Jaunākais izdevums

Alūksnes novadā pie Alsviķiem, uz vienas no tā dēvētajām lašupēm, top jauna hidroelektrostacija. HES dambis tiek būvēts pāri foreļu un alatu nārsta vietām. Projekts paredz appludināt vairākus upes līkumus, izveidojot 44 hektāru lielu ūdenskrātuvi, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Vaidava ir iekļauta aizsargājamo upju sarakstā un alatām aizsardzība ir noteikta ar Eiropas Bernes konvenciju. Tomēr būvniecību tur atļauts veikt izņēmuma kārtā. Projekts tapis jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, taču HES celtniecība sākusies tikai pagājušajā ziemā.

Daudzi novada iedzīvotāji domājuši, ka HES ideja jau sen aizmirsta, līdz vairāki vietējie makšķernieki nesen pamanījuši, ka upes krasti ar smago tehniku izrakti līdz nepazīšanai. Biologs Armands Roze, kurš īpaši pētījis apkārtnes upes, apgalvo, ka, uzbūvējot HES, izmaiņas upē būs neatgriezeniskas. Vaidava tiks sapostīta uzreiz 3 veidos – gan tās straujtece, gan oļu sanesumi, gan akmens krāvumi.

Alūksnes novada pašvaldībā saka, ka ir bezspēcīgi. Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova un Būvvaldes vadītāja Līga Šķepaste apstiprināja, ka HES celtniecība saskaņota, notiek likumīgi un to nav iespējams apšaubīt.

Viens no vietējiem deputātiem Juris Griščenko, kurš savulaik ir balsojis par atļaujas došanu HES būvēšanai saka, ka darītu to arī tagad, jo būs arī savi labumi vietējiem, piemēram, peldvieta uzpludinājuma vietā un darba vieta HES sargam.

Ekologs Rolands Lebuss, kurš Pasaules Dabas fonda uzdevumā veica pētījumu par mazo HES ietekmi, atzina, ka, kaut arī savulaik ir izdevies Vaidavu ar Ministru Kabineta lēmumu iekļaut aizsargājamo upju sarakstā, tomēr viņam un citiem dabas aizstāvjiem nav bijis pa spēkam pretoties tam, ka daži izņēmumi tika tomēr izdarīti. Bizness bijis pārāk kārdinošs, jo valsts mazo spēkstaciju īpašniekiem garantē elektrības iepirkumu, turklāt vēl par dubulttarifu. Roze norādīja, ka mazo HES būvniecībā īpaši ieinteresēti bijuši divi politiskie spēki - TB/LNNK un Tautas partija.

Dokumenti liecina, ka šim konkrētajam HES savu piekrišanu ar pašrocīgu parakstu 2002.gadā toreiz vēl kā ekonomikas ministrs ir devis Tautas partijas bijušais līderis un ekspremjers Aigars Kalvītis, kura ģimene pati darbojas mazo HES biznesā. Bet būvatļaujas pagarinājumu saņēmušais projekta vadītājs Aldis Dikmanis nenoliedz, ka savulaik Gaujas HES jomā viņam bijušas kopīgas intereses ar tēvzemiešu priekšsēdi Robertu Zīli. Dikmanis iepriekš ļoti kritizēts par kaitējumu Gaujai, kur viņa īpašumtiesības saistītas ar 5 spēkstacijām. Šai projektā Dikmanis esot gan tikai projekta vadītājs, viņš atzīst, ka kopš tā laika daudz esot mācījies un šis HES uz Vaidavas noteikti būšot videi daudz draudzīgāks.

Tagadējais jaunbūves īpašnieks Aldis Stūriška nevar noliegt, ka HES ieviesīs apkārtnē daudz lielākas izmaiņas, nekā kādreiz te darbojošās dzirnavas vai nelielā spēkstacija, kas te bija padomju laikā. ,«Jebkura saimnieciskā darbība kaut ko izmainīs tajā dabā, bet es projektu saņēmu ar jau visām atļaujām, iepazinos rūpīgi, ka šeit ir visi saskaņojumi. Bez tam mēs izmantojam ļoti modernu Čehijā ražotu tehnoloģiju, kas darbojas daudzkur pasaulē un ir dabai draudzīga.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tomēr esot nolemts vēlreiz pārbaudīt visu lēmumu pieņemšanas vēsturi, lai pārliecinātos, vai kāds likums nav pārkāpts, kas būtu vienīgā iespēja būvi vēl apturēt. ,«Tas, protams, jāsaka, ir reti stulbi, ka tik ilgi tiek pagarinātas būvatļaujas. Līdz ar to mēs skatīsimies, cik likumīgi ir notikusi tā būvatļaujas pagarināšana, bet, jebkurā gadījumā, jāsecina, ka tas diemžēl ir žēl, ka valstī nav vairs nevienas institūcijas, kas par būvniecību atbild!», atzina ministrs Raimonds Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mergupē, Mālpils novadā ielaisti 50 000 strauta foreļu mazuļi. Paralēli ielaišanai Mergupē, 50 000 strauta foreļu ielaisti arī Alūksnes novada upītēs. Tuvāko nedēļu laikā Latvijas upes kļūs vēl par 150 tūkstošiem strauta foreļu bagātākas.

Tas tiek darīts projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros.

Kopš projekta uzsākšanas 2011.gadā Latvijas upēs būs ielaisti 750 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros četru gadu laikā Latvijas upēs pavisam tiks ielaisti miljons foreļu mazuļu.

Strauta foreļu mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas, vadoties pēc zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz, un to turpmākā attīstība apdraudēta.

No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR 2011.gadā tika saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā nemainās, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Noslēdzies četrus gadus ilgušais projekts Miljons foreļu atgriešanās

Lelde Petrāne, 18.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien līdz ar pēdējo strauta foreļu ielaišanu Ogres upē noslēdzies četrus gadus ilgušais projekts Miljons foreļu atgriešanās, kura ietvaros Latvijas upes papildinātas ar miljons strauta foreļu mazuļiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai atjaunotu panīkušo strauta foreļu populāciju, kura padomju laikos tika praktiski iznīcināta, jau ceturto gadu pēc kārtas vasara sākas ar 250 tūkstošu strauta foreļu mazuļu ielaišanu 7 upju baseinos.

Pēdējie 50 tūkstoši foreļu mazuļi šodien ielaisti turpat, kur projekts Miljons foreļu atgriešanās uzsāka 4 gadu startu - Ogres upē, Lielvārdes novadā. Savukārt pārējie 200 tūkstoši foreļu mazuļi šogad jau ir ielaisti Pededzes, Juglas, Lielupes, Ventas, Engures un Gaujas upju baseinos.

Projektu 2011.gadā iniciēja Skonto Būve, finansējot miljons strauta mazuļu izaudzēšanu četrās Latvijas zivju audzētavās. Savukārt par strauta mazuļu ielaišanu upēs rūpējās biedrība Mēs Zivīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tiesa neatļauj turpināt Karvas HES būvniecību uz lašupītes Vidzemē

LETA, 21.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Karvas mazās hidroelektrostacijas (HES) būvētāja SIA Patina lūgumu atjaunot HES celtniecībai uz Vaidavas upes izdotās būvatļaujas darbību.

HES dambis tiek būvēts Alūksnes novadā pie Alsviķiem, uz vienas no tā dēvētajām lašupēm, pāri foreļu un alatu nārsta vietām. HES būvniecības projekts paredz appludināt vairākus upes līkumus, izveidojot 44 hektārus lielu ūdenskrātuvi.

Patina pērn novembrī tiesā apstrīdēja Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes lēmumu attiecībā uz 2011.gada 8.jūnija būvatļauju Karvas HES būvniecībai uz Vaidavas upes. Patina lūdza piemērot pagaidu noregulējumu un atjaunot šīs būvatļaujas darbību, tomēr tiesa šā gada 17.februārī šo lūgumu noraidīja, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Inese Deme.

Šo lēmumu par atteikšanos atjaunot būvatļaujas darbību vēl līdz 27.februārim Patina var pārsūdzēt, līdz ar to tiesa vēl nav noteikusi datumu, kad pieteikums par Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes lēmumu tiks skatīts pēc būtības, piebilda Deme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 20 tūkstošu strauta foreļu mazuļu ielaišanu Gaujas upes baseinā noslēgusies zivju mazuļu ielaišana Skonto Būve iniciētā projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros. Otro gadu pēc kārtas šogad septiņu upju baseinos ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļi, divu gadu laikā – pus miljons.

Nākamā, nu jau pēc kārtas trešā, zivju ielaišana plānota nākamā gada pavasarī.

Māris Kvite, Skonto Būve valdes loceklis, stāstīja: «Ir pagājuši divi gadi, un projekts Miljons foreļu atgriešanās jau ir pusē. Lai strauta foreles atgrieztos Latvijas upēs, mazuļu ielaišana ir tikai pirmais solis. Ielaistās foreles vēl ir jānosargā, un, lai to izdarītu, nepietiek ar vides inspektoru un biedrību aktīvu darbu, nepieciešams visas sabiedrības atbalsts. Ja visiem kopīgiem spēkiem izdosies šīs strauta foreles nosargāt, cerams, pēc četriem gadiem zivis spēs vairoties jau dabīgā ceļā un šāda akcija tuvāko gadu laikā vairs nebūs nepieciešama. Pēc projekta realizētāja Mēs zivīm novērojumiem, pērn ielaistās zivtiņas ir iedzīvojušās labi un ir sasniegušas jau vairāk nekā 10 centimetru garumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viennozīmīgi pateikt, ka pie pašreizējiem plūdiem Ogres upē vainojama Ogres hidroelektrostacija (HES), nevar, saka Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis.

Jau 2. janvārī Ogres novada Ogresgala pagasta Dārziņos sāka strauji celties ūdenslīmenis Ogres upē, tāpēc glābēji evakuēja vairākus vietējos iedzīvotājus.

Pirmie signāli par iespējamiem plūdiem Ogres upē tika saņemti jau 29.decembrī. Ogres HES atvēra papildu aizvarus, lai ūdens līmeni upē normalizētu. Trīs dienas situācija bija normas robežās, tomēr 2. janvāra rītā pēc plkst.7 ūdens līmenis upē strauji cēlās un ap plkst.8 jau bija applūdušas trīs Ogresgala pagasta Dārziņu mājas.

Špakovskis pastāstīja, ka strīds par to, kurš vainojams pie plūdiem Ogres upē, jau notiek visu laiku. Tomēr HES pastāv jau ilgāku laiku un ne vienmēr šādi plūdi ir bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta «Miljons foreļu atgriešanās» ietvaros Engures un Ventas upju baseinos ielasti 55 tūkstoši strauta foreļu mazuļu, un tādējādi kopumā septiņos Latvijas upju baseinos ielaisto zivju skaits ir sasniedzis 750 tūkstošus.

Trešo gadu pēc kārtas septiņu Latvijas upju baseinos ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Nākamā un pēdējā zivju mazuļu izlaišana paredzēta nākamā gada pavasarī, kad Latvijas upītēs peldēs nu jau par miljons forelēm vairāk.

Strauta foreļu mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas vadoties pēc zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz, un to turpmākā attīstība apdraudēta.

No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta Bior 2011. gadā tika saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus septiņos Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā nemainās, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas upēs ielaiž miljonu foreļu mazuļu

Edmunds Jansons, speciāli Db, 10.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, Latvijas upēs tiks ielaista jauna dzīvība - miljons strauta foreļu mazuļu.

Biedrība Mēs-Zivīm pirmos 50 tūkstošus strauta foreļu mazuļu ielaida Ogres upē 9.jūnijā. Līdz jūnija beigām tiks ielaisti vēl 200 tūkstoši zivju mazuļu.

Strauta foreļu mazuļu ielaišanā piedalījās Vides ministrs Raimonds Vējonis un projekta idejas autors "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Ihtiologi Māris Olte un Armands Roze informēja par zivju mazuļu audzēšanas procesu un ielaišanas upēs datumiem, kā arī par to aizsardzības pasākumiem.

Projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros biedrība Mēs-Zivīm četru gadu laikā Latvijas upēs kopā plāno ielaist miljons strauta foreļu mazuļu - katru gadu pa 250 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VVD aicina HES savlaicīgi gatavoties atkušņa iespējamām sekām

Žanete Hāka, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties straujam atkušņa periodam, Valsts vides dienests (VVD) uzrunājis visu 157 Latvijas hidroelektrostaciju (HES) īpašniekus, aicinot tos savlaicīgi parūpēties par HES darbību iespējamu plūdu laikā, informē VVD.

Jāpievērš pastiprinātu uzmanību ūdens resursu atļaujas nosacījumiem, HES ekspluatācijas noteikumiem un drošuma programmām.

VVD izplatījis paziņojumu Mazās hidroenerģētikas asociācijai un AS Latvenergo, aicinot HES saimniekus pastiprināti sekot līdzi laikapstākļiem un savlaicīgi atbrīvot aizsprostu ailes, nepieļaujot ūdens līmeņa celšanos virs kritiskās atzīmes. Tāpat vides dienests aicinājis HES objektos nodrošināt nepārtrauktu dežūru ūdens līmeņa regulēšanai un, elektroenerģijas pārrāvuma gadījumā, parūpēties par ģeneratoriem HES nepārtrauktai darbībai.

Tāpat VVD uzsver – HES īpašniekiem savlaicīgi jāievāc ziņas par ledus iešanu un jāatzāģē ledus joslas aizsprostu priekšā, kā arī jāattīra aizvari no apledojuma un jāpārliecinās, vai to izņemšana ir netraucēta. Iespējamu avārijas situāciju gadījumā jānodrošina savlaicīga iedzīvotāju, pašvaldību un valsts iestāžu apziņošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Portāls: Kalvīša ģimene labi pelna no savulaik «sakārtotā» mazo HES elektrības iepirkuma

Dienas Bizness, 31.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša ģimene pēdējos gados guvusi ievērojamu peļņu no tās īpašumā esošajām mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuru saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenas savulaik tika «sakārtotas» politiskā līmenī.

Lai gan pats Kalvītis iepriekš to saucis par «sīku biznesu, niekošanos», Lursoft datu bāze rāda, ka pēdējos divos gados Braslas HES un Cirīšu HES saviem īpašniekiem uz visu Latvijas elektroenerģijas patērētāju rēķina nesusi vairāk nekā 760 tūkstošu latu peļņu, ziņo portāls Pietiek.com.

Kā rāda Lursoft dati, īpaši iespaidīgi pērn ir bijuši SIA Braslas HES rādītāji – tās peļņa ir pārsniegusi 80% no apgrozījuma: uzņēmuma gada apgrozījums bijis 203 tūkstoši latu, bet peļņa – vairāk nekā 167 tūkstoši latu. Savukārt SIA Cirīšu HES pagājušā gada apgrozījums bijis 354 tūkstoši latu, bet peļņa – 142 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

IUB aizliedz Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem

Nozare.lv, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem, liecina IUB informācija.

Pēc uzņēmuma Alstom Hydro France (Alstom) iesniegtās sūdzības izskatīšanas par Latvenergo rīkoto Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcijas darbu iepirkumu IUB aizliedzis Latvenergo slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrās.

IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumā teikts, ka Alstom 2012.gada 10.decembrī IUB iesniedza iesniegumu par Latvenergo rīkotajām sarunu procedūrām, apstrīdot sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātus. Alstom norādīja, ka uzņēmums tika izslēgts no turpmākās dalības abās sarunu procedūrās. Lēmumā Latvenergo norādījis, ka Alstom nav iesniedzis pilnīgu informāciju vai slēpis daļu no svarīgas informācijas, tāpēc Alstom esot centies maldināt Latvenergo un līdz ar to ir pārkāpis kandidātu atlases nolikumā noteikto obligāto prasību, ka kandidāts ir sniedzis visu prasīto informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai un sniegtā informācija ir patiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES) aprit 50 gadu, kopš tā sākusi ražot pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai, informē AS Latvenergo.

1965. gada decembrī ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti, un tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis. Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā.

Pļaviņu HES turbīnas pirmo reizi tika iedarbinātas 1965. gada decembrī, un savos 50 darbības gados tā kopumā saražojusi 76 TWh (teravatstundas) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī – 7,35 TWh – tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu 10 gadus.

Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 km³ lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā Karvas mazās hidroelektrostacijas (HES) būvatļauja atzīta par nelikumīgu, taču HES jau uzbūvēts uz upes, kur jau desmit gadus likums šādu būvi liedz.

Vides aizsardzības klubs (VAK) kopā ar Latvijas Makšķernieku asociāciju un makšķernieku klubu "Fario" vērsies tiesā, lai apstrīdētu savulaik Lauku atbalsta dienesta (LAD) izsniegto un vairākus gadus pagarināto Karvas HES būvatļauju.

Tiesa atzinusi par prettiesisku LAD Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2010.gada 9.jūlijā izdoto būvatļauju Karvas HES būvniecībai.

Tiesas lēmuma teksta daļā citēta Būvniecības likuma 30.panta 4. un 5.daļa. Būvniecības likumā teikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei. Ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem - lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai, vai lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Daugavpils HES izmaksas varētu sasniegt pusmiljardu eiro

Līva Melbārzde, 13.07.2012

Pļaviņu HES ar 883,5 MW uzstādīto jaudu ir otra lielākā ES. Lai uzbūvētu Daugavpils HES ar ievērojami mazāku jaudu - 300 MW, būtu jāaplūdina trīs reizes lielāka teritorija nekā Pļaviņu HES.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie Daugavas HES nodrošina gandrīz pusi no Latvijas elektroenerģijas patēriņa – 3 TWh, jauna HES pienesums būtu tikai 0,3 TWh, bet investīcijas – simtiem miljonu eiro, šodien raksta Dienas bizness.

«No vienas puses varbūt šīs diskusijas par HES būvniecību ir labas, varbūt tad sabiedrība sapratīs, ko nozīmē šāda būve, appludināta teritorija un cilvēku pārvietošana no tās. Nemaz nerunājot par īpašumu atsavināšanu. Ko nozīmē izveidot jaunu infrastruktūru (elektrolīnijas, ceļus, tiltus utt.). Dienvidu tilts tad liksies bērnu spēlīte,» uzskata bijušais a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons. «Sociāli ekonomiskie jautājumi, protams, ir jāpēta, bet tie nav jāsaista ar enerģētiku. Par elektrības jaudu pienesumu jaunu Daugavas HES būvniecības sakarā šeit pat nav vērts diskutēt,» tā enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" 2024. gadā turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi.

Tā palielinās Pļaviņu HES drošumu un ir sabiedrības un valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd norit sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai Aizkrauklē, lai realizētu stratēģiskas nozīmes būvi un sakārtotu pilsētas ainavu.

Bagātīgos pavasara un pēdējos gados arī ziemas palos visa Latvija priecājas par majestātiskajiem ūdenskrituma skatiem no atvērtiem Pļaviņu HES aizvariem. Taču Pļaviņu HES ir sava maksimālā ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tāpēc viens no topošās rezerves pārgāznes uzdevumiem ir nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju vismaz 4000 m3/s ar iespējami augstāko uzstādījuma līmeni. Tikpat svarīgi ir samazināt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās un nodrošināt palu ūdens novadīšanu, lai novērstu nepieciešamību tos pārvadīt pāri Pļaviņu HES būvei, radot tai papildu slodzi un nevēlamas vibrācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas upēs dzīvo tikai ap 10 – 15% savvaļas nārsta lašu

Žanete Hāka, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārrunātu sadarbību un vienotos par savstarpējās informācijas apmaiņu lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības pasākumu laikā, Valsts vides dienestā (VVD) pulcējās personas, kas iesaistītas zivju resursu aizsardzībā, informē VVD.

VVD no 1. oktobra līdz novembra beigām koordinēs visu iesaistīto pušu organizētos reidus, kuru laikā tiks sargāta dabisko lašu un taimiņu populācija.

Koordinējot visu iesaistīto organizāciju darbības dabiskā nārsta laikā, VVD cer uzlabot informācijas apmaiņu par maluzvejnieku darbības vietām un nelegālajiem zivju ieguves rīkiem. Tādējādi uzlabosies reidu efektivitāte lašupēs un tiks notverts vairāk nelegālo darboņu.

Galvenā uzmanība tiks pievērsta savvaļas lašu nārsta vietām Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. Sargājot lašupes, VVD palielinās inspekciju skaitu reģionos. Arī iedzīvotāji ir aicināti aktīvi ziņot nelegālu zivju ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Antonovs pārkāpumu ir izdarījis apzināti, secinājusi disciplinārlietas komisija

LETA, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot ierēdņa vainu, ir secināms, ka pārkāpumu, izdodot rīkojumu par finansējuma piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs ir izdarījis apzināti.

Šādu secinājumu izdarījusi disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot Antonova atbildību par lēmuma pieņemšanu, piešķirot finansējumu Karvas HES būvniecības projektam, neskatoties uz to, ka projekts ir vidi degradējošs un neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kam atbalsts ir jāpiešķir. Komisijas atzinumā apgalvots, ka ierēdnim šajā gadījumā ir bijis viegli apzināties savas rīcības prettiesisko saturu.

Komisija arī norāda, ka Antonovs lēmumu par finansējuma piešķiršanu bija pieņēmis vienpersoniski, nesaskaņojot to ar nevienu citu ministrijas atbildīgo amatpersonu. Viņš arī vienpersoniski ir pārvērtējis Vides investīciju fonda lēmumu finansējumu nepiešķirt, kas arī esot vērtējama kā apzināta rīcība. Turklāt līdz šim šāda satura vienpersoniska lēmuma sagatavošana un pieņemšana nav bijusi Antonova profesionālās darbības pieredzē, teikts atzinumā. Dokumentā arī apgalvots, ka Antonovs apzināti vēlējies panākt, lai viņa rezolūcija par finansējuma piešķiršanu tiktu izpildīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

MK ārkārtas sēde par situāciju plūdu skartajās pašvaldībās notiks šovakar

Žanete Hāka, 19.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sāks disciplinārlietu pret VARAM valsts sekretāru par lēmumiem Karvas HES lietā

LETA, 28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) rīkojuma izveidotā starpinstitūciju darba grupa ir rosinājusi sākt disciplinārlietu pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāru Aleksandru Antonovu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) pastāstīja, ka pēc dienesta pārbaudēm komisija ir rosinājusi sākt disciplinārlietu pret Antonovu saistībā ar viņa atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz līdzekļu piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai.

Visticamāk, ka šodien vai rīt tiks parakstīts rīkojums par disciplinārlietas sākšanu.

Cilinskis atzina, ka patlaban vēl negrib vērtēt, vai Antonova amata vieta ir apdraudēta. «Negribētu skriet notikumiem pa priekšu,» noteica ministrs.

Savukārt Antonovs ir pārliecināts, ka viņš savu amatu disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātā nezaudēs. «Man ir divas kājas, jūtos stabili,» teica Antonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1939. gada 15. oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu, Daugavas ūdeņi iegrieza pirmo turbīnu, informē AS Latvenergo.

Tādējādi tieši pirms 80 gadiem Ķeguma HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu, kļūstot par vienu no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā un neaizstājamu elektroenerģijas avotu Latvijas valstij.

Toreiz tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstaciju «Jāņciems» Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: «Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!», «Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!»

Ķeguma HES iedarbināšana pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) un energouzņēmums a/s Latvenergo ir skeptiski pret jaunas hidroelektrostacijas (HES) būvniecību uz Daugavas un norāda, ka pašreizējās jaudas ir pietiekamas un šāds projekts augsto būvniecības izmaksu dēļ nebūtu rentabls, vēsta laikraksts Diena.

Kā rakstīts, Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda nepieciešamību izvērtēt iespējas būvēt vienu lielu HES uz Daugavas.

Prezidents trešdien tikās ar vairākiem Saeimas deputātiem, kas parlamentā ievēlēti no Latgales apgabala, un pārrunāja jaunas HES iespējas. Deputātu viedokļi par jaunu HES ir atšķirīgi, tomēr viņi neiebilst pret izpēti.

Daugavas ūdens potenciāla izmantošana enerģētikā ir pētīta vairākkārtīgi, un provizoriskie aprēķini liecina, ka esošais nodrošinājums ar jaudām pašlaik reģionā ir pietiekams, lai Latvijai nebūtu nepieciešams sākt vai iesaistīties jaunu lielu ģenerējošo jaudu ražošanas projektu realizēšanā, ja vien tie nav ekonomiski pamatoti un par nepieciešamību nav saņemti tirgus signāli, norādījusi Ekonomikas ministrija. Vaicājot par jaunas HES būvniecības izvērtējumu, ministrijā norādīts, ka Daugavas ūdens potenciālu iepriekš pētījis Latvenergo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zināms, kad Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdens līmeni

Lelde Petrāne, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni, lai veiktu Daugavas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontu mainīgajā ūdens līmeņa zonā Rīgas HES un Ķeguma HES. Tādējādi noslēgsies 13,6 km garās nogāzes stiprināšanas darbi, nodrošinot Rīgas HES dambja izmantošanu un ekspluatāciju turpmākos 30 gadus, informēja uzņēmumā.

Šajā periodā vienlaicīgi ir plānots veikt: Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumu atjaunošanas remontdarbus un Ķeguma HES ūdens pārgāznes aizsprosta atjaunošanas remontu. Galvenie atjaunošanas darbi mainīgajā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS Latvenergo no 3.augusta līdz 18.septembrim pazeminās ūdens līmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16,10 - 16,30 metriem absolūtās atzīmes (m.abs.), kas ir par 0,90 - 0,70 m.abs. zemāk par minimālo ūdens līmeni (17,00 m.abs.) HES normālas ekspluatācijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru