Nodokļi

Valsts kontrole: VID nepamatoti iekasējis IIN 5,8 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 01.10.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Valsts kontrole (VK) revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2014.gadā, iespējams, ir nepamatoti iekasējis iedzīvotāju ienākuma nodokli 5,8 miljonu eiro apmērā, jo vairāk nekā 40 tūkstošiem personu nav piemērots gada neapliekamais minimums, informē VK.

VID ieviestais jauninājums - elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas - nav palīdzējis iedzīvotājiem saņemt ienākuma nodokļa atvieglojumus. VID nepievērš pietiekamu uzmanību komunikācijai ar iedzīvotājiem un neinformē nodokļu maksātājus par veicamajām darbībām, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

VK secina, ka nodokļu parādus ne nākamgad, ne aiznākamgad nebūs iespējams piedzīt, jo VID un Finanšu ministrija nodokļu parādu piedziņā cīnās ar sekām, neapzinot cēloņus zemajam nodokļu parādu iekasēšanas līmenim. Visas VID veiktās parādu piedziņas procesa pilnveidošanas darbības ir vērstas tikai uz nepilnu desmito daļu (9,7%) no 1,4 mljrd. eiro nodokļu parāda. No šī milzīgā nodokļu parāda kopapjoma 86% jeb 1,27 mljrd. EUR ir nepiedzenamie nodokļi, un to īpatsvars ar katru gadu pieaug.

Arī valstij svarīgā jomā - kapitālsabiedrību pārvaldībā - faktiski mīņājamies uz vietas, secina VK. Kapitālsabiedrību pārvaldības reforma vēl arvien nav pabeigta, un nav iespējams pārliecināties, ko sabiedrība iegūst no tai piederošās un šajās kapitālsabiedrībās ieguldītās valsts mantas 2,8 mljrd. eiro apmērā.

Tajā pašā laikā pērn gandrīz pusei no valsts kapitālsabiedrībām, kuras ir strādājušas ar peļņu un kurām būtu jāizmaksā dividendes valstij, ir dota atļauja dividendes valsts budžetā neiemaksāt. Tas liecina par fundamentāliem trūkumiem gan normatīvu līmenī, gan arī šo normatīvo aktu piemērošanā. VK ieskatā, ja, neesot skaidriem kritērijiem, 50% gadījumu valstij piederoši uzņēmumi valstij par tās aktīvu izmantošanu drīkst nemaksāt, tad normatīvais akts “nestrādā” un ir jāmaina, novēršot patīk/nepatīk principa piemērošanu.