"Kvalitātes nodrošināšana nav tikai darbs – tas ir veids, kā citādāk skatīties uz pasauli. Kad sāku darboties šajā jomā, neaptvēru, cik krasi tā mainīs manu uztveri. Tagad es neprotu būt vienkārši klients, jūtos kā novērotājs un detektīvs, meklējot labāko piemēru," stāsta uzņēmuma "4finance" Kvalitātes nodrošināšanas vadītāja Jeļena Rodjko.

Ar ko sākās Jūsu karjeras ceļš? Kā Jūs nonācāt līdz amatam, kurā esat tagad?

Mans ceļš uzņēmumā “4finance” sākās kā Klientu apkalpošanas speciālistei zvanu centrā. Pēc dažiem mēnešiem uzņēmums nolēma izveidot kvalitātes nodrošināšanas komandu, lai sistemātiski uzlabotu servisa līmeni. Es piedalījos iekšējā konkursā un tiku izvēlēta uz amatu Kvalitātes nodrošināšanas speciālists. Bija pagājis gads, un, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, man izteica piedāvājumu kļūt par šīs komandas vadītāju. Tobrīd svarīgi bija ne vien kļūt par vadītāju, bet arī izprast šīs lomas būtību. Mācījos motivēt komandu, ieviest inovācijas, aizstāvēt savus un komandas priekšlikumus un sadarboties ar citu departamentu vadītājiem.

Mūsdienu mājsaimniecība nav iedomājama bez uzticamas un funkcionālas sadzīves tehnikas, taču jaunu ierīču iegāde var būt finansiāli apjomīgs ieguldījums, kas vienlaikus atstāj arī pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi. Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu sabiedrībā, piedāvājot gudras alternatīvas, piemēram, iegādāties tehniku ar nelieliem vizuāliem defektiem vai mazlietotas, atjaunotas ierīces.

Kādas ierīces pieejamas “Zaļa izvēle” preču kategorijā un kāpēc vērts iegādāties sadzīves tehniku ar maznozīmīgiem defektiem, raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kāpēc apsvērt sadzīves tehnikas iegādi ar vizuāliem defektiem?

Ierīces ar vizuāliem defektiem ir jauna, nelietota sadzīves tehnika, kurai ir nelieli kosmētiski bojājumi, piemēram, skrāpējumi vai buktes. Šāda izvēle ir finansiāli ļoti izdevīga, jo defekti nekādā veidā neietekmē ierīces funkcionalitāti, taču to cena var būt pat par vairākiem desmitiem procentu zemāka.

Šie vizuālie trūkumi visbiežāk rodas preču transportēšanas vai pārvietošanas laikā noliktavās, un tie neietekmē ne iekārtas tehnisko stāvokli, ne tās kalpošanas ilgumu. Izvēloties šādu tehniku, pircējs ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī sniedz savu ieguldījumu vides saudzēšanā. Tā vietā, lai šīs ierīces tiktu norakstītas vai utilizētas tikai nelielu skrāpējumu dēļ, tās nonāk pilnvērtīgā apritē, samazinot saražoto atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams jaunas preces ražošanai.

Ziemas kvieši Latvijā parasti tiek novākti vasaras vidū un otrajā pusē. Šogad tas bija laiks, kad teju visu Latviju skāra ilgstošs lielu nokrišņu daudzums. Ražas daudzumu un kvalitāti ietekmēja ne tikai laikapstākļi, bet arī dažādas slimības - miltrasa, pelēkplankumainība, dzeltenplankumainība un brūnā lapu rūsa.

Analizējot vairākas kviešu šķirnes, kas novāktas šovasar, secināts, ka ir šķirnes, kuras varēs izmantot tikai universāliem pārtikas miltiem vai maizes maisījumiem, nevis kā pamatu augstākās kvalitātes maizei. Tāpēc maizes un miltu ražotājiem, kas iepērk graudus, jāņem vērā ne tikai ražas apjoms, bet arī šķirnes kvalitātes īpašības. Iespējamā ietekme uz miltu un maizes ražotāju darbībuŠovasar vairākos izmēģinājumu laukos visā Latvijā tika veikts pētījums par sešām ziemas kviešu šķirnēm (“Balitus”, “Etana”, “Delawar”, “Asory”, “LG Nida”, “Mix Dotnuva Ane”), vērtējot to noturību pret slimībām, ražas potenciālu un graudu kvalitāti.

Novērtējumi tika veikti dažādās kviešu attīstības stadijās – no vārpošanās līdz pilnīgai gatavībai, pateicoties Latvijas augu aizsardzības pētniecības centra agronomei Līgai Vilkai un Laurai Ozoliņai-Polei. Šis pētījums ļauj izdarīt būtiskus secinājumus par graudu kvalitāti un iespējamo ietekmi uz miltu un maizes ražotāju darbību.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar šā gada augustu, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,1%.

Strādnieku darba samaksa 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, pieauga par 5,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 2,3%, bet būvmateriālu cenas palielinājās par 0,2%.

Būvniecības izmaksu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums ceļa būves palīgstrādniekiem, apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķiem, apmetējiem, sanitārtehniķiem u.c.), montētājiem, kā arī elektriķiem.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,1%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 0,1%, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,2%.

Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir ieviests akcīzes nodoklis saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, atstājot bez nodokļa sloga saldās bulciņas un konfektes. Igaunija pēc detalizētas izvērtēšanas no šāda nodokļa ieviešanas atteicās, atzīstot, ka tas nesasniegtu izvirzītos mērķus un radītu nevēlamu ekonomisku ietekmi. Lietuvā akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem paredzēts ieviest tikai 2026. gadā.

Tagad Latvijā tiek lemts par akcīzes nodokļa palielināšanu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2028. gada, piesaucot sabiedrības veselības mērķus. Tomēr jautājums paliek - vai šāds solis patiešām veicinās sabiedrības veselību, vai tikai palielinās cilvēku ikdienas izmaksas un vājinās vietējo uzņēmēju konkurētspēju?

Vai bezalkoholiskie dzērieni tiešām ir lielākais cukura avots?

Latvijā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem cilvēki uzņem vien aptuveni 5 - 8% no kopējā dienā patērētā cukura daudzuma. Pētījumi Eiropas valstīs rāda, ka galvenais pievienotā cukura avots ir saldumi (kūkas, cepumi, konditorejas izstrādājumi, konfektes u.c.). Interesants ir arī fakts, ka globālās ātrās ēdināšanas ķēdēs un citās tirdzniecības vietās, kurās ir lejamie bezalkoholiskie dzērieni, akcīzes nodoklis šobrīd vispār netiek piemērots.

Valstij nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana vienmēr ir izaicinājumu pilns process, kas var ilgt no trīs līdz pieciem gadiem, un, lai arī cik rūpīgi plānotu izmaksas, termiņus un riskus, neparedzēti apstākļi ir neizbēgami, tādēļ jāsaka, ka būvniecības projektu gaitā nepieciešamība pēc izmaiņām projektā, termiņu pagarinājumiem vai papildu izmaksu pielīgšanas rodas salīdzinoši bieži.

Tie var būt saistīti gan ar strauju būvmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu kāpumu, gan ar materiālu piegādes kavējumiem, gan ar papildus pasūtītāja uzdotām izmaiņām (saistībā ar izmaiņām ēku lietotāju prasībās), kā arī ar atklājumiem, ar ko jārēķinās, īpaši, ja tiek veikta vēsturisku pārbūve. Tāpēc ārkārtīgi būtiska ir sadarbības partneru izvēle. Sagaidām konstruktīvu sadarbību ar būvniecībā ietaisītajām pusēm un godprātīgu attieksmi ceļā uz vienotu mērķi – uzbūvēt kvalitatīvu objektu, ar kuru mēs visi, Latvijas sabiedrība varam lepoties.

VNĪ strādā pēc starptautiskā FIDIC līguma principiem. Mūsu noslēgtie būvniecības līgumi parasti neparedz iespēju vienkārši palielināt līgumcenu. Tomēr, apzinoties nozares specifiku, līgumos paredzēti mehānismi, kas ļauj risināt neparedzētus apstākļus, piemēram, finanšu rezerves, izmaksu indeksāciju vai iespēju pagarināt termiņu, ja tas objektīvi pamatoti. Līgumu izbeigšana ar būvniekiem VNĪ praksē drīzāk ir izņēmums nevis ikdiena – mūsu mērķis nav pārtraukt sadarbību vai piemērot sodus, bet panākt, lai projekti tiek pabeigti laikā un ar augstu kvalitāti. Lielākā daļa projektu, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, tiek pabeigti, jo VNĪ kopā ar būvniecības procesa dalībniekiem katram izaicinājumam proaktīvi meklē risinājumus.

Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka diemžēl ik gadu slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 milj. eiro – gandrīz 40 % no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Lai to mainītu, nepieciešami skaidri politiskie lēmumi un pārmaiņas slimnīcu tīkla un finansēšanas sistēmā.

“Efektīvas slimnīcu veselības aprūpes pamats ir mērķtiecīgi izveidots slimnīcu tīkls, kurā sabalansēts iedzīvotāju skaits, brauciena attālums, personāla kapacitāte un pietiekamas prakses iespējas, arī veselības aprūpes plāni krīzes situācijās un, visbeidzot, izmaksu efektivitāte," norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016. gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025. gadam. Taču ieceres nav īstenotas – 2018. gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca. Formāls dalījums līmeņos I–V nestrādā, jo praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Rezultātā pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams. Lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu.

Pieaugot globālajam pieprasījumam pēc modernām kravu apstrādes tehnoloģijām un saglabājoties stabilam e-komercijas tirgus kāpumam, konveijeru un automatizācijas iekārtu ražotājs Caljan ir divkāršojis ražošanas apjomus.

Līdz ar biznesa attīstību uzņēmums paplašina komandu un meklē dažāda līmeņa ražošanas, inženierijas un kvalitātes nodrošināšanas speciālistus.

Šādā tirgus dinamikā dabiski aug pieprasījums pēc Caljan iekārtām. Tās izvēlas kā jauni klienti, tā arī ilgtermiņa stratēģiskie partneri, sākot no paku pārvadātājiem un pasta operatoriem līdz noliktavu un mazumtirdzniecības loģistikas uzņēmumiem. Kāpums jūtams gan Eiropā, gan ASV, kur tirgus pēc vairāku mēnešu tarifu neskaidrību perioda ir atjaunojies un demonstrē izaugsmi. Liepājas ražotne ir lielākais Caljan grupas ražošanas un inženierijas centrs pasaulē – tajā tiek nodrošināts pilns produktu dzīves cikls. Darbs sākas ar inženiertehnisko izstrādi un detalizētu tehnisko rasējumu, un shēmu izveidi katrai individuāli projektētai iekārtai, un turpinās ar metālapstrādi, metināšanu, montāžu, testēšanu un iekārtu integrāciju klientu sistēmās. Šī gada laikā ir izveidotas teju 100 jaunas pozīcijas, un šobrīd Liepājā strādā par 29 % vairāk darbinieku nekā janvārī.

Saskaņā ar DIVE Group 2025. gada pētījumu par klientu apkalpošanu telekomunikāciju nozarē Latvijā līderpozīciju ieņem elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija”, sasniedzot izcilu rezultātu – 94,48 %. Otrajā vietā ierindojas “Tele2” ar 90,23 %, trešajā — “LMT” ar 90,19 %, savukārt “TET” sasniedz 84,88 %.

Pētījumā tika izmantota slepenā pircēja metode, kopumā veicot 100 vizītes, analizējot konsultantu komunikācijas prasmes, pārdošanas iemaņas un profesionālās zināšanas.

Baltijas mērogā labākie rezultāti tika fiksēti Lietuvā, kur “Telia” sasniedza 98,78 %, un Igaunijā, kur “Tele2” rādītājs bija 98,77 %. Kopumā augstāko klientu apkalpošanas kvalitāti šogad sasniegusi Lietuva ar 96,81 %, tai seko Igaunija ar 92,67 %, savukārt Latvijā fiksēts neliels kritums – 89,97 %, salīdzinot ar 94,02 % 2024. gadā.

Latvijā darbinieki īpaši izceļas ar spēju noskaidrot klientu vajadzības, izmantot efektīvas komunikācijas metodes un piedāvāt individuāli pielāgotus risinājumus. Salīdzinājumā ar 2024. gadu būtiski uzlabotas arī pārdošanas prasmes, kas pieaugušas par 27 %, sasniedzot 78,09 %. Savukārt kritums fiksēts kontakta noslēguma vērtējumā – 77,78 %, kas norāda uz nepieciešamību turpināt pilnveidot konsultāciju noslēgšanas efektivitāti.

Savu darbību uzsāk jauns vietējais taksometru pakalpojumu sniedzējs “Ruut”. Šobrīd ar aplikācijas starpniecību pakalpojums pieejams Rīgas, Pierīgas un Jūrmalas teritorijā.

Uzņēmumu dibinājuši vietējie uzņēmēji Aigars Jermolajevs un Andris Kļavinskis, kas vairāku gadu garumā ir veikuši rūpīgu tirgus izpēti un apkopojuši vērtīgāko pieredzi no nozares labākajiem piemēriem citviet Eiropā, lai ieviestu jaunus kvalitātes standartus Latvijas transporta pakalpojumu nozarē.

Uzņēmuma mobilā aplikācija “Ruut” pieejama gan iOS (App Store), gan Android (Google Play) ierīcēs. Tāpat uzņēmums ir izveidojis klientu atbalsta centru, kas ir cilvēku resursu nodrošināts, lai gan klientiem, gan taksometru vadītājiem sniegtu individuālu pieeju un efektīvi risinātu dažādus ar pakalpojumiem saistītos jautājumus.

“Mūsu galvenā vērtība ir cilvēks. Vēlamies nodrošināt izcilu servisu un izveidot ilgtermiņa attiecības ar mūsu klientiem un autovadītājiem, ” norāda Andris Kļavinskis, “Ruut” dibinātājs un vadītājs. “Mēs ticam, ka mūsdienīga pakalpojuma viena no pamatvērtībām ir augstas kvalitātes serviss un atbalsta mehānika, ko esam rūpīgi izstrādājuši gan iekšējai, gan ārējai komunikācijai. Tā arī ir mūsu būtiskākā atšķirība no citiem pakalpojuma sniedzējiem. Ceram, ka jau pavisam drīz “Ruut” kļūs par kvalitātes un uzticamības simbolu gan klientiem, gan sadarbības partneriem.”

Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.

Kā liecina Eurostat pieejamā statistika, 2023. gadā, rēķinot visus vietējos iedzīvotājus, pēc sieviešu mirstības rādītājiem pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) bija Bulgārija (14,53 mirušās uz 1000 sievietēm). Otrajā vietā ES ar 14,45 mirušajām uz 1000 sievietēm bija Latvija, kas no Bulgārijas atpalika tikai par astoņām simtdaļām. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu un vīriešu dzīvo citās ES dalībvalstīs, tur oficiāli nereģistrējoties, tāpēc netiek pieskaitīti pie attiecīgās zemes iedzīvotājiem.

Vērtējot sieviešu mirstību bez ārvalstīs mirušajām attiecīgās zemes sievietēm, 2023. gadā ar 14,33 mirušām sievietēm uz vienu tūkstoti sieviešu Latvija bija pirmajā vietā ES, apsteidzot Bulgāriju, kuras teritorijā 2023. gadā nomira 14,25 sievietes uz vienu tūkstoti sieviešu. Gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu mirstība 2023. gadā bija par 36% augstāka nekā vidējā sieviešu mirstība ES (10,6 mirušās uz 1000 sievietēm). Jāpaskaidro, ka vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks vidējais dzīves ilgums, jo mazāks vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, palielināsies mirstības rādītājs uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta mirstība dažādās vecuma grupās.

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs. Neapmierinātību rada gan izpratnes trūkums par ieguvumiem, gan procesa salīdzinājums ar eksāmenu – joprojām ir izplatīts uzskats “ja mani vērtē, tad esmu izdarījis ko nepareizi”. Vai darba snieguma novērtēšana tiešām ir tikai kritika un administratīvais slogs? Vai attīstības sarunas var aizstāt vērtēšanas procesus, samazinot darbinieku stresu? Ko šīs pārmaiņas nozīmētu darba devējiem? Starptautiskās organizācijas “McKinsey & Company” dati liecina, ka 95% vadītāju ir neapmierināti ar darba snieguma vadības sistēmu, 90% personālvadības ekspertu uzskata, ka šis novērtējums neatspoguļo darbinieku reālo ieguldījumu, bet divi no trīs darbiniekiem uzskata, ka process nav taisnīgs un vienlīdzīgs visiem. Rodas pamatots jautājums – ja reiz visas iesaistītās puses ir neapmierinātas, vai no šī procesa tiešām ir kādi ieguvumi?

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Piecas filiāles visā Rīgā, daudzu gadu pieredze, plašs riepu, disku un pakalpojumu klāsts, virkne bonusu klientiem un zinoši profesionāļi, kuriem pieejamas modernākās iekārtas – tā īsumā raksturojams uzņēmums Riepu garāža. Šajā rakstā sarunājāmies ar Riepu garāžas komercdirektoru Gintu Ulnicānu, lai uzzinātu, kā uzņēmums palīdz saviem klientiem ikdienā, kādi ir Riepu garāžas lielākie izaicinājumi, un iegūtu atbildes uz daudziem citiem jautājumiem!

Nav noslēpums, ka savus pakalpojumus piedāvājat gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kā ir audzis Riepu garāžas biznesa klientu portfelis?

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, šobrīd gatavojas izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu AS DelfinGroup akcionāriem.

Lai sniegtu informāciju par darījuma potenciālajiem ieguvumiem, INDEXO ir sagatavojusi apvienotās grupas finanšu prognozi un mērķus līdz 2028. gadam, pieņemot, ka DelfinGroup darījums tiktu īstenots un INDEXO iegūtu savā īpašumā 65% DelfinGroup akcijas. Pieņemot pakāpenisku ārējā finansējuma piesaistes izmaksu samazinājumu, apvienotās grupas peļņa 2028. gadā varētu pārsniegt 30 miljonus eiro. Sasniedzot izvirzītos mērķus, plānots no 2028. gada peļņas uzsākt dividenžu izmaksu.

Saskaņā ar šo prognozi, INDEXO grupa, kas ietvertu gan banku, gan pensiju pārvaldes uzņēmumus, gan patēriņa kreditētāju DelfinGroup, 2028. gadā ieņēmumi pieaugs līdz 94,9 miljoniem eiro, un grupas neto peļņa 2028. gadā sasniegs 33 miljonus eiro.

Jau gadu trešās grupas publiski finansētās ēkās Latvijā obligāti jāizmanto būvniecības informācijas modelēšana (BIM). Tas ir būtisks un ilgi gaidīts solis nozares digitalizācijas virzienā, taču praksē joprojām pastāv būtiska plaisa starp prasībām un to izpildi. BIM bieži tiek ieviests tikai formāli — dokumentācija joprojām top manuāli, informācija starp disciplīnām nav savietota vienotā vidē, projektu termiņi kavējas, un daļai nozares dalībnieku trūkst kompetences strādāt BIM vidē.

To visvairāk izjūt ne tikai projektētāji un būvnieki, bet arī gala lietotāji — pasūtītāji, investori un nākamie ēkas ekspluatētāji, kuri saskaras ar nepilnīgu dokumentāciju, neskaidrām izmaksām un zemāku procesa caurspīdību. Līdz ar to aktualizējas jautājums, kā līdz šim veicies ar BIM ieviešanu un kādi soļi nepieciešami, lai tas kļūtu par reālu nozares standartu ne tikai normatīvos, bet arī praksē?

1. Trūkst zināšanu un sistēmas, kas strādā praksē

Līdz šim BIM pielietošana Latvijā bija brīvprātīga. Ekonomikas ministrijas izstrādātā BIM ieviešanas “Ceļa karte” 2019. gadā paredzēja pāreju uz obligātu BIM izmantošanu publiskajā sektorā no 2025. gada, un šis mērķis ir sasniegts. Taču praksē redzam, ka pāreja uz jaunu darba metodi ir daudz izaicinošāka nekā normatīvo aktu ieviešana. Būvniekiem joprojām bieži trūkst pieredzes darbā ar BIM, savukārt disciplīnas — arhitektūra, konstrukcijas, inženierkomunikācijas un interjers — strādā savrupi, nevis kā vienots process. Rezultātā BIM modelis tiek izmantots galvenokārt tehniskām sadursmju pārbaudēm, nevis kā koordinācijas un lēmumu pieņemšanas instruments, kādam tas patiesībā ir paredzēts.

Jaunās paaudzes materiāli, digitālie rīki un ilgtspējīgi risinājumi maina gan projektēšanas kultūru, gan ēku kvalitāti. Latvijā šī pārmaiņu dinamika kļūst arvien redzamāka — arvien biežāk sabiedriskās, industriālās un dzīvojamās ēkas tiek projektētas ar domu par ilgtermiņu, energoefektivitāti un atbildību pret vidi.

Lai gan arhitektūra tradicionāli tiek uztverta kā mākslas un funkcionalitātes mijiedarbība, mūsdienu kvalitāti aizvien vairāk nosaka tehnoloģiskie faktori — projektēšanas kvalitāte, būvniecības process, izmantoto materiālu izcelsme un ēkas ilgtspējas rādītāji“Latvijā šajā jomā notiek pozitīvas pārmaiņas — no projektēšanas pieejas līdz pat būvniecības metodēm. Arvien biežāk ēkas top digitāli jau pirms fiziskas būvniecības, tiek modelēta enerģijas plūsma, ventilācija, materiālu ilgmūžība un izmaksu efektivitāte,” norāda arhitektūras biroja projektu direktors Pāvels Rešetņikovs.“Ainava veidojas ilgā laika posmā atspoguļojot iepriekšējās desmitgadēs dominējošās idejas, būvniecības praksi un kopumā sabiedrības dzīvesveidu un kultūru. Pēdējā desmitgadē Latvijas arhitektūras domu visspēcīgāk ietekmējusi ideja par cilvēku, kā galveno vērtību pilsētā un būvētajā vidē. Tā ir ne tikai humāna, bet arī racionāla ideja, jo gandrīz viss (ja ne viss) tiek būvēts priekš cilvēku vajadzībām. Un tieši šis skats uz cilvēka dzīvi kā vērtību kopumā, ne tikai atsevišķu praktisku vajadzību apmierināšanu, ļoti plašā mērogā liek pārvērtēt, kā mēs veidojam būvēto vidi un attiecības ar dabu. Tas tālāk arī ietekmē gan būvniecības tehnoloģijas, gan materiālus,” norāda RTU Arhitektūras un dizaina institūta vecākais jomas eksperts Rūdis Rubenis.

Nepareizs darbinieks uzņēmumam izmaksā daudz dārgāk, nekā sākumā šķiet. Society for Human Resource Management (SHRM) pētījumi rāda, ka nepiemērots darbinieks var izmaksāt no 30% līdz pat 50% no darbinieka gada algas, bet atsevišķos gadījumos - īpaši vidējā un augstākā līmeņa amatos - zaudējumi var būt vēl lielāki (SHRM, “The Cost of a Bad Hire,” 2022).

Šie zaudējumi rodas gan tiešo, gan netiešo izmaksu dēļ, kuras nereti ir grūti izmērāmas, bet ietekme uz uzņēmuma darbību ir būtiska. Ar Human Source ieskatīsimies, par kādām izmaksām ir runa.

Kādas ir nepareizi pieņemta darbinieka radītās izmaksas uzņēmumam?

Tiešās izmaksas

Ir skaidri izmērāmas un uzreiz parādās finanšu plūsmās. Tās ietver:

• Atlases izmaksas - sludinājuma sagatavošana un publicēšana, kandidātu pieteikumu izvērtēšana, interviju vadīšana, aģentūru vai “headhunteru” honorāri.

• Uzņemšanas izmaksas - darba vietas iekārtošana, aprīkojums, programmatūras licences, apmācības un kolēģu atbalsts pirmajās nedēļās.

Pēdējo gadu laikā globālās e-komercijas izaugsmi noteica mēroga princips – nepārtraukta sortimenta un pārdevēju tīklu paplašināšana, kas pircējiem nodrošināja milzīgu izvēli. Taču 2025. gadā šī pieeja zaudē aktualitāti, un tās vietā nostiprinās citas konkurences valūtas.

Kuras tās ir un kāpēc tās dominē e-komercijas nozares attīstībā? Divi galvenie atslēgas vārdi, apsteidzot pēc iespējas lielāku sortimentu, ir kvalitāte un uzticamība. Pircēji un pašas e-komercijas platformas arvien skaidrāk redz, ka šodien kvalitāte ir nesalīdzināmi vērtīgāka par preču daudzumu.

To apstiprina arī tirgus pētījumi. Piemēram, “Prospect Knight”, Londonā bāzēta mazumtirdzniecības un tehnoloģiju izpētes kompānija, savā 2025. gada pētījumā “Quality Will Define e-commerce Success” secinājusi, ka 77% patērētāju pirkuma lēmumu galvenokārt nosaka produkta kvalitāte, kas tieši ietekmē pircēja lojalitāti, uzticēšanos un atkārtotus pirkumus konkrētajā platformā. Līdzās kvalitātei pircēju paradumus ieteikmē arī vairāki citi faktori, kas nu jau arī ir apsteiguši sortimenta apjomu. DHL pētījumā “E-Commerce Trends Report 2025”, kurā aptaujāti 24 000 tiešsaistes pircēju 24 valstīs, atklāts, ka septiņi no desmit klientiem sagaida ar mākslīgo intelektu vadītu personalizāciju un gudrus iepirkšanās rīkus, trešdaļa atsakās no pirkuma ilgtspējas apsvērumu dēļ, bet 81% pārtrauc darījumu, ja piegādes vai atgriešanas nosacījumi neatbilst gaidām.

Uzņēmumu reģistrs ir pieņēmis lēmumu par trīs VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrību reorganizāciju, tādējādi uzņēmumi SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Loģistika" ir pievienoti uzņēmumam SIA "LDZ CARGO".

Līdz ar to ir noslēdzies šī gada pavasarī uzsāktais reorganizācijas process, kura mērķis ir gan vienkāršot uzņēmuma struktūru un samazinātu izmaksas, gan arī izveidot vienotu, spēcīgu, konkurētspējīgu un rentablu uzņēmumu.

Apvienotais uzņēmums SIA "LDZ CARGO", kurš līdz šim piedāvāja starptautiskos un iekšzemes kravu pārvadājumus, turpmāk nodrošinās arī ritošā sastāva remontu, modernizāciju, apkopi un ekipēšanu, kā arī kravu ekspedēšanas pakalpojumus. Tādejādi uzņēmums kļūst par vienu no lielākajiem un visaptverošākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem reģionā, ar skaidrām ambīcijām nostiprināt līderpozīcijas Baltijas tirgū un paplašināt darbību Eiropā un citos tirgos.

Latvijas programmatūras kvalitātes nodrošināšanas un testēšanas uzņēmums "TestDevLab" pievienojas "Xoriant" - globālam tehnoloģiju pakalpojumu uzņēmumam.

Šāds solis palīdzēs apvienot "TestDevLab" 14 gadus ilgo digitālo produktu testēšanas pieredzi ar "Xoriant" plašo IT pakalpojumu klāstu un atpazīstamību pasaules tirgos.

"Šis lēmums tika rūpīgi izvērtēts, analizējot, ko tas nozīmētu mūsu komandai un klientiem. Mēs "TestDevLab" meklējām ceļus straujākai uzņēmuma mērogošanai, savukārt, “Xoriant" vēlējās stiprināt kvalitāti un testēšanas kompetences. Abu uzņēmumu mērķi sakrita, tādēļ šis bija loģisks nākamais solis,” saka "TestDevLab" līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

"TestDevLab" specializējas programmatūras kvalitātes nodrošināšanā un testēšanā, piedāvājot testu automatizāciju, veiktspējas testēšanu, piekļūstamības testēšanu, audio un video kvalitātes analīzi, konkurentu izpēti un mākslīgajā intelektā balstītus testēšanas risinājumus. Uzņēmumā strādā 500 speciālisti no visas Eiropas, galvenokārt Baltijas valstīm un Ziemeļmaķedonijas. Viņu uzdevums ir testēt digitālos produktus, ko katru dienu izmanto vairāk nekā pieci miljardi cilvēku visā pasaulē.

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauto restorānu skaits Latvijā varētu palielināties, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat viņš pauda cerību, ka sarakstam varētu pievienoties vēl kāds restorāns, kuram tiktu piešķirta "Michelin" kvalitātes zvaigzne.

Viņaprāt, esošie restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", kas ieguvuši vienu "Michelin" zvaigzni, šogad to saglabās, kā arī viņš pauda cerību, ka kāds no šiem restorāniem varētu iegūt vēl vienu zvaigzni. "Šie restorāni ir pelnīti ieguvuši zvaigznes, kā arī turpina nodrošināt augstāko līmeni un strādāt kvalitāti," norādīja Jenzis.

Jenzis papildināja, ka Latvijai ir "jāaug", lai iegūtu trīs "Michelin" zvaigžņu novērtētu restorānu, jo tās ir lielas investīcijas telpās, personālā un produktos, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni. "Tā ir nākotnes cerība, bet divām zvaigznēm esam gatavi," viņš piebilda.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.