11.Saeimas vēlēšanās vislētāk viens deputāta mandāts varētu būt izmaksājis apvienībai Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), visdārgāk - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), savukārt Šlesera reformu partija LPP/LC palikusi bez rezultāta, lai arī priekšvēlēšanu reklāmās iztērējusi teju maksimālo pieļaujamo summu - 282 559 latus, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Kā ziņots, Saeimas ārkārtas vēlēšanās sestdien lielāko vēlētāju atbalstu ir guvusi apvienība Saskaņas centrs (SC), Vienotība un Zatlera reformu partija (ZRP), liecina ziņu aģentūras LETA veiktā balsotāju aptauja pie iecirkņiem.

Aptaujā 28,89% savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo cilvēku atbildējuši, ka balsojuši par SC. Par 10.Saeimas uzvarētāju Vienotību nobalsojuši 20,15%, bet par šovasar izveidoto ZRP - 19,88%. Par nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) nobalsojuši 13,67% aptaujāto vēlētāju, bet par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 11,61% vēlētāju.

Pērn valsts kopbudžeta izdevumi ieņēmumus pārsnieguši par 531.1 milj. Ls jeb 3.3 % no iekšzemes kopprodukta.

No Finanšu ministrijā tapušā informatīvā ziņojuma par valsts budžeta izpildi 2009. gadā izriet, ka pērn, salīdzinājumā ar 2007. gadu, ievērojami pasliktinājusies valsts budžeta finansiālā situācija, jo aizpērn valsts budžetā bija 94.7 milj. Ls liels pārpalikums.

Jāatzīmē, ka kopējos 2009. gada valsts kopbudžeta izpildes datus negatīvi ietekmējusi situācija pašvaldību budžetos, proti, kopējais pašvaldību budžetu deficīts sasniedzis 119.2 milj. Ls jeb 0.8 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts budžetā plānoto 0.05 % IKP pārpalikuma vietā izveidojies deficīts 2.6 % apmērā no IKP. Turklāt pašvaldību budžeta deficīts ārkārtīgi strauji pieaudzis tieši 2008. gada decembrī, jo pērnā gada pirmajos 11 mēnešos tas bija tikai 4.9 milj. Ls, bet gada pēdējā mēnesī pašvaldību budžeta deficīts Pērn valsts iztērējusi par 531.1 milj. Ls vairāk nekā nopelnījusipieaudzis par 114.3 milj. Ls.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi ASV kompānijas Google akciju reitingu no «pirkt» uz «pārdot». Tas sekojis pēc tam, kad tehnoloģiju gigants izlēma iegādāties Motorola Mobility par 12,5 miljardiem eiro.

Savā paziņojumā S&P uzsver, ka mobilo ierīču ražotāja iegāde rada nopietnus riskus kompānijai Google un ka Motorola patentu portfelis neatvieglos Google patentu problēmas, raksta Mashable.

«Apsverot Google darījumu, mēs saskatām pieaugušu risku gan kompānijai, gan arī tās akcijām. Mēs neesam pārliecināti, ka Motorola patentu iegūšana aizsargās Android operētājsistēmu no patentu problēmām. Tāpat mēs uzskatām, ka Motorola iegāde negatīvi ietekmēs Google izaugsmi, rezerves un bilanci,» savu lēmumu skaidro S&P.

DB.lv jau ziņoja, ka Google pirmdien pavēstīja par Motorola Mobility iegādi, kas kompānijai ļaus nostabilizēt kontroli pār vienu no galvenajiem Android ierīču ražotājiem, kā arī ļaus «superuzlādēt Android ekosistēmu» ar Motorola patentiem.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Saeima vakar vakarā galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro.

Par 2020.gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās. Saeima budžeta paketē iekļautos likumprojektus deputāti sāka skatīt trešdien plkst.9, pirmo darba cēlienu noslēdzot tuvu pusnaktij.

Sēde tāpat sākās plkst.9, un bija paredzēts, ka tajā plkst.23.30 varētu tikt izsludināts pārtraukums, lai piektdien no rīta turpinātu izskatīt budžeta projektu. Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) veikto pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā reģistrēto darba ņēmēju skaits šogad palielinājies gandrīz par 9 tūkstošiem un budžetam papildus aprēķināti 3.9 miljoni latu.

Cīnoties ar algu izmaksām aploksnēs VID regulāri īsteno virkni preventīvo pasākumu, lai mudinātu uzņēmumus reģistrēt savus darbiniekus un aicinot fiziskās personas reģistrēt savu saimniecisko darbību. Šī gada vienpadsmit mēnešos VID 9 888 nodokļu maksātājiem lūdzis paskaidrojumus, jo konstatēti iespējami aplokšņu algas riski, ar 1 722 uzņēmumu vadītājiem veicis pārrunas par aplokšņu algām, 1 384 fiziskajām personām, kuras veic nereģistrētu saimniecisku darbību, nosūtījis uzaicinājumus reģistrēties kā nodokļu maksātājiem, kā arī organizējis 1 160 izglītojošus seminārus nodokļu maksātājiem.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Pēdējo divu tirdzniecības dienu laikā Krievijas Centrālā banka ir iztērējusi vismaz 1,68 miljardus ASV dolāru, lai balstītu krītošo rubli, raksta Bloomberg.

Tādējādi Krievijas Banka ir pārtraukusi piecus mēnešus ilgo intervenču pauzi un veikusi lielāko intervenci kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā martā. Rublis pēdējo trīs mēnešu laikā ir piedzīvojis strauju kritumu, sasniedzot centrālās bankas noteikto robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū.

3.oktobrī centrālā banka ir iztērējusi 980 miljonus dolāru, lai balstītu rubli, liecina jaunākie dati bankas mājaslapā. Banka arī ziņo, ka tā ir paaugstinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,6 rubļiem, tādējādi signalizējot, ka tā ir iztērējusi vēl vismaz 700 miljonus dolāru šajā dienā. Patlaban rublis no šīs robežas ir mazāk nekā 0,1% attālumā.

Visdārgāk viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana izmaksājusi Ingunas Sudrabas vadītajai partijai No sirds Latvijai, kura šim mērķim iztērējusi aptuveni 56 000 eiro, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Saeimas vēlēšanām no 7.jūnija līdz 4.oktobrim partija priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstēja izlietot summu, kas nepārsniedz 422 997 eiro, ja partija iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām visos vēlēšanu apgabalos.

3.oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtā informācija liecināja, ka saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iztērējusi 96% no maksimāli atļautā priekšvēlēšanu izdevumu apmēra. No sirds Latvijai bija sasniegusi 94% no limita, Vienotība - 93%, Saskaņa - 78%, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - teju 17%, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 21% no limita.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

2009. gada 3. ceturksnī jau otro ceturksni pēc kārtas pieaudzis darba ražīgums stundā - gada laikā par 11.4%.

Tā informē Latvijas Banka, atgādinot, ka tādējādi viens no galvenajiem iekšējās tautsaimniecības nelīdzsvarotības cēloņiem – iepriekšējos gados uzkrātā plaisa starp algām un darba ražīgumu – pašlaik strauji mazinās, tādējādi atjaunojot tautsaimniecības konkurētspēju un radot pamatu ekonomikas aktivitātes atdzīvināšanai.

3. ceturksnī arī turpināja mazināties vienības darbaspēka izmaksas, kas rāda, ar kādām darbaspēka izmaksām tiek saražota katra IKP «vienība». To ietekmējis gan stundas darba ražīguma pieaugums (darba stundā vidēji tiek saražots vairāk), gan vienas stundas darbaspēka izmaksu mazinājums (gada laikā – par 3.9%, darba samaksai sarūkot par 6.4%).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.

Uz jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir «Tokyo City», VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Rīgā pie trīs sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Tokyo City filiālēm 7.septembrī notiks pikets pret aplokšņu algām. Uzņēmums noliedz, ka maksātu algas, pārkāpjot likumu, un pieļauj, ka protests ir konkurentu pasūtījums.

Piketa organizatore Māra Kursīte aģentūru LETA informēja, protesta akcija plkst.10 norisināsies Vecrīgā, Krāmu un Tirgoņu ielas stūrī, plkst.12 tas turpināsies Tērbatas un Merķeļa ielas stūrī, bet no plkst.14 līdz 16 noslēgsies Krišjāņa Barona ielā 40A.

Pikets tiekot rīkots "darbinieku aizstāvībai ar nolūku pievērst sabiedrības uzmanību ilgstoši maksātām aplokšņu algām, mazām stundu likmēm, neapmaksātām virsstundām, minimālām sociālajām garantijām un aizdomām par klientu apkrāpšanu".

Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis aģentūrai LETA apstiprināja, ka pašvaldībā saņemts privātpersonas pieteikums piketam pret aplokšņu algām, kas notiks trīs vietās Rīgā. Piketēt apņēmušies divi cilvēki.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.

Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Šobrīd daudz tiek diskutēts par to, kādām jābūt lielo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību augstākā līmeņa vadītāju algām. Manuprāt, tām jābūt konkurētspējīgām tirgū – ne mazākām par lielu privāto uzņēmumu vadītāju algām, kas ir ap sešiem tūkstošiem latu mēnesī.

Lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām apgrozījums ir daudzi miljoni latu gadā. Nevar būt tā, ka valsts kapitālsabiedrības vadītājam, neraugoties uz to, ka uzņēmums ir liels un atbildība ir milzīga, alga ir zema tikai tāpēc, ka viņš strādā valstij piederošā uzņēmumā.

Šķiet, ka sabiedrība uzskata, ka, strādājot valstij piederošā uzņēmumā, vadītājiem ir mazāk darba nekā vadot privātu uzņēmumu. Tomēr mainās tikai tas, kam vadītājs atskaitās par darba rezultātiem un kāda ir īpašnieku vīzija par uzņēmumu, kas vadītājam jārealizē, bet pēc būtības uzņēmuma vadīšana neatšķiras.

Viens no piemēriem – sabiedrībā daudz apspriestā a/s Air Baltic vadītāja Bertolda Flika alga. Manuprāt, tā ir pilnīgi adekvāta viņa veikumam. Lidmašīnas piloti saņem vairākus tūkstošus latu lielu algu. Vai tad uzņēmuma, kurā viņi strādā, vadītājam ir jāsaņem divreiz vai trīsreiz mazāka algu nekā darbiniekiem? Air Baltic ir starptautiska mēroga uzņēmums, kas konkurē pasaulē, un tur strādājošais darbaspēks ir mobils. To nevar salīdzināt ne ar vienu Latvijā strādājošu uzņēmumu. Savukārt, salīdzinot ar līdzīgām lidkompānijām Eiropā, uzņēmuma vadītāja alga ir pat neadekvāti maza.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.

Valdībām bieži nākas sastapties ar budžeta deficīta ilgtspējas problēmu. Arī Latvijā budžeta deficīta samazināšana ilgākā termiņā būs nepieciešama, lai sasniegtu Stabilitātes programmā izvirzīto vidējā termiņa mērķi -0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā strukturālajā izteiksmē.

Kaut arī 2017. gada Latvijas valsts budžeta veidošanā tiek izmantota Latvijai atļautā atkāpe no šī mērķa, to pamatojot ar veiktajām reformām vecuma pensiju un veselības aprūpes sistēmās, taču ilgākā termiņā būs jāīsteno pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Meklējot iespējas budžeta bilances uzlabošanai, nodokļu celšana bieži šķiet daudz pievilcīgāka par izdevumu mazināšanu, tāpēc šajā rakstā mēs izvērtēsim hipotētisku situāciju, proti, kāda būtu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, ja Latvijas valsts budžeta deficītu samazinātu, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus?

Apsverot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, iespējamās sekas ne vienmēr ir viegli nosakāmas. Patiesībā, to pat ir ļoti grūti izdarīt, it sevišķi attiecībā uz otrās kārtas ietekmi (skat. skaidrojumu turpmākajā tekstā). Piemēram, PVN celšanas tiešā ietekme uz patēriņa dinamiku jau ir grūti nosakāma, taču, kāda būtu tās netiešā ietekme uz nodarbinātību? Kāda uz algām vai citu nodokļu iekasēšanu? Šī raksta mērķis ir apskatīt vairāku nodokļu izmaiņu makroekonomisko ietekmi, izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus. Tādejādi varam mēģināt izdarīt kvalitatīvākus secinājumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Jautājums par ministru algām ir agri vai vēlu jārisina, šodien žurnālistiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Viņa gan nav pārliecināta, ka gatavos pieprasījumu Ministru kabineta algām. Straujumas ieskatā, to pareizāk būtu darīt Saeimai, nevis pats Ministru kabinets lemj par savām algām.

Jautājums tiks apspriests valdību veidojošajā koalīcijā pēc premjerministres tikšanās ar Valsts kontroli. «Valdībai pašiem palielināt algas būtu dīvaini,» sacīja Straujuma.

Ministru prezidente ceturtdien tiksies ar Valsts kontroles vadītāju, Finanšu ministrijas valsts sekretāri un Valsts kancelejas pārstāvjiem, lai apspriestu šo jautājumu.

Tomēr premjerministre atzina, ka ministru atalgojuma jautājums ir jārisina un ka algām jābūt adekvātām salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, ar Eiropas Savienības valstīm.

Nākamgad plāno mainīt finansējuma pārskaitīšanas kārtību privātajiem bērnudārziem.

Neskatoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem par to, ka naudu privātajiem bērnudārziem, kur apmāca piecgadniekus un sešgadniekus, vajadzētu pārskaitīt nevis caur pašvaldībām, bet pa tiešo slēdzot līgumus, Ministru Kabinets (MK) nolēma atbalstīt līdzšinējo kārtību un apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotācijām pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm, finansējuma sadalījumu. Tomēr, veidojot nākamā gada budžetu, Finanšu ministrijas iebildumi būs jāņem vērā, lai valsts un pašvaldību budžeti sniegtu patiesu informāciju. Tādējādi kopējais finansējums pedagogu algām šogad veido 214,4 milj. Ls.

Bieži pretējās pozīcijās esošās arodbiedrības un uzņēmēju organizācijas sākušas runāt vienā balsī, lai valdība neieviestu Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto piedāvājumu nevienlīdzības mazināšanai, svētdien ziņoja LTV raidījums de facto.

FM piedāvā diferencēt ar nodokli neapliekamo algas daļu. Pašlaik ar nodokli neapliek pirmos 75 eiro. Iecere paredz piecos gados zemāko algu saņēmējiem neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 160 eiro, bet no algām virs 1500 eiro nodokļus iekasēt pilnā apmērā.

Ieceres lielākais trūkums ir tas, ka mazāko algu saņēmēji pārmaksāto nodokli varēs saņemt nākamajā gadā, iesniedzot deklarācijas. To var arī uzskatīt par sava veida valsts kreditēšanu vesela gada garumā. Šāda kārtība arī pieļauj, ka nezinātāji vai tie, kas nevarēs atgūt atpakaļ daudz naudas, deklarācijas vispār nesniegs. «Noteikti sistēma nav veidota ar mērķi iegūt budžetā papildu naudu, uz tā rēķina, ka kāds nav to paprasījis atpakaļ,» saka FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins un skaidro, ka deklarācijas nepieciešamas, lai sasummētu visus strādājošā ienākumus.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nevēlas maksāt nodokļus no to darbinieku algām, kas strādā fonda Latvijas pārstāvniecībā un ir Latvijas pilsoņi. Tā svētdien ziņoja LNT raidījums Top 10, atsaucoties uz ilgstošu saraksti starp SVF un Latvijas Ārlietu ministriju.

Savu nostāju SVF, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētā aģentūra, pamato ar starptautisko konvenciju, kas regulē fonda darbību. Konvencijā teikts, ka «specializēto aģentūru amatpersonas ir atbrīvojamas no visa veida aplikšanas ar nodokļiem attiecībā uz algām un ienākumiem, kurus tām maksā specializētā aģentūra».

Turpretī Latvija savu taisnību pierāda, balstoties uz šo pašu konvenciju, kas nosaka, ka prioritāte SVF tiesiskajām attiecībām ar Latviju ir noslēgtajam divpusējo attiecību līgumam. Ārlietu ministrijā skaidro, ka šis līgums skaidri un gaiši pasaka - SVF ir jāmaksā nodokļi, ja tas Latvijā nodarbina vietējo darbaspēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieļauj, ka kriminālatbildība par aplokšņu algām būtu jāievieš abām pusēm.

Straujuma šodien intervijā Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas uzsvēra, ka Latvijā daudzos uzņēmumos tiek izmaksātas tā saucamās aplokšņu algas, un kā vienu no risinājumiem minēja izmaiņas Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību abām pusēm.

Viņa atsaucās arī uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas ir sagatavojis izmaiņas Krimināllikumā saistībā ar aplokšņu algām.

VID ir sagatavojis vairākus priekšlikumus likumu grozījumiem ēnu ekonomikas apkarošanai, tostarp VID rosina noteikt atbildību par aplokšņu algas saņemšanu arī darba ņēmējam.

Ekonomikas krīze Krievijā par desmit gadiem atpakaļ atsviedusi ne tikai makro līmeņa rādītājus, bet arī algu sistēmu. Iedzīvotāji, kuri pēdējo gadu laikā „izstājās” no aplokšņu algu sistēmas, tagad atkal gatavi strādāt, nemaksājot nodokļus, riskējot ar savu pensiju un sociālajām garantijām, ziņo Interfax.

Taču pašreizējās globālās krīzes rezultātā arvien vairāk cilvēki gatavi atgriezties pie aplokšņu algu sistēmas. Proti, kā liecina portāla superjob.ru veiktā aptauja, tad 60% respondenti norāda, ka viņiem nav nekas pretī aplokšņu algu sistēmai.

Tam iemesli ir vairāki: ar esošo samaksu nepietiek, lai nodrošinātu ģimeni, darba tirgū piedāvātās vakances nav pietiekami labi apmaksātas. Tāpat arī ne visas kompānijas spēj saviem darbiniekiem izmaksāt balto algu.