Jaunākais izdevums

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Paredz vājāku dolāru

"No ASV aktīvu pirkšanas iepriekšējo desmit gadu laikā bez maz vai nevarēja izvairīties. ASV uzņēmumu peļņa auga, un ASV Federālo rezervju sistēma palielināja procentu likmes laikā, kad citām centrālajām bankām tās joprojām bija tuvu nullei. Tas rezultējies ar to, ka ASV valūta palikusi dārga, un nu tā var piedzīvot lielu cenas kritumu," "Financial Times" teikuši arī investīciju bankas "Goldman Sachs" analītiķi, kuri paredz, ka nākamajos 12 mēnešos ASV dolārs varētu zaudēt 6% no savas šā brīža vērtības.

Daudz ko valūtu frontē noteiks tas, kāds pēc šīs pandēmijas krīzes būs ekonomiku atveseļošanās process. Nepielūdzamie pandēmijas uzplūdi Rietumu pasaulē droši vien te neļaus sagaidīt vēl pirms laiciņa iecerēto ātrāko ekonomiku atveseļošanos. Šajā pašā laikā arvien izteiktāk iezīmējas tas, ka dažādo pasaules ekonomiku atgūšanās procesā uz pārējo fona līderis ir neviens cits kā Ķīna, kurā turklāt bija meklējami Covid-19 pirmsākumi. Daži valūtu tirgus eksperti izceļ, ka liela daļa no iepriekšējā pēckrīzes periodā gada pagājusi investoriem mēģinot ievērtēt spēcīgāku ASV tautsaimniecības izaugsmes stāstu (salīdzinot ar šīs valsts lielākajiem tirdzniecības partneriem). Tikmēr pašlaik daudzi spekulē, ka pakāpeniski šis stāsts var pamainīsies, lai gan pagaidāms, protams, akmenī nekas dzelžaini kalts var arī nebūt.

"Pat, ja ASV ekonomikai pēc Covid-19 atveseļošanās periodā ies labi, ASV dolārs var ievērojami vājināties, jo investori meklēs augstāku ienesīgumu ārpus ASV un "izies" no savām pandēmijas drošā patvēruma pozīcijām," piebilst "Goldman" pārstāvji.

"Morgan Stanley" līdz nākamā gada beigām gaida ASV dolāra vērtības indeksa kritumu par 4%, liecina pieejamā informācija. Šīs iestādes favorīti savukārt ir Norvēģijas, Zviedrijas, Jaunzēlandes un Austrālijas valūtas, kurām, vakcīnai uzņemot apgriezienus, vajadzētu it kā klāties labāk. Uzvarētāju pulciņā pret dolāru būšot arī eiro un Krievijas rublis. "Morgan Stanley" lēš, ka eiro cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1,25 ASV dolāru atzīmes.

Vai patiešām

Ir gan arī finanšu procesu vērotāji, kas vērš uzmanību uz to, ka šobrīd tirgus dalībnieki visas labās ziņas un turklāt, iespējams, ar pamatīgu uzviju ir jau ierēķinājuši, bet sliktās ziņas lielā mērā tiek laistas gar ausi. Par šādu situāciju, iespējams, liecina kaut vai tas, ka jaunu rekordu sasniegšanas stadijā jau kādu laiku ir ASV akcijas. Tādējādi ir arī brīdinājumi, ka jebkādu prognožu izteikšana uz joprojām pamatā ļoti biežās miglas fona ir visai trausla padarīšana.

Lai gan vairākums it kā mēģina paredzēt ASV dolāra cenas samazināšanos, pārliecību par šo tendenci tāpat diez vai varētu saukt par ļoti spēcīgu. Pamatā tiek teikts, ka dolāra savārgumam kaut kad vajadzētu notikt, lai gan šo prognozi piesiet kādām konkrētam termiņam grib vien retais.

Vidējā, piemēram, eiro/ ASV dolāra prognoze nav diez ko izteiksmīga. "Boomberg" apkopotā valūtu analītiķu mediānā prognoze paredz, ka eiro cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1,21 ASV dolāru atzīmes. Tas būtu vien aptuveni par 2,1% vairāk nekā eiro cena ASV dolāros ir tagad.

