Jaunākais izdevums

Vācijas valdība vēlas gandrīz uz diviem gadiem saglabāt rezervē ogļu spēkstacijas, lai izvairītos no elektroenerģijas trūkuma gadījumā, ja pēkšņi samazinātos dabasgāzes piegādes no Krievijas, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī Vācija nolēma būtiski samazināt energoresursu importu no Krievijas. No Krievijas gāzes piegādēm Vācija plāno pilnībā atteikties 2024.gadā.

Taču Vācijas valdība bažījas, ka Maskava varētu pēkšņi pārtraukt dabasgāzes piegādes, reaģējot uz sankcijām, ko Rietumi, tai skaitā Vācija, piemērojuši Krievijai.

Valdības izstrādātais likumprojekts paredz, ka ogļu spēkstacijas, ko bija plānots slēgt, tiek saglabātas darba kārtībā.

Vācijai jau ir vairākas citas spēkstacijas, kas var tikt aktivētas ārkārtējā situācijā.

Valdības preses pārstāve skaidroja, ka tas ir nozīmīgs lēmums, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un saspringto situāciju enerģētikas tirgū.

Viņa uzsvēra, ka mērķis atteikties no ogļu izmantošanas Vācijā ideālā variantā līdz 2030.gadam un klimata mērķi paliek spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Marienburg uzsācis bio-ogļu ražošanu

Db.lv, 11.02.2022

Gan bio-ogles, gan grilogles (attēlā) ir kokogļu veidi, bet atšķirībā no griloglēm, bio-ogles ir granulveida.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vācija īstenos ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu savas enerģijas vajadzības

LETA--AFP, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija īstenos ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu savas enerģijas vajadzības pēc Krievijas gāzes piegāžu samazināšanās, svētdien paziņoja valdība.

"Lai samazinātu gāzes patēriņu, elektrības ražošanai tiks izmantots mazāk gāzes. Tā vietā tiks vairāk izmantotas ogļu spēkstacijas," teikts Ekonomikas ministrijas paziņojumā.

Valdības lēmums ir pretējs valdošās koalīcijas solījumiem līdz 2030.gadam pārtraukt ogļu izmantošanu.

Pasākumu vidū ir arī "izsoļu" sistēma gāzes pārdošanai ražotājiem, kas ļaus nozarei samazināt gāzes patēriņu.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" otrdien pavēstīja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek samazinātas par 40% līdz 100 miljoniem kubikmetru dienā kompresoru "remonta dēļ", ko veic Vācijas uzņēmums "Siemens".

Trešdien "Gazprom" paziņoja, ka samazinās gāzes piegādes Vācijai pa cauruļvadu "Nord Stream" vēl par 33% līdz 67 miljoniem kubikmetru dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vides aktīvistu bažām, abas Vācijas parlamenta palātas devušas zaļo gaismu, lai valstī varētu palielināt elektroenerģijas ražošanu no oglēm, tādējādi samazinot gāzes patēriņu.

Vācijas parlamenta augšpalāta Bundesrāts piektdien pieņēma likuma grozījumus, ko jau apstiprinājusi parlamenta apakšpalāta Bundestāgs.

Lai taupītu gāzi, tā mazāk tiks tērēta elektrības ražošanai. Tā vietā Vācijā tiks izmantotas ogļu spēkstacijas, kuru darbība pašlaik ir ierobežota, kuras plānots slēgt vai kuras tiek uzturētas rezervei.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un kara ietekmi uz energoresursu cenām, Eiropas valstu valdības meklē veidus, kā mazināt savu atkarību no Krievijas energoresursiem.

Vācija iesaldēja gāzesvada "Nord Stream 2" projektu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, un Krievijas koncerns "Gazprom" ir samazinājis gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu "Nord Stream". Pastāv risks, ka gāzes piegādes tiks pavisam apturētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunie plāni, kā klasificēt investīcijas enerģētikā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, izraisījuši asas diskusijas Vācijas jaunajā valdībā.

EK priekšlikums klasificēt dažus kodolenerģijas un gāzes enerģijas ražošanas veidus kā klimatam draudzīgus, kad runa ir par investīcijām, bija ilgi gaidīts un izpelnījies pretrunīgus vērtējumus. Ierosinājums jau izprovocējis tiesas prāvas draudus no Austrijas valdības puses.

Jautājums izraisījis arī asas debates Vācijā, kuras jaunajā valdībā ietilpst arī zaļie.

Vācijas vides ministre Štefija Lemke, kas pārstāv zaļos, laikrakstam "Rheinische Post" izteikusies, ka valdība ātri izskatīs ES priekšlikumu.

"Eiropas Komisija riskē bloķēt un sabojāt patiesi ilgtspējīgas investīcijas par labu bīstamai kodolenerģijai," norādījusi Lemke.

"Es arī domāju, ka dabasgāzes iekļaušana [klimatam draudzīgos enerģijas avotos] ir apšaubāma," viņa piebildusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Labāk mūsu pašu vēja ģeneratori, nevis ienaidnieks pagalmā

Armanda Vilciņa, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Īstermiņā energoresursu cenu krīzi, kas saasinājusies Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ietekmēt ir ļoti sarežģīti, taču vidējā termiņā šo triecienu var mazināt, attīstot jaunas enerģijas ražotnes, tajā skaitā vēja un saules parkus, teic M. Čakste. Viņš atzīmē, ka, ņemot vērā krīzes situāciju, Latvenergo šobrīd meklē iespējas, kā vēja projektus īstenot pēc iespējas ātrāk. Ja iepriekš bija doma šos vēja parkus attīstīt piecu, sešu gadu laikā, tad pašlaik vēlamies to izdarīt maksimāli ātri, palielinot mūsu valsts enerģētisko neatkarību, norāda M. Čakste, piebilstot, ka labvēlīgu apstākļu gadījumā pirmo vēja parku Latvenergo varētu sākt būvēt jau nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā darba vizītē 26.jūljā viesojās Polijas Infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks un viņa pavadošā uzņēmēju delegācija, tostarp Gdiņas ostas pārvaldes vadība. Vizītes ietvaros Polijas delegācija tikās ar Rīgas brīvostas vadību, lai pārrunātu abu ostu sadarbības iespējas.

Darba tikšanās ietvaros Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Gdiņas ostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jaceks Sadajs parakstīja nodomu protokolu, kas paredz stiprināt un attīstīt abu ostu sadarbību, kā arī līdz šā gada beigām Rīgas ostā apstrādāt un pārkraut vismaz 5 miljonus tonnu akmeņogļu kravu.

Ņemot vērā nestabilo situāciju pasaules energoresursu tirgū, traucējumus kravu piegādes ķēžu plūsmās, kā arī Rīgas un Gdiņas ostu kravu pārkraušanas un uzglabāšanas jaudu rezerves, ostu vadītāji apņēmušās 2022. gada ietvaros sadarboties kravu pārkraušanas, uzglabāšanas, šķirošanas procesu veicināšanā.

“Mēs augsti novērtējam šo sadarbības iniciatīvu ar Polijas kolēģiem un Gdiņas ostu. Tas ir liels solis pretī jaunu transporta koridoru izveidei starp Latviju un Poliju, kas var kalpot par pamatu plašākai sadarbībai dažādu segmentu kravu apritei nākotnē. Sadarbības stiprināšana ar uzticamiem biznesa partneriem sniegs ieguvumu abām pusēm un ļaus vieglāk un efektīvāk pārvarēt globālo nenoteiktību uzliktos pārbaudījumus,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 26.04.2022

Dalies ar šo rakstu

Politiskā nostāja nepieļaut PVN samazināšanu pārtikai, taču nabadzīgākajiem izmaksātie pabalsti, lai kompensētu cenu celšanos, grauj vietējo uzņēmējdarbību un ir tiešs atbalsts lielajiem ārvalstu pārtikas ražotajiem, kas atļaujas Latvijā piegādāt lētāku pienu.

Tas izriet no Jāņa Šolka, kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība valdes priekšsēdētāja paustā intervijā Dienas Biznesam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.aprīļa numurā lasi:

• Ostām palīdz... ogles.

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 12,33 milj. tonnu, kas ir par 10,5% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā; tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 12,2 reizes

• Zemes cenas piedzīvo satricinājumu

Pēdējo mēnešu laikā zemes tirgus cenas ir paaugušās daudz straujāk, nekā tas bijis novērojams iepriekš, jo zemi vēlas iegādāties ne tikai, lai uz tās nodarbotos ar pārtikas ražošanu, bet arī, lai izmantotu enerģētikai. Lētākie zemes gabali pie elektro pārvades līnijām tiek pirkti saules paneļu lauku izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka inflācija lielā mērā šobrīd tiek importēta un veidojas no pieaugošajām energoresursu cenām, valdībai nav efektīvu risinājumu inflācijas mazināšanai, atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, piebilstot, ka tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas.

"Inflācijas cēlonis ir "ārpus Latvijas", tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas. Labākais risinājums ir mērķēti atbalsti mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ar augstu izaugsmes, eksporta un inovācijas potenciālu. Ja šādi uzņēmumi saskaras ar problēmām augsto energoresursu izmaksu dēļ, tad būtu prātīgi tos atbalstīt," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka ir arī jāskatās, ko dara kaimiņi, lai Latvijas uzņēmumi nezaudētu konkurētspēju kaimiņvalstu intensīvu atbalsta programmu dēļ.

Tāpat FDP priekšsēdētāja atzīmēja, ka augstas inflācijas apstākļos valdībai ir jāraugās tēriņu mazināšanas virzienā, un, lai gan FDP kompetencē nav norādīt, kādus izdevumus samazināt, ir skaidrs, ka būtu lietderīgs kritisks un radikāls iestāžu funkciju un izdevumu audits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Samazina prasības granulu katliem un par 10 miljoniem eiro palielina atbalstu AER

Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par 10 miljoniem eiro palielina finansējumu atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī precizē konkursa nosacījumus, informē VARAM.

Valdība 26.aprīlī apstiprināja VARAM izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts AER" nolikums".

Grozījumi paredz palielināt konkursā pieejamo finansējuma apjomu, nosakot to 30 miljonu eiro apmērā, kā arī precizē atsevišķus konkursa nosacījumus, lai atbalsts būtu pieejams pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka pašlaik vērojama ļoti augsta iedzīvotāju interese par atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādi un uzstādīšanu. Latvijas Vides investīciju fondā nepilnu divu mēnešu laikā iesniegti jau 119 pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai īrnieki ir spiesti savilkt jostas?

Edgars Dargis, “Arco Real Estate” īres nodaļas vadītājs, 04.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes un elektrības cenu sadārdzinājums atstās diezgan manāmu iespaidu uz daudzām mājsaimniecībām, taču grūti prognozēt, cik ļoti tas ietekmēs īres maksas kopumā. Izīrētāju nostāja šajā jautājumā ir ļoti atšķirīga.

Ēkās, kur komunālo maksājumu rēķini ir ievērojami auguši, īpašnieki bieži vien ir gatavi nākt pretī un daļu maksājumu pieaugumu segt paši, lai īrnieki būtu spējīgi maksāt un īrēt arī turpmāk sevis izvēlēto dzīvesvietu. Ir arī tādas dzīvojamās ēkas, par kurām ar pakalpojuma sniedzējiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, kas paredz, ka izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem kādu laiku nemainīsies. Taču, beidzoties šiem ilgtermiņa līgumiem, ikvienam jārēķinās ar būtisku komunālo maksājumu sadārdzinājumu.

Pēdējā pusgada laikā energoresursu sadārdzinājums ir bijis nepieredzēti liels un strauju cenu kāpumu uzrādījuši gandrīz visi nozīmīgākie energoresursi – nafta, dabasgāze, ogles un arī elektroenerģija. Lai arī prognozes liecina, ka līdz ar apkures sezonas beigām pavasarī gāzes cenas varētu samazināties, tās joprojām saglabāsies augstākas nekā pirms pandēmijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju tīkls Circle K Latvia sākuši sadarbību ar Latvijas jaunuzņēmumu Koffeco, kas izstrādājis risinājumu, kā pārstrādāt kafijas biezumus.

Risinājums tapis sadarbībā ar Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūtu atkritumu pārstrādes jomā. Koffeco Latvijas tirgū sevi pieteiks ar kurināmo - kafijas briketēm, kas patērētājiem būs pieejamas Circle K veikalu plauktos nākamā gada martā.

“Gada laikā Circle K degvielas uzpildes stacijas pārdod vairāk nekā 7 miljonus kafijas krūzīšu, kas veido 90 tonnas kafijas atkritumu. Sadarbībā ar Koffeco, varam īstenot noslēdzošo posmu ilgtspējīgas kafijas dzīves ciklā un nodot kafijas biezumus otrreizējai pārstrādei,” stāsta Gatis Pavārs, Circle K Latvia Tirgus attīstības departamenta direktors.

Kafijas biezumi, kas parasti nonāk atkritumu tvertnēs kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, izdala metānu. “Metāns ir 86 reizes videi kaitīgāka siltumnīcas efekta gāze nekā oglekļa dioksīds jeb CO2. Par katru kafijas atkritumu tonnu, kas sadalās izgāztuvēs, 340 m3 metāna nonāk apkārtējā vidē ,” stāsta Koffeco tehnoloģiju vadītājs, RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta doktors Andrejs Šiškins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti saskata būtiskus trūkumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli, tādēļ nestāsies spēkā Rīgas domes lēmums par dažādu veidu apkures iekārtu aizliegšanu.

VARAM norāda, ka nevar atbalstīt domes piedāvāto regulējuma redakciju vairāku būtisku trūkumu dēļ, piemēram, nav notikušas konsultācijas ar sabiedrību, kā arī trūkst skaidra redzējuma par finansiālā atbalsta programmu iedzīvotājiem, kam būtu jāiet kopsolī ar aizliegumu noteikšanu.

Regulējumā noteiktās prasības no vienas puses tiešā veidā ietekmēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, kas Rīgas teritorijā izmanto individuālās apkures iekārtas, bet no otras puses - pārējos Rīgas iedzīvotājus, kas iegūs no gaisa kvalitātes uzlabošanās.

Neskatoties uz to, ka Rīgas domes vīzija, izstrādājot šos saistošos noteikumus, esot atbalstāma, piedāvātajā regulējumā pastāvot virkne trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgā aizliedz apkurē izmantot akmeņogles un nosaka visu apkures iekārtu reģistrēšanu

LETA, 30.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzies pārejas periods, kurā bija iespējams importēt Eiropas Savienībā (ES) zināmas sankcijām pakļautas preces vai eksportēt tās uz Krieviju saskaņā ar agrāk noslēgtiem līgumiem.

Izmaiņas skars arī fiziskās personas, kas šķērso robežu tūrisma vai citos nolūkos. No pirmdienas arī privātpersonām vairs nebūs iespējams importēt vai eksportēt zināmas preces.

Aizliegto preču sarakstā būs lietotas un jaunas mēbeles un to daļas, kokmateriāli un koka izstrādājumi, kāliju saturošs mēslojums, jaunas pneimatiskās riepas, cements, kaviārs, jauni vai lietoti konteineri, piemēram, stikla pudeles un citi priekšmeti.

Turpmāk būs arī aizliegts ievest no Krievijas alkoholiskos dzērienus, piemēram, degvīnu, džinu vai liķieri neatkarīgi no daudzuma.

Jau ziņots, ka jūnija vidū stājās spēkā ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. Šodien tam pievienosies cements un alkohols, augustā - ogles, bet decembrī - naftas produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas politikas kontekstā vērtējot, kodolenerģijas attīstība pašlaik nav Latvijas prioritāte, norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), vienlaikus atzīmējot, ka Latvijas prioritāte ir atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana un šīs enerģijas ražošana.

Atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam mērķiem, nepieciešams veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp, līdz 2030.gadam ir jāpalielina no vēja iegūtās enerģijas apjoms līdz 800 megavatiem. Līdz ar to EM strādā ne tikai pie regulējuma pilnveidošanas, bet arī sākusi aktīvu darbu pie Igaunijas - Latvijas atkrastes vēja enerģijas projekta īstenošanas.

Ministrijā pauda, ka kopumā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana reģionā un Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir atbalstāma. Taču jautājums tieši par kodolenerģijas plašāku izmantošanu rūpīgi jāizvērtē no kodoldrošības aspekta, un kodoldrošības jautājumi Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena samazinājās par 55% līdz 111,68 eiro par megavatstundu (MWh), informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena kritās par 56% un tāpat kā Latvijā bija 111,68 eiro par MWh. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena bija 111,61 eiro par MWh, kas ir samazinājums par 52%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" sistēmas cena samazinājās par 48% līdz 105,51 eiro par MWh.

Visā "Nord Pool" reģionā garāku svētku brīvdienu un mērenāku laikapstākļu dēļ samazinājās elektroenerģijas patēriņš, turklāt par 19% palielinājās vēja staciju izstrāde. Elektroenerģijas cenas samazinājumu veicināja arī zemākas energoproduktu (dabasgāze un ogles) cenas. Baltijā cenu kritumu ietekmēja arī zemākas cenas kaimiņvalstīs, par 55% lielākas enerģijas plūsmas no Somijas, gandrīz četras reizes lielākas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala un par 48% lielākas plūsmas no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aptuveni pusmiljardu vērti energoresursi būs jāpērk citur un dārgāk

Jānis Goldbergs, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka lielāko daļu dabasgāzes, daļu elektrības, ogles un pamatīgu daļu no importētiem naftas produktiem Latvija pērn tieši vai netieši importēja no Krievijas. Līdz ar karu Ukrainā ir skaidrs, ka uz noteiktu vai nenoteiktu laiku nāksies no šo resursu iegādes atteikties, tādēļ ir labi apzināties, kādi tie ir.

Runa ir par aptuveni pusmiljardu vērtiem resursiem, kas kādu laiku būs jāpērk citur un dārgāk.

Vistiešākā atkarība Latvijai ir no Krievijas dabasgāzes, kur Krievija ir nozīmīgākais piegādātājs. 2021. gadā no 431,4 miljoniem eiro, kas iztērēti par dabasgāzi, 389,4 miljonus esam samaksājuši Krievijai. Jāteic, ka pērn esam iepirkuši pamatīgu daudzumu dabasgāzes. Salīdzinājumam – 2020. gadā dabasgāze iepirkta par 126,6 miljoniem eiro, bet 2019. gadā par 216,3 miljoniem.

Tas nenozīmē, ka Latvijas gāzes rezerves ir augušas ļoti daudz, bet tās var raksturot labāk nekā pēc 2020. gada. Dabasgāzes eksports ir neliels, tādēļ tā analīze atsevišķi nav būtiska. Akmeņogles 2021. gadā importētas par 2,69 miljoniem eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, tomēr otrs zemākais rādītājs pārskatāmā periodā kopš 2005. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atsāk kravas vilcienu satiksmi uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) atjaunināja vadlīnijas sankcijām pakļauto preču tranzītam, un pie LIetuvas robežas jau ieradies pirmais vilciens no Krievijas ar sankcijām pakļautajām precēm.

"Vakar ieradās pirmais vilciena sastāvs, kurš šķērsos Lietuvas teritoriju," otrdien ziņu aģentūrai BNS teica Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite.

Lietuvas Muitas departamentā informēja, ka vilciens no Krievijas ved cementu uz Kaļiņingradas apgabalu. Otrdien turpinās vilciena sastāva pārbaude un tas vēl nav saņēmis atļauju iebraukt Lietuvā.

"Kenas robežkontroles punktā tiek pārbaudīts vilciens ar pieciem vagoniem, kuros ir cementa krava no Krievijas uz Kaļiņingradu. Vilciens vēl atrodas robežkontroles punktā, jo turpinās pamata pārbaudes procedūras," BNS sacīja Muitas departamenta preses pārstāve Lina Laurinaitīte-Griģiene.

Komentāri

Pievienot komentāru