Digitalizācijas laikmetā arvien vairāk kļūst visa veida digitālo dokumentu, kuru apritē tiek izmantoti arī elektroniskie paraksti, taču ne visi tie tiek uztverti kā droši elektroniskie paraksti, turklāt to izmantošanai ir arī specifiskas nianses.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.oktobra numurā lasi:

DB analītika

Ķīna iekaro ES elektroauto tirgu

Aktuāli

Elektronisko parakstu drošības labirinti

Tēma

Ārējas tirdzniecības ierobežojumi pret Izraēlu nav Latvijas un ES interesēs

Pētījums

Vadības panelī deg sarkanās lampiņas - Latvijas kaimiņvalstis attīstās daudz straujāk nekā Latvija

Diskusija

Zemes aktīviem vajadzīgs saimnieks

DB konference

Zāļu pieejamība pēc reformas un nākotnē

Cilvēkresursu vadība

Darba ņēmēji kļūst prasīgāki

Portrets

Egija Smila, Merko Ehitus grupas vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Raimonds Janševskis, Tele2 komercdepartamenta direktora pienākumu izpildītājs

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Kad pārdzīvoti pirmie drebelīgie darbības gadi un sasniegta zināma stabilitāte, katrs uzņēmums agrāk vai vēlāk saskaras vēl ar kādu kritisku brīdi. Tā ir vadītāja maiņa. Vidē, kurā temps tikai palielinās un prasības pret vadītājiem ir arvien augošas, pat izcilākie talanti nespēj kalpot un augt vienas organizācijas ietvaros mūžīgi. Tāpēc uzņēmuma vadītāja maiņa nav jautājums, kura varbūtību vispār apšaubīt. Jautājums tikai – kad tas notiek un kā pēc iespējas labāk sagatavot uzņēmumu šim brīdim.

Plāns ir tāds, ka plāna nav

Kā rāda Harward Business Review dati, 63% privāto uzņēmumu pēctecības plāna nav. Tai pat laikā vidējais S&P 500 uzņēmumu vadītāju vidējais vecums ir 58 gadi. Tiktāl daudzsološi. Vidējais laika posms, ko viena uzņēmuma vadībā pavada augstākā līmeņa profesionāļi šodien ir 3-5 gadi. Kas interesanti, sievietes savu karjeras izaugsmi visbiežāk īsteno viena uzņēmuma ietvaros. Piemēram, sākot darbu kā zemāka līmeņa speciāliste pēc studiju beigšanas, kam seko lēna un pacietīga kāpšana augšup pa karjeras kāpnēm līdz vidējā un visbeidzot augstākā līmeņa vadības amatiem. Savukārt vīrieši karjeras izaugsmi biežāk īsteno, mainot uzņēmumus. Tāda ir mazo valstu un tirgu realitāte. Lielajos tirgos uzņēmumi piedāvā daudzveidīgākas izaugsmes iespējas.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

Skates Gada labākā būve Latvijā 2024 apbalvošanas ceremonijā trešdien norisinājās ikgadējā gada labāko būvju laureātu apbalvošana un arī šogad tajā savu kvalitāti apliecināja Pillar uzņēmumi.

Nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve” 2. vietu ieguva divi uzreiz Pillar Living attīstītie un Pillar Contractor būvētie daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti Rīgā – Dreiliņu priedes Ēvalda Valtera ielā 1 un Dārzciema liepas Franča Trasuna ielā 17.

Savukārt 1. vietu nominācijā “Koka būve” ieguva 7. pirmsskolas izglītības iestāde Salaspilī Rubeņu ielā 2A, kuras galvenais būvuzņēmējs bija Pillar Contractor. Pillar Contractor vārds izskanēja vēlreiz arī nominācijā “Sabiedrībai nozīmīga būve”, kur balvu ieguva uzņēmuma būvētais CBRNE un cilvēku izraisīto katastrofu glābšanas darbu mācību poligons Rīgā, Krustpils ielā 10.

“Pillar nopietni pieteicis sevi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju segmentā, būtiski ceļot vispārējos standartus daudzdzīvokļu ēku projektos. Pērn “Gada labākā būve Latvijā 2023” 1.vietu nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve” ieguva mūsu projekts Mežciema mājas Sergeja Eizenšteina ielā 47A. Esam patiesi gandarīti saņemt balvu arī šogad – tas ir profesionāļu novērtējums, kas apliecina uzņēmuma uzmanību detaļām, izmantojot ilgtspējīgus risinājumus”, norāda Roberts Meiers, Pillar Living, SIA valdes loceklis.

Viedās tējkannas arvien straujāk kļūst par populārām virtuves ierīcem. Tās piesaista lielāku uzmanību, pateicoties savām inovatīvajām funkcijām, kas padara tās ērti lietojamas un daudzos gadījumos uzlabo karsto dzērienu garšu. Tomēr, runājot par viedajām tējkannām, bieži var dzirdēt ne tikai labas atsauksmes, bet arī dažus maldinošus apgalvojumus. Viens no biežāk sastopamajiem maldiem ir uzskats, ka viedās tējkannas var darbināt tikai attālināti. Tātad, vai tiešām tā ir taisnība, ka, lai uzkarsētu ūdeni, ir nepieciešama īpaša lietotne un labas zināšanas par viedajām tehnoloģijām? Vai varbūt viedā dzērienu pagatavošana ir daudz vienkāršāka? Apskatīsim tuvāk funkcijas un vadības iespējas, ko piedāvā viedās tējkannas.

Viedās tējkannas vadības funkcijas

Viedās tējkannas ir elektriskas tējkannas, kas aprīkotas ar inovatīvām funkcijām, padarot jūsu iecienītāko dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, kakao un citu, pagatavošanu vieglāku, vienkāršāku un patīkamāku. Ir svarīgi pieminēt, ka mūsdienās tirgū ir pieejams plašs viedo tējkannu klāsts – dažas no tām iespējams vadīt attālināti, savukārt citas ir aprīkotas ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Kura opcija ir labāka? Tas ir pilnībā atkarīgs no jūsu vajadzībām. Tiem, kuri uzskata savu viedtālruni par neaizstājamu palīgu ikdienā, ērtāka opcija varētu būt attālināti vadāma tējkanna. Jums vienkārši jālejuplādē speciāla lietotne, un jūs varat sākt gatavot kafiju, tēju vai regulēt ūdens temperatūru pa tiešo no sava viedtālruņa. Tiem, kuri nevēlas katru reizi izmantot viedtālruni, lai baudītu tasīti gardas kafijas vai tējas, labākā izvēle būs viedā tējkanna ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Vienkāršajā vadības panelī, kas parasti atrodas uz pamatnes, var ieslēgt vai izslēgt tējkannu, iestatīt vēlamo temperatūru vai pārbaudīt, kurš režīms ir aktīvs – un tas viss ar vienu pieskārienu. Tas nozīmē, ka pat tad, ja jūsu tālrunis nav tuvumā vai rodas problēmas ar Wi-Fi savienojumu, izcili pagatavota kafija vai tēja joprojām būs gatava pēc dažiem mirkļiem.

Pretestība pārmaiņām, informācijas plaisa starp vadību un darbiniekiem, zema interese par labbūtības aktivitātēm, ierobežoti resursi, nestabilitātes un pārmaiņu radīts stress, atšķirības starp vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanu biroja un pakalpojumu nodrošināšana u.tml. darbiniekiem, starpkultūru komunikācijas izaicinājumi ir tikai daļa no tēmām, kuras ir Latvijas darba devēju dienas kārtībā, domājot par darba vidi, darbinieku iesaistes un dažādības vadības jautājumiem.

Šogad jau otro reizi notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkotā Konsultāciju nedēļa, kuras laikā 16 Latvijas darba devēji, kuri pārstāvēja valsts un pašvaldību uzņēmumus, valsts pārvaldi, privāto biznesu un NVO sektoru, saņēma personalizētas ekspertu konsultācijas par darbinieku dažādības vadības un iekļaujošas darba vides jautājumiem.

Nenoliedzami, Latvijas darba tirgū ir pietiekami daudz pozitīvu tendenču darbinieku iekļaušanas un dažādības vadības jomā, taču Konsultāciju nedēļā darba devēji vairāk koncentrējas un meklē atbildes uz jautājumiem, kuri vēl iekšēji jārisina pašā organizācijā. Tāpat ir jāņem vērā, ka Latvijā darba devēji un to vadītās organizācijas atšķiras pēc to dažādības brieduma un atvēlētajiem resursiem, lai nodrošinātu darbiniekiem tādu darba vidi, kurā katrs jūtas uzklausīts, iekļauts un novērtēts neatkarīgi no to vecuma, dzimuma, dzīves uzskatiem, reliģiskās pārliecības vai arī dzīves posma, kurā tie atrodas, piemēram, darbinieki, kas atgriezušies darbā pēc ilgstošas prombūtnes.

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Jebkura biznesa pamatā primāri ir komanda, jo stabilu izaugsmi un rezultātus var sasniegt tikai kopā ar uzticamiem cilvēkiem, kuriem deg acis par to, ko viņi dara, spriež Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Viens no līdera galvenajiem uzdevumiem ir pulcēt sev apkārt gudrākus un talantīgākus cilvēkus, nekā viņš pats. Tad vadītājs var mācīties no savas komandas, iedvesmot to un kopā augt, domā Z.Driņķe. Tāpat būtisks veiksmīga biznesa priekšnosacījums ir arī pieprasījums. Ja tāda nav, tad tas jāveido pašam, un tas bieži vien nozīmē ilgstošu darbu sabiedrības izglītošanā. Tas nebūt nav viegli, jo tam nepieciešami resursi un pacietība, taču viss ir iespējams, pārliecināta ir Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Pierāda sevi citā ampluā

Bērnībā es sapņoju kļūt par dziedātāju, atminas Z.Driņķe. “Vairāk nekā desmit gadus dziedāju bērnu ansamblī Dzeguzīte un jau kopš divu gadu vecuma biju uz skatuves - tur es faktiski izaugu, tāpēc man nebija ne mazāko šaubu, ka arī mana tālākā profesionālā karjera būs saistīta tieši ar mūziku. Pēc Jāzepa Mediņa mūzikas skolas absolvēšanas mans sākotnējais mērķis bija turpināt mācības Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tomēr viena profesora izteiktais vērtējums, ka manas spējas mūzikā nav perspektīvas un labākajā gadījumā varēšu sasniegt tikai viduvējību, būtiski mainīja manu redzējumu par nākotnes izvēlēm. Šī pieredze lika man pieņemt stratēģisku lēmumu – ja šajā jomā netiek saskatīts potenciāls, es ieguldīšu enerģiju citā virzienā, kur manas prasmes un centieni var tikt augstāk novērtēti. Tā es izlēmu iestāties Latvijas Universitātē, kur studēju politoloģiju. Ieguvu stipendiju un mācījos ar izcilību, un, lai gan šajā nozarē neesmu strādājusi nevienu dienu, man bija svarīgi sevi pierādīt citā ampluā,” atceras Z.Driņķe, kura jau 19 gadu vecumā nonāca starptautiska uzņēmuma vadītājas amatā.

Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma SIA "Laflora" apgrozījums pagājušajā gadā bija 34,7 miljoni eiro, kas ir par 21,2% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās vairākkārt līdz 8,814 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Laflora" veica frēzkūdras un gabalkūdras ieguvi Kaigu, Drabiņu un Nīcgales kūdras purvos. Kopējais kūdras ieguves apjoms pērn bija 958 617 kubikmetri, kas bija par 32% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Kūdras ieguves apjoma palielinājumu uzņēmuma vadība skaidro ar labvēlīgākiem klimatiskajiem apstākļiem kūdras ieguves sezonas laikā un kūdras ieguves procesa efektivitāti.

Kopējais kūdras un kūdras produktu pārdošanas apjoms 2024.gadā bija 1 246 695 kubikmetri, kas bija par 12% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Apgrozījuma pieaugumu kompānijas vadība skaidro ar kūdras apjoma pieejamību un stabilu pieprasījumu kūdras produkcijas eksporta tirgos.

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Viena no vadošajām nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupām Baltijā Summus Capital iegādājusies nekustamo īpašumu Polijas tirgū. Tirdzniecības centrs Libero Katowice, kas tiks pievienots uzņēmuma īpašumu portfelim, tika iegādāts par 103 miljoniem eiro, un tas ir Polijā šogad lielākais atsevišķa īpašuma iegādes darījums.

Šis ir jau otrais darījums Polijā, kurā Summus Capital iegādājas strādājošu nekustamo īpašumu no Echo Investment. Biroju ēka Lodzā, kas tika iekļauta Summus portfelī pagājušajā gadā, nodrošina pozitīvu naudas plūsmu, un uzņēmuma jaunais nekustamā īpašuma objekts ir tirdzniecības centrs, kurā gandrīz visām telpām ir nomnieki.

“Libero Katowice ir spēcīgs un labi pozicionēts mazumtirdzniecības objekts ar labi zināmiem nomniekiem un ilgtermiņa potenciālu. Šis iegādes darījums atspoguļo mūsu ilgtermiņa stratēģiju stiprināt Summus Capital klātbūtni Polijā, kuru mēs uzskatām par vienu no dinamiskākajiem nekustamo īpašumu tirgiem reģionā, un nodrošināt, ka mazumtirdzniecības segments veido aptuveni pusi no mūsu īpašumu portfeļa, lai panāktu nepārtrauktu vērtības pieaugumu,” saka Summus Capital stratēģiskais aktīvu un investīciju pārvaldības partneris Hanness Pihls.

Tūroperators "Join UP! Baltic" septembra beigās sāk čarterlidojumus no Palangas lidostas uz Ēģiptes kūrortiem Šarm eš Šeihā un Hurgadā, tādējādi pirmo reizi pieejami tiešie lidojumi uz Ēģipti no Lietuvas rietumu pilsētas, paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU).

Kā norādīja LTOU, tādi čarterreisi paver jaunas iespējas atpūtniekiem no Rietumlietuvas un Latvijas, jo turpmāk viņi uz Ēģipti varēs doties ne tikai no Viļņas vai Rīgas, bet arī no Palangas.

Lidojumi no Palangas uz Šarm eš Šeihu plānoti no septembra beigām līdz nākamā gada novembrim. Savukārt lidojumi uz Hurgadu plānoti no septembra beigām līdz nākamā gada maijam.

Aprīlī "Join UP! Baltic" plāno piedāvāt arī reisus jaunā maršrutā uz Vidusjūras piekrastes pilsētu Alameinu. Reisi uz šo Ēģiptes pilsētu plānoti gan no Palangas, gan Viļņas.

"Esam gandarīti, ka no Palangas lidostas ir uzsākti čarterlidojumi uz Ēģipti. Atpūtas čartera lidojumu galamērķu paplašināšana šajā lidostā jau sen ir gaidītas kvalitatīvas izmaiņas ceļojumu piedāvājumā. Plašākā nozīmē mums ir svarīgs ne tikai šo lidojumu uzsākšanas fakts, bet arī pakāpeniska ceļotāju paradumu veidošanās un iespējas arvien vairāk izvēlēties Palangas lidostu atpūtas ceļojumiem," sacīja LTOU vadītājs Simons Bartkus.

Doma laukumā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 cilvēku, liecina Valsts policijas aplēses.

Aģentūra LETA novēroja, ka cilvēki vēl turpina nākt, turklāt pulcējas ne tikai Doma laukumā, bet arī tuvējās šķērsielās.

Starp sanākušajiem ir gan ģimenes ar maziem bērniem, gan arī gados vecāki cilvēki. Protesta dalībniekiem pievienojās arī Saeimas deputāti, tostarp no "Jaunās vienotības".

Sanākušie ar plakātiem aicina neizstāties no Stambulas konvencijas. Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas trīs zvaigznes, iedvesmojoties no Brīvības pieminekļa.

Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus, kā arī izmanto telefonu zibspuldzes un citus apgaismes rīkus. Atsevišķi dalībnieki tērpušies tautas tērpu elementos. Daudzi ir uzvilkuši mugurā sarkanas drēbes, kā to aicināja pasākuma organizatori.

Paplašinot populāro kūrorta atpūtas piedāvājumu, Join UP! Baltic sāk piedāvāt ceļojumus uz jaunu atpūtas galamērķi Ēģiptē: Elalameinas (El Alamein) kūrortu ar tiešajiem lidojumiem no Rīgas.

Pirmais reiss uz Vidusjūras piekrastes kūrortu plānots aprīļa sākumā.

Ceļojumi ar iknedēļas čarterlidojumiem no Rīgas, Palangas, Viļņas un Tallinas uz Elalameinu būs pieejami no 2026.gada aprīļa līdz maija beigām, kā arī atkal rudenī – no 2026. gada septembra līdz oktobra beigām.

Ēģipte nemainīgi ir ceļotāju iecienītākais atpūtas galamērķis visās trīs Baltijas valstīs, kur ik gadu ar Join UP! Baltic vien dodas vairāk nekā 60 tūkstoši ceļotāju.

“Papildinot kūrortu portfolio ar trešo Ēģiptes galamērķi – Ealameinu –, Join UP! Baltic sniedz iespēju ceļotājiem iepazīt ko jaunu jau labi pazīstamā galamērķī. Ealameina ir iespēja iepazīt Ēģipti citā gaismā, – ar Vidusjūras noskaņu, mūsdienīgu kūrorta infrastruktūru un unikālu reģiona vēsturisko mantojumu, kā arī iespēju ieskatīties un iespēju iepazīt Ēģiptes ziemeļu piekrastes ambiciozo attīstību,” saka Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs.

Uzņēmums “Radisson Hotel Group” paziņo, ka par divu tā vadošo viesnīcu Rīgā – “Radisson Blu Hotel & Spa, Daugava Riga” un “Park Inn by Radisson Riga Valdemara” – klastera ģenerāldirektoru iecelts Mihals Grobelnijs (Michał Grobelny).

M. Grobelnijs ir viesmīlības nozares profesionālis ar vairāk nekā 20 gadu starptautisku pieredzi, pazīstams ar stratēģisku vadības pieeju un izcilām operatīvās darbības prasmēm. Viņa karjera “Radisson” tīklā aizsākās 2002. gadā viesnīcā “Radisson SAS” Varšavā (tagad “Radisson Collection Hotel, Warsaw”), un kopš tā laika viņš ieņēmis dažādus vadošus amatus Centrālajā un Austrumeiropā. Iepriekš, pirms darba uzsākšanas Rīgā, Mihals Grobelnijs ieņēma ģenerāldirektora amatu viesnīcā “Radisson Blu Resort & Conference Center, Ostróda Mazury” un “Park Inn by Radisson Meriton Conference & Spa Hotel Tallinn”.

Jaunajā amatā M. Grobelnijs uzraudzīs abu Rīgas viesnīcu stratēģisko un ikdienas darbību, koncentrējoties uz izcilas viesu pieredzes nodrošināšanu, komerciālo rezultātu stiprināšanu un komandas attīstību, veicinot iekļaujošu un uz rezultātu orientētu darba vidi.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, kārtējā akcionāru sapulcē tika ievēlēta jauna direktoru valde.

Tās sastāvā iecelti divi jauni locekļi – Sebnema Gunele (Sebnem Gunel) un Kriss Motersheds (Chris Mottershead), kuriem ir plaša pieredze starptautiskā tūrisma biznesa vadībā. Ģedimins Almants (Gediminas Almantas), kurš jau iepriekš darbojās valdē, turpinās pildīt savus pienākumus, un vakar notikušajā jaunās valdes pirmajā sēdē tika ievēlēts par atkārtotu valdes priekšsēdētāju. Valdes pilnvaru termiņš būs divi gadi.

“Jaunās valdes iecelšana ir nozīmīgs solis “Novaturas” grupas pārvaldības un tirgus pozīciju stiprināšanā. Esmu pārliecināts, ka jauno valdes locekļu daudzpusīgā pieredze un starptautiskais skatījums veicinās efektīvu stratēģisko lēmumu pieņemšanu un radīs ilgtermiņa vērtību mūsu klientiem, akcionāriem un sadarbības partneriem. Kopā mēs tieksimies paātrināt “Novaturas” izaugsmi un stiprināt līderpozīcijas Baltijas tirgū, izmantojot sinerģijas ar mūsu jaunā investora uzņēmumiem un piedāvājot klientiem izteikti atšķirīgus un konkurētspējīgus ceļojumu piedāvājumus,” stāsta “Novaturas” “Novaturas” grupas izpilddirektors Kristijons Kaikaris (Kristijonas Kaikaris).

Būvmateriālu ražotāja SIA "Knauf" apgrozījums pagājušajā gadā bija 100,62 miljoni eiro, kas ir par 6,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 4% - līdz 18,709 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2024.gadā būvniecības tirgus Baltijas valstīs piedzīvoja ievērojamas svārstības. Būvniecības nozarē tika novērots būtisks apjomu kritums. Dzīvojamo ēku būvniecības apjoms Lietuvā 2024.gada trešajā ceturksnī samazinājās par 10,2%, kopējais būvniecības apjoms Igaunijā 2024.gada trešajā ceturksnī samazinājās par 5,2%, savukārt Latvijā kopējais būvniecības apjoms 2024.gada ceturtajā ceturksnī samazinājās par 7,4%.

"Knauf" vadība norāda, ka cenu spiediens joprojām ir ļoti nozīmīgs faktors. Papildu jaudas, kas pieejamas visos konkurences segmentos, turpina ietekmēt cenu samazinājumu visos trijos tirgos.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” turpina attīstīt modernu un elastīgu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru Latvijā. Nesen atklātajā saules elektrostacijā Olaines novadā uzņēmums uzsāks elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) izbūvi.

Projekta investīciju apjoms sasniegs 1,8 miljonus eiro.

Olaines saules parka bateriju jauda būs 4,5 megavati (MW) ar uzkrāšanas ietilpību 9 megavatstundas (MWh). Ar šādu zaļās enerģijas apjomu BESS nodrošinās elektroenerģiju aptuveni 1100 mājsaimniecībām vienas diennakts laikā, tādējādi uzskatāmi atspoguļojot energouzkrāšanas tehnoloģijas nozīmīgo kapacitāti.

“Mēs straujiem soļiem virzāmies uz priekšu, lai Latvijā attīstītu elastīgāku zaļās enerģijas ražošanu un lietošanu. Nupat septembrī palaidām savā saules parkā Nīcā pirmo BESS, un tagad tam seko BESS izbūve saules parkā Olaines novadā. Abi projekti ir nozīmīgi ieguldījumi “Elenger” atjaunojamās enerģijas modernajā pārvaldībā, kā arī veicina Latvijas enerģētikas sistēmas drošību, tirgus attīstību un valstī noteikto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu,” stāsta “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu posma pabeigšanu, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nosvinējis spāru svētkus pirmajā projekta “Šampētera kvartāls” daudzdzīvokļu ēkā Stendes ielā. Ēkas būvniecībā iecerēts investēt 4,5 miljonus eiro, un to plānots nodot ekspluatācijā 2026. gada vasarā.

Uz sešstāvu ēkas jumta tika pacelts tradicionālais spāru svētku zāļu vainags, kas simbolizē veiksmīgu būvniecības procesa virzību un būtiskāko - nesošo konstrukciju - pabeigšanu. "Izvērtējot mūsu līdzšinējo pozitīvo pieredzi, īstenojot projektu pavisam netālu – Zasulauka ielā, tapa skaidrs, ka Šampēteris ir kļuvis par vienu no dzīvošanai pieprasītākajām Rīgas apkaimēm," stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Eglājs.

Pirmajā projekta ēkā, kuras būvniecība tika sākta šī gada pavasarī, top 48 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 41,5 līdz 80 kvadrātmetriem. Šobrīd, mājai esot būvniecības stadijā, pārdota un rezervēta vairāk nekā puse mājokļu. Plānots, ka to atslēgas jaunie īpašnieki varēs saņemt nākamā gada rudenī.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet sudraba cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 1980. gada, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas ģeopolitiskas un ekonomiskas neskaidrības laikā.

Zelta cena, kas iepriekš bija kāpusi līdz jauniem rekordiem, ceturtdien nedaudz kritās.

Akciju cenas pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot dažādas problēmas - lielas investīcijas mākslīgajā intelektā (MI), kompāniju darbības rezultātus, ASV procentlikmes, ASV valdības darba apturēšanu, politisko krīzi Francijā un Gazas joslas pamiera vienošanos.

Sudraba cena pārsniedza 50 ASV dolārus par unci, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1980. gada.

"Mēs esam sākuši dzirdēt runas par sudraba trūkumu," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasārs. Viņš atzīmēja, ka sudrabs ir ne tikai investīciju aktīvs, bet arī tiek izmantots tādās jomās kā saules enerģijas paneļi.

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs Rīgā, ir veiksmīgi noslēdzis obligāciju programmas trešo laidienu, piesaistot 4,8 miljonus eiro.

Vasaras periods finanšu tirgos tradicionāli ir salīdzinoši kluss laiks, tāpēc šis ir labs rezultāts, kas apliecina investoru intereses noturību.

"Vasara finanšu tirgos parasti ir mierīgs laiks, tāpēc 4,8 miljonu eiro piesaiste šobrīd ir lielisks sasniegums. Tas parāda, ka arī atvaļinājumu laikā investori turpina atbalstīt projektus ar skaidru potenciālu – tādus kā Preses Nama Kvartāls," saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs. "Aktīvie un redzamie būvdarbi objektā sniedz papildu pārliecību, ka projekts attīstās stabili un tiek īstenots atbilstoši solītajam."

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai šobrīd notiekošo būvdarbu finansēšanai. Pašlaik tiek uzstādīta biroju ēkas mūsdienīgā stikla-alumīnija fasāde, kā arī tiek montēti sienu paneļi ēkas 11. jeb pēdējā stāvā, uzstādītas metāla konstrukcijas ēkas galos un montētas sijas liftu šahtās. Būvniecība notiek vienmērīgi un atbilstoši plānam.