Jaunākais izdevums

Šogad iezīmēsies Latvijas lauksaimniecības attīstības ātrums: mūsu zemnieki dzīvo ar zemākajiem atbalsta maksājumiem ES, bet valdība aplikt ar nodokļiem steidz arī tos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Prognozes lauksaimniecībā ir neiespējamas, jo nozare atkarīga no laikapstākļiem. Pagaidām ziemošana notiek labi, jo uzsniga, lai arī sals bija liels,» saka Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze. Tomēr tikpat lielā mērā kā laikapstākļi lauksaimniekus ietekmē cenu svārstības tirgū. «Cerības, ka šis būs veiksmīgāks gads par iepriekšējo, dod gan labie laikapstākļi janvārī, gan ļoti zemās cenas, tāpēc jādomā, ka cenas pieaugs kā pienam, tā graudiem un lauksaimniecības produkcijai kopumā. Taču vismazāk ir iespējams prognozēt ģeopolitiskos procesus, kas saistīti ar lielajiem tirgiem, piemēram, Ķīnu, kur parādījusies nestabilitāte.

Miglā tīts pašlaik ir arī aktuālākais no nodokļu jautājumiem. Ar nākamo gadu valdības plānotā valsts un ES atbalsta lauksaimniekiem aplikšana ar Uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) jāatliek vismaz līdz 2021. gadam, kad sāksies nākamais finanšu plānošanas periods,» sarunā ar DB optimālo scenāriju iezīmē A. Krauze. Par šo jautājumu jau vairākus gadus laiku pa laikam balsis paceļ lielās lauksaimniecības organizācijas. Tuvojoties termiņam, bažas aug, tāpēc lauksaimnieki sagaida konstruktīvas sarunas ar Finanšu ministriju.

Līdz šim panākta vienošanās, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) ieņēmumi no ES un valsts atbalsta maksājumiem lauksaimniecībai un maksājumi lauku attīstībai netiks iekļauti ar nodokli apliekamajā ienākumā līdz 2018. gadam, bet skaidrības par UIN maksātājiem nav. Ar esošo koalīciju un aizejošās valdības finanšu ministru Jāni Reiru un premjeri Laimdotu Straujumu gan panākta vienošanās, ka atbalsta maksājumi ar nodokli jāapliek vienlaikus un ar vienādiem nosacījumiem gan IIN, gan UIN maksātājiem, skaidro A. Krauze. «Valdība mainās, bet, ņemot vērā to, ka ZZS valdībā paliks, īpaši nešaubos, ka likums tiks grozīts. Šis jautājums būs šī gada lielākais izaicinājums lauksaimniekiem,» viņš atzīmē.

Visu rakstu Valsts kāro subsīdiju kumosu lasiet 13. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji varēs saņemt atbalstu energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai

Db.lv, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi jaunu valsts atbalsta programmu uzņēmējiem energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai no Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļiem - Ministru kabineta noteikumu projektu «Noteikumi par valsts atbalsta programmu energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai».

Valsts atbalsta programmu īstenos Attīstības finanšu institūcija Altum un programma tiks īstenota, kamēr būs pieejami Valsts energoefektivitātes fonda (VEEF) līdzekļi.

Energoefektivitātes likums nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ir pienākums veikt regulāru energoauditu un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem – ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt vismaz trīs energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus un ziņot Ekonomikas ministrijai par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas attiecīgo pienākumu neīstenos, tiks piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta VEEF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ceļš uz citādu Argentīnu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa, 05.01.2017

1. attēls. Valdības 10-gadīgo obligāciju peļņas likmes (dzēšanas termiņš 2026. gads)

Avots: Latvijas Banka/Reuters

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

MobillyTX godalgots Lielbritānijas konkursā Smart City 2019

Zane Atlāce - Bistere, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par inovatīviem risinājumiem Jelgavas, Liepājas un Ogres pilsētu pašvaldības budžeta pārvaldīšanā, ieviešot pilsētnieka kartes un caurspīdīgu subsīdiju uzskaites sistēmu, Latvijā pirmais publiskās pārvaldes tehnoloģiju (GovTech) uzņēmums MobillyTX prestižajā konkursā Smart City 2019 saņēmis nomināciju kategorijā Dati.