Daudzu prognožu izteicēju piesardzība ir saprotama. Pēdējos gados daudz runāts par to pašu ASV dolāra vājumu, kas kā nav nācis tā arī nav nācis (ja neskaita šā gada pavasari un vasaru). Drošāk valūtu vērtības ir paredzēt tuvu esošajai, lai nesanāktu tā, ka izteiktā aplēse ir pilnīgi greizā virzienā.

Iepriekšējo reizi ilgstoša ASV dolāra vājināšanās bija vērojama no 2001. gada līdz globālajai finanšu krīzei. Šajā periodā eiro cena no 84 ASV dolāra centiem pieauga teju līdz 1,60 ASV dolāru atzīmei. Šajā laikā investori aktīvi meklēja ieguldījumus kādās aizjūru zemēs, kas solīja dāsnāku peļņu. Attiecīgi notiekošajai ballītei stopkrānu norāva 2008. gada finanšu pārmērību burbuļa plīšana.

CB faktors

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), lai dzēstu pandēmijas ugunsgrēkus, gan ievērojami cirpusi procentu likmes, gan nodarbojusies ar likviditātes drukāšanu. Tam it kā vajadzētu spēlēt par labu vājākam ASV dolāram. Tiesa gan, līdzīgus pasākumus – vai pat, salīdzinot ar ekonomikām, apjomīgākus - veikuši arī daudzi citi. Katrā ziņā, ja dolārs patiešām būs vājāks, tad var spekulēt, ka efektīvāka savas politikas īstenošanā būs tieši FRS. Jau ziņots – tam, ka valstu centrālās bankas nosaka arvien zemākas procentlikmes un nodarbojas ar likviditātes drukāšanu, parasti komplektā nāk vājāka vietējā valūta. Dažkārt dzirdami viedokļi, ka tas ir daļa no mūsdienīgas un netradicionālas konkurējošas valūtu devalvācijas. Proti, notiek sacensība, kurš likmju ziņā "noies zemāk" vai vismaz nāks klajā ar vispārliecinošāko ekonomikas sildīšanas retoriku. Būtībā daudzas valstis šādā veidā jau ir kādu laiku iesaistījušās tirdzniecības cīņā. Ekonomikas izaugsme un inflācija daudzviet ir deficīts, un šādos laikos jādomā, kā to reanimēt. Šāda reanimēšana, ja nepieciešams, var notikt uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – ja viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī papildu monetāro stimulu eksperimentu vai vēl zemāku likmju izteiksmē.

Karalis ASV dolārs

ASV dolārs pasaulē joprojām ir dominējošā valūta. Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka aptuveni puse no visiem pārobežu aizdevumiem un starptautiskajiem kredītiem ir tieši ASV dolāros. Tāpat aptuveni 85% no visiem ārvalstu valūtu maiņas darījumiem notiek tieši pret ASV dolāru. Izvērtējot pasaules valūtu rezervju datus, redzams, ka arī šajā frontē turpina dominēt ASV dolārs. 61% no pasaules centrālo banku kaut kur ieguldītajām rezervēm bijušas nominētas ASV dolāros. ASV dolāros notiek arī vairāk nekā puse no starptautiskās tirdzniecības. Spriedumi ir daudz un dažādi, bet pagaidām karalis joprojām ir ASV dolārs. Tikpat likvīda un nosacīti droša alternatīva tam vienkārši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar quattro pār inflāciju

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tribults neplīst?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas, ka ASV prezidents Donalds Tramps saķēris Covid-19 vīrusu, pasaulē izplatījušas ar kūlas ugunsgrēka cienīgu ātrumu. Attiecīgi šādu realitāti mēģina “iecenot” arī finanšu tirgus dalībnieki.

Sākotnējā reakcija uz šādiem jaunumiem finanšu tirgū bijusi pesimistiska – vadošo Eiropas akciju cenu raksturojošo indeksu vērtība mēreni planē zemāk. Iespējams, negatīvā teritorijā varētu atvērties arī ASV šis tirgus.Līdz ar šādu Trampa jauno kondīciju var spekulēt, ka viņam atliks mazāk laika tam, lai viņš varētu pārliecināt tieši par sevi novembra sākumā nobalsot tos vēlētājus, kas īsti vēl nav izšķīrušies, kam atdot savu vērtējumu.

Rezultātā straujāk zemāk planē kalnrūpniecības, enerģijas nozares un banku akciju vērtības.

Kopumā jau kādu laiku pieņēmums ir, ka ASV Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nebūs diez ko pateicīga Volstrītai. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem, piemēram, tām pašām finanšu iestādēm. Kopumā gan tas, ka šī Trampa saslimšana novedīs pie mazākām viņa pārvēlēšanas izredzēm var arī nebūt tik viennozīmīgi. Daļa ASV sabiedrības var izjust līdzjūtību. Piemēram, britu premjera Borisa Džonsona popularitāte pēc viņa “Covidgadījuma” palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālais ikgadējais pasākums - ASV dolāra gāšanas no troņa apspriešana. Tas, visticamāk, nenotiks vēl ilgi.

Līdz ar pasaules aktīvo dalīšanos ģeopolitiskajos blokos daudz tiek aprunāta līdz šim ierastās globālās kārtības maiņa. Savs skatījums uz vēlamo pasaules kārtību ir Ķīnai. Tāpat to klaji izaicinājusi Krievija, kas pagājušogad iebruka Ukrainā. Rietumvalstis uz šādu Krievijas agresiju reaģējušas ar vairākām sankciju kārtām. Tāpat ASV, šķiet, visai aktīvi domā, kā reaģēt uz Ķīnas ambīciju jautājumu, kur redzami mēģinājumi norobežoties no šīs valsts.

Vēl nupat ASV Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans izteicies, ka ASV cenšas samazināt Ķīnas atkarības risku. Viņš arī lika noprast par lielo sarežģītību, kā to vispār iespējams izdarīt bez būtiska kaitējuma uzņēmumiem un investoriem. Savukārt Bridgewater Associates dibinātājs Rejs Dalio pat izteicies, ka ASV un Ķīna atrodas uz kara sliekšņa. Vēl arī Starptautiskais Valūtas fonds brīdinājis, ka gadījumā, ja ASV un Ķīnas attiecības turpinās pasliktināties, tirdzniecības fragmentācija, ja valstis būs spiestas izvēlēties kādu pusi, ilgtermiņā globālo ekonomisko aktivitāti apcirps par 7

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin cena ir noslīdējusi zem $30,000 atzīmes, tikmēr jaunā kriptovalūta BTC20 nedaudz vairāk nekā 24 stundu laikā ir piesaistījusi $342,000.

Tā dēvētā "Ethereum Bitcoin" BTC20, kas savā iepriekšpārdošanā tiecas sasniegt 3 miljonu ASV dolāru "soft cap" mērķi, šķietami ir gatava milzu kāpumam, kas visticamāk, aizēnos pašreizējo Bitcoin kursu.

Daudzi aizdomājas, cik daudz varēja nopelnīt, ja Bitcoin būtu iegādājušies 2011. gadā, kad tās vērtība bija 1 dolārs. BTC20 jaunajiem investoriem sniedz tieši šādu iespēju.

Jaunā kriptovalūta BTC20 ir pagriezusi Bitcoin kursu atpakaļ uz 2011. gadu, kas nozīmē, ka jūs varat iegādāties monētu par 1 ASV dolāru.

BTC20 pieaugums varētu svārstīties no 81,000% līdz 3,000,000%

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

Jānis Šķupelis, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas augstu kāpj, tas zemu mēdz arī krist. Šogad, stiprinoties pieņēmumiem par augstu inflāciju, centrālo banku stimulu atbalsta zudumu, zemāku ekonomikas pieaugumu un pat varbūtēju recesiju, uz pasaules finanšu tirgu skatuves milzu apmēros sadeg nauda.

Piemēram, Bloomberg eksperti sarēķinājuši, ka pasaules akciju tirgos cenu krituma iespaidā zaudēta varētu būt nauda 11 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Kopumā, sākoties problēmām, dažkārt ir redzams, kurš pirms tam dīķī peldējies kails. Saistībā ar šo nesenie notikumi rāda, ka kaut kāda veida patvērums virtuālajās valūtās drīzāk ir izrādījies kā kaut kas līdzīgs slazdam. Faktiski šādu veidojumu vērtību pēdējā laikā apņēmis īstens haoss, ko nākamajā pakāpē ielicis šādu instrumentu TerraUSD un Luna sabrukums. Ironiski, ka šo veidojumu pati to sludinātā būtība bija stabilitāte, kur TerraUSD tika it kā sasaistīta ar ASV dolāra vērtību.

Faktiski viena TerraUSD galvenais uzdevums bija maksāt tikpat, cik viens ASV dolārs, ko tam kopš sava 2020. gada starta lielā mērā arī līdz šim (līdz 9. maijam) bija izdevies izdarīt, šī pasākuma kapitalizācijai sasniedzot jau 18 miljardus ASV dolāru. Attiecīgi TerraUSD tika dēvēta pat par “stabilo monētu”, kas tagad faktiski ir kļuvis par joku, jo pagājušās nedēļas sākumā TerraUSD vērtība bija atkritusi līdz deviņiem ASV dolāra centiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt ASV vērtība pret citām valūtām samazinājās, apsīkstot bažām par banku sektora krīzi.

Visi galvenie ASV biržu indeksi samazinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2%.

"Tirgos šodien nav iedvesmas jaunu katalizatoru trūkuma dēļ, kuri veicinātu akciju cenu kāpumu pēc nesenās finanšu sektora turbulences," sacīja "City Index" un "Forex" analītiķis Favads Razakzada.

ASV dolāra vērtība kritās pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Šis kritums atspoguļo bažu mazināšanos par banku krīzi, kuras bija veicinājušas investīcijas tādos drošos aktīvos kā ASV dolārs, kā arī sajūtu, ka "ASV ekonomikas vājināšanās" nozīmē to, ka "Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanu," paziņoja "Convera" analītiķis Džozefs Manimbo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, investoriem ar bažām gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par nākamo procentlikmju paaugstināšanu, un ir gaidāms, ka ceturtdien procentlikmes pacels arī Anglijas Banka.

ASV un Lielbritānijas centrālo banku mērķis ir iegrožot augošo inflāciju, paceļot procentlikmes.

Arī Zviedrijas centrālā banka otrdien nolēma īstenot straujāko bāzes procentlikmes paaugstinājumu kopš inflācijas mērķa noteikšanas 1993.gadā, tādējādi cenšoties samazināt inflāciju, kuras kāpumu veicina Ukrainas kara negatīvā ietekme. Zviedrijas centrālā banka bāzes procentlikmi palielināja no 0,75% līdz 1,75%.

Akciju cenas Volstrītā pēdējās dienās ietekmē FRS pārstāvju paziņojumi pirms gaidāmā FRS lēmuma paaugstināt bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem. Ir gaidāms, ka FRS politiku noteicošā Federālā atvērtā tirgus komiteja (FOMC) paziņos savu lēmumu trešdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par recesiju radot nestabilitāti finanšu tirgos. Šo bažu dēļ britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim, un samazinājās arī naftas cenas.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vismaz 1%, noslēdzot tirdzniecības sesiju šī gada zemākajos līmeņos.

Gaidām vēl vienu paritāti  

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru...

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, atkopjoties pēc sākotnējā krituma, kas sekoja britu mārciņas vērtības sarukumam bažās par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien uz neilgu laiku sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,0350 dolārus par mārciņu. Savukārt eiro vērtība pret dolāru īslaicīgi nokritās līdz jaunam 20 gadu zemākajam līmenim - 0,9554 dolāriem par eiro.

Dienā pēc labējo partiju alianses uzvaras Itālijas parlamenta vēlēšanās procentlikmes 10 gadu valdības obligācijām sasniedza pēdējās desmitgades augstāko līmeni Francijā, Vācijā un Itālijā. Itālijas akciju tirgū tomēr bija kāpums, tirgum izvērtējot nākotnes politisko ainavu.

"Laiks rādīs, cik veiksmīga izrādīsies jaunā [Itālijas] valdība, bet zināmas politiskas stabilitātes perspektīva šodien rada neliela atvieglojuma izraisītu kāpumu" akciju tirgū, atzina tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas kritās, jo stiprs ASV dolārs radīja spiedienu uz tām, kā arī turpinājās bažas par naftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,1% līdz 29 260,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0% līdz 3655,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 802,92 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7020,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 227,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 5769,39 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,6% līdz 78,71 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,4% līdz 84,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9687 līdz 0,9611 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,0859 līdz 1,0689 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,31 līdz 144,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,29 līdz 89,87 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV piemēros sankcijas ārvalstu bankām, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā

LETA/AFP, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienotās Valstis piemēros sankcijas ārvalstu bankām, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā, piektdien paziņojušas amatpersonas.

Saskaņā ar rīkojumu, ko šodien gatavojas parakstīt ASV prezidents Džo Baidens, ASV būs tiesīgas noteikt tā dēvētās sekundārās sankcijas pret finanšu iestādēm, kas atbalsta Krievijas aizsardzības rūpniecību, paziņoja amatpersonas.

Augsta ranga amatpersona norādīja, ka Savienotās Valstis sūta finanšu iestādēm skaidru vēstījumu, ka tām ir jāizvēlas, vai turpināt pārdot nelielus preču apjomus Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam, vai arī saglabāt saistību ar ASV finanšu sistēmu. Amatpersona pauda pārliecību, ka bankas izvēlēsies ASV finanšu sistēmu, ņemot vērā, ka ASV ekonomika ir daudz lielāka un ASV dolārs tiek izmantots visā pasaulē.

Kopš kara sākuma Krievija cenšas samazināt atkarību no dolāriem, eiro un jenām un izvērst sadarbību ar Ķīnu. Ķīnas lielākās bankas ir izsniegušas Krievijai kredītus juaņās miljardiem dolāru vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot jauno gadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūta ir digitālā nauda, ko nepārvalda centrālā sistēma, piemēram, valdība. Kriptovalūtas ir veidotas uz blokķēdes tehnoloģijām un pašlaik vispopulārākās ir tādas kriptovalūtas kā Bitcoin un Ethereum.

Kriptovalūtu dažādums pieaug ar katru dienu un ir viegli apjukt plašajā izvēlē. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus kriptovalūtu projektus, kuri varētu nest ienākumus.

Šajā rakstā mēs iepazīstināsim jūs ar 5 labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā Ethereum vietā.

Saraksts ar labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā

1. Wall Street Memes - Wall Street Memes projekts, kas ir ar spēcīgu kopienas atbalstu

2. Sonik Coin - Zibenīgi augoša kriptovalūta, kas var kļūt par lielisku pasīvo ienākumu avotu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens trešdien uzdos valdības iestādēm sākt darbu pie digitālā ASV dolāra izveides, paziņojis Baltais nams.

Ņemot vērā kriptovalūtu straujo izplatību, tiks pētīti potenciālie ieguvumi un riski, apzinoties, ka jārīkojas steidzami, teikts Baltā nama paziņojumā.

Tādējādi ASV pievienosies vairāk nekā 100 valstīm, kas izvērtē iespēju sākt vai jau sākušas savu digitālo valūtu pilotprogrammas.

Taču Baltā nama amatpersonas noraida kritiku, ka Vašingtona šajā ziņā iepaliek.

"Digitālā dolāra emitēšanai varētu būt ļoti liela ietekme," sacījusi kāda amatpersona, norādot uz ASV valūtas nozīmīgo lomu globālajā ekonomikā. ASV dolārs ir pasaules lielākā rezervju valūta.

Baidena rīkojums uzdos vairākām iestādēm, tostarp Finanšu ministrijai, aplūkot dažādus jautājumus, tostarp patērētāju aizsardzību, finansiālo iekļaušanu un digitālo aktīvu izmantošanu pretlikumīgām darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Ericsson" pirmdien paziņoja, ka iegādāsies ASV mākoņtehnoloģijā balstītās saziņas pakalpojumu sniedzēju "Vonage".

6,2 miljardu ASV dolāru (5,5 miljardu eiro) vērtais darījums ir lielākais, ko pēdējos gados veikusi Zviedrijas kompānija, īstenojot stratēģiju paplašināties bezvadu tehnoloģiju tirgū un palielinot savu piedāvājumu globālajā tirgū.

"Ericsson" informēja, ka tās piedāvājumu vienbalsīgi pieņēmusi "Vonage" direktoru padome.

"Ericsson" piedāvātā cena - 21 ASV dolārs par akciju - ir par 28% augstāka nekā "Vonage" akcija maksāja piektdien biržas slēgšanas brīdī.

Darījumu plānots pabeigt 2022.gada pirmajā pusē. Tam nepieciešama "Vonage" akcionāru, kā arī regulatoru piekrišana.

Zviedrijas kompānija ir viens no pasaulē lielākajiem telekomunikāciju aprīkojuma ražotājiem, piemēram, 5G tīklu aprīkojuma sektorā konkurējot ar Ķīnas "Huawei" un Somijas "Nokia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien naftas cena pieauga, jo ASV stimulēšanas programma un Āzijas pieprasījuma atgūšanās uzlaboja investoru noskaņojumu.

Rezultātā Brent naftas cena pieauga par 22 centiem jeb 0,5% līdz 45,21 dolāram par barelu, bet ASV WTI cena pakāpās par 32 centiem jeb 0,8% līdz 42,36 dolāriem par barelu.

"Jēlnaftas cenas pieaugumu veicina signāli par tālākiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem," norāda "ANZ" eksperti.

Tāpat naftas cenai palīdz vājāks ASV dolārs, norāda "Energy Aspects" analītiķe Virendra Čauhana.

Svētdien "Saudi Aramco" vadītājs Amins Nassers sacīja, ka paredz naftas pieprasījuma pieaugumu, ņemot vērā, ka Āzijas ekonomikas pamazām sāk atgūties.

Tiesa gan, līdzšinējie dati par pēdējā laika pieprasījumu nav pozitīvi - ASV pasažieru aviosatiksme jūnijā saruka par 80%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru panikas dēļ kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pirmdien krities līdz zemākajam līmenim pēdējo 18 mēnešu laikā, noslīdot zem 23 000 ASV dolāru.

Investoriem cenšoties atbrīvoties no riskantajiem aktīviem, pasaules slavenākās kriptovalūtas kurss sācis strauju kritumu tikai septiņus mēnešus pēc tam, kad bija sasniedzis rekordaugstu līmeni.

Paniku vairojis apstāklis, ka kriptoaizņēmumu platforma "Celsius Network" uz laiku apturējusi izmaksas, to pamatojot ar tirgus nestabilitāti.

"Bitcoin" kursa kritums paātrinājās, kad par izmaksu apturēšanu paziņoja arī viena no lielākajām kriptovalūtas biržām "Binance", kas gan ieteikusi izmantot citas platformas.

Pasaules biržās akciju kursi piedzīvo strauju kritumu kopš piektdienas, kad parādījās dati par ASV inflācijas pieaugumu, sasniedziet augstāko līmeni pēdējo četru desmitgažu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas kanclers noraida Krievijas prasību par gāzi maksāt rubļos

LETA--UKRINFORM, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir noraidījis Krievijas prasību maksāt par Krievijas gāzi rubļos un uzsvēris, ka vairums līgumu paredz samaksu eiro vai ASV dolāros.

Šolcs to paziņoja žurnālistiem pēc Lielā septiņnieka (G7) samita Briselē, vēsta izdevums "Politico".

"Mēs pētījām šo jautājumu (..) Nupat noskaidrojām, ka ir fiksēti kontrakti, kuros ir norādīta valūta, kādā tiek veikti maksājumi. Un lielākoties tur ir norādīts eiro vai ASV dolārs," atzīmēja kanclers.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Viņš arī uzsvēra, ka G7 vienojās "saglabāt sankcijas [pret Krieviju] tik lielā mērā, cik tas nepieciešams, un sekot to efektivitātei". "Mēs reaģēsim ar tālākām sankcijām, ja tas būs nepieciešams," piebilda Šolcs.

Polijas valsts enerģētikas kompānija "PGNiG" ceturtdien paziņoja, ka nemaksās par Krievijas gāzi rubļos. PGNiG vadītājs Pavels Majevskis paskaidroja, ka līgumā ar "Gazprom" ir paredzēti maksāšanas līdzekļi, un tas neparedz, ka "viena puse to var mainīt pēc savas iegribas".

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu 

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos...

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos. Lēmums saistīts ar starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas Krievijai saistībā ar tās mēnesi ilgušo iebrukumu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāra vērtība augustā sarukusi par 1,2%, un izskatās, ka šis būs sliktākais augusts ASV valūtai pēdējo piecu gadu laikā, raksta "Reuters".

Tāpat dolāra vērtība samazinājusies jau četrus mēnešus pēc kārtas, un tas ir sliktākais rādītājs kopš 2017.gada vasaras.

Dolāram papildu spiedienu radīja pagājušajā nedēļā izskanējušie Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela paziņojumi par centrālās bankas stratēģijas izmaiņām, jo investori uzskata, ka šie izteikumi nozīmē, ka procentu likmes turpinās palikt zemā līmenī ilgāku laika periodu.

Eksperti uzskata, ka dolāra vērtība tuvāko gadu laikā turpinās samazināties. "Nākamo piecu gadu laikā dolārs pret galveno valūtu grozu varētu samazināties par 15-20%," "Financial Times" prognozē "State Street Global Advisors" vecākais portfeļu pārvaldnieks Ārons Hērds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, salīdzinot ar situāciju citviet Eiropā, pēdējo 10 gadu laikā reģistrēts rekordliels nekustamā īpašuma un mājokļu īres cenu kāpums, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija.

Kā liecina jaunākie “Eurostat” publiskotie dati, īres cenas Eiropā pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas vidēji par 14,5%, bet nekustamā īpašuma pārdošanas cenas par 26,8%, Baltijas valstīm cenu kāpuma tabulās ieņemot pirmās vietas. Latvijā mājokļa pārdošanas un īres cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas attiecīgi par 83,6% un 35%.

Analizējot “Eurostat” datus laika periodā no 2010. līdz 2020.gada 3.ceturksnim, vislielākais nekustamā īpašuma cenu kāpums fiksēts Igaunijā, kur cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas par 105,1%, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū. Tāpat liels mājokļu cenu kāpums fiksēts Ungārijā (+ 92,2%), Luksemburgā (+ 90,5%), Latvijā (+ 83,6%) un Austrijā (+ 81,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums 2022: cerīgs skatījums nākotnē un ilgtspējīgas investīcijas

Db.lv, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas realizācijas pieauguma temps, ņemot vērā augošās pārtikas un degvielas cenas, sabremzēsies, atzīmēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa pauda, ka kopējie realizācijas dati par pirmo ceturksni rāda realizācijas pieaugumu par 8,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Taču pie pieaugošām pārtikas un degvielas cenām realizācijas pieauguma temps sabremzēsies, ko varēja novērot jau aprīlī un maijā.

Ligere skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanās par daļēju Krievijas naftas embargo likumsakarīgi veicina naftas cenu pieaugumu pasaulē, tostarp arī Eiropā.

"Krievijas nafta, kas Eiropā iepriekšējā gadā veidoja apmēram 30%, jāaizvieto ar naftu no citām pasaules valstīm, līdz ar to mainās pieprasījuma tirgus ģeogrāfiskā struktūra," pauda asociācijas izpilddirektore, piebilstot, ka 1.jūnijā jēlnaftas cena "Brent" biržā bija 113 ASV dolāri par barelu, bet 5.jūnijā - jau 121 dolārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru