Jaunākais izdevums

Vairāk nekā 200 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā 9 nozares, no kurām visvairāk tirdzniecība – tās seši uzņēmumi budžetā katrs samaksājuši vairāk nekā 100 milj. eiro.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

“Vērtējot uzņēmumu samaksāto nodokļu apjomu 2021. gadā un salīdzinot to ar 2020. gadu, redzam, ka Latvijas uzņēmumi kopā pērn samaksājuši 8,26 miljardus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā kopējie uzņēmumu maksājumi 2020. gadā,” skaidro SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju 

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Uzņēmumi pērn valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikuši 2,8 miljardu eiro apmērā, un 1,43 miljardi eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lai arī nereti valsts iestāžu vadītāji lepojas ar godīgumu nodokļu nomaksā, tomēr jāsaprot, ka šo valsts budžeta iestāžu samaksātās algas un nodokļi ir tikai privāto kompāniju samaksāto nodokļu vēlreizēja pārdale. It īpaši iedzīvotāju ienākuma, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodokļa (iepirkumos un maksājumos), akcīzes nodokļa ievērojamas summas tiek radītas no sektoriem (izglītība, kultūra, veselība, infrastruktūra, aizsardzība, iekšējā drošība, valsts pārvalde), kuras šo naudu pirmreizēji iegūst tieši no biznesa samaksātajiem nodokļiem.

Ja raugās uz biznesā nodarbināto skaitu, tad faktiski viens strādājošais uztur ne tikai vienu pensionāru un vienu nepilngadīgo bērnu, bet vēl arī sedz kādu valsts pārvaldes aparātā strādājošā izmaksu daļu. Tirdzniecība savāc nodokļus Iegūtie dati rāda, ka visvairāk samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši tirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido vairāk nekā 3 miljardus eiro. Lielākie nodokļu maksātāji tirdzniecības nozarē 2021. gadā, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, bijuši degvielas tirgotāji.

Pērn bijuši kopskaitā seši tirgotāji (SIA NESTE LATVIJA, SIA Circle K Latvia, SIA Orlen Latvia, SIA Baltic Sales Network, SIA PHILIP MORRIS LATVIA un SIA Pirmas) ar valsts kopbudžetā nodokļos samaksātiem vairāk nekā 100 milj. eiro – uzņēmumi, kuru samaksāto nodokļu summā lielu daļu veido akcīzes nodoklis par degvielas vai arī tabakas tirdzniecību. Būtībā valsts maks pamatā balstās uz patēriņa nodokļiem (un to maksātājiem), kādi ir pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Tādējādi valsts budžets un iespējas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju spēju pirkt un arī vēlmi veikt pirkumus tiem, kuriem ir nauda.

Visu rakstu lasiet 3.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gados uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ierašanās ir sarucis par teju 20%; šo instrumentu visbiežāk izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Kopumā pērn juridiskām personām reģistrēti 10 882 jauni nodrošinājumi, kas ir par 147 vairāk, nekā tika noteikti pandēmijas pirmajā – 2020. – gadā, kad tika reģistrēti 10 735 jauni nodrošinājumi.

Lursoft dati liecina, ka, apskatot nodrošinājumu piemērotājus 2021. gadā, jāsecina, ka 58% gadījumu piemērotājs bijis Valsts ieņēmumu dienests, tiesu izpildītāji – gandrīz 40%, bet pārējos gadījumos piemērotāji bijuši tiesa, Valsts policija, arī maksātnespējas administratori. Salīdzinājumā ar 2020. gadu redzams, ka pirms gada Valsts ieņēmumu dienests kā piemērotājs reģistrēts 56% nodrošinājumu, savukārt tiesu izpildītāji – biežāk nekā pērn – gandrīz 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un jau piekto gadu pēc kārtas žurnālā Miljonārs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki, kas apkopoti sadarbībā ar Lursoft.

Žurnāla veidotājs Lato Lapsa norāda - katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem.

Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina, ka pēdējā laika stāsts lielāko, bagātāko, pelnošāko cilvēku sarakstos ir kļuvis vēl mainīgāks, un viena otru nomainošās krīzes atklāj aizvien pārliecinošāku tendenci - daudz pelna tie, kuriem ir talants uzminēt rītdienu, kā arī tie, kuriem rītdiena nokritusi kā dāvana un neizbēgama peļņas izdevība. Skaidrs ir arī tas - lai pelnītu daudz, nepietiks ar klausīšanos banku runājošo galvu pielādēti murrājošajā pavadījumā. "Pandēmija beidzās, un uzņēmumu peļņa atgriežas parastajos rāmjos. 2022. gads kā dāvana bijis kokrūpniekiem, bet jau šobrīd zināms, ka 2023. gads drīzāk ir izaicinājums šajā nozarē, savukārt 2024. gads var būt smags pārbaudījums. Proti, līdzīgi kā pelnītājiem, tā arī zaudētājiem ir bijis jautājums - uzminēt rītdienu, ko krietns ducis uzņēmēju nav spējuši, un viņi naudas skaitļu trepēs paslīdējuši zemāk," vērtē G.Madžiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu dati apliecina, ka lielai daļai uzņēmumu 2021. gads bijis krietni veiksmīgāks nekā pirmais pandēmijas gads, jo pieaudzis gan apgrozījums, gan peļņa. Tomēr pozitīvo tendenču prognozes būtiski aizēno vairāki pārbaudījumi, kurus jau atnesis 2022. gads un nenoliedzami nesīs arī nākamais.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Kā iemesli šādiem rādītājiem tik minēti Covid-19 pandēmija, tās ietekme uz precēm un pakalpojumiem, dīkstāve un inflācija. Pētījumā analizēto uzņēmumu skaits bijis nedaudz lielāks kā 64 tūkstoši, kas ir gandrīz 65% no ikgadējā iesniegto gada pārskatu skaita. No vērtēšanas Lursoft izslēdzis tos uzņēmumus, kuriem apgrozījums kādā no analizētajiem gadiem norādīts 0 eiro. Tāpat pētījumā vērtēti tikai tie uzņēmumi, kuriem ir iesniegti vismaz divu pēdējo finanšu gadu pārskati.

Interesanta aina

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka, vērtējot iesniegtos uzņēmumu gada pārskatus (līdz š.g. 30. jūlijam) gan par 2021., gan arī par 2020. gadu, redzamas vairākas tendences gan neto apgrozījuma, gan peļņas izmaiņās. Gandrīz trešdaļai apskatīto uzņēmumu 2021. gads bijis veiksmīgs, proti, ievērojami labāks nekā 2020. gads, jo vairāk kā par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis apgrozījums. Savukārt peļņas rādītājs par vairāk nekā 30%, salīdzinot ar 2020. gadu, audzis pat gandrīz pusei vērtēto uzņēmumu – 30 125 uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu kopējais apgrozījums atpaliek, bet peļņa rekordlīmenī

Māris Ķirsons, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada pārskatus iesniegušo uzņēmumu neto apgrozījums ir tuvu līdz šim augstākajam līmenim 2019. gadā, taču to kopējā tīrā peļņa jau pašlaik pārsniedz iepriekšējo gadu rekordu.

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati par uzņēmumu (izņemot kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības) finansiālās darbības rādītājiem pērn. Kopējais neto apgrozījums pērn bijis 63 miljardu eiro apmērā, un tas jau par teju miljardu eiro pārspēj 2021. gada rezultātu, taču joprojām atpaliek no 2019. gada 66,8 miljardiem eiro. Tā kā pērnā gada saimnieciskās darbības pārskati vēl tiek gaidīti no vairākiem tūkstošiem uzņēmumu, tad kopējais neto apgrozījuma cipars noteikti būs lielāks par pašreizējo.

„Apgrozījuma un arī peļņas pieaugumam, šķiet, ir vairāki stūrakmeņi — gala produktu, pakalpojumu cenu pieaugums, ražotāju elastīgums, proti, spēja ātrāk nekā konkurentiem piemēroties jaunajiem apstākļiem, kā arī saražot vairāk,” iespaidīgo ciparu iemeslus min E. Egle. Viņa pieļauj, ka attālinātais darbs un digitālās iespējas ir paaugstinājušas darba efektivitāti, vienlaikus samazinot biroju uzturēšanas izmaksas. „Tas noteikti ir viens no peļņas pieauguma faktoriem, kam blakus jāliek būtu gala produktu (pakalpojumu) realizācijas pieaugums, kurš apsteidza izejvielu cenu pieaugumu, vai arī izstrādājumi tika ražoti no krājumos esošajām izejvielām, kuras bija iepirktas vēl par zemākām cenām,” secina Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā samazinās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, un arī to skaits, kam valsts atmaksājusi vairāk, nekā tie samaksājuši; vienlaikus nomaksāto nodokļu apmērs palielinājies, bet to īpatsvars, rēķinot pret neto apgrozījumu, kas strauji audzis, sarucis.

To rāda SIA Lursoft pētījums, kas veikts pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīst, ka dati ir interesanti, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un vai tie, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro, nav no tām nozarēm, kuru darbība Covid-19 pandēmijas ierobežošanai tika liegta.

Nulles maksātāju kopa

"Vērtējot pētījumā apkopotos statistikas datus par uzņēmumiem, kuri pēdējos gados nav veikuši nodokļu maksājumus, t.i., no Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajiem datiem izriet, ka to samaksāto nodokļu apjoms ir 0 eiro, varam konstatēt, ka vietējā kapitāla uzņēmumu skaits pēdējā gada laikā ir pieaudzis par 4%. Savukārt uzņēmumu grupā, kurā ir 100% ārvalstu kapitāla piederība, šis skaits ir sarucis par 12%," skaidro SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā likvidēto uzņēmumu “aiziešanas” iemesli un cēloņi, visticamāk, ir citi nekā tiem uzņēmumiem, kuri tika likvidēti 2019.-2020. gadā.

To rāda SIA Lursoft pētījums par likvidēto uzņēmumu neto apgrozījumu, peļņu, samaksātajiem nodokļiem un darbinieku skaitu. Likvidētie uzņēmumi vidēji ik gadu ir nodarbinājuši vismaz 10 000 cilvēku un nodokļos samaksājuši vismaz 40 000 eiro.

Daudz čaulu

"Atceroties 2018. un 2019.gadu, kad finanšu sektora kapitālā remonta pasākumu ietvaros tika uzsākta arī kampaņveidīga reģistru attīrīšana no faktiski nestrādājošiem uzņēmumiem, to varēja ieraudzīt arī likvidēto uzņēmumu skaita straujā pieaugumā – 2018.gadā tika likvidēti vairāk kā 20,7 tūkstoši uzņēmumu, savukārt 2019.gadā vēl vairāk – 23,8 tūkstoši," stāsta SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunreģistrētajiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo 3 gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

To liecina SIA Lursoft veiktais pētījums par pēdējos gados reģistrēto uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, darba vietām, kā arī neto apgrozījumu un gūto peļņu.

“Veicot padziļinātāku analīzi par jaunreģistrēto uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, atklājas vairāki interesanti fakti, kas ļauj izdarīt arī secinājumus par kopējām tendencēm,” uzsver SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņas ieskatā ir vērts salīdzināt jaunreģistrētