī: preču klāsts, pieejamība, izvietošana digitālajā vidē un tam visam jāiet roku rokā ar personāla zināšanām un profesionalitāti. Arī piegādes ķēžu sarežģītība dažādām precēm procesu neatvieglo, piemēram, piegādes ilgums saldētiem zirņiem vai mobilajam tālrunim ir ļoti atšķirīgs. Plaisa rodas arī starp pirmās nepieciešamības un pārējām precēm. Uzņēmumi aktīvi risina šo problēmu, izmantojot ‘click&collect’ un ‘drive-in’ iespējas jeb preču saņemšanu tur, kur atrodas veikals. Tas viennozīmīgi ir lētāk, salīdzinot ar piegādi uz mājām, taču arī šajā gadījumā konkurencē priekšā būs uzņēmumi, kuri atrodas tuvāk patērētājam.

Fokuss uz lietotāja pieredzi – tiešsaistē un klātienē. Šobrīd daudzi uzņēmumi ātrā tempā rod jaunus risinājumus digitālajā vidē, nereti otrajā plānā atstājot lietotāja vajadzības – to, cik ērti, vienkārši un intuitīvi iespējams iegādāties konkrēto preci vai pakalpojumu. Daļa internetveikalu pircējam procesu padara sarežģītu, grūti pārskatāmu, neelastīgu, rezultātā mazinot vēlmi iepirkties. Lietotāja pieredze ir viens no kritiskākajiem faktoriem, kas tuvā nākotnē noteiks, vai klienti risinājumus izmantos un e-komercija turpinās augt. Tikpat lielā mērā tas attiecas arī uz fizisko vidi un preču saņemšanu klātienē – vai padomāts par klienta pieredzi preces saņemšanas procesā, kā organizētas rindas un kopējā plūsma.

Patērētāju kūtrums un pieraduma spēks. Vispirms tas ir uzticības jautājums, piemēram, veicot dārgākus pirkumus bez iespējas apskatīt tos klātienē. Tāpat nereti arī preču atgriešanas politika un loģistika klientiem šķiet gana sarežģīta un laikietilpīga. Atšķiras arī veids, kā klienti izvēlas un izmanto dažādas preces – daudzām mājsaimniecības un skaistumkopšanas precēm ir zemāks elastīgums pielāgoties e-komercijai, jo patērētājiem joprojām ir stipra fiziskās pieredzes saikne ar produktu un tirgotāju.

Prognozējam, ka Baltijas e-komercija turpinās izaugsmi un tās galvenie dzinējspēki būs demogrāfiskās izmaiņas un klientu vajadzības. Varētu teikt, ka Covid-19 laikā esam strauji pietuvojušies e-komercijas izaugsmes virsotnei, kad tā vairs nešķiet trends vai gaidāma kulminācija un iestājas realitāte - līdzšinējās perspektīvas kļūst par jauno ikdienu uzņēmumu dienaskārtībā, nesot līdzi sarežģītus praktiskus izaicinājumus. Tas, kā uzņēmumi spēs tos risināt, lielā mērā noteiks tālāko e-komercijas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts būvmateriālu ražotāja "SCHWENK Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš šajā amatā nomaina "Circle K Latvia" izpilddirektori Guntu Jēkabsoni, kura pēc 25 gadu karjeras šajā uzņēmumā ir paziņojusi par vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē. Aprīļa beigās viņa atstās "Circle K Latvia" un attiecīgi arī FICIL valdi.

Amatu atstāj Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone 

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone...

"Esmu pagodināts, ka man ir uzticēta šī pozīcija un iespēja sniegt savu pienesumu FICIL vīzijai - Latvijai kā investīcijām pievilcīgākajai vietai Baltijas jūras reģionā. Vairāk kā 20 gadu laikā FICIL ir ieguvis reputāciju kā uzticams valdības partneris, kas veicina kvalitatīvas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Es uzskatu, ka FICIL stingrie principi ir mūsu organizācijas veiksmes pamatā. Ar FICIL darba grupu palīdzību mēs strādājam pie ilgtspējīgiem un caurspīdīgiem risinājumiem, kas nes labumu plašākai sabiedrībai. Šobrīd gan publiskais, gan privātais sektors atrodas būtisku izaicinājumu priekšā, jo ik vienam no mums ir liela loma Latvijas zaļās ekonomikas izaugsmē un digitālajā transformācijā. FICIL, kā vienmēr, turpinās paust savu viedokli un aktīvi piedalīsies diskusijās par nepieciešamajām reformām valsts investīciju vides uzlabošanai," komentē M.Gruzniņš.

M.Gruzniņš FICIL valdes locekļa amatu ieņem kopš 2018.gada, šajā laikā pildot arī valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Turpmāk FICIL valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts un PwC Latvia valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. FICIL valdē strādā arī BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs, KPMG Latvija partnere Evija Šturca, BITE Latvija lielo biznesa klientu direktors Valts Kārkliņš, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Kopš FICIL izveidošanas 1999.gadā, ik gadu notiek augsta līmeņa tikšanās starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību, lai apspriestu svarīgākos veicamos darbus biznesa vides uzlabošanā. Nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks šī gada rudenī.

Galvenās tēmas, kuras FICIL plāno apspriest ar Latvijas valdību, ir cilvēkkapitāls, zaļās ekonomikas attīstība, valsts digitalizācija un tieslietu sistēmas efektivitāte.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, sniegt rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai Latvijā un konkurētspējas uzlabošanā ārvalstu investīciju piesaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi finansējumu 16 miljonu apmērā uzņēmumam SIA "RCH Management", kam pieder tirdzniecības centrs "Damme" Imantā. Finansējums tiks ieguldīts esošo saistību refinansēšanai, informē banka.

Šis ir pirmais "SEB bankas" darījums ar nekustamo īpašumu ieguldījumu uzņēmumu "New Agenda Partners", kas pārvalda Norvēģijas izcelsmes kapitālu Latvijā.

"Lai arī šobrīd, nolūkā mazināt Covid-19 izplatīšanās risku, tirdzniecības centru darbība ir būtiski ierobežota, līdz ar to ieviešot izmaiņas arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumos un veicinot e-komercijas apjomu pieaugumu, saglabājam konstruktīvu skatījumu uz komercplatību attīstību. Esam pārliecināti, ka tirdzniecības centri ar labu atrašanās vietu un pircējiem ikdienā nepieciešamām precēm un pakalpojumiem saglabās savu aktualitāti arī turpmāk," komentē Ints Krasts, "SEB bankas" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru