Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.

Autoskola “Einšteins” ir izstrādājusi mobilo lietotni - jaunu digitālu mācību platformu, kas būtiski mainīs autovadītāju apmācības procesu Latvijā.

Trīs gadu laikā lietotnes “Autoskola Einšteins” izveidē investēts vairāk nekā miljons eiro, radot risinājumu, kas vienuviet apvieno teorijas apguvi, CSN testus un video-first pieeju braukšanas prasmju apmācībai.

Mobilā lietotne veidota kā atvērta platforma visai nozarei, kurai var pievienoties arī citu autoskolu studenti. Tās mērķis ir uzlabot jauno autovadītāju sagatavotības līmeni, nodrošinot daudzpusīgu teorētisko un praktisko apmācību vienotā digitālā vidē, tādējādi veicinot satiksmes drošību un ilgtermiņā samazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Papildus tam, mobilā lietotne nodrošina pilnīgi caurspīdīgu mācību procesa un norēķinu sistēmu, padarot autovadītāja apmācību ērtu, interaktīvu un pieejamu vienā digitālā platformā 24/7.

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad 2023. gadā Latvijā tika saražots aptuveni 1% no visā ES saražotās hidroelektroenerģijas, bet hidroelektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 2,5 reizes lielāks nekā vidēji ES

Ūdens enerģijas izmantošana enerģijas iegūšanai cilvēka vajadzībām nav 20. gadsimta izgudrojums.

Jau 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā tika izgudrotas un izmantotas iekārtas, kas ļāva izmantot ūdens straumi vai ūdens tilpņu līmeņu starpības plūsmu graudu malšanai vai citiem darbiem. Ap mūsu ēras sākumu ūdensdzirnavas plaši izplatījās gan Romas impērijā, gan arī Eirāzijas dienvidu un austrumu daļā līdz pat Ķīnai. Latvijas teritorijā pirmās ūdensdzirnavas rakstu avotos ir minētas 13. gadsimta sākuma dokumentos un līgumos. No šī laika pie lielākajām apdzīvotajām vietām un pie muižām Latvijas teritorijā tika veidotas ūdens dzirnavas.

Kā savā grāmatā Latvijas dzirnavas (Stokholma, Daugava, 1985) norāda arhitekts Arno Teivens (1905-1995), tad 1638. g. Vidzemes muižās bija reģistrētas 47 dzirnavas un 114 izpostītu dzirnavu vietas (76.lpp.).1802. gadā Kurzemes guberņā tika uzskaitītas 192 ūdens dzirnavas, bet 1857. gadā Kurzemes guberņā kopumā tika reģistrētas 457 dzirnavas, no kurām 245 bija ūdensdzirnavas, bet 212 bija vējdzirnavas (200.lpp.). 19. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē ūdens dzirnavas sāka izkonkurēt tvaika dzirnavas, tomēr, Latvijai izcīnot neatkarību, ūdens dzirnavas bija viens no vienkāršākajiem un lētākajiem miltu ražošanas veidiem Latvijas lauku pagastos. 1920. gadā Latvijā darbojās 473 ūdens dzirnavas, no tām 232 bija Vidzemē, 105 - Latgalē, 88 - Kurzemē, bet 48 - Zemgalē (202.lpp.). 1938. gadā Latvijā bija reģistrētas un darbojās 666 ūdens dzirnavas. Jau no 20. gadu vidus sākās ūdens dzirnavu pārveidošana no graudu ražošanas par elektrības ģenerācijas uzņēmumiem. Paplašinot senākos dzirnavu dambjus, tika veidotas pirmās nelielās hidroelektrostacijas. Pēc Otrā pasaules kara daudzas dzirnavas tika atjaunotas un turpināja darboties līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tomēr tās pakāpeniski izkonkurēja rūpnieciska miltu ražošana. 1974. gadā Latvijā aktīvi strādāja vairs tikai daži desmiti ūdensdzirnavu.

Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta par dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju valsts metroloģiskās kontroles jeb verificēšanas izbeigšanu, informēja ST.

Tiesa vērtēs, vai valdības 3. jūnijā apstiprinātās Ministru kabineta noteikumu par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu normas atbilst Satversmei.

Apstrīdētās normas valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauj mehāniskos, elektromagnētiskos un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājus, izņemot tos, kas uzstādīti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos.

Pieteikuma iesniedzējas komercdarbība saistīta ar ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī tā ir akreditēta kā inspicēšanas institūcija ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotas verificēšanas nozarē.

Saskaņā ar apstrīdētajām normām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji vairs netiks pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei.

Lai vēl efektīvāk aizsargātu lietotājus no datu izkrāpšanas mēģinājumiem, no 11. novembra eParaksts mobile lietošanā tiks ieviests papildu drošības solis.Turpmāk, apliecinot e-Identitāti ar eParaksts mobile dažādās interneta vietnēs, interneta pārlūkprogrammā būs jāievada unikāls trīsciparu kods, kas attēlosies eParaksts mobile lietotnē.

Drošības funkcija būs iespējota portālā eParaksts.lv, programmā eParakstītājs 3.0, gan citās interneta vietnēs, kur pieejama e-Identitātes apliecināšana ar eParaksts mobile. Šis kods būs jāievada tikai pirmo reizi, kad tiek izmantota konkrētā pārlūkprogramma datorā vai planšetdatorā un turpmāk pieslēgšanās pārlūkprogramma notiks ierastajā kārtībā bez papildu koda ievades. Ja dokumentu parakstīšanu vai autentifikāciju portālos un sistēmās persona veic no viedtālruņa, trīsciparu koda ievade nebūs nepieciešama.

Programmā eParakstītājs 3.0 trīsciparu koda ievade būs jāveic katru reizi, parakstot dokumentus ar eParaksts mobile.Drošība funkcija palīdzēs novērst situācijas, kurās krāpnieki, ievadot nejauši izvēlētus lietotāja numurus, varētu mēģināt panākt, ka lietotājs neapdomīgi apstiprina e-Identitāti savā telefonā. Ieviešot šīs izmaiņas, e-Identitātes apliecināšanu varēs veikt tikai pats lietotājs, kurš savā eParaksts mobile lietotnē saņems trīsciparu kodu un ievadīs to pārlūkprogrammā.

Elektroniskās identitātes risinājumu izstrādātājs SK ID Solutions Latvijā ievieš jaunu risinājumu, kas paredzēts drošākai autentifikācijai digitālajos pakalpojumos - Smart-ID+. Tas izstrādāts, reaģējot uz pieaugošajiem kiberdrošības riskiem un arvien sarežģītākajām krāpniecības metodēm digitālajā vidē.

Risinājumā izmantoti moderni kriptogrāfijas standarti un tehnoloģijas, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni pret pikšķerēšanu un telefonkrāpniecību. Smart-ID ir visplašāk izmantotais digitālās identifikācijas rīks Baltijā.

Latvijā vien to izmanto 1,2 miljoni iedzīvotāju, kas katru dienu veic gandrīz vienu miljonu darījumu, tostarp, pieslēgšanos e-pakalpojumiem, maksājumu apstiprināšanu, dokumentu parakstīšanu un citas darbības tiešsaistē.

Jaunais Smart-ID+ nodrošina, ka lietotājs var apstiprināt darbību - piemēram, pieslēgšanos e-pakalpojumam vai maksājuma veikšanu – tikai tad, ja tā ir uzsākta viņa paša ierīcē Smart-ID lietotnē. Tas nozīmē, ka katrs darījums ir lietotāja apzināti iniciēts un apstiprināts, kas ierobežo krāpniecības iespējas no citām ierīcēm.

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" veikalos pieejams bezkontakta maksājumu risinājums "Lidl Pay", informē uzņēmumā.

Nnvestīcijas "Lidl Pay" ieviešanā atklātas netiek.

"Lidl Pay" funkcionalitāte ir integrēta uzņēmuma lojalitātes lietotnē "Lidl Plus". Risinājums apvieno lojalitātes kartes skenēšanu un apmaksu vienā darbībā, samazinot laiku pie kases. Pirms trim gadiem ieviesta lojalitātes lietotne "Lidl Plus", un patlaban gandrīz 65% "Lidl" klientu, iepērkoties, izmanto "Lidl Plus" priekšrocības.

"Lidl Latvija" komunikācijas vadītāja Zane Neļķe norāda, ka risinājums ir loģisks solis uzņēmuma digitālajā attīstībā: "Līdz ar jauno "Lidl Pay" norēķināšanās funkciju vairs nav jāmeklē bankas karte vai jāatver atsevišķa lietotne. Viss, kas nepieciešams - atlaides, iepriekš aktivizētie kuponi un norēķināšanās, - notiek ar vienu darbību "Lidl Plus" lietotnē".

Saistībā ar paredzētajām izmaiņām SIA "Rīgas ūdens" padomes sastāvā šī gada 29.augustā tika sasaukta ārkārtas dalībnieku sapulce, kuras laikā pieņemts lēmums pagarināt Daces Ljusas pilnvaru termiņu.

Novērtējot D. Ljusas profesionālo kompetenci un pieredzi uzņēmuma pārvaldībā, dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums SIA ‘Rīgas ūdens’ padomē uz atkārtotu termiņu ievēlēt Daci Ljusu. Šāds lēmums bija nepieciešams, jo tuvojās D. Ljusas pilnvaru termiņš - 7.septembris.

Savukārt, saistībā ar izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas nosaka turpmākus ierobežojumus valsts amatpersonu amatu savienošanai, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Tālis Juhna, izpildot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasības, paziņojis par SIA "Rīgas ūdens" padomes locekļa amata atstāšanu ar 2025.gada 31.augustu.

Rīgas pilsētas izpilddirektors, SIA "Rīgas ūdens" kapitāldaļu turētājs Jānis Lange: "Esmu gandarīts, ka Dace Ljusa ir piekritusi turpināt darbu SIA "Rīgas ūdens" padomē. Viņas profesionalitāte finanšu jomā ir devušas būtisku ieguldījumu uzņēmuma spējai veiksmīgi īstenot pirmo obligāciju emisiju pašvaldības kapitālsabiedrībā. Tāpat esmu pateicīgs Tālim Juhnam par vērtīgo sadarbību un ieguldījumu - viņa zināšanas ūdens un notekūdeņu bioloģijā, kā arī stratēģiskais redzējums ir bijis nozīmīgs atbalsts SIA "Rīgas ūdens" ambīciju realizācijā kļūt par kapitālsabiedrību, kas ne tikai mērķtiecīgi attīsta un ievieš nozīmīgus ūdenssaimniecības un ilgtspējas projektus, bet arī spēj skatīties uz attīstību ilgtermiņā. Padomes līdzšinējais darbs ir licis stabilus pamatus turpmākai uzņēmuma attīstībai, vienlaikus kalpojot kā iedvesmas avots arī citām pašvaldības kapitālsabiedrībām."

"Rīgas ūdens" noslēdzis līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku (NIB) par aizdevuma limita izmantošanas iespējām līdz 50 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma Komunikācijas daļa.

Uzņēmums arī sācis obligāciju programmas pagarināšanas procesu.

Pēc uzņēmuma vadības paustā, ar šo vienošanos ar banku "Rīgas ūdens" turpinot darbu pie diversificētas finansējuma pieejamības nodrošināšanas, lai īstenotu 235 miljonu eiro investīciju programmu notekūdeņu attīrīšanas un dzeramā ūdens infrastruktūras attīstībai Rīgā.

"Rīgas ūdens" 2025.- 2028. gada investīciju programmas mērķis ir uzlabot uzņēmuma sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti, kā arī samazināt ūdens zudumu apjomus.

Programmas ietvaros paredzēta dzeramā ūdens un notekūdeņu cauruļvadu izbūve un nomaiņa, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizācija un jaudas palielināšana, kā arī ūdenssaimniecības sistēmu digitalizācija, uzlabojot uzskaiti, vadību un ilgtermiņa plānošanu.

Kas notiek, ja valsts vispirms uzbūvē pilnu mobilo lietotni un tikai tad pajautā iedzīvotājiem, vai to ir ērti lietot? Parasti atbilde ir dārga. Un bieži – politiski neērta. Ikdienā izmantojam visdažādākās mobilās lietotnes, bet, lai tā būtu ērta un parocīga, labā prakse ir tās izstrādātājiem sagatavot parauga versiju jeb prototipu – lietotājs to var klikšķināt datorā vai mobilajā telefonā tieši tā, kā tas paredzēts nākotnē realitātē – izjust it kā īstas lietotnes darbību. Izstrādātāju komanda šādi iegūst atgriezenisko saiti, cik risinājums ir ērts un saprotams gala lietotājiem, pirms lietotni pabeigt.

Pašreiz iedzīvotājiem testēšanā pieejamās Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototipa izstrāde “ZZ Dats” komandai sākās ar apzinātu izvēli: vispirms pārbaudīt ideju, un tad būvēt risinājumu. Šī pieeja atklāj ne tikai dizaina nepilnības, bet arī sistēmiskas problēmas, kuras vēlāk reālā produktā labot būtu sarežģīti, laikietilpīgi un dārgi.

Prototips bieži tiek uztverts kā “skaists makets” vai klikšķināms attēls. Patiesībā tas ir daudz vairāk – stratēģisks rīks, kas palīdz pieņemt lēmumus par to, ko vispār ir vērts būvēt. Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototips ir interaktīvs, klikšķināms modelis, kas rada lietotājam sajūtu, ka viņš izmanto īstu lietotni. Ar to var pārbaudīt vai funkcionalitāte ir atrodama, vai valoda ir saprotama, vai darbību secība atbilst lietotāja loģikai. Jā, prototipam ir ierobežojumi – piemēram, ar to nevar pilnvērtīgi testēt piekļūstamības tehniskos aspektus. Taču tas spēj atbildēt uz vēl svarīgāku jautājumu: “Vai cilvēks vispār saprot, ko šeit darīt?

Latvijā dibinātā darba tērzēšanas lietotne "BirdyChat" piesaistījusi 1,7 miljonus eiro darbības paplašināšanai Eiropā, informē platformas pārvaldītājs SIA "Fyello Productivity".

BirdyChat izveidojuši Rolands Mesters, viens no redzamākajiem Latvijas tehnoloģiju uzņēmējiem un Nordigen līdzdibinātājs, un Mārtiņš Spilners, inženieris ar daudzu gadu pieredzi FullContact un saas.group.

Ar agrīnās stadijas Eiropas un Baltijas investoru atbalstu – tostarp DIG Ventures, Change Ventures un Tiny VC – BirdyChat ir atvērusi piekļuvi 50 000 gaidītāju sarakstam Eiropā un Apvienotajā Karalistē. Lietotne ir pieejama iOS, Android un macOS ierīcēs.

BirdyChat piedāvā īpaši biznesa saziņai paredzētu vidi, kas ir nošķirta no personīgajām čata lietotnēm, ko tipiski izmanto saziņai ar draugiem un ģimeni. Uzņēmums piedāvā alternatīvu ārējai ar darbu saistītai komunikācijai, piemēram, sarunām ar klientiem, partneriem, piegādātājiem un citiem kontaktiem ārpus uzņēmuma iekšējās Slack vai Microsoft Teams vides.

Latvijas mainīgie laikapstākļi un straujā gaisa temperatūras pazemināšanās rudenī ir signāls, ka saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu četrkājaino draugu komfortam. Īpaša vērība nepieciešama, ja suns pagalmā uzturas lielāko dienas daļu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ziemas sezonai, lai mīlulis justos labi un būtu pasargāts, dalās Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāpēc ir tik svarīgi sagatavot suņu būdu ziemai?

Atbilstoša mājvieta pagalmā ir galvenais faktors, kas pasargā dzīvnieku no hipotermijas un apsaldējumiem, pat ja sunim ir biezs kažoks. Pat visrūdītākajiem suņiem, kas ikdienā uzturas ārā, nepieciešama sausa, no vēja pasargāta vieta, kur patverties no nokrišņiem un atgūt spēkus.

Daudzi saimnieki praktizē modeli, kur mīlulis daļu laika pavada ārā, bet nakti vai īpaši sliktos laikapstākļos – iekštelpās. Tomēr arī šādā gadījumā āra mājvietai jābūt tehniskā kārtībā, jo sunim var rasties nepieciešamība tajā patverties jebkurā dienas laikā.

Neatkarīgi no tā, vai suņu būda tiek izmantota pastāvīgi vai tikai kā pagaidu patvērums, ir svarīgi veikt tās tehnisko revīziju pirms sala iestāšanās. Nedrīkst paļauties, ka vasarā funkcionējusi mītne būs derīga arī ziemā. Saimniekiem rūpīgi jāpārbauda:

Foreles pieder pie lašveidīgajām zivīm, kas vides ziņā ir ļoti prasīga zivju akvakultūra un pastiprināti reaģē uz piesārņojumu. Tās ir zivis, kurām nevis vienkārši patīk tīrs ūdens, bet tas tām ir kritiski svarīgs izdzīvošanai.

Krītoties skābekļa līmenim, zivis pārstāj ēst un iet bojā. Savukārt pārāk duļķains ūdens var aizsprostot žaunas un padarīt zivis uzņēmīgas pret slimībām. Tāpat foreles ir jūtīgas pret slāpekļa un fosfora līmeni, līdz ar to tās nevar dzīvot vidē ar pārāk augstu eitrofikācijas līmeni.

Ja ūdens nav pietiekami tīrs, tādas toksiskas vielas, kā, piemēram, amonjaks var apdedzināt zivju žaunas un sabojāt to imūnsistēmu. Līdz ar to foreļu audzēšanu Rīgas līcī varam uzskatīt par sava veida “lakmusa papīrīti” tam, cik tīra šobrīd ir mūsu jūra.

Kaimiņi var un Eiropa mudina

Pagaidām foreļu audzēšanas jomā Latvija ir krietni vien atpalikusi gan no sava ziemeļu kaimiņa Igaunijas, gan no citām Ziemeļvalstīm, kur foreļu audzēšanas tradīcijas sniedzas gadu desmitgadēs.

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Valmieras Industriālajā parkā, kas ir nacionālas nozīmes infrastruktūra, pabeigta tā izbūve – ekspluatācijā pieņemts dzelzceļa pievedceļš un iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas/ izkraušanas (loģistikas) laukums, industriālais elektroenerģijas pieslēgums.

Izveidota arī pārējā infrastruktūra, kas paredzēta eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt jaunizbūvētā dzelzceļa infrastruktūra stiprinās Valmieras novada lomu Eiropas transporta tīklā, nostiprinot tā pozīciju kā svarīgu savienojuma punktu starp reģioniem un Baltijas valstīm.

Valmieras Industriālais parks, darbojoties kā pirmais Latvijas iekšzemes multimodālais loģistikas centrs, veicinās Vidzemes ekonomiskās izaugsmes un eksportspējas pieaugumu. Transporta un uzglabāšanas nozarē šis būs nozīmīgs attīstības un pārmaiņu posms, jo Vidzemes un Dienvidigaunijas uzņēmumi tādejādi varēs optimizēt piegāžu ķēdes, vienlaikus samazinot transporta izmaksas un emisijas, kravas transporta noslodzi uz autoceļiem. Jaunās un konkurētspējīgās dzelzceļa infrastruktūras un plašā betonētā loģistikas laukuma potenciāls nodēvēts arī par pirmo Latvijas “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām).

Jau 15 Rīgas skolās par ēdināšanu iespējams maksāt ar Mobilly – Rīgas Franču licejā, Rīgas Valsts Klasiskajā ģimnāzijā, Rīgas Lietuviešu vidusskolā u.c.

“Mobilly lietotni saviem ikdienas maksājumiem izvēlas nu jau 650 000 aktīvu lietotāju – lielai daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju tā ir neatņemama ikdienas sasāvdaļa. Tagad lietotnē pieejams vēl viens ikdienā aktuāls pakalpojums – ēdināšanas apmaksa bērniem skolās un pirmskolas izglītības iestādēs. Pakalpojums šobrīd pieejams tajās mācību iestādēs, kuras pievienojušās Mobilly pusdienu sistēmai. Pieprasījums pēc ērtas apmaksas ir liels, tāpēc jau drīzumā šis pakalpojums būs pieejams ne tikai citās skolās un bērnudārzos Rīgā, bet arī citās Latvijas pašvaldībās. “Mobilly pusdienas” vienkāršo bērnu ēdināšanas apmaksu skolās un bērnudārzos un ēdinātājiem mūsu pakalpojums ir izdevīgāks, jo par to jāmaksā mazāka komisija, nekā mūsu konkurentiem. Tas ir ērti lietojams, ļauj vecākiem, skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm un pašvaldībām ērti pārvaldīt ēdināšanas apmaksas procesu, vienlaikus nodrošinot arī skaidras un pārskatāmas atskaites par pakalpojumu izmantošanu, maksājumiem un saņemtajiem atvieglojumiem,” pauž SIA Mobilly valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Baltijas banku vide šobrīd atrodas attīstības posmā, kur klientu paradumi un gaidas ir cieši saistītas ar inovācijām. Mūsdienu cilvēki dzīvo nepārtrauktā laika trūkumā, tāpēc bankai ir jābūt stabilam atbalstam, nevis šķērslim klientu ikdienas skrējienā.

Pakalpojumu simtprocentīga pieejamība lietotnē un internetbankā jau vairākus gadus ir standarts, kas iekļaujas klientu dzīves ritmā, piedāvājot arvien ērtākus un ātrākus risinājumus.Deviņi no desmit Citadeles klientiem izmanto mobilo lietotni. Mūsdienīga klientu pieredze ietver intuitīvas digitālās sistēmas, personalizētus, uz klienta vajadzībām orientētus piedāvājumus un cilvēcīgu attieksmi. Bankas mūsdienās ir daļa no globālās tehnoloģiju ekosistēmas, tāpēc finanšu sektora spēja attīstīties kļūst īpaši svarīga. Nepārtraukti investējot inovācijās, Citadele palīdz klientiem augt, pielāgoties pārmaiņām un droši plānot nākotni gan privātajā dzīvē, gan uzņēmējdarbībā.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ceturtdien ir apstiprinājusi SIA "Rīgas ūdens" iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu, kas paredz kāpumu par 14% no šī gada 1. decembra, teikts "Rīgas ūdens" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tarifa pieaugums par 0,33 eiro par kubikmetru esot nepieciešams, lai atjaunotu un uzturētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, no kuriem ievērojama daļa jau pārsniegusi plānoto kalpošanas laiku, klāsta uzņēmums.

No 1. decembra ūdenssaimniecības tarifs Rīgā noteikts 2,67 eiro par kubikmetru. To veidos maksa par ūdeni - 1,41 eiro par kubikmetru, un maksa par kanalizāciju - 1,26 eiro par kubikmetru.

Tarifa pieaugums indikatīvi vienai mājsaimniecībai daudzdzīvokļu mājā radīs ikmēneša izdevumu pieaugumu par 2,60 eiro. Kā mierina uzņēmums, tas esot mazāk par 1% no vidējiem mājsaimniecību ienākumiem.

Pašreizējais Rīgā noteiktais ūdenssaimniecības tarifs ir 2,34 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa, kuru veido ūdensapgādes tarifs 1,28 eiro par kubikmetru un kanalizācijas tarifs 1,06 eiro par kubikmetru.

Avota un dzeramā ūdens ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Culligan Latvia” ir noslēdzis apjomīgu ražotnes modernizācijas projektu Ādažos, kura laikā investēti vairāk nekā 2 miljoni eiro infrastruktūras atjaunošanā, jaunu ražošanas līniju izveidē un ūdens kvalitātes nodrošināšanas tehnoloģijās.

Rekonstrukcijas laikā ražotnē tika uzstādīta jauna ūdens pildīšanas līnija, modernizēta ūdens atdzelžošanas un filtrēšanas sistēma, ieviesti energoefektīvi risinājumi, kā arī karstā ūdens un saspiestā gaisa sistēmas un robotizēta paletēšanas iekārta. Projekta īstenošanā “Culligan Latvia” pārstāvji iesaistījuši vairāk nekā 20 Latvijas un starptautiskos uzņēmumus.

“Culligan Latvia” ražotnē ūdens tiek iegūts no pazemes avota “Crystal” Ādažu novadā.

Uzņēmums “Culligan” dibināts 1936. gadā ASV, un šobrīd darbojas vairāk nekā 90 valstīs. Tas nodrošina kvalitatīvu ūdeni vairāk nekā 140 miljoniem lietotāju visā pasaulē. Grupas portfelī ir vairāk nekā 35 zīmoli, un tiek nodarbināti vairāk nekā 14 000 darbinieku. Baltijas tirgū “Culligan” ienāca 2024. gadā, pārņemot “Eden Springs” zīmolu.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia kļuvis par pirmo apdrošinātāju Latvijā, kas savā mobilajā lietotnē ieviesis ģeolokācijas funkciju.

ASV tehnoloģiju uzņēmuma BlueDot izstrādātais programmatūras rīks ir integrēts Balcia mobilajā lietotnē un nodrošina iespēju pielāgot apdrošināšanas piedāvājumus un atgādinājumus lietotāju vajadzībām, ņemot vērā viņu atrašanās vietu.

Turpmāk Balcia mobilās aplikācijas lietotāji visās Baltijas valstīs un Polijā saņems personalizētus ieteikumus un piedāvājumus atbilstoši viņu atrašanās vietai. Piemēram, atrodoties lidostā vai šķērsojot Latvijas robežu, varēs saņemt atgādinājumu par ceļojuma apdrošināšanas iegādi. Šī funkcija ir pieejama tiem lietotājiem, kas devuši piekrišanu atrašanās vietas datu izmantošanai.

“Mēs ticam, ka apdrošināšanas aplikācijai jābūt vienkāršai un praktiskai – kā jebkurai citai lietotnei, kas padara ikdienu ērtāku. Vēlamies, lai klienti justos droši un varētu baudīt dzīvi, kamēr mēs parūpējamies par pārējo. Tāpēc mēs nepārtraukti meklējam veidus, kā izmantot tehnoloģijas gudrāk. Sadarbībā ar BlueDot izstrādātā jaunā ģeoloķācijas funkcija palīdzēs mums piedāvāt klientiem Baltijas valstīs un Polijā gudrākus un personalizētus risinājumus – tieši tur un tad, kad tie ir vajadzīgi,” stāsta Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) pabeidzis darbu pie jauna saskaņotā paziņojuma risinājuma izstrādes, un no trešdienas autovadītājiem ir iespējams fiksēt ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un informēt par to apdrošinātāju ziņapmaiņas lietotnē "WhatsApp", informē LTAB pārstāvji.

Iecerēts, ka tuvākajā laikā jaunā saskaņotā paziņojuma funkcija būs pieejama arī citās populārākajās ziņapmaiņas lietotnēs.

Saskaņoto paziņojumu "WhatsApp" drīkst aizpildīt tad, ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietušo un iesaistītie var apliecināt savu identitāti ar "SmartID" vai "E-paraksta" rīkiem. Sarunbots dialoga formā uzdod jautājumus par ceļu satiksmes negadījuma laiku, apstākļiem, lieciniekiem un nodarītajiem bojājumiem. Daļa informācijas, piemēram, notikuma vieta un informācija par iesaistītajiem transportlīdzekļiem, tiek ģenerēta automātiski, tādējādi samazinot saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas laiku.

Galvenā risinājuma priekšrocība esot tas, ka iesaistītajiem nav jāzīmē negadījuma shēma, kas līdz šim sagādājusi lielākās problēmas autovadītājiem. Tā vietā risinājums paredz plašas ceļu satiksmes negadījuma apstākļu foto un video fiksācijas iespējas.

Rīgas plānošanas reģions uzsācis pirmā pilotprojekta transportam pēc pieprasījuma īstenošanu reģionā – Mārupes novada Lapsās un Ķekavas novada Dzērumos. Pilotprojekts tiek īstenots ES projekta “SuRuMo” ietvaros.

Lapsās pakalpojums “transports pēc pieprasījuma” tiek sniegts virzienos uz Piņķiem, Babīti, Jaunmārupi un Mārupi. Savukārt Dzērumos – virzienā uz Iecavu, Baldoniun Ķekavu. Pilotprojekta īstenošanas laikā iedzīvotāji varēs izmantot transporta iespējas bez maksas laika posmā no pulksten 4:00 rītā līdz pulksten 23:00, piesakot braucienu lietotnē “Freelway App” līdz iepriekšējās dienas pulksten 14:00.

“Šis koncepts ir alternatīva sabiedriskā transporta pakalpojumam mazāk apdzīvotās vietās, kurās līdz šim nav bijis attīstīts sabiedriskā transporta maršrutu tīkls. Ne tikai attālākos lauku reģionos, bet arī Rīgas reģionā ir vietas, kurās šobrīd sabiedriskā transporta pakalpojumi ir grūti sasniedzami ar esošā transporta iespējām vai arī tas ir ekonomiski dārgi pret pārvadāto pasažieru skaitu. “Transports pēc pieprasījuma” ir tuvākās nākotnes vīzija, kā šādās vietās nodrošināt pakalpojumu sasniedzamību par samērīgiem līdzekļiem. Eiropas Savienības projekta ietvaros mums ir iespēja iztestēt šo modeli, saprast tā izmaksas, pielietojumu un sabiedrības interesi, un ar šīm zināšanām dalīties ar vietējām pašvaldībām un sabiedriskā transporta plānotājiem,” norāda Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs.