Tirdzniecība un pakalpojumi

Valkas pašvaldība: «Alkohola tūrisms» nes labumu arī citiem pierobežu pilsētu uzņēmējiem

LETA, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Pateicoties «alkohola tūrismam», ir jūtams atbalsts pierobežas pilsētu tūrisma industrijai - viesi no Igaunijas un Somijas bieži vien tur nakšņo, apmeklē tūrisma objektus un iegādājas suvenīrus, stāstīja Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča.

Taujāta, kā biežie kaimiņvalsts viesi ietekmē pašvaldības ekonomiku, Valkas novada pārstāve stāstīja, - lai gan padziļināti šo jautājumu pašvaldība nav analizējusi, noteikti esot jūtams atbalsts vietējai tūrisma industrijai. Valkā atvēries jauns hostelis Piiri Hostel, kas gan piederot igauņu uzņēmējam un esot saistīts ar vienu no alkohola tirdzniecības vietām.

Salacgrīvas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Tiesnese savukārt nozīmīgu citu ekonomisko labumu no «alkohola tūrisma» pagaidām nesaskata. Saistībā ar jauno autobusa maršrutu, kas kursēs uz Ainažu Alko1000 veikalu, tiek liktas cerības uz to, ka no jauna piesaistītie veikala klienti izvēlēsies arī apmeklēt Ainažus kā tūrisma objektu, tādējādi atbalstot vietējos tūrisma industrijas pārstāvjus.

Jau vēstīts, ka sestdien no Tallinas ostas D termināļa sāks kursēt autobuss uz alkohola tirdzniecības veikala Alko1000 filiālēm Valkā un Ainažos. Autobusa biļetes cena ir 45 un 55 eiro.

Ideja par autobusa reisu uz Alko1000 veikaliem piederot pārvadājumu kompānijai Raihan Group, aģentūrai LETA stāstīja Alko1000 pārstāvis Mēliss Reiljans. Lai gan jaunā autobusa maršruta vienīgā pietura ir tās galamērķis, attiecīgi Alko1000 veikals Ainažos vai Valkā, projekta mērķis neesot attīstīt alkohola tūrismu, bet piesaistīt skandināvu tūristus Igaunijas dienvidu daļai. Reiljans apgalvo, ka nākotnē esot plānots maršrutā ieviest arī pieturas Igaunijas tūrisma punktos.

Pateicoties veikala apmeklētājiem no Igaunijas, Somijas un citām Skandināvijas valstīm, alkohola tirdzniecības uzņēmumam klājoties labi, piemēram, nesen Valkas veikala filiālē paplašinātas telpas par 300 kvadrātmetriem.

Ideja par autobusa maršrutu uz pierobežas pilsētu alkohola tirdzniecības vietām gan neesot nekas jauns, apgalvoja veikala AlkoShop Valkā vadītājs Aivo Vārs. Uz Vāra vadīto veikalu periodiski tiek organizēti bezmaksas autobusa braucieni gan no Tallinas, gan Tartu. Šāda mārketinga stratēģija nozarē neesot nekas neparasts.

Vārs skaidroja, ka alkohola tūrisms rada labumu arī vietējiem uzņēmējiem, jo cilvēki, kas brauc iegādāties alkoholu, bieži vien braucienu izmanto arī, piemēram, dažādu tūrisma vietu apskatei, dodas paēst vietējās ēstuvēs. Arī Latvijas valsts esot ieguvēja, tādēļ viņš cer, ka tuvākajā laikā nodokļu politika netiks mainīta. Tādējādi «alkohola tūrisms'» tiktu nevis iznīcināts, bet gan pārceltos uz Lietuvu, kur, visticamāk, turpmāk alkoholu dotos iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji.

Runājot par ārvalstu viesiem, kas Latvijā ieradīsies ar jaunā autobusa maršruta palīdzību, Vārs gan ir skeptisks, stāstot, ka stunda, kas braucējiem būs dota galamērķī, nav pietiekami ilgs laiks, lai viņiem būtu iespēja apskatīt ko citu kā tikai attiecīgo alkohola veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pēc alkohola uz Igauniju brauc vien 10-13% Somijas tūristu

LETA, 02.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādāties tikai alkoholiskos dzērienus uz Igauniju brauc vien 10-13% no Somijas tūristiem, kas ierodas Igaunijā, paziņojis Somijas Veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma institūta eksperts Esa Esterbergs.

Ja paskatās, kādēļ somi brauc uz Igauniju, tad ir redzams, ka tikai maza to daļa - 10-13% - pērk tikai alkoholu. Lielākā daļa brauc uz Igauniju pavisam cita iemesla dēļ. 50% Somijas tūristu, kas atgriežas no Igaunijas, vispār atbrauc bez alkohola, Esterbergs uzsvēra intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš piebilda, ka vieglos alkoholiskos dzērienus somiem Igaunijā nav jēgas pirkt, jo cenas atšķirības izlīdzinās, un saistībā ar akcīzes nodokļu celšanu starpība paliks arvien mazāka.

Vienlaikus Esterbergs norādīja, ka pat neliela cenas atšķirība nozīmē, ka kaut nelielā mērā "alkohola tūrisms" saglabāsies. Kā piemēru viņš minēja to, ka arī no Stokholmas Somijas prāmju pasažieri atgriežas ar iegādātu alkoholu, lai gan cenas atšķirība ir pavisam neliela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada augustā izskanēja ziņa, ka Grenctāles kultūras nams pārtaps par alkohola tirgotavu, taču tas arvien pilda savu līdzšinējo funkciju. Alkohola tirgotavu plānots būvēt netālu no Grenctāles robežkontroles punkta.

Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka bijusi investora interese Grenctāles kultūras namā izveidot alkohola tirgotavu, bet tika izskatītas vairākas iespējas. Šobrīd Grenctāles kultūras nams joprojām pilda savu līdzšinējo funkciju un tajā aktīvi darbojas amatierkolektīvi, nodibināta arī biedrība, kas rūpējas par kultūras dzīvi Grenctālē.

Alkohola tirgotavu tagad plānots būvēt uz privātas zemes netālu no Grenctāles robežkontroles punkta. Pēc I. Ruhockas stāstītā, veikala īpašnieks būs SIA «Aldar Latvia», kuram jau pieder veikali Valkā un Ainažos. Tāpat viņa pastāstīja, ka tas nebūs tikai alkohola veikals, bet atpūtas komplekss ar ēdināšanas pakalpojumiem un pat klubu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Alkohola tūrisma uz Latviju nodarītais kaitējums Igaunijas budžetam lielāks, nekā prognozēts

LETA, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka tā dēvētais alkohola tūrisms uz Latviju Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija, raksta avīze «Postimees».

Pārvaldes dati liecina, ka alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi 2017.gadā bijuši 227 miljoni eiro - par 33 miljoniem eiro mazāk, nekā cerēts, un par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš, kad akcīzes nodokļa likmes bija krietni zemākas.

Finanšu ministrija pagājušajā vasarā izteica prognozes, ka igauņu braucieni uz Latviju pēc stiprajiem dzērieniem un alus radīs budžetā aptuveni 20 miljonu eiro «caurumu».

Zaudējumiem var pieskaitīt arī negūtos ieņēmumus no degvielas akcīzes nodokļa, jo izrādījies, ka autovadītāji, īpaši kravas transporta šoferi, degvielu cenšas uzpildīt Latvijā. Pārvalde aplēsusi, ka degvielas pirkšana ārpus Igaunijas līdz pagājušā gada beigām pieaugusi par 40 miljoniem litru. Tas nozīmē, ka no degvielas akcīzes nodokļa Igaunija nav guvusi aptuveni 20 miljonus eiro, tātad kopumā budžetam gājuši secen apmēram 50 miljoni, raksta avīze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas zemo cenu alkohola veikalu tīkls «Alko1000», kas pašlaik darbojas vairākās vietās Latvijā pie Igaunijas robežas, kā arī Igaunijas dienvidos, šogad plāno atvērt veikalus Rīgā un Tallinā, ziņo laikraksts «Postimees».

Veikalu Rīgā iecerēts atvērt, jo alkohola un pārtikas cenas Latvijas galvaspilsētā ir augstas, savukārt «Alko1000» stratēģijas pamatā ir noliktavas tipa veikali ar zemām cenām, norāda laikraksts, atsaucoties uz «Alko1000» dibinātāju Einaru Visnapū.

Pirmais «Alko1000» veikals tika atvērts 2017.gadā Tartu.

LASI ARĪ:

FOTO: Db.lv pārliecinās - alkohola tūrisms turpina zelt

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Lielbritānijā lielākais mazumtirgotājs atver konkurentu Lidl

Lelde Petrāne, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības kompānija Tesco Lielbritānijā atvērusi savus pirmos mazcenu veikalus Jack's, kas piesaistījuši lielu pircēju interesi, vēsta ārvalstu mediji.

Lielbritānijas lielākā mazumtirdzniecības kompānija tādējādi pastiprina konkurences cīņu ar vācu zīmoliem Aldi un Lidl.

Veikalu atvēršanu rindās gaidījis liels skaits pircēju, kuri atzinuši, ka varētu mainīt savus līdzšinējos iepirkšanās paradumus par labu šim zīmolam. «Cenas, viss ir atkarīgs no cenām un produktu kvalitātes,» uzsvērusi viena no interesentēm.

Veikaliem dots nosaukums par godu Tesco dibinātājam Džekam Kohenam (Jack Cohen). Nākamā gada laikā plānots atvērt aptuveni 15 šī zīmola veikalus.

Dž. Kohens Tesco dibināja 1919. gadā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Merks par vairāk nekā 42 miljoniem eiro Rīgā būvēs Lidl loģistikas centru

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču eksportam grūti laiki, tekošajā kontā saglabājas deficīts

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka tā dēvētais alkohola tūrisms uz Latviju Igaunijas budžetam pagājušajā gadā izmaksājis apmēram trīsdesmit miljonus eiro negūtā alkohola akcīzes nodokļa dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ārējās tirdzniecības zemākais punkts jau aiz muguras?

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Valkas mērs: Igaunija slēpj īstos «alkotūrisma» izraisītos zaudējumus

Dienas Bizness, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Viņi vienkārši publiski to negrib un nespēj atzīt.»

«Īstenībā tas cipars ir daudz, daudz lielāks. Viņi vienkārši publiski to negrib un nespēj atzīt. Iespējams, ka par akcīzi arī ir 30, bet jārēķina klāt arī tas, ka katrs igaunis vai soms, kas atbrauc pie mums, samaksā arī PVN, pielej pilnu bāku ar degvielu. Tas ir minimums vismaz kādi 100 miljoni eiro,» Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis klāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot ziņu par to, ka alkohola tūrisms Igaunijai radījis nodokļu ieņēmumu zaudējumus 30 miljonu eiro apmērā.

Vents Armands Krauklis gan brīdināja, ka pašreizējā akcīzes nodokļa sistēma būtu jāpārskata, jo viss neiet pēc plāna. «Šogad akcīze vairs nemaz tik labi nepildās pēc plāna. Mums ir pieņemta trepe, kā mēs pa gadiem celsim akcīzi. Ja mēs savu trepi nereducēsim, mēs iekasēsim mazāk, nekā esam ieplānojuši. Tur strādā nevis četrgadnieku matemātika, bet gan ir jāņem vērā tas konteksts,» uzsvēra Valkas mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akcīzes nodokļa palielināšana sekmēs degvielas «tūrismu» uz Lietuvu

Arnis Andrianovs - «Virši» pārdošanas daļas vadītājs, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī palielinot akcīzes nodokli degvielai, var šķist, ka valsts budžetā būs papildu ieņēmumi, būtu nopietnāk jāvērtē, kā degvielas cenas palielināšana uz nodokļu rēķina ietekmēs izmaksu palielināšanos dažādos uzņēmējdarbības sektoros un kā tas ietekmēs valsts konkurētspēju starptautiskā līmenī.

Esošais projekts par akcīzes likmju pieaugumu paredz, ka benzīna cena no 2020. gada nodokļa ietekmē palielinātos par 3,3 centiem, dīzeļdegvielas cena par 4,2 centiem, bet degvielas cena, kura paredzēta lauksaimniecības transportam, par 0,6 centiem litrā. Auto gāzes cena palielinātos par 4,1 centiem kilogramā.

Pēc «Virši» aprēķiniem tas nozīmē, ka gadā privātpersonas un juridiskās personas, kas ikdienā iegādājas benzīnu, papildu valsts budžetā iemaksās 7 miljonus eiro. Dīzeļdegviela veido 73% no kopējā tirgus apjoma jeb nedaudz vairāk kā vienu miljardu litrus, tāpēc akcīzes nodokļa palielināšana iedzīvotājiem un komerctransportam tādā pašā laika periodā izmaksās papildu 45 miljonus eiro. Lauksaimnieki uz nodokļa rēķina valsts budžetā papildus iemaksās apmēram 1 miljonu eiro gadā, savukārt par auto gāzi valsts budžets var rēķināties ar papildu 2 miljoniem eiro ieņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: No kokapstrādes līdz vīna darīšanai Līgatnē

Kristīne Stepiņa, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima jau rīt plāno lemt par akcīzes samazināšanu stiprajam alkoholam

LETA, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima jau rīt, 20.jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darba kārtībā.

Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. «Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi,» teica Bondars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Austrumviru apriņķa Līmalas ciemā par 580 tūkstošiem eiro tiks būvēts jūrniecības tematikai veltīts muzejs un bibliotēka, kurā tiks aplūkota plašā alkohola kontrabanda starp Igauniju un Somiju 1920.-1940.gadā.

«Jaunais muzejs būs veltīts alkohola kontrabandai tieši no piekrastes iedzīvotāju viedokļa, jo šo tematu var aplūkot divējādi. Piemēram, profesors Raimo Pullats savā grāmatā Viinameri (Degvīna jūra) šo stāstu aplūkoja no valsts un varasiestāžu viedokļa,» ziņu aģentūrai BNS sacīja muzeju pārvaldošās kompānijas Trogar valdes loceklis Hanness Pritss.

«Atbilstoši senām piekrastes normām, alkohola kontrabandai ir ļoti vienkārša loģika - viss, ko sniedz jūra, ir likumīga peļņa. Zivis, kuģu vraki vai kontrabandas alkohols vai citas preces, jo piekrastē vienmēr ir notikusi kontrabanda. Vienkārši noteiktos periodos tā bijusi aktīvāka, bet citos periodos - mazāk izteikta -, un parasti tas saistīts ar ne tiem saprātīgākajiem valsts lēmumiem,» klāstīja Pritss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īrijā uz grādīgo dzērienu iepakojuma būs jābrīdina, ka alkohols var izraisīt vēzi

LETA, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijā uz alkoholisko dzērienu iepakojuma būs būs jāatrodas brīdinājumam, ka alkohols izraisa vēzi, paredz Īrijas parlamenta augšpalātas trešdien pieņemtais likums.

Tas arī noteic minimālo cenu dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem un ierobežo to reklamēšanu, tostarp aizliedz alkohola reklāmas parkos, autobusu pieturās un dzelzceļa stacijās.

Uz grādīgo dzērienu iepakojuma būs arī jānorāda, cik dzērienā ir kaloriju.

Likumprojekts Īrijas parlamentā tika iesniegts pirms trim gadiem, taču sastapās ar spēcīgu dzērienu ražotāju lobija pretestību. Parlamenta apakšpalāta to pieņēma pagājušajā nedēļā.

«Alkohols kaitē mūsu veselībai, tas nodara postu mūsu sabiedrībai, ģimenēm, un šajā likumā paredzēto pasākumu uzdevums ir to mainīt,» pēc likuma pieņemšanas izplatītajā paziņojumā uzsvēris Īrijas veselības ministrs Saimons Hariss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neatrodam sakarību starp lielāku alkohola akcīzi un mazāku reālo patēriņu Latvijā

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO,VIDEO: Kā notiek kontrabandas alkohola iznīcināšana?

Monta Glumane, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontrabandas alkohola iznīcināšanu jau vairākus gadus Rīgā, Piedrujas ielā veic Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki.

Aģentūras teritorijā konfiscētais alkohols tiek uzglabātas līdz brīdim, kad tiek dots rīkojums to iznīcināt.

2016.gadā Valsts policija (VP) konfiscēja 99 739,23 litrus nelegālā alkohola, 2017. gadā - 107 163,57 litrus, 2018. gadā - 83 003,66 litrus, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 15 101,37 litrus.

Nelegālā alkohola atsavināšanu veic arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017. gadā Muitas pārvalde atsavinājusi 5809 litrus kontrabandas alkohola, bet 2018. gadā - 91 526 litrus. Tādējādi kontrabandas alkohola apjoms pieaudzis 16 reizes.

Db.lv bija iespēja vērot, kā tiek iznīcināts kontrabandas alkohols. Saskaņā ar likumu, dienā ļauts iznīcināt 500 litrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperte par alkohola reklāmām: Aizliegt nedrīkst rādīt!

Biznesa augstskolas Turība studiju programmas «Mārketings un tirdzniecības vadība» direktore, mārketinga eksperte Iveta Liniņa, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pirmā atbilde, kas nāk prātā daudziem, ir: «Ak, Dievs, protams, nē!»–, tomēr tas ir miljons dolāru vērts jautājums

Katrā valstī, katrā nozarē un katrā uzņēmumā ir savas alkohola lietošanas tradīcijas. Turklāt tās ir mainījušās līdzi laikam. Piemēram, ASV pagājušā gadsimta 70. un 80. gados birojos, īpaši radošajās aģentūrās un žurnālu redakcijās, alkohola lietošana darba vietā, tāpat kā smēķēšana pie darba galda, bija izplatīta. Būsim godīgi, pirms pāris desmitgadēm dzeršana darbā bija bieža parādība arī Latvijas radošajās un ne tik radošajās aprindās. Mūsdienās tas ir sastopams krietni retāk.

Alkoholisko dzērienu eksperts Jānis Kaļķis uzsver, ka mūsdienās Latvijā pret alkohola lietošanu darba vietā, pat sarunās ar biznesa partneriem, attieksme ir ļoti rezervēta. Vairāki aptaujātie lielo uzņēmumu vadītāji noliedza, ka viņiem kabinetos būtu apslēpts bārs ar alkoholiskajiem dzērieniem. Parastā dominējošā atbilde bija: sarunās ar lielajiem klientiem vai biznesa partneriem alkohols tiek lietots, izejot pusdienās vai vakariņās, taču ne kabinetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors: Igauņu mērķis ir iznīcināt pierobežu

Monta Glumane, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

Komentāri

Pievienot komentāru