Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.
Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.
Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.
Paredz vājāku dolāru
"No ASV aktīvu pirkšanas iepriekšējo desmit gadu laikā bez maz vai nevarēja izvairīties. ASV uzņēmumu peļņa auga, un ASV Federālo rezervju sistēma palielināja procentu likmes laikā, kad citām centrālajām bankām tās joprojām bija tuvu nullei. Tas rezultējies ar to, ka ASV valūta palikusi dārga, un nu tā var piedzīvot lielu cenas kritumu," "Financial Times" teikuši arī investīciju bankas "Goldman Sachs" analītiķi, kuri paredz, ka nākamajos 12 mēnešos ASV dolārs varētu zaudēt 6% no savas šā brīža vērtības.
Daudz ko valūtu frontē noteiks tas, kāds pēc šīs pandēmijas krīzes būs ekonomiku atveseļošanās process. Nepielūdzamie pandēmijas uzplūdi Rietumu pasaulē droši vien te neļaus sagaidīt vēl pirms laiciņa iecerēto ātrāko ekonomiku atveseļošanos. Šajā pašā laikā arvien izteiktāk iezīmējas tas, ka dažādo pasaules ekonomiku atgūšanās procesā uz pārējo fona līderis ir neviens cits kā Ķīna, kurā turklāt bija meklējami Covid-19 pirmsākumi. Daži valūtu tirgus eksperti izceļ, ka liela daļa no iepriekšējā pēckrīzes periodā gada pagājusi investoriem mēģinot ievērtēt spēcīgāku ASV tautsaimniecības izaugsmes stāstu (salīdzinot ar šīs valsts lielākajiem tirdzniecības partneriem). Tikmēr pašlaik daudzi spekulē, ka pakāpeniski šis stāsts var pamainīsies, lai gan pagaidāms, protams, akmenī nekas dzelžaini kalts var arī nebūt.
"Pat, ja ASV ekonomikai pēc Covid-19 atveseļošanās periodā ies labi, ASV dolārs var ievērojami vājināties, jo investori meklēs augstāku ienesīgumu ārpus ASV un "izies" no savām pandēmijas drošā patvēruma pozīcijām," piebilst "Goldman" pārstāvji.
"Morgan Stanley" līdz nākamā gada beigām gaida ASV dolāra vērtības indeksa kritumu par 4%, liecina pieejamā informācija. Šīs iestādes favorīti savukārt ir Norvēģijas, Zviedrijas, Jaunzēlandes un Austrālijas valūtas, kurām, vakcīnai uzņemot apgriezienus, vajadzētu it kā klāties labāk. Uzvarētāju pulciņā pret dolāru būšot arī eiro un Krievijas rublis. "Morgan Stanley" lēš, ka eiro cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1,25 ASV dolāru atzīmes.
Vai patiešām
Ir gan arī finanšu procesu vērotāji, kas vērš uzmanību uz to, ka šobrīd tirgus dalībnieki visas labās ziņas un turklāt, iespējams, ar pamatīgu uzviju ir jau ierēķinājuši, bet sliktās ziņas lielā mērā tiek laistas gar ausi. Par šādu situāciju, iespējams, liecina kaut vai tas, ka jaunu rekordu sasniegšanas stadijā jau kādu laiku ir ASV akcijas. Tādējādi ir arī brīdinājumi, ka jebkādu prognožu izteikšana uz joprojām pamatā ļoti biežās miglas fona ir visai trausla padarīšana.
Lai gan vairākums it kā mēģina paredzēt ASV dolāra cenas samazināšanos, pārliecību par šo tendenci tāpat diez vai varētu saukt par ļoti spēcīgu. Pamatā tiek teikts, ka dolāra savārgumam kaut kad vajadzētu notikt, lai gan šo prognozi piesiet kādām konkrētam termiņam grib vien retais.
Vidējā, piemēram, eiro/ ASV dolāra prognoze nav diez ko izteiksmīga. "Boomberg" apkopotā valūtu analītiķu mediānā prognoze paredz, ka eiro cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1,21 ASV dolāru atzīmes. Tas būtu vien aptuveni par 2,1% vairāk nekā eiro cena ASV dolāros ir tagad.
Daudzu prognožu izteicēju piesardzība ir saprotama. Pēdējos gados daudz runāts par to pašu ASV dolāra vājumu, kas kā nav nācis tā arī nav nācis (ja neskaita šā gada pavasari un vasaru). Drošāk valūtu vērtības ir paredzēt tuvu esošajai, lai nesanāktu tā, ka izteiktā aplēse ir pilnīgi greizā virzienā.
Iepriekšējo reizi ilgstoša ASV dolāra vājināšanās bija vērojama no 2001. gada līdz globālajai finanšu krīzei. Šajā periodā eiro cena no 84 ASV dolāra centiem pieauga teju līdz 1,60 ASV dolāru atzīmei. Šajā laikā investori aktīvi meklēja ieguldījumus kādās aizjūru zemēs, kas solīja dāsnāku peļņu. Attiecīgi notiekošajai ballītei stopkrānu norāva 2008. gada finanšu pārmērību burbuļa plīšana.
CB faktors
ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), lai dzēstu pandēmijas ugunsgrēkus, gan ievērojami cirpusi procentu likmes, gan nodarbojusies ar likviditātes drukāšanu. Tam it kā vajadzētu spēlēt par labu vājākam ASV dolāram. Tiesa gan, līdzīgus pasākumus – vai pat, salīdzinot ar ekonomikām, apjomīgākus - veikuši arī daudzi citi. Katrā ziņā, ja dolārs patiešām būs vājāks, tad var spekulēt, ka efektīvāka savas politikas īstenošanā būs tieši FRS. Jau ziņots – tam, ka valstu centrālās bankas nosaka arvien zemākas procentlikmes un nodarbojas ar likviditātes drukāšanu, parasti komplektā nāk vājāka vietējā valūta. Dažkārt dzirdami viedokļi, ka tas ir daļa no mūsdienīgas un netradicionālas konkurējošas valūtu devalvācijas. Proti, notiek sacensība, kurš likmju ziņā "noies zemāk" vai vismaz nāks klajā ar vispārliecinošāko ekonomikas sildīšanas retoriku. Būtībā daudzas valstis šādā veidā jau ir kādu laiku iesaistījušās tirdzniecības cīņā. Ekonomikas izaugsme un inflācija daudzviet ir deficīts, un šādos laikos jādomā, kā to reanimēt. Šāda reanimēšana, ja nepieciešams, var notikt uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – ja viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī papildu monetāro stimulu eksperimentu vai vēl zemāku likmju izteiksmē.
Karalis ASV dolārs
ASV dolārs pasaulē joprojām ir dominējošā valūta. Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka aptuveni puse no visiem pārobežu aizdevumiem un starptautiskajiem kredītiem ir tieši ASV dolāros. Tāpat aptuveni 85% no visiem ārvalstu valūtu maiņas darījumiem notiek tieši pret ASV dolāru. Izvērtējot pasaules valūtu rezervju datus, redzams, ka arī šajā frontē turpina dominēt ASV dolārs. 61% no pasaules centrālo banku kaut kur ieguldītajām rezervēm bijušas nominētas ASV dolāros. ASV dolāros notiek arī vairāk nekā puse no starptautiskās tirdzniecības. Spriedumi ir daudz un dažādi, bet pagaidām karalis joprojām ir ASV dolārs. Tikpat likvīda un nosacīti droša alternatīva tam vienkārši nav.
