Ražošana

Valpro īpašniekiem pievienojies Paradox Holdings

Žanete Hāka, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Iekārtu ražotāja SIA Valpro dalībnieku sarakstā veiktas izmaiņas, liecina Lursoft dati.

Valpro kapitāldaļu turētājiem pievienojusies 2004. gadā dibinātā SIA Paradox Holdings, kurai tagad pieder 44,99% uzņēmuma. Jāatzīmē, ka Paradox Holding līdzīpašniece ir Inga Rungaine, kura bija arī Valpro līdzīpašniece līdz 2. februārim. Lursoft dati rāda, ka atlikušās Valpro kapitāldaļas savā starpā dala Aivars Flemings un Māra Gaveika-Lielcepure.

Aizvadītajā gadā Valpro neto apgrozījums bija 11,719 miljoni eiro, savukārt peļņa sasniedza 1,03 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas. 2014. gadā ražošanas uzņēmums ar darbavietām nodrošināja 283 darbiniekus, norāda Lursoft rīcībā esošie dati.

Jānorāda, ka Valpro ir vairāku uzņēmumu līdzīpašnieks, tostarp arī SIA Valtech un SIA Valpro Tehnoloģijas Valpro ir vienīgais kapitāldaļu turētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāla kannu un ugunsdzēsības aparātu korpusu ražotāja SIA «Valpro» apgrozījums un tīrā peļņa aizvadītāja finanšu gadā no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim samazinājušies, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums pēdējā finanšu gadā strādājis ar 13,980 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 5% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 998 tūkstoši eiro, kas bija par 14,7% mazāk nekā 2015./2016. finanšu gadā.

Uzņēmums norāda, ka pagājušajā gadā tā darbību ietekmēja Eiropas Komisijas ieviestās antidempinga nodevas metālam, kā rezultātā strauji un būtiskā apjomā pieauga materiālu izmaksas. SIA «Valpro» sabalansēja izdevumu pieaugumu, saglabāja pārdošanas apjomus, produkcijas sortimentu un guva peļņu.

SIA «Valpro» pērn turpinājis iesākto jaunu klientu piesaistē un produktu sortimenta paplašināšanā, kā arī tehnoloģisko uzlabojumu izmaiņu realizācijā, ražošanas un loģistikas procesu optimizācijā un pilnveidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valpro būtisks pieaugums metāla kannu ražošanā

LETA, 29.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmuma SIA "Valpro" apgrozījums šajā finanšu gadā, kas noslēgsies 1.oktobrī, varētu būt pieaudzis par 30% salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu sakarā ar būtisku izmaksu kāpumu un gala produkcijas cenu pieaugumu, sacīja "Valpro" valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings.

Viņš norādīja, ka atsevišķos uzņēmuma ražošanas virzienos bija kritums, bet būtisks pieaugums novērots metāla kannu ražošanā, jo Covid-19 laiks un tagad notiekošais karš Ukrainā arvien vairāk cilvēkiem liek veidot krājumus. Arī noliktavās priekšroku sāk dot nevis plastmasas, bet metāla kannām.

Finanšu gadā noteikti būs gūta arī peļņa, bet pagaidām nevar pateikt, cik liela tā būs, sacīja Flemings.

Uzņēmuma vadītājs skaidroja, ka, pēc lielā šoka pavasarī, kad metālu piegāžu sākotnējās ķēdes no "Severstaļ" pārtrūka, uzņēmums divos mēnešos spēja situāciju stabilizēt, atrodot jaunus piegādātājus no Eiropas. Tāpat piegādēs "Valpro" lūkojas arī uz Turciju un Indiju. Šobrīd arī uzņēmuma materiālu krājumi ir nodrošināti, lai ražotu ar pilnu jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Valpro eksportu uz Grieķiju turpmāk veiks vien pēc priekšapmaksas veikšanas

LETA, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsdzēsības aparātu un to korpusu ražošanas uzņēmums SIA Valpro turpmāk Grieķijas sadarbības partneru uzņēmumiem preci piegādās vien pēc priekšapmaksas veikšanas pilnā apmērā, stāsta Valpro pārstāve Krista Mierkalne.

Viņa norāda, ka šādu lēmumu uzņēmuma vadība pieņēma pagājušajā nedēļā. «Līdz ar to šī sadarbība neraisa ne mazākos riskus, proti, prece tiek izsniegta tikai tad, kad apmaksa jau ir veikta.»

Uzņēmums Valpro uz Grieķiju eksportē noteiktus ugunsdzēsības aparātu korpusu veidus, nevis pašus aparātus. Valpro eksports uz Grieķiju veido vien 0,5% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma. Tāpēc, piemēram, Grieķijas izstāšanās no eirozonas uzņēmumam radītu ļoti minimālus zaudējumus, atzīst uzņēmuma pārstāve.

«Ceram, ka sadarbība turpināsies veiksmīgi. Taču tas lielā mērā būs atkarīgs no šo uzņēmumu turpmākās maksātspējas. Mūsu Grieķijas klienti ir eksportējoši uzņēmumi, līdz ar to, visticamāk, viņi krīzi varēs pārdzīvot krietni vieglāk. Bet, protams, absolūti droši par to nevaram būt,» atzīmē Mierkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valpro apgrozījums palielinājies par 32,1%

Db.lv, 08.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmums "Valpro" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 30.septembrim, strādāja ar 26,588 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 32,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 2,1% un bija 1,705 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka pagājušajā finanšu gadā "Valpro" aktīvi strādāja pie uzņēmējdarbības ārējo un iekšējo risku pārvaldības. Krievijas iebrukums Ukrainā lika uzņēmumam pārskatīt izejmateriālu piegādes ķēdes. Būtiski palielinājās Eiropas piegādātāju izejmateriālu cenas, energoresursu cenas, piegāžu izmaksas.

Uzņēmums pagājušajā finanšu gadā īstenoja Kohēzijas fonda projekta par energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu realizāciju "Valpro" ražotnē otro kārtu.

Vienlaikus starp turpmākajām svarīgākajām prioritātēm kompānijas vadība min saglabāt pozīciju un būt vienam no vadošajiem uzņēmumiem metāla kannu, kannu aksesuāru, ugunsdzēsības aparātu korpusu un to aksesuāru ražošanā. Tāpat uzņēmums plāno palielināt apgrozījumu citu metāla produktu ražošanā, turpināt optimizēt darbu uzņēmuma ražotnēs un kāpināt darba ražīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāla kannu un ugunsdzēsības aparātu korpusu ražotāja SIA «Valpro» apgrozījums aizvadītajā finanšu gadā no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim pieaudzis par 19,5%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 16,699 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem šajā periodā bija 1,291 miljons eiro, kas bija pieaugums par 29,4%.

«Sabiedrība pārskata gadā veiksmīgi spējusi vadīt riskus, nodrošinājusi pārdošanas apjomu pieaugumu, sabalansējusi izdevumu pieaugumu un peļņu,» sacīts SIA «Valpro» gada pārskatā. Uzņēmums norāda, ka tā aktivitāšu un pelnītspējas rādītāji ir stabili, kas ļauj tam realizēt plānoto attīstību.

Ieskicējot attīstības plānus, SIA «Valpro» kā prioritātes noteicis esošo vadošo pozīciju saglabāšanu metāla kannu, kannu aksesuāru, ugunsdzēsības aparātu korpusu un to aksesuāru ražošanā, kā arī tam ir plāni palielināt apgrozījumu citu metāla produktu ražošanā. Uzņēmums plāno turpināt ieviest pasākumus esošo ražotņu darbu optimizācijā un darba ražīguma kāpināšanā, kā arī palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus, piesaistot jaunus klientus un apgūstot jaunus tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperiments ar cerībām uz labām beigām

Irīna Meļņika, speciāli DB, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Valpro ik gadus kļūst par prakses vietu apmēram divdesmit dažādu augstskolu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem

Valmieras uzņēmums Valpro piedalās Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras rīkotā profesionālās izglītības konkursā MĒS MĀCĀMies, kategorijā Atsaucīgākais uzņēmējs.

2016. gadā uzņēmums spēra soli tālāk – pēc Valmieras tehnikuma uzaicinājuma iesaistījās darba vidē balstītas programmas mehatronisku sistēmu tehniķa specialitātē izstrādē. Izveidotā programma, kuru šajā mācību gadā jau apgūst pirmie astoņpadsmit jaunieši, ir unikāla ar to, ka praktiskās iemaņas tehnikuma audzēkņi gūst ne vien SIA Valpro, bet arī AS Valmieras stikla šķiedra un AS Valmieras piens, katrā no trim prakses vietām aptverot to mehatronisko sistēmu tehniķa darba jomu, kurā uzņēmums ir spēcīgākais. SIA Valpro tā ir metālapstrāde un hidraulika. Jaunieši nedēļu garā praksē uzņēmumos dodas katru mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoefektivitātes ragavas jākaļ vasarā

Aivars Flemings, SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai kāds uzņēmums Latvijā pašreizējos apstākļos var atļauties nedomāt par energoefektivitāti? Nē, atbilde ir – nevar!

Kad pirms 11 gadiem mēs sākām dažādu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanu, aplēses rādīja, ka ieguldījumi atmaksāsies 6-18 gadu laikā, atkarībā no tā vai ieguldījumi ir tehnoloģisko iekārtu nomaiņā vai ēku renovācijā.

Tagad ir pagājusi puse no šī laika, un varu droši teikt, ka lielākā daļa projektu ir jau atmaksājusies un arī otrās daļas atdeves termiņš pienāks daudz ātrāk. Visa veida enerģijas cenām arvien pieaugot, katra uzņēmuma pirmais uzdevums šodien ir izmantot visas iespējas, lai kļūtu energoefektīvāki. Kalt šīs ragavas jau vasarā, lai būtu gatavi ziemai.

Uzlabot var visu

VALPRO no 2011. gada ir realizēti 7 energoefektivitātes paaugstināšanas projekti par kopējo summu, kas pārsniedz 2,7 miljonus eiro. Mēs uzskatām, ka uzlabot var visu, un to arī esam darījuši – ir veikta visa veida iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, ēku renovācija, apakšstaciju rekonstrukcija, tehnoloģiju un iekārtu attīstība un enerģijas atgūšanas iekārtu uzstādīšana. Pēdējais veikums ir saules paneļu uzstādīšana, apgaismojuma nomaiņa, saspiestā gaisa sistēmas rekonstrukcija. Vairāki projekti ir procesā, viens no tiem – jauna saules paneļu parka izveide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāla kannu un ugunsdzēsības aparātu korpusu ražotājs SIA «Valpro» pārjaunojis komercķīlu, samazinot nodrošinātā prasījuma maksimālo summu līdz 2,4 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Komercķīla nodrošina divus aizdevuma līgumus un kredītlīnijas līgumu.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju pirmdien, 19.martā, dzēsta iepriekšējā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 5,684 miljoni eiro.

SIA «Valpro» dibināts 1992.gadā un ir viens no lielākajiem metāla apstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs ar specializāciju metāla kannu, ugunsdzēsības aparātu un to korpusu ražošanā, kā arī gāzes balonu inspicēšanā un atbilstības pārvērtēšanā.

SIA «Valpro» aizvadītāja finanšu gadā no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim strādājis ar 13,980 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 998 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VALPRO paraksta līgumu ar NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūru

Lelde Petrāne, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "VALPRO" piedalījies NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras izsludinātajā iepirkumā un ieguvis tiesības apgādāt NATO militāros spēkus ar militārajām prasībām atbilstošu produkciju - augstas kvalitātes, militārā izpildījuma metāla degvielas kannām.

Starp vairāku pretendentu no dažādām valstīm iesniegtajiem komercpiedāvājumiem SIA VALPRO iesniegtais piedāvājums atzīts par atbilstošu visās atlases kārtās, informē uzņēmumā. Rezultātā uzņēmums trīs līdz piecu gadu periodā apgādās NATO dalībvalstu un partnervalstu militāros spēkos ar militārās specifikācijas degvielas kannām.

SIA "VALPRO" ir viens no senākajiem un lielākajiem metāla apstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas ražoto produkciju piedāvā vairāk nekā 33 pasaules valstīs. Uzņēmumā degvielas kannas tiek ražotas kopš 1959. gada, savukārt armijas vajadzībām tās tiek ražotas kopš 2000. gada. Šajā laikā saražots gandrīz miljons armijas kannu, kuras piegādātas dažādām NATO sabiedrotajām armijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāla izstrādājumu ražošanas uzņēmuma SIA "Valpro" apgrozījums laika periodā no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim sasniedzis 15,3 miljonus eiro, kas ir par 8,4% mazāk nekā iepriekšējā periodā, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Tāpat sarukusi uzņēmuma peļņa - no 1,29 miljoniem eiro līdz 417,3 tūkstošiem eiro.

Uzņēmuma pamatdarbības veids ir metāla izstrādājumu (ugunsdzēsības aparātu, metāla kannu u.c.) projektēšana, ražošana un pārdošana.

Uzņēmuma vadība gan, neskatoties uz finanšu rādītāju pasliktināšanos, ir optimistiska, un norāda, ka sabiedrība pārskata periodā veiksmīgi turpināja jaunu klientu piesaisti un jaunu tirgu apgūšanu, produktu klāsta paplašināšanu, ar vides apstākļiem ēkās un energoresursu taupīgu izmantošanu saistītu procesu uzlabojumus, darbinieku apmācības, LEAN metožu un rīku ieviešanu ražošanas un loģistikas procesos.

Nākotnē uzņēmums plānojis saglabāt esošo pozīciju un būt vienam no vadošajiem uzņēmumiem metāla kannu, kannu aksesuāru, ugunsdzēsības aparātu korpusu un to aksesuāru ražošanā, palielināt apgrozījumu citu metāla produktu ražošanā, palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus ar jaunu klientu un tirgu apgūšanu, turpināt iekārtu un tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, ar mērķi palielināt produkcijas ražošanas caurlaidību un celt ražošanas efektivitāti, turpināt uzsāktās izmaiņas ražošanas un loģistikas plānošanas un uzskaites sistēmas pilnveidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VALPRO: Sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču būtu jāpieļauj izņēmumi

Māris Ķirsons, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču, ja tie pieļauj izņēmumu, ja līgumi slēgti pirms sankciju stāšanās spēkā, bet piegādājamie materiāli ir specifiski un tie nepieciešami konkrētam klientam, tad būtu jāpieļauj izņēmumu piemērošana, vienlaikus nodrošinot, ka līgumu izpildes gadījumā pārskaitītā nauda sankcionētajam uzņēmumam tiek iesaldēta".

Tā uzskata metālapstrādes SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings. “Latvija diemžēl nebūt ne pirmo reizi nonākusi specifiskā situācijā. Šoreiz konkrēti ar metālu. Proti, Igaunijā, Polijā ir Eiropas kapitāla metālapstrādes centrs ar griešanas iekārtām un tērauda izejvielas krājumiem. Latvijā ļoti labi strādāja Krievijas kompānijas Serverstaļ Servisa centrs, kura darbības nosacījumi un metāla noliktava bija izdevīga vietējiem metālapstrādātājiem, taču Krievijas kapitālam noteikto sankciju dēļ pēc šīs valsts invāzijas Ukrainā metāla izejvielu saņemšana no šīs kompānijas noliktavām Rīgā vairs nav iespējama,” skaidro A.Flemings.

Viņš atzīst, ka arī VALPRO saskārās ar metāla izejvielu nepieejamību, kaut arī uzņēmumam nepieciešamais tērauds jau atradās Severstaļ noliktavā Rīgā. “Būtībā Severstaļ noliktavā iesaldēts ir uzņēmumam piederošais metāls,” uzsver A. Flemings. Viņš atgādina, ka sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču, ja tie pieļauj izņēmumu, ja līgumi slēgti pirms sankciju stāšanās spēkā, bet piegādājamie materiāli ir specifiski un tie nepieciešami konkrētam klientam, tad būtu jāpieļauj izņēmumu piemērošana, vienlaikus nodrošinot, ka līgumu izpildes gadījumā pārskaitītā nauda sankcionētajam uzņēmumam tiek iesaldēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Enerģijas plānošana ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai

Dienas Bizness, 08.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdiena, 9. oktobrī, Rīgā, Industriālais energoefektivitātes klasteris (IEK), sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness, organizē konferenci Enerģijas plānošana ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai - zināšanas, praktiski un inovatīvi risinājumi, ar kuru palīdzību uzņēmumu vadītāji varēs izvērtēt un pieņemt lēmumus biznesa mērķu sasniegšanai, informē Industriālās energoefektivitātes klastera vadītāja Anda Kursiša.

Līdzšinējā daudzu Latvijas ražotāju pieredze liecina, ka vislabākos finanšu rezultātus spēj nodrošināt daudzveidīgu energoefektivtātes pasākumu ieviešana uzņēmumā, it īpaši ir izdevīga uzņēmuma energoresursu izlietošanas monitoringa sistēmu ieviešana, dažāda veida siltuma atgūšana, apgaismojuma un ventilācijas sistēmu modernizācija utt. Energoefektivitātes uzlabošana un enerģijas plānošana uzņēmumiem ļauj ilgtermiņā ieekonomēt finanšu līdzekļus, novirzīt tos uzņēmējdarbības mērķu sasniegšanai un konkurētspējas celšanai.

«Katru gadu arvien lielāka nozīme tiek pievērsta enerģijas patēriņa plānošanai uzņēmumos. Daudzos Latvijas uzņēmumos tiek plānoti gan ilgtermiņa, gan arī īstermiņa pasākumi, kas vērsti uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un enerģijas taupīšanu uzņēmumos. Šie pasākumi norit saskaņā gan ar uzņēmuma enerģijas pārvaldības plāniem, gan arī tiek īstenoti ražotņu vispārējas modernizēšanas ietvaros. Ikviena Latvijas rūpnīcās ietaupītā enerģijas vienība sekmē šobrīd īpaši aktuālo Latvijas energoneatkarību un samazina saražotās produkcijas pašizmaksu, padarot to konkurētspējīgāku vietējā un globālā tirgū,» komentē IEK vadītāja Anda Kursiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa efektivitātes asociācija pirmo reizi Latvijā pasniedza balvu «Biznesa efektivitātes čempions», godinot labākos uzņēmējus rūpniecības un pakalpojumu nozarēs. Kā efektīvākais uzņēmums pakalpojumu sniegšanas nozarē tika atzīts ķīmiskās industrijas koncerna viens no administratīvajiem centriem Solvay Business Services Latvia un par efektīvāko ražošanas uzņēmumu pasludināts mājsaimniecības preču ražotājs Brabantia Latvija. Uzņēmumu apbalvošana notika «Biznesa efektivitātes foruma» ietvaros.

«Biznesa efektivitātes čempions» ir balva, kas izveidota, lai motivētu Latvijas uzņēmējus kļūt efektīvākiem - veidot savus procesus vienkāršākus un saprotamākus, un veicinātu dalīšanos pieredzē un panākumos ar citiem.

Konkursa dalībnieki tika izvērtēti pēc kritērijiem: lielākais LEAN ekspertu skaits uzņēmumā, aktīvākā dalība Biznesa Efektivitātes asociācijas un tās biedru organizētajos pieredzes apmaiņas pasākumos, kā arī pamatojoties uz Efektivitātes indeksa aptaujas rezultātiem.

Atzinības efektivitātes celšanā pakalpojumu sniegšanas nozarē saņēma automašīnu pakalpojumu serviss Scania Latvia SIA, tekstilizstrādājumu un higiēnas aprīkojuma pakalpojumu sniedzējs Berendsen Tekstila Serviss AS. Ražošanas nozarē - metāla apstrādes uzņēmums Valpro SIA un elektronisko produktu un sistēmu izstrādes uzņēmums HansaMatrix Ventspils SIA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balvas 2017 pasniegšanas ceremonija

Dienas Bizness, 11.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija piektdien godināja labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauca Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem.

Gada tautsaimnieka balvu no Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa saņēma ilggadējais SIA Latvijas Mobilais telefons valdes priekšsēdētājs Juris Binde.

Arī DB savu speciālbalvu – apmeklēt visus Dienas Biznesa uzņēmēju kluba pasākumus, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde pasniedza Jurim Bindem.

Labākā darba devēja Latvijā balvu no Ministru prezidenta Māra Kučinska saņēma a/s Latvijas valsts meži.

Labākais darba devējs

Latvijā – a/s Latvijas valsts meži

Rīgā – a/s Elko Grupa

Latgalē – SIA Light Guide Optics International

Vidzemē – SIA Valpro

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par jaunizveidotās Vidzemes uzņēmēju reģionālās padomes priekšsēdētāju ievēlēts Trankalis

Dienas Bizness, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Vidzemes reģionālās padomes priekšsēdētāju ievēlētā AS Brīvais vilnis valdes loceklis Māris Trankalis, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Sabiedrisko attiecību dienests.

Par padomes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Aldis Skutāns (SIA Venden) un Jānis Biezais (SIA Valkas meliorācija). Padomē darbosies arī Aivars Flemings (SIA Valpro), Pāvils Mežals (SIA V.L.T.), Aivars Sirmais (SIA ZAAO), Andris Vējiņš (SIA Vējakalni), Arkādijs Suškins (Cēsu Uzņēmēju klubs) un Māris Siktārs (SIA Draugu dārzs).

LTRK norāda, ka reģionu pārstāvošo uzņēmēju uzdevums būs ne vien izstrādāt priekšlikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Vidzemē, bet arī aktīvi sadarboties ar pašvaldībām un Rīgu šai darbā. «Sagaidām, ka aktīva visu reģiona novadu uzņēmēju pārstāvniecība Vidzemes reģionālās padomes sēdēs rezultēsies inovatīvos, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas apmēru kāpinošos, kā arī eksportu atbalstošos priekšlikumos uzņēmējdarbības vides uzlabošanai reģionā. Labāko ekspertīzi par reģiona problēmjautājumiem, to risinājumiem no Rīgas nav, ko gaidīt - to var sniegt vien vietējie komersanti,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vidzemes Augstskolas rektors: mēs Vidzemē esam priekšā

Didzis Meļķis, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Varbūt citi reģioni apvainosies, tomēr es teiktu, ka mēs Vidzemē esam priekšā, un arī mūsu pieeja ir atšķirīga,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš.

«Latvijā pašvaldības un reģioni ir ļoti sadrumstaloti, tomēr mēs, ja kaut kas neiet uz priekšu, nevis apturam visu «mašīnu», bet skatāmies, kurā virzienā un ar ko kopā mēs tomēr varam ceļu turpināt. Tas varbūt skan dīvaini, bet mēs ViA esam definējuši, ka ir divu ātrumu Vidzeme,» viņš skaidro.

«Tas ir mūsu koncepts, un tad mēs skatāmies, ar kurām pašvaldībām kurās jomās varam sastrādāties. Lielās, stratēģiskās lietas vairāk interesē trīs – Valmieru, Cēsis un Smilteni, bet citiem ir mazākas un konkrētākas intereses. Piemēram, Valka vēlas attīstīt IT jomu, un mēs to virzām kopā. Ne viss pārklājas visur, tomēr kritiskā ekosistēmas masa veidojas – tas, kurš ir gatavs darboties, netiek bremzēts, un citi skatās un pievienojas, kad ir gatavi,» stāsta G. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šodien notiek DB konference Biznesa prognozes 2015

Dienas Bizness, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmito reizi Dienas Bizness konferences sadarbībā ar Pohjola Bank organizē lielāko Dienas Biznesa zīmola konferenci Biznesa prognozes 2015, kas turpina pirms vienpadsmit gadiem aizsākto tradīciju - pieaicināt nozaru ekspertus un valdības pārstāvjus, lai viņi sniegtu informāciju un stratēģisku ieskatu par nākamo gadu.

Norises vieta un laiks: Rīga, 2014. gada 26. novembris, Radisson Blu Daugava.

Konferencē saņemsim atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem:

Kā biznesu 2015. gadā ietekmēs valdības lēmumi?

Kādas būs algas nākamgad, ar ko jārēķinās darba devējam?

Vai enerģētikas tirgus pilnīga liberalizācija būs izdevīga Tavam uzņēmumam?

Vai saražoto produkciju varēsim eksportēt uz Krieviju arī turpmāk?

Kādas nodokļu izmaiņas sagaidāmas nākamgad?

Vajag naudu biznesam? Ko sola bankas 2015.gadā?

Vai atkal sagaidāma enerģētikas tarifu paaugstināšana?

Eksporta tirgus.Vai vienīgā Latvijas ražotāja problēma?

Konferences mērķis ir radīt interaktīvu platformu uzņēmējiem, ekspertiem un valsts institūciju pārstāvjiem, lai diskutētu par reāli sagaidāmajām Latvijas ekonomikas prognozēm 2015.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gads dažādu jomu ražotājiem būs atšķirīgs, jo noieta tirgus kokrūpniekiem sola pozitīvas vēsmas, pārtikas pārstrādātājiem izaicinājumu netrūks, savukārt metālapstrādātājiem – jāatgūst zaudētais, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu iezīmēja lielāko apstrādes rūpniecības nozaru uzņēmēji. Visām trim nozarēm būtiska ir ne tikai situācija noieta tirgos, bet arī ražošanai nepieciešamo stratēģisko izejvielu (apaļkoksne – kokrūpniekiem, metāls – metālapstrādātājiem, zivis, gaļa, piens, dārzeņi – pārtikas pārstrādātājiem) pieejamība un cenas, kā arī energoresursu izmaksas. Savukārt vairāki DB aptaujātie ekonomisti uzskata, ka viss ir pašu ražotāju rokās un ka valsts var tikai palīdzēt viņiem izmantot savas iespējas, taču valdība nebūs tā, kura biznesa vietā mēģinās iegūt jaunus tirgus vai palielinās pašmāju ražotāju konkurētspēju, kaut arī ekonomika ir valsts politikas spogulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Lielākā komercķīla – Rīgas Stradiņa universitātei

Žanete Hāka, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots RSU komentārs.)

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 81 komercķīla, bet 116 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 196 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 134 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi Rīgas Stradiņa universitāte – 2,6 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Norvik banka. Kā informē RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers, Rīgā uzsākta medicīnas centra SIA Nukleārais medicīnas centrs būve, kurā būs iespējams īpaši precīzi diagnosticēt vēža un sirds slimības to agrīnā attīstības stadijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 231,9 tūkstoši eiro. Nukleārās medicīnas centra īpašnieki ir SIA Rīgas Nukleārās medicīnas laboratorija - 50,61%, RSU - 46,32%, Norvik (Malta) SICAV PLC - 2,76% un Latvijas Organiskās sintēzes institūts - 0,31%. Lai realizētu centra izveidi un saņemtu bankas aizdevumu, RSU savu kapitāla daļu apjomā piedalās kā komercķīlas devējs. Tā nav pārjaunota ķīla, bet jauna ķīla projekta realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LR Capital izskata investīciju iespējas privātos Latvijas uzņēmumos

LETA, 18.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla vadības uzņēmums SIA LR Capital izskata un apsver iespējas veikt finanšu ieguldījumus privātos uzņēmumos Latvijā un Baltijā. Finansējums pieejams gan jaunu projektu un ideju finansēšanai jau esošiem un stabiliem uzņēmumiem, gan kapitāldaļu vai akciju pirkumu finansēšanai dažāda izmēra kompānijām.

LR Capital fokusējas uz uzņēmumiem un investīciju iespējām ar aptuveno vērtību no 1,5 miljoniem eiro līdz 10 miljoniem eiro, taču sadarbībā ar saviem investīciju partneriem izskata arī lielāka apmēra darījumus. LR Capital pamata mērķis ir veikt darījumus ar investīciju horizontu no četriem līdz septiņiem gadiem.

LR Capital valdes loceklis un partneris Kristaps Bērziņš aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka Latvijas ekonomikas dinamika tuvākajos gados būs labvēlīga jauniem projektiem un investīcijām.

«Kopumā esam diezgan tipiski finanšu investori ar industrijā pieņemtiem investīciju principiem un standartiem. Taču ir dažas būtiskas atšķirības - kompānija pēc investīciju veikšanas aktīvi piedalās stratēģiskos lēmumos, aktīvi mēģinām dot konkrētu taustāmu labumu uzņēmumam finanšu piesaistes, nekustamā īpašuma, korporatīvu darījumu un līdzīgos jautājumos,» skaidroja Bērziņš. Otra būtiska atšķirība ir tā, ka LR Capital visi galvenie lēmumu pieņēmēji ir Latvijas rezidenti un paši ir arī investori šajos projektos, kas nozīmē ātrāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanu. Būtisks faktors ir arī tas, ka LR Capital nav formāls institucionāls fonds, tādējādi investīciju ilgums nav strikti ierobežots, un šajā ziņā LR Capital ir elastīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunais LTRK prezidents Rostovskis apņemas divkāršot biedru skaitu un pieņemt LTRK likumu

Dienas Bizness, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26.martā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē ar pārliecinošu balsu vairākumu uz nākamajiem 3 gadiem LTRK prezidenta amatā tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

«Prezidentūras pirmajā trīsgadē organizācijas jaudas un ietekmes vairošanai apņemos divkāršot biedru skaitu, aktīvi un pašaizliedzīgi strādājot Latvijas uzņēmumu eksporta veicināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un biedru konkurētspējas un kapacitātes celšanai ne vien Rīgā, bet visos valsts reģionos. Starp prioritāri veicamajiem darbiem ir arī LTRK likuma pieņemšana – Latvija nevar palikt starp tām 9 Eiropas Savienības valstīm, kurās vadošajai biznesa organizācijai nav likumdošanā nostiprināta svara! » akcentē A.Rostovskis.

«Tirdzniecības un rūpniecības kamerai jākļūst par karognesēju Latvijas nākotnes ekonomikai – produktīvai, uz eksportu vērstai un ārvalstu tirgos konkurētspējīgai!» uzsver LTRK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmija nav vienīgā uzņēmējdarbības problēma, risinājumus gaida arī citas

Db.lv, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, valdībai ir jārisina arī tādas ielaistas problēmas kā iedzīvotāju emigrācija, kvalificēta darba spēka trūkums un arvien augošais birokrātijas slogs.

Tā, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, sprieduši Vidzemes biznesa vides pārstāvji

Diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauda bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēra reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru