No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī rudens un ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h. Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un tie jāievēro.

32 valsts autoceļu posmos turpinās arī būvdarbi. Aicinām autovadītājus nepārkāpt būvlaukumos noteiktos satiksmes ierobežojumus, lai neapdraudētu sevi un citus satiksmes dalībniekus, kā arī būvniekus.

Lai samazinātu negadījumu risku, Slovākijā no 1. janvāra stāsies spēkā ātruma ierobežojums gājējiem uz ietvēm.'

Saskaņā ar otrdien parlamenta pieņemtajiem grozījumiem transporta likumā gājēji, kas pārvietojas pa ietvēm apdzīvotās vietās, nedrīkst iet ātrāk par sešiem kilometriem stundā.

Ierobežojuma mērķis ir paaugstināt drošību uz ietvēm, ņemot vērā pieaugošo negadījumu skaitu, kuros iesaistīti gājēji un skrejriteņi.

Jaunais ātruma ierobežojums attieksies gan uz gājējiem, gan cilvēkiem, kas pārvietojas pa ietvēm ar skrituļdēļiem, skrejriteņiem un velosipēdiem.

Sociālajos tīklos daudzi slovāki joko par jaunajiem noteikumiem, bet ātruma ierobežojuma atbalstītāji uzskata to par prātīgu soli, norādot, ka autovadītāji nespēj savlaicīgi apturēt automašīnu, ja kāds negaidīti skrien pāri gājēju pārejai. Ierobežojuma atbalstītāji arī norāda, ka gājēji ir daļēji vainojami daudzos negadījumos, kuros iesaistīti skrejriteņi.

Jauniem un iepriekš nereģistrētiem transportlīdzekļiem Eiropas Savienībā (ES) no šī gada 7.jūlija ir jābūt aprīkotiem ar intelektisko ātruma pielāgošanas sistēmu jeb ISA, kas palīdz transportlīdzekļa vadītājam uzturēt ceļa videi piemērotu ātrumu, nodrošinot speciālu un piemērotu atgriezenisko saiti transportlīdzekļa vadītājam, informēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

CSDD norādīja, ka šo prasību paredz Eiropas Parlamenta un Padomes regula, taču direkcija vērš uzmanību, ka ISA sistēma ir viena no vairākām palīgsistēmām, kas vadītājam ļauj ievērot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu, nevis darbojas tiešā veidā kā ātruma ierobežotājierīce.

ISA sistēmu ir iespējams atslēgt pilnībā, un arī neatslēdzot nepieciešamības gadījumā pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Respektīvi ISA sistēma ir viena no vairākām palīgsistēmām transportlīdzekļa vadītājam, kas informē par pārsniegto braukšanas ātrumu, skaidroja direkcijā.

CSDD jau patlaban jaunu un iepriekš nereģistrētu transportlīdzekļu pirmreizējās reģistrācijas laikā Latvijā kontrolē dažādu obligāto transportlīdzekļa sistēmu esamību un atbilstību spēkā esošajām prasībām, tostarp ISA sistēmu.

Divu ātrvilcienu sadursmē svētdien Spānijas dienvidos, Kordovas provincē, Andalūzijā, gājuši bojā vismaz 39 cilvēki un vairāk nekā 120 ievainoti, pirmdien paziņojusi Spānijas Satiksmes ministrija.

Negadījums notika, kad Malagas-Madrides ātrvilciena pēdējie vagoni netālu no Adamusas nogāja no sliedēm un sadūrās ar pretībraucošo vilcienu, kas bija ceļā no Madrides uz Velvu, pavēstījusi Spānijas dzelzceļa infrastruktūras kompānija "Adif".

Vismaz 123 cilvēki ir ievainoti, no viņiem pieci ļoti smagi un 24 smagi.

Malagas-Madrides vilcienā, kura operators bija privātā kompānija "Iryo", atradās apmēram 300 cilvēku, bet Madrides-Velvas vilcienā, kura operators bija Spānijas valsts dzelzceļa uzņēmums "Renfe", atradās aptuveni 200 cilvēku.

Spānijas satiksmes ministrs Oskars Puente sacīja, ka avārijas cēlonis nav zināms. Viņš notikušo nosauca par "patiesi dīvainu" negadījumu, jo tas noticis līdzenā vietā uz sliežu posma, kas bija renovēts maijā. Ministrs arī teica, ka vilciens, kas nogājis no sliedēm, bijis mazāk nekā četrus gadus vecs.

Kā katru vasaras piektdienu, šodien pēcpusdienā satiksme Pierīgā būs palēnināta, tostarp piejūras virzienos, tāpēc jārēķinās ar papildu laiku ceļā, brīdina "Latvijas valsts ceļi".

Šodien uz reģionālā autoceļa Sloka - Talsi netālu no Teitupītes no plkst.14 notiks publisks pasākums. Satiksmi regulēs policija. Posmā noteikts arī ātruma ierobežojums.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Lācupiem, kur ir trīs luksofora posmi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 50 minūtes. Iebraucot Rīgā no Ķekavas puses, jārēķinās ar papildu laiku ceļā saistībā ar gājēju tuneļa un Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbiem.

Vidzemes šoseja posmā pie Lorupes gravas līdz Siguldai ir divi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš pa pievedceļu Lorupes gravai. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes.

Pie Siguldas šodien uz Vidzemes šosejas (A2) satiksmei tiks atvērts Lorupes viadukts un pārbūvētais posms no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)/"Aerodium" līdz pārvadam pār dzelzceļu informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pārbūves rezultātā Vidzemes šosejas un Kalna ielas (pagrieziens uz Kaķīškalnu) krustojumā ir mainīta satiksmes organizācija, jo ir izbūvēts rotācijas aplis. Tādējādi LVC aicina autovadītājus sekot norādēm un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

LVC vērš uzmanību, ka rotācijas apļa zars uz Kalna ielu tuvākajās nedēļās būs slēgts, jo šajā posmā darbi turpinās.

Vidzemes šosejas posmā no pārvada pār dzelzceļu līdz krustojumam ar Jūdažu Rūdolfa Blaumaņa ielu darbus būvnieki turpinās nākamajā pavasarī, jo laikapstākļi vairs nav piemēroti asfalta seguma virskārtas ieklāšanai.

Plānots, ka tehnoloģiskais pārtraukums būvobjektā sāksies 20. oktobrī. Ātruma ierobežojums būvdarbu zonā no Siguldas CSDD/"Aerodium" līdz rotācijas aplim būs 70 kilometri stundā (km/h).

Siguldas novadā uz Vidzemes šosejas (A2) no 20.maija līdz rudenim slēgs satiksmi no Lorupes gravas viadukta līdz Kalna ielai Siguldā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Satiksme tiks novirzīta pa apbraucamo ceļu - pievedceļš Lorupes gravai (V96), kura garums ir 1,7 kilometri.

Ir sākti būvdarbi uz Vidzemes šosejas posmā no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam Siguldā, kā arī tiek atjaunots segums pievedceļam Lorupes gravai. Būvdarbu posmos noteikts ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā.

Darbi ietver Vidzemes šosejas pārbūvi no Siguldas CSDD līdz dzelzceļa pārvadam kopumā 3,5 kilometru garumā, kur pārbūvēs ceļa segas pamatu un asfalta segumu. Savukārt, lai uzlabotu satiksmi pie Kalna ielas Siguldā, izbūvēs rotācijas apli. Lorupes gravas viaduktam nojauks esošo un izbūvēs jaunu brauktuves konstrukciju - tehniskās ietves, drošības barjeras hidroizolāciju un deformācijas šuves, novērsīs ekspluatācijas laikā radušos laiduma un balstu konstrukciju bojājumus. Viadukts ir būvēts 1968.gadā.

Viļņā otrdien prezentēts pirmais no jaunajiem pasažieru elektrovilcieniem, ko piegādā Šveices ritošā sastāva ražošanas grupa "Stadler Rail", un satiksmes ministrs Jurs Taminsks jauno vilcienu saņemšanu raksturoja kā lielākās pārmaiņas Lietuvas dzelzceļa vēsturē.

Jaunā elektrovilciena prezentēšanas pasākumā ministrs teica, ka vilcienu iepirkums ir bijis ilgs un nepārtraukti smags darbs, kura laikā jāpārvar daudz problēmu. "Tās ir lielākās pārmaiņas Lietuvas dzelzceļa nozarē kopš neatkarības atgūšanas," paziņoja Taminsks.

Elektriskais vilciens tika būvēts "Stadler" rūpnīcā Polijā atbilstoši līgumam ar Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai" (LTG). Gaidāms, ka pasažieru pārvadāšana ar to sāksies nākamgad.

2023. gada jūnijā parakstītais 226,5 miljonu eiro vērtais līgums paredz, ka "Stadler Rail" Polijas meitasuzņēmums "Stadler Polska" piegādās deviņus elektrovilcienus un sešus bateriju vilcienus "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmumam "LTG Link". Līgums, kura termiņš ir līdz 2037. gadam, paredz arī vilcienu tehniskā atbalsta, apkopes un rezerves daļu piegādi.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" pauž Satiksmes ministrija (SM).

SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).

Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.

Izvēloties ārējo cieto disku, jūs esat svarīga lēmuma priekšā, kas ietekmēs jūsu datu drošību un pieejamību. Laikmetā, kad digitālie dati kļūst par ļoti svarīgu un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, pareizas to uzglabāšanas izvēle ir sevišķi būtiska. Ārējie cietie diski piedāvā elastīgu risinājumu datu pārnēsāšanai, dublēšanai un arhivēšanai. Tomēr tirgus ir piesātināts ar dažādiem modeļiem un specifikācijām, padarot izvēles procesu samērā izaicinošu.

Iekšējie pret ārējiem diskiem

Iekšējie cietie diski parasti ir datora galvenās atmiņas nesēji. Tie ir fiziski pievienoti datora sistēmai. Ārējie cietie diski savukārt piedāvā portatīvu datu glabāšanu, kas ļauj lietotājam viegli pārvietot datus no vienas sistēmas uz otru.

Ārējie diski ir ideāli datu kopiju veidošanai vai lielu datu apjomu, piemēram, filmu un fotoattēlu, glabāšanai. Tie nodrošina elastību un papildus atmiņas iespējas.

Fiziskās īpašības

Fiziskais izmērs un svars ir būtiski faktori, izvēloties ārējo cieto disku. Mazāki un vieglāki modeļi ir ērti ceļošanai, kamēr lielāki iespējams var piedāvāt vairāk glabāšanas vietas.

Lielums ietekmē ne tikai mobilitāti, bet arī glabāšanas jaudu. Piemēram, kompakts SSD (Solid-State Drive) var būt mazs un viegls, bet tajā pašā laikā piedāvā ātru datu pārsūtīšanas ātrumu.

Latvijā šodien sāk darboties trīs jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Tallinas šosejas (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam, bet uz Liepājas šosejas (A9) no 10. kilometra līdz Kaģiem un no Blīdenes līdz Brocēniem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Šogad uz valsts autoceļiem plānots ieviest kopumā 17 jaunus vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus.

No marta līdz maijam paredzēts ieviest vidējā braukšanas ātruma kontroli vēl 14 posmos.

Tostarp vidējā braukšanas ātruma kontrole tiks ieviesta uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 jeb pagriezienam uz Cēsīm un no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim, kā arī uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Stalbes līdz Rubenei un uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Dzelmēm līdz Uplejām.

Kā saglabāt izaugsmes kursu jau trīs gadu desmitus? Atbild Pro Mehanika.

Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, laikā, kad Latvija spēra pirmos soļus ceļā uz neatkarību, tika dibināts uzņēmums, kas šodien ir viens no lielākajiem savā jomā Baltijā. Pro Mehanika aizsākās nelielā sarga būdiņā, pēc tam, kad tika iegādāts negaidīts gultņu krājums no Baltkrievijas. Gadu gaitā uzņēmums ir izaudzis līdz 20 veikalu tīklam visā Latvijā, 3 filiālēm Igaunijā un lielākajai noliktavai Baltijas reģionā.

Kas palīdzēja tirdzniecību no nelielu sarga būdiņas pārvērst par nozarē vadošo uzņēmumu? Kādi bija nozīmīgākie pagrieziena punkti Pro Mehanika trīsdesmit gadu ceļā? Un kā uzņēmumam ir izdevies saglabāt izaugsmi, pārvarēt globālās krīzes un pielāgoties strauji mainīgajām tehnoloģijām un klientu vajadzībām?

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Būtu jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, līdz 80 kilometriem stundā (km/h), izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu, kuru otrdien, 7.janvārī, skatīs valdībā.

Satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns aģentūrai LETA skaidroja, ka ierosinājums nav par kopējā atļautā ātruma samazināšanu, tātad tas neattiektos lielākajā daļā gadījumu. "Ierosinājums par 80 km/h ātruma ierobežojumu būtu attiecināms tikai uz atsevišķiem ceļu posmiem, kur ir paaugstināta bīstamība," papildināja Meirāns.

SM norāda, ka līdzīga prakse ir Somijā, kur ārpus apdzīvotām vietām noteikts maksimālais braukšanas ātrums 80 km/stundā, tostarp uz melnā seguma ceļiem. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Somijā ir ievērojami mazāks uz ceļa bojā gājušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Latviju.

Tāpat SM uzskata, ka ir jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu.

Elektroauto kļūst arvien populārāki, un līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par nobraukumu ar vienu uzlādi. Elektroauto nobraukuma rādītāji tiek noteikti pēc vienotiem testēšanas standartiem un kalpo kā uzticams salīdzināšanas pamats starp dažādiem modeļiem. Ikdienas lietošanā nobraukumu nosaka braukšanas paradumi, maršruti un izmantotais aprīkojums, tāpēc pārdomāta braucienu plānošana ļauj pilnvērtīgi izmantot elektroauto sniegtās priekšrocības un nodrošina komfortablu pārvietošanos dažādos apstākļos.

Ko ietekmē elektroauto nobraukums?

Reālā attāluma starp uzlādes reizēm lielākoties nosaka vairāki faktori:

• Temperatūra un siltuma patēriņš – aukstā laikā baterijas kapacitāte samazinās, un salona apsilde patērē papildu enerģiju.

• Braukšanas ātrums un stils – lielāks ātrums nozīmē augstāku patēriņu; pilsētā enerģiju var atgūt ar reģeneratīvo bremzēšanu.

• Riepas un slodze – pareizi piepumpētas, sezonai atbilstošas riepas palīdz saglabāt enerģijas patēriņu optimālā līmenī.

• Papildus funkcijas – sēdekļu apsilde, klimata kontrole un citas elektroiekārtas ietekmē kopējo patēriņu.

Arī maršruta specifika ietekmē nobraukumu. Braukšana pa pilsētu bieži nodrošina mazāku patēriņu nekā ātrs brauciens pa šoseju. Toties aukstākos mēnešos nelielas izmaiņas uzlādes punktos vai enerģijas patēriņā var būtiski ietekmēt, cik tālu var nobraukt ar vienu uzlādi.

Lai efektivizētu ražošanas un patēriņa jaudu pārvaldību elektrotīklā, Latvijas enerģētikas tehnoloģiju jaunuzņēmums “Engycell” sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” izstrādājis jaunu inovāciju – elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas (BESS ) algoritmu, kas ļauj dinamiski pārvaldīt BESS uzlādes un izlādes lēmumus atkarībā no sadales transformatora reāllaika situācijas elektrotīklā.

Pilotprojekta mērķis ir rast jaunus risinājumus, kā ar digitālām tehnoloģijām efektīvi izmantot visu tīkla kapacitāti. Ieceres fokusā ir inovatīva tehnoloģija, kura sekmē algoritma ātrdarbību un tā nostrādes ātrumu, tādējādi nodrošinot atbilstošu elektrotīkla aizsardzības mehānismu.

“Šajā gadījumā mēs izveidojām tehnoloģiju, kas risina arvien pieaugošā jaudu pieprasījuma problēmas. Piemēram, mūsdienās strauji attīstās elektroauto uzlādes staciju tīkls ar augstu elektrības pieprasījumu vakaros, kad visintensīvāk tiek lādēti elektroauto. Tas rada tīkla pārslodzes riskus, tādēļ mēs piedāvājam alternatīvu risinājumu ar uzkrājošo bateriju sistēmu un mūsu algoritmu, kas spēj nodrošināt nepieciešamās jaudas, nepārslogojot tīklu un nepārbūvējot esošo transformatoru. Tas ir finansiāli izdevīgākais un ātrākais risinājums. Nākotnē redzam, ka šo inovāciju var izmantot arī jebkura rūpnīca vai cits uzņēmums, kuri saskaras ar jaudas pārslodzēm,” norāda Egija Gailuma, jaunuzņēmuma “Engycell” viena no dibinātājām.

Lielbritānijā saistībā ar vētru "Ēovina", kuras vēja ātrums tuvojas 45 metriem sekundē, piektdienas rītā kavējas lidmašīnu reisi, slēgti ceļi un atcelti prāmju reisi.

Ir atcelti vilcienu un lidmašīnu reisi, jo Skotijā un Ziemeļīrijā izsludināts sarkanais brīdinājums. Kā brīdina Lielbritānijas Meteoroloģiskais dienests, vētra "Ēovina" varētu sabojāt ēkas, no zemes izraut kokus ar saknēm un pārraut elektroapgādi.

Vilcienu operatorkompānija "ScotRail" piektdien apturējusi visu vilcienu satiksmi Skotijā, jo "prognozēto laikapstākļu dēļ pasažieru vilcienu pārvadājumi nebūtu droši".

Piektdienas rītā desmitiem reisu atcelti Glāzgovas un Edinburgas lidostās, savukārt Belfāstas lidosta brīdināja par būtiskiem gaisa satiksmes traucējumiem.

Arī prāmju operatorkompānijas "Calmac Ferries" un "Steam Packet Ferries" paziņoja par reisu atcelšanu.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Deputāti atbalstījuši izmaiņas ES tiesību aktos par vadītāju apliecībām - būs jauni noteikumi par iesācējiem vadītājiem, digitālajām vadītāju apliecībām un vadīšanas tiesību atņemšanu, informē Eiropas Parlaments (EP).

EP apstiprināja izmaiņas ES noteikumos par vadītāju apliecībām. Jaunie noteikumi veicinās ceļu satiksmes drošību un mazinās uz ES ceļiem notiekošo negadījumu skaitu - ik gadu dzīvību tajos zaudē teju 20 000 cilvēku.

Lai nokārtotu eksāmenu vadītāja apliecības iegūšanai, būs jāpierāda zināšanas par vadītājam asistējošām sistēmām, drošu izkāpšanu, aklo zonu radīto risku un modrības zuduma risku, ko rada tālruņa lietošana. Pēc deputātu pieprasījuma jaunajās mācību un eksāmenu prasībās lielāks uzsvars būs uz riska apzināšanos attiecībā uz gājējiem, bērniem, riteņbraucējiem un citiem neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Motociklu un vieglo automašīnu vadītāju apliecības būs derīgas 15 gadus, taču dalībvalstis šo termiņu varēs saīsināt līdz 10 gadiem, ja vadītāja apliecība tiek izmantota kā personas apliecība. Kravas automobiļu un autobusu vadītāju apliecības būs derīgas piecus gadus. ES valstis drīkstēs saīsināt apliecības derīguma termiņu vadītājiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, lai biežāk liktu viņiem iziet veselības pārbaudes vai prasmju pilnveides kursus.

Liela daļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) plāno attīstību, vēlas attīstīt jaunus produktus un ieviest inovācijas, taču aizdevēju lēnīgums un augstās birokrātijas prasības daudziem liek atteikties no izaugsmes plāniem.

Tādējādi piekļuve finansējumam joprojām ir viens no lielākajiem šķēršļiem tautsaimniecības attīstībai.

Kredītus uzņēmumiem izsniedzošā finansētāja Cityfinances veiktā tirgus analīze nepārprotami parādījusi, ka liela daļa aizdevēju nespēj piedāvāt MVU nepieciešamo ātrumu un elastību.

«Mēs redzam, ka kredītu izsniedzēju lēmumu pieņemšanas procesi ir pārāk ilgi un prasības pārāk stingras MVU ikdienas darbībai,» ikdienas darbā novēroto atklāj Cityfinances vadītājs Ivars Vītols, «ja uzņēmumam ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi konkrēta pasūtījuma izpildei vai sezonāliem pirkumiem, gaidīt nedēļām un sniegt plašu nodrošinājuma paketi nav variants. Tā ir zaudēta peļņa un neizmantota izaugsmes iespēja.»

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.

Tas mudina meklēt aizvien jaunus risinājumus – gan dabai, gan budžetam draudzīgākus enerģijas veidus, kas mazinātu atkarību no cenu svārstībām, nozīmētu stabilākus tarifus, enerģētisko drošību un efektivitāti ilgtermiņā.

Un Latvijā šāds risinājums ir radīts – biogāzes stacija, kurā kā izejviela tiek izmantoti vistu mēsli, rezultātā radot biometānu, kas nereti tiek saukts arī par zaļo dabasgāzi. Biogāzes stacijā Iecavā 2026. gadā plānots saražot 150 gigavatstundas (GWh) enerģijas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vienas Latvijas mājsaimniecības vidējais patēriņš mēnesī ir 175 kWh, tas nozīmē - gadā šī stacija varētu apgādāt aptuveni 71 400 mājsaimniecības. Šis apjoms līdzinās visai Daugavpilij divkāršā apmērā vai, piemēram, Jelgavas, Jūrmalas un Valmieras kopējam patēriņam.

Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes pagrabstāvā, ieguldot vairāk nekā 120 000 eiro, izveidota pilnībā aprīkota patvertne ar nepieciešamības gadījumā izvietot līdz pat 220 cilvēkiem.

Tajā ir autonoma elektroapgādes un ventilācijas sistēma, kā arī ūdens rezervuāri. Telpu iekārtošanai izmantotas koncernā “Latvijas Finieris” ražotās modulārās mēbeles, kas radītas speciāli šādiem vai līdzīga tipa objektiem.

Krīzes situācijās, militārās operācijās vai civilās aizsardzības scenārijos infrastruktūra jāspēj izvietot ātri, droši un pārdomāti. “LITUA” ir no bērza saplākšņa izgatavota, modulāra, saliekama mēbeļu kolekcija, kas radīta tieši šādiem mērķiem.

“Tās nav parastas mēbeles. “LITUA” ir mobila, funkcionāla un ilgi kalpojoša infrastruktūras sistēma, kas paredzēta militārajām lauka nometnēm, kazarmām, mobilajām bāzēm, lauka slimnīcām, humanitārās palīdzības izmitināšanas centriem un patvertnēm. Šie risinājumi ļauj īsā laikā izveidot dzīvošanai un darbam piemērotu vidi tur, kur līdz šim tās nav bijis. Mēbeļu sistēma ir praktisks, pārdomāts un stratēģiski nozīmīgs risinājums aizsardzības un civilās aizsardzības vajadzībām, tā nodrošina pamata komfortu un funkcionalitāti situācijās, kur stabilitāte un ātra rīcība ir izšķiroša,” stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.