Jau ceturto gadu Lielbritānijā notiek viena no lielākajām pilsētu attīstības konferencēm Smart City UK, kuras ietvaros tiek apbalvoti arī pasaulē inovatīvāko pilsētas attīstības ideju autori. MobillyTX balvai nominēts par subsīdiju pārvaldības risinājumu, kas balstīts uz bankas standartu karšu infrastruktūru. Risinājums atvieglo pilsētas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, ļaujot vienu karti izmantot dažādiem pakalpojumiem. Apbalvošanas ceremonija norisināsies 7. februārī Londonā.

«Esam gandarīti par to, ka mūsu darbs guvis atzinību un ir novērtēts starptautiskā līmenī,» pauž MobillyTX valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs. «Esam izstrādājuši risinājumu, kas trīs Latvijas pilsētu iedzīvotājiem ne vien sniedz iespēju ērti apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā un skolēniem – saņemt pusdienas skolā, bet arī saņemt atlaides dažādu pakalpojumu iegādei – tā var būt lētāka mēnešmaksa pilsētas baseinā vai atlaides, iegādājoties konkrētu vietējo uzņēmēju produkciju. MobillyTX radījuši arī subsīdiju uzskaites sistēmu, kas pašvaldībai gada ietvaros ļauj ietaupīt šim mērķim paredzētās finanses līdz pat 30% apmērā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neļaut dzīrot uz bankas drupām

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem gandarījumiem žurnālistikā ir saņemt reakciju uz saviem materiāliem. Ja reakcija ir ātra un nāk no cilvēkiem, kura viedoklim ir būtisks svars, gandarījums ir dubults. Šoreiz DB ir izdevies sagaidīt ātru reakciju uz savu publikāciju no visaugstākā līmeņa Latvijā – premjerministra Māra Kučinska.

DB uzcītīgākie lasītāji noteikti ir pamanījuši, ka medijs pēdējā laikā ir pievērsis pastiprinātu uzmanību banku sektoram – gan ABLV Bank likvidācijai, gan kopumā valsts finanšu sektorā notiekošajam. Uz šīm publikācijām mūs mudināja mūsu lasītāji – uzņēmēji, kuriem plašā mērogā ir radušās problēmas ar Latvijā strādājošām bankām.

Kamēr šī problemātiskā situācija nav atrisināta, DB uzskata par savu pienākumu par to rakstīt, nebaidoties būt tieši un asi arī tad, ja jākritizē visaugstākā ranga politiķi un ministri.

Situācija ir kritiska, jo «banku sērga», kas izpaužas kā kontu pēkšņa slēgšana un pārskaitījumu ierobežošana, ir skārusi visdažādākā izmēra un nozaru uzņēmējus un rada nopietnus riskus visai tautsaimniecībai. Ja arī ne katrs Latvijas uzņēmējs personīgi šobrīd ar šādām problēmām bankās ir saskāries, iespējams, ar tām ir saskārušies viņa partneri, klienti vai piegādātāji, un līdz ar to domino efekts ir nenovēršams. Nemaz nerunājot par to, kā šādu Eiropas Savienības valstij netipisku problēmsituāciju ar kontiem novērtē potenciālie investori – bankas konts un starptautiskajā praksē pieņemtās darbības caur to mūsdienu uzņēmējdarbībā ir pašsaprotamība un priekšnosacījums, lai vispār kāds bizness uz šo valsti paskatītos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija līdz septembrim atliek skandalozo FKTK likuma grozījumu skatīšanu

LETA, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien nolēma līdz septembra vidum atlikt likumprojekta izskatīšanu, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un dot Saeimai tiesības iecelt ne tikai FKTK priekšsēdētāju un vietnieku, bet arī pārējos padomes locekļus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) sacīja, ka, saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) informāciju, FM gatavojas noslēgt līgumu ar Ekonomiskās drošības un sadarbības organizāciju (OECD) par FKTK pārvaldes sistēmas izvērtēšanu.

«Kamēr nav zināmi OECD izvērtējuma rezultāti, būtu pārsteidzīgi virzīt FKTK likuma grozījumus otrajam lasījumam. Tāpat tagad nebūtu pareizi atsevišķi virzīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» sacīja Vucāns.

Komisijas vadītājs norādīja, ka cer sagaidīt OECD izvērtējumu vasaras laikā. «Pat tad, ja šis vērtējums septembra vidū vēl nebūs, komisija varēs atsevišķi vēl šajā sasaukumā atgriezties un izskatīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» norādīja Vucāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutablo grozījumu izskatīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā atliek, lai konsultētos ar Ministru prezidentu par viņa rīcībā esošo informāciju un iesniegtajiem priekšlikumiem.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts. Bija paredzēts, ka tiks skatīti kopumā 16 priekšlikumi, kurus iesniegusi partijas Vienotība Saeimas frakcija, Saeimas deputāts Imants Parādnieks, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Saeimas Juridiskais birojs.

21. maijā DB rakstīja, ka maksātnespējas administratori ir noskatījuši trekno ABLV Bank likvidācijas kumosu – šīs bankas kredītportfelis ļauj cerēt pat uz 400 milj. eiro lielu laupījumu tiem, kas tam piekļūs. FKTK šobrīd vēl vērtē ABLV Bank iespējamo pašlikvidāciju, kas atsevišķu personāžu iedzīvošanās iecerēm pārvilktu treknu svītru, tāpēc Saeimā savukārt tiek steidzīgi dzīts cauri likumprojekts, kas atļautu pašreizējo FKTK vadību nomainīt. Ar šo skandalozo ziņu DB šo pirmdien nāca klajā, un jau otrdien uz to savā intervijā Latvijas Televīzijā reaģēja premjers Māris Kučinskis, sakot, ka vērsīsies pie koalīcijas, prasot šīs «nesagatavotās un bīstamās» likuma izmaiņas apturēt. Premjers arī skaidri norādīja uz personām, kas aizkulisēs gaida, lai nokamptu iespējami lielāku kumosu no ABLV Bank likvidācijas, kas, pēc viņa vārdiem, šobrīd būtu sliktākais scenārijs apvienojumā ar FKTK vadības maiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Premjers «paralizē» skandalozu grozījumu virzību

Māris Ķirsons, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutablo grozījumu izskatīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā atliek, lai konsultētos ar Ministru prezidentu par viņa rīcībā esošo informāciju un iesniegtajiem priekšlikumiem

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts. Bija paredzēts, ka kopumā tiks skatīti 16 priekšlikumi, kurus iesniegusi partijas Vienotība Saeimas frakcija, Saeimas deputāts Imants Parādnieks, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Saeimas Juridiskais birojs.

Konceptuāla atšķirība

Premjers savā pamatojumā norāda, ka pašreizējā kārtība paredz, ka FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma, savukārt pārējos FKTK padomes locekļus amtā ieceļ un atbrīvo FKTK priekšsēdētājs, to kandidatūras saskaņojot ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru. Saeimas 17. maija sēdē pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka pārējos FKTK padomes locekļus amatā ieceļ Saeima. Vienlaikus jāņem vērā, ka FKTK padomes locekļi saskaņā ar šo pašu likumu ir arī komisijas departamentu direktori – tai skaitā nodrošinot Uzraudzības departamenta, Juridiskā un licencēšans departamenta funkciju izpildi. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt stabilu un nepārtrauktu komisijas funkcijas izpildi, M. Kučinskis piedāvā izslēgt no likumprojekta normu, kas paredzētu pārējo komisijas padomes locekļu apstiprināšanu Saeimā un saglabātu līdzšinējo kārtību. To, kā lems parlamentārieši par šiem priekšlikumiem, rādīs laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 200 tūkstošus eiro produktu izstrādē un 2 miljonus eiro jaunās ražošanas līnijās, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" šosezon ir radījis 10 jaunus saldējuma veidus, informē uzņēmumā.

Jaunie saldējuma veidi izstrādāti un ražoti Latvijā primāri pašmāju tirgum, taču daļa jaunumu priecēs pircējus arī Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā un Dānijā.

"Food Union grupas Saldējuma kompetences centrs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, uzņem apgriezienus. Šosezon mūsu Eiropas uzņēmumi laiž klajā vairāk nekā 100 jaunus produktus, no kuriem daļa ir izstrādāti šeit. Tāpat mēs audzējam ražošanas kapacitāti - šovasar Eiropas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā un Rumānijā plānojam saražot saldējuma produkciju 2000 tonnu apmērā, kas ir aptuveni puse no tā, cik ražojam Latvijas tirgum. Un mēs plānojam šo apjomu pakāpeniski audzēt, vienlaikus stiprinot produktu izpētes un izstrādes kompetences," uzsver Normunds Staņēvičs, Food Union vadītājs Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ķeksē ķiļķēnus no mikrouzņēmumu zupas

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsakoties no mikrouzņēmumu nodokļa režīma, iespējamo jauno risinājumu mežā var apmaldīties un bez pēdām pazust nozīmīgi tautsaimniecības spēlētāji – mazie ģimenes uzņēmumi, kas negrasās izgudrot Skype

Kamēr īpašā režīma nākotni ieskauj bieza migla, uzņēmēji ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro gadā vēl var pabaudīt īpašos apstākļus, turklāt pagaidām arī bez nozaru šķirojuma. Atbalsta rīki biznesa uzsākšanai ir nepieciešami, uzņēmīgi un radoši cilvēki ir jāmotivē un jācildina, kā to dara arī DB, regulāri publicējot stāstus par jaunuļiem biznesā. Kāds var pavīpsnāt, ka tie jau «ražo» tikai pilnīgus niekus. Un tomēr nē, jo viena lieta ir tērēt sociālo pabalstu, bet pavisam cita – radīt naudu pašam, lai arī apjomā nelielu. Šādu sīku uzņēmumu apgrozījums nevar mērīties ar to slogu, ko tiem varbūt gribētu nākotnē uzkārt kaklā valsts, tāpēc viņus sastumt zem viena deķa ar nopietniem ražotājiem tik un tā nevar, pat atsakoties no mazajiem draudzīgā nodokļu režīma. Koka karošu grebējs, pat sviedros iztecējis sauss, gribēdams nevar mēroties ar Latvijas finieri. Valstij mikrouzņēmumus (tādu ir gandrīz 50 tūkstoši) apkaujot, tiks ne tikai apdraudēti nodokļu ieņēmumi (varbūt nelielā apmērā, bet tik un tā nepatīkami, ņemot vērā dažbrīd izteikti politizētās vajadzības, kas spiež uz budžeta kumosu izkampšanu), bet vairāk patukšosies arī pabalstu kabata bez darba palikušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžetā ieņēmumi šogad par 465,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn

Rūta Lapiņa, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu palielinājās par 25,8 milj. eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Lielākā daļa no kopējā konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma veidojās valsts budžetā. Raugoties pa budžeta veidiem - valsts pamatbudžetā pārpalikums bija 76,6 milj. eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā 64,4 milj. eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, valsts budžeta pārpalikums palielinājās par 57,1 milj. eiro, ko pamatā nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi.

Pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 84,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinoties par 21,0 milj. eiro. «Jāizceļ labie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kā arī transfertu pieaugums no pamatbudžeta, tiem būtiski kāpjot ES fondu projektu īstenošanai. Vienlaikus, līdz ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, vērojams izteikts kapitālo izdevumu kāpums, kā arī atalgojuma izdevumu pieaugums pašvaldībās, tādējādi ietekmējot pārpalikuma samazinājumu pārskata periodā. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā pārskata periodā vērojams būtiskākais ieņēmumu un izdevumu palielinājums,» norāda ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas viegli gūstamo panākumu posms ir beidzies, tāpēc valsts izaugsmes modelis būs jāmaina, ziņojumā par Latviju uzsver Eiropas Komisija (EK).

EK atzīst, ka produktivitātes pieaugums Latvijā kopš krīzes ir bijis stabils, bet atkopšanās vieglo panākumu laiks ir pagājis.

«Kopš 2010.gada produktivitātes pieaugums Latvijā vidēji ir 2,4% gadā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Tomēr tas ir samazinājies vairāk nekā uz pusi salīdzinājumā ar straujo ekonomiskās iedzīšanas procesu pirms krīzes. Strukturāli zemāks investīciju līmenis liek domāt, ka viegli gūstamo panākumu posms ir beidzies un valsts izaugsmes modelis būs jāmaina, koncentrējoties uz nonākšanu globālo vērtības ķēžu augšgalā,» uzsver EK.

Tajā pašā laikā EK norāda, ka vāji inovācijas rādītāji, viduvēji izglītības rezultāti un rūkošs talantu kopums emigrācijas dēļ rada bažas par ekonomikas spēju palielināt savu daļu zināšanu ietilpīgās nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopbudžeta ieņēmumos gada pirmajos četros mēnešos vērojams spēcīgs pieaugums

Finanšu ministrija, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas bija par 69,2 miljoniem eiro lielāks nekā pērn pirmo četru mēnešu periodā.

Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā (160,1 miljons eiro), gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā (79,9 miljoni eiro). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo četru mēnešu periodu, valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums palielinājās par 92,4 miljoniem eiro, ko noteica nozīmīgais ārvalstu finanšu palīdzības un nodokļu ieņēmumu kāpums. Savukārt pašvaldību konsolidētā kopbudžeta pārpalikums, salīdzinot ar 2017. gada janvāri - aprīli, samazinājies par 23,2 miljoniem eiro, ko ietekmēja salīdzinoši nelielais nodokļu ieņēmumu kāpums par 1,4% un izdevumu pieaugums pašvaldību pamatfunkciju nodrošināšanai par 6,5%.

Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.- 2021. gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas prognozēts 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 271,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada Ogres novadnieka kartei ir piesaistīts jauns maksāšanas līdzeklis - "Mobilly" maciņš.

Pievienojot savu Ogres novada iedzīvotāja karti "Mobilly" kontam, iespējams apmaksāt pusdienas Ogres 1. vidusskolā un Jaunogres vidusskolā un iegādāties braukšanas biļeti pašvaldības sabiedriskajā transportā, maksājot ar līdzekļiem no sava virtuālā maciņa.

"Mobilly" lietotnē vai Ogres novada pašvaldības tīmekļvietnē jebkurš Ogres novada iedzīvotājs savam "Mobilly" kontam var pievienot pilsētnieka karti, un turpmāk, iegādājoties braukšanas biļeti pašvaldības sabiedriskajā transportā un maksājot par pusdienām skolā, pirkuma summas subsidētā daļa tiks segta automātiski, savukārt atlikusī daļa - ieturēta no "Mobilly" konta.

Izmantot karti kā maksājuma līdzekli īpaši ērti ir vecākiem, kuriem tagad ir iespējams nosūtīt naudu uz bērna "Mobilly" kontu, lai ikdienā bērns varētu norēķināties skolā vai sabiedriskajā transportā, neņemot līdzi skaidru naudu vai maksājumu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz aizdomām par iespējamu atsevišķu komersantu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, Ekonomikas ministrija (EM) veiks gan pieslēguma atļauju izsniegšanas kārtības, gan obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu, informē ministrijā.

Lai valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijā būtu caurspīdīgs un bez krāpniecības iespējām, EM izstrādā grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī gatavo priekšlikumus iesniegšanai Ministru prezidentam tuvāko desmit dienu laikā.

«Situācija ar elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kāda tā ir patlaban, attīstījusies kopš 2009. gada, un to ietekmējuši daudzi faktori un politiskas izšķiršanās. Ja aizdomas par krāpniecības mēģinājumu apstiprināsies, šis būs kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savtīgās interesēs, pakļauj aizdomām visu nozari, liek apšaubīt valsts atbalsta piešķiršanas godprātību un smagi iedragā sabiedrības uzticību valsts pārvaldes rīcībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija uzņemas atbildību un, iesaistot līdzatbildīgās institūcijas, izstrādā tādu risinājumu kompleksu, kas sabiedrības interesēs fundamentāli sakārtos nozari, izslēdzot krāpniecības iespējas un padarot valsts atbalsta saņemšanu caurspīdīgu,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstiprināts 2016. gada valsts atbalsts lauksaimniekiem

Žanete Hāka, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. janvārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka 2016. gadam valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 8,61 miljons eiro.

Ievērojot Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam lauksaimniecības nozarei izvirzītās prioritātes, Izmaiņas noteikumos nosaka atbalsta pasākumus un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeni un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem ļoti būtisks valsts atbalsts ir jomās, kas veicinātu lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju. Tāpēc 2016. gadā pieejamais finansējums galvenokārt paredzēts lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Asociācija: Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka

LETA, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai, informē VID.

VID atgādina, ka, lai palīdzētu tautsaimniecībā aktīvajiem iedzīvotājiem Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu laikā, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, paredzot atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās VID un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) varēs iesniegt, sākot no 1.decembra.

Laikā no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz nākamā gada 9.janvārim uzņēmējiem būs pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru