Lai vēl efektīvāk aizsargātu lietotājus no datu izkrāpšanas mēģinājumiem, no 11. novembra eParaksts mobile lietošanā tiks ieviests papildu drošības solis.Turpmāk, apliecinot e-Identitāti ar eParaksts mobile dažādās interneta vietnēs, interneta pārlūkprogrammā būs jāievada unikāls trīsciparu kods, kas attēlosies eParaksts mobile lietotnē.

Drošības funkcija būs iespējota portālā eParaksts.lv, programmā eParakstītājs 3.0, gan citās interneta vietnēs, kur pieejama e-Identitātes apliecināšana ar eParaksts mobile. Šis kods būs jāievada tikai pirmo reizi, kad tiek izmantota konkrētā pārlūkprogramma datorā vai planšetdatorā un turpmāk pieslēgšanās pārlūkprogramma notiks ierastajā kārtībā bez papildu koda ievades. Ja dokumentu parakstīšanu vai autentifikāciju portālos un sistēmās persona veic no viedtālruņa, trīsciparu koda ievade nebūs nepieciešama.

Programmā eParakstītājs 3.0 trīsciparu koda ievade būs jāveic katru reizi, parakstot dokumentus ar eParaksts mobile.Drošība funkcija palīdzēs novērst situācijas, kurās krāpnieki, ievadot nejauši izvēlētus lietotāja numurus, varētu mēģināt panākt, ka lietotājs neapdomīgi apstiprina e-Identitāti savā telefonā. Ieviešot šīs izmaiņas, e-Identitātes apliecināšanu varēs veikt tikai pats lietotājs, kurš savā eParaksts mobile lietotnē saņems trīsciparu kodu un ievadīs to pārlūkprogrammā.

Saistībā ar paredzētajām izmaiņām SIA "Rīgas ūdens" padomes sastāvā šī gada 29.augustā tika sasaukta ārkārtas dalībnieku sapulce, kuras laikā pieņemts lēmums pagarināt Daces Ljusas pilnvaru termiņu.

Novērtējot D. Ljusas profesionālo kompetenci un pieredzi uzņēmuma pārvaldībā, dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums SIA ‘Rīgas ūdens’ padomē uz atkārtotu termiņu ievēlēt Daci Ljusu. Šāds lēmums bija nepieciešams, jo tuvojās D. Ljusas pilnvaru termiņš - 7.septembris.

Savukārt, saistībā ar izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas nosaka turpmākus ierobežojumus valsts amatpersonu amatu savienošanai, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Tālis Juhna, izpildot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasības, paziņojis par SIA "Rīgas ūdens" padomes locekļa amata atstāšanu ar 2025.gada 31.augustu.

Rīgas pilsētas izpilddirektors, SIA "Rīgas ūdens" kapitāldaļu turētājs Jānis Lange: "Esmu gandarīts, ka Dace Ljusa ir piekritusi turpināt darbu SIA "Rīgas ūdens" padomē. Viņas profesionalitāte finanšu jomā ir devušas būtisku ieguldījumu uzņēmuma spējai veiksmīgi īstenot pirmo obligāciju emisiju pašvaldības kapitālsabiedrībā. Tāpat esmu pateicīgs Tālim Juhnam par vērtīgo sadarbību un ieguldījumu - viņa zināšanas ūdens un notekūdeņu bioloģijā, kā arī stratēģiskais redzējums ir bijis nozīmīgs atbalsts SIA "Rīgas ūdens" ambīciju realizācijā kļūt par kapitālsabiedrību, kas ne tikai mērķtiecīgi attīsta un ievieš nozīmīgus ūdenssaimniecības un ilgtspējas projektus, bet arī spēj skatīties uz attīstību ilgtermiņā. Padomes līdzšinējais darbs ir licis stabilus pamatus turpmākai uzņēmuma attīstībai, vienlaikus kalpojot kā iedvesmas avots arī citām pašvaldības kapitālsabiedrībām."

Latvijas mainīgie laikapstākļi un straujā gaisa temperatūras pazemināšanās rudenī ir signāls, ka saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu četrkājaino draugu komfortam. Īpaša vērība nepieciešama, ja suns pagalmā uzturas lielāko dienas daļu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ziemas sezonai, lai mīlulis justos labi un būtu pasargāts, dalās Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāpēc ir tik svarīgi sagatavot suņu būdu ziemai?

Atbilstoša mājvieta pagalmā ir galvenais faktors, kas pasargā dzīvnieku no hipotermijas un apsaldējumiem, pat ja sunim ir biezs kažoks. Pat visrūdītākajiem suņiem, kas ikdienā uzturas ārā, nepieciešama sausa, no vēja pasargāta vieta, kur patverties no nokrišņiem un atgūt spēkus.

Daudzi saimnieki praktizē modeli, kur mīlulis daļu laika pavada ārā, bet nakti vai īpaši sliktos laikapstākļos – iekštelpās. Tomēr arī šādā gadījumā āra mājvietai jābūt tehniskā kārtībā, jo sunim var rasties nepieciešamība tajā patverties jebkurā dienas laikā.

Neatkarīgi no tā, vai suņu būda tiek izmantota pastāvīgi vai tikai kā pagaidu patvērums, ir svarīgi veikt tās tehnisko revīziju pirms sala iestāšanās. Nedrīkst paļauties, ka vasarā funkcionējusi mītne būs derīga arī ziemā. Saimniekiem rūpīgi jāpārbauda:

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ceturtdien ir apstiprinājusi SIA "Rīgas ūdens" iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu, kas paredz kāpumu par 14% no šī gada 1. decembra, teikts "Rīgas ūdens" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tarifa pieaugums par 0,33 eiro par kubikmetru esot nepieciešams, lai atjaunotu un uzturētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, no kuriem ievērojama daļa jau pārsniegusi plānoto kalpošanas laiku, klāsta uzņēmums.

No 1. decembra ūdenssaimniecības tarifs Rīgā noteikts 2,67 eiro par kubikmetru. To veidos maksa par ūdeni - 1,41 eiro par kubikmetru, un maksa par kanalizāciju - 1,26 eiro par kubikmetru.

Tarifa pieaugums indikatīvi vienai mājsaimniecībai daudzdzīvokļu mājā radīs ikmēneša izdevumu pieaugumu par 2,60 eiro. Kā mierina uzņēmums, tas esot mazāk par 1% no vidējiem mājsaimniecību ienākumiem.

Pašreizējais Rīgā noteiktais ūdenssaimniecības tarifs ir 2,34 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa, kuru veido ūdensapgādes tarifs 1,28 eiro par kubikmetru un kanalizācijas tarifs 1,06 eiro par kubikmetru.

Avota un dzeramā ūdens ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Culligan Latvia” ir noslēdzis apjomīgu ražotnes modernizācijas projektu Ādažos, kura laikā investēti vairāk nekā 2 miljoni eiro infrastruktūras atjaunošanā, jaunu ražošanas līniju izveidē un ūdens kvalitātes nodrošināšanas tehnoloģijās.

Rekonstrukcijas laikā ražotnē tika uzstādīta jauna ūdens pildīšanas līnija, modernizēta ūdens atdzelžošanas un filtrēšanas sistēma, ieviesti energoefektīvi risinājumi, kā arī karstā ūdens un saspiestā gaisa sistēmas un robotizēta paletēšanas iekārta. Projekta īstenošanā “Culligan Latvia” pārstāvji iesaistījuši vairāk nekā 20 Latvijas un starptautiskos uzņēmumus.

“Culligan Latvia” ražotnē ūdens tiek iegūts no pazemes avota “Crystal” Ādažu novadā.

Uzņēmums “Culligan” dibināts 1936. gadā ASV, un šobrīd darbojas vairāk nekā 90 valstīs. Tas nodrošina kvalitatīvu ūdeni vairāk nekā 140 miljoniem lietotāju visā pasaulē. Grupas portfelī ir vairāk nekā 35 zīmoli, un tiek nodarbināti vairāk nekā 14 000 darbinieku. Baltijas tirgū “Culligan” ienāca 2024. gadā, pārņemot “Eden Springs” zīmolu.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia kļuvis par pirmo apdrošinātāju Latvijā, kas savā mobilajā lietotnē ieviesis ģeolokācijas funkciju.

ASV tehnoloģiju uzņēmuma BlueDot izstrādātais programmatūras rīks ir integrēts Balcia mobilajā lietotnē un nodrošina iespēju pielāgot apdrošināšanas piedāvājumus un atgādinājumus lietotāju vajadzībām, ņemot vērā viņu atrašanās vietu.

Turpmāk Balcia mobilās aplikācijas lietotāji visās Baltijas valstīs un Polijā saņems personalizētus ieteikumus un piedāvājumus atbilstoši viņu atrašanās vietai. Piemēram, atrodoties lidostā vai šķērsojot Latvijas robežu, varēs saņemt atgādinājumu par ceļojuma apdrošināšanas iegādi. Šī funkcija ir pieejama tiem lietotājiem, kas devuši piekrišanu atrašanās vietas datu izmantošanai.

“Mēs ticam, ka apdrošināšanas aplikācijai jābūt vienkāršai un praktiskai – kā jebkurai citai lietotnei, kas padara ikdienu ērtāku. Vēlamies, lai klienti justos droši un varētu baudīt dzīvi, kamēr mēs parūpējamies par pārējo. Tāpēc mēs nepārtraukti meklējam veidus, kā izmantot tehnoloģijas gudrāk. Sadarbībā ar BlueDot izstrādātā jaunā ģeoloķācijas funkcija palīdzēs mums piedāvāt klientiem Baltijas valstīs un Polijā gudrākus un personalizētus risinājumus – tieši tur un tad, kad tie ir vajadzīgi,” stāsta Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Baltijā uzticamības pakalpojumu (trust services) sniedzējs SK ID Solutions, kas veido kvalificētu elektronisko parakstu Smart-ID, un Armēnijas uzticamības pakalpojumu sniedzējs imID ir noslēguši sadarbības līgumu, saskaņā ar kuru imID lokalizēs SK ID Solutions starptautiski atzīto koplietošanas atslēgas tehnoloģiju un uzsāks jaunas lietotnes imID Digital ID darbību.

Rezultātā Armēnijas iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts sektors iegūs drošu identifikāciju, juridiski saistošu elektronisko parakstu un vienkāršāku piekļuvi digitālajai ekonomikai.Mobilā lietotne imID Digital ID, kas atbildīs Eiropas Savienības eIDAS regulas prasībām, atbalstīs Armēnijas plašāko digitālās transformācijas stratēģiju un nodrošinās drošu piekļuvi būtiskiem finanšu, telekomunikāciju un valsts pakalpojumiem. Tas pavērs Armēnijai iespējas starptautiskai atpazīstamībai un turpmākai pārrobežu sadarbībai digitālās identitātes jomā.

SK ID Solutions vadītājs Kalevs Pihls norāda, ka uzņēmuma tehnoloģijas un gadu gaitā uzkrātā pieredze palīdzēs atbalstīt imID ambiciozo “digitālās Armēnijas” plānu: “Mūsu 20 gadu pieredze ir apliecinājusi, ka panākumu pamatā ir skaidra digitālā vīzija un spēja veidot savienojumus un tiltus vietējā tirgū. Mēs redzam, ka imID to dara tieši šādā veidā. Armēnijai ir ambīcijas un potenciāls kļūt par reģiona digitālo centru, savukārt imID stratēģiskais redzējums padara šo mērķi reālu.”imID Digital ID — īpaši Armēnijai izstrādāta digitālās identitātes lietotne — ir balstīta uz starptautiskiem standartiem. Tā mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus Armēnijas iedzīvotājiem, diasporas pārstāvjiem, uzņēmumiem un valsts institūcijām.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu ar AS “Altum” par saules elektrostacijas būvniecību Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” teritorijā. Projekta izmaksas ir 658 000 eiro, darbus veiks a/s “Latvenergo”.

Tos plānots sākt šā gada septembrī, bet pabeigt 2026. gada pavasarī.

Projekta ietvaros Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” teritorijā tiks izbūvēta saules elektrostacija ar jaudu 0,499 MW. Tās plānotais saražotās enerģijas daudzums ir 550,98 MWh gadā, kas tiks izmantota pašpatēriņam – notekūdeņu attīrīšanas stacijas vajadzībām. Izbūvējot šo saules elektrostaciju, “Rīgas ūdens” plāno radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu 60 t CO2 gadā.

Agnese Ozolkāja, SIA “Rīgas ūdens” valdes locekle: “Šī jau ir otrā saules elektrostacija, ko izbūvēsim mūsu vajadzībām. Tās saražotā enerģija ļaus būtiski samazināt elektroenerģijas patēriņu no ārējiem resursiem, stiprinot uzņēmuma neatkarību un drošību energoapgādē. Vienlaikus tas ir nozīmīgs solis klimata neitralitātes virzienā – mēs palielinām atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā darbībā un samazinām CO₂ emisijas, padarot mūsu ūdenssaimniecības infrastruktūru efektīvāku un ilgtspējīgāku.”

Saeima ceturtdien pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ieviest alkohola vai citu apreibinošu vielu reakcijas testu pirms koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas.

Grozījumi paredz, ka koplietošanas pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā lietotnē vai mājaslapā jāīsteno pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaude un jāpārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī jāīsteno pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaude alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei.

Ja koplietošanas pakalpojumu sniedzēji lietotnēs vai mājaslapās neīstenos vecuma un vadīšanas tiesību pārbaudi, tiks piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro, kā arī reaģēšanas testu neesamības gadījumā komersantam varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.

Tāpat grozījumi paredz, ka pašgājēju velosipēdiem būs jāveic obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana. Plānots, ka par OCTA neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, pašgājēja velosipēda īpašniekam piemēros naudas sodu no 125 līdz 200 eiro apmērā.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina gan privātajam, gan publiskajam sektoram iespējas piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tam ir arī pozitīvs efekts uz pašiem uzņēmumiem, kuri iziet kapitāla tirgos, padarot tos caurskatāmākus, efektīvākus, mērķtiecīgākus.

Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir mazattīstīts, un tas bremzē ekonomisko progresu. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta praktiska rīcība. Regulētajā tirgū šobrīd ir 8 akciju emitenti un 13 obligāciju emitenti, savukārt alternatīvajā tirgū (First North) šobrīd ir 4 akciju emitenti un 19 obligāciju emitenti.

Obligāciju tirgus 2024. un 2025. gadā ir piedzīvojis strauju izaugsmi, tomēr tirgus kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu (IKP) joprojām saglabājas zema – akciju tirgus ir 1 % (Lietuvā – 6.2 %, Igaunijā – 12.8 %), bet obligāciju tirgus 4.6 % no IKP. Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un ir sperti vairāki būtiski soļi, vēl ir daudz darāmā, lai varētu teikt, ka Latvijas kapitāla tirgus sniedz būtisku pienesumu ekonomiskajai izaugsmei. Tirgus lieluma un redzamības palielināšana, publiskā sektora iesaiste un izlēmīga rīcība var kalpot par katalizatoru Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Foto: Freepik / prostooleh

Inflācijas līmenim strauji kāpjot un tēriņiem pieaugot, nākas meklēt jaunas iespējas, kā ietaupīt naudu. Finansiālās drošības saglabāšanai svarīgi atrast optimālākos veidus ikmēneša tēriņu samazināšanai. Kā to vislabāk izdarīt un ko ir svarīgi ņemt vērā? Raksta turpinājumā apkopoti 10 noderīgi padomi – gudrai mājsaimniecības budžeta pārvaldībai ilgtermiņā! Kāpēc jāplāno finanses?

Foto: Freepik / rawpixel

Finanšu plānošana ir svarīga, jo tā palīdz saglabāt kontroli pār saviem ienākumiem un izdevumiem, kā arī veido drošu un stabilu pamatu nākotnei. Apzināti pārvaldot naudu, iespējams izvairīties no nevajadzīgiem parādiem un liekiem tēriņiem, tādējādi saglabājot finansiālo neatkarību. Šāda rīcība ļauj ne tikai vieglāk sasniegt ilgtermiņa mērķus, piemēram, veikt mājokļa iegādi vai doties ceļojumā uz kādu tālāku galamērķi, bet arī rada drošības sajūtu dažādās neparedzamās situācijās.

Prognozes par radikālām nākotnes izmaiņām mums parasti šķiet “futūristiskas” – interesantas, bet arī nereālas. Tomēr jāatceras, ka būtiskas sadzīves un ekonomikas pārmaiņas bieži ir notikušas mūsu pašu dzīves laikā.

Daudzi no mums noteikti atceras laiku, kad grāmatas un apģērbs netika pirkts internetā, un televīzijā bija pieejams tikai neliels kanālu skaits, ko nodrošināja signāla pārraide no Zaķusalas torņa. Vai arī laiks, kad mēs vēl nebijām pieraduši, ka atvaļinājumu aviobiļešu cenas ir mainīgas, un ir svarīgi izvēlēties labāko mirkli, kad tās pirkt. Mēs visi pie pārmaiņām pieradām un tas notika ātri. Līdzīgas pārmaiņas - pie tam drīz - notiks arī elektrības tirgū, un tās mainīs to, kā patērējam elektrību. Šobrīd elektroenerģijas tirgū ir novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas mijiedarbībā pārvērtīs mūsu elektrības patēriņa paradumus.

Proti, šīs tendences ir - mākslīgais intelekts, datu analītika, digitālo tehnoloģiju pieejamība, tiešsaiste faktiski it visur un atjaunojamā enerģija. Tās kopā maina to, kā elektrība tiek ražota, piegādāta un patērēta. Tradicionālajā elektrotīklā elektrība plūda vienā virzienā – no lielām spēkstacijām pie patērētājiem.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 22,3 miljonu eiro apmērā Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” paplašināšanas un atjaunošanas projektam.

Projekta kopējās investīcijas ir 64 miljoni eiro, un tas paredz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes un attīrīšanas kvalitātes uzlabošanu. Rekonstrukcijas un paplašināšanas darbus plānots pabeigt līdz 2029. gada nogalei.

SIA “Rīgas ūdens” paralēli ūdens ieguvei un tā piegādei nodrošina arī vairāk nekā pusi no visas valsts sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas Bioloģiskās attīrīšanas stacijas (BAS) “Daugavgrīva” vairāk nekā 50 ha plašā teritorijā.

Projekta ietvaros plānota notekūdeņu attīrīšanas stacijas kompleksa paplašināšana, kas ietver papildu bioloģiskā procesa tvertnes izbūvi un modificētā aktīvo dūņu procesa pilnveidošanu, esošo bioloģiskā procesa tvertņu aerācijas sistēmas un mikseru nomaiņu, modificētā aktīvo dūņu procesa ieviešanu, bioloģiskā attīrīšanas procesa gaisa pūtēju nomaiņu, metanola mikrodozēšanas sistēmas izbūvi, izlaides sūkņu stacijas pārbūvi, kā arī deamonifikācijas procesa ieviešanu dūņūdens attīrīšanai no slāpekļa. BAS “Daugavgrīva” plānots atjaunot arī divus pirmreizējos un četrus otrreizējos nostādinātājus. Divu pirmreizējo un viena otrreizējā nostādinātāja atjaunošanas darbi jau uzsākti.

Piektdien, 29.augustā tiks atklāta Uzvaras parka aktīvās un sporta zonas, tādā veidā pabeidzot Uzvaras parka 2.kārtu.

Parks ir veidots atbilstoši mūsdienīgām iezīmēm - rotaļu, sporta un atpūtas elementi izvietoti pēc brīvi “izsvaidīta” principa parka zālienos un zem esošiem kokiem, harmoniski iekļaujoties ainavā, un no dabiskajiem materiāliem.

Šajā Uzvaras parka daļā atradīsies vairāki laukumi bērniem – lielmēroga koka un tīklu kāpelēšanas laukums ar garu šķēršļu joslu un unikāla koncepta ūdens izziņas laukums bērniem ar Latvijas dolomīta un granīta akmeņiem. Ūdens laukums ir aprīkots ar speciālām no Vācijas pasūtītām “Richter Spielgeräte” ūdens iekārtām, kas ļauj bērniem eksperimentēt ar ūdeni – sūknēt to ar rokām, virzīt plūsmas, darbināt dzirnavas un vērot ūdens kustību. Bērni var būvēt savas “upes” un “ūdenskritumus”.

Latgales reģionā šobrīd top vairāki nozīmīgi projekti – Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) industriālais parks Daugavpilī, Rēzeknes industriālais parks Ziemeļu rajonā un industriālais parks “Augšdaugava” – Augšdaugavas novadā.

Paralēli arī pārējās Latgales pašvaldības attīsta uzņēmējdarbībai pielāgotu infrastruktūru, sakārtojot industriālās teritorijas, kurās nākotnē varēs ienākt eksportējošie uzņēmumi.

Spēcīgs pamats reģiona izaugsmei

Gan ALTOP, gan Rēzeknes un Augšdaugavas industriālie parki kopā iezīmē jaunu posmu Latgales ekonomiskajā attīstībā. Tie radīs reģionā modernu industriālo telpu, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību, piesaistīs investīcijas un nodrošinās jaunas darba vietas. Šie projekti veido pamatu tam, lai Latgale kļūtu par arvien nozīmīgāku tehnoloģiju un ražošanas centru Latvijā, turpinot attīstīt jau reģionā izveidoto optoelektronikas klasteri, kā arī nodrošinot inovācijām draudzīgu vidi un ilgtermiņa ekonomisko atdevi.

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Scania Latvia oficiāli uzsākusi jauna moderna Scania kravas automašīnu servisa un pārdošanas centra būvniecību Liepājā, Grīzupes ielā.

Šis projekts ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā Baltijas reģionā, nodrošinot videi draudzīgu infrastruktūru kravas automašīnu un piekabju apkalpošanai Kurzemē.

Būvniecības darbus veic "Mapri Būve". Šobrīd jau noris būvlaukuma sagatavošana 10 000 m² platībā. Plānotā servisa ēka, kas aizņems teju 1300 m², ietvers trīs remonta un apkopes līnijas, kas ļaus vienlaicīgi apkalpot līdz desmit kravas automašīnām. Ēkā būs arī auto mazgātuve un biroja telpas pārdošanas un servisa komandai. Jaunais centrs aizstās esošo remontdarbnīcu Liepājā.

Ēkas būvniecībā tiks īstenoti videi draudzīgi un energoefektīvi risinājumi. Apkures nodrošināšanai paredzēts izmantot siltumsūkņus, kas darbināmi ar elektrību, kas iegūta no tādiem atjaunojamiem energoavotiem kā saules, vēja vai hidroenerģijas. Papildus tiks uzstādīti saules paneļi, kas ilgtermiņā ļaus būtiski samazināt enerģijas patēriņu. Gan ēkā, gan teritorijā tiks ieviesta viedā apgaismojuma sistēma, kas automātiski pielāgosies faktiskajām vajadzībām un diennakts laikam.

Norēķiniem internetā Swedbank un Mastercard ievieš jaunu veidu norēķiniem internetā – Click to Pay.

Lielākie ieguvumi, izmantojot Click to Pay: katru reizi iepērkoties vairs nav jāievada kartes dati, kā arī nav jāatceras paroles, jo sistēma klienta atpazīšanu veic automātiski. Click to Pay ir pieejams daudzos internetveikalos visā pasaulē un ievērojami vienkāršo iepirkšanās procesu un vidi gan pircējiem, gan tirgotājiem.

“Viens no lielākajiem finanšu sektora izaicinājumiem ir nepārtraukti vērot cilvēku vajadzības un paradumus un piedāvāt tiem atbilstošus risinājumus. Iepirkšanās internetā šodien kļuvusi par ikdienas pieredzi gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam. Tāpēc Click to Pay noderēs ikvienam, kas vēlas par maksājumiem internetā samaksāt vēl ērtāk un ātrāk, tai pat laikā nezaudējot drošas iepirkšanās pieredzi. Savukārt tirgotājiem tas ir vienkāršs veids, kā uzlabot iepirkšanās vidi savā interneta veikalā un tādējādi – veicināt pārdošanas rezultātus un klientu apmierinātību,” uzsver Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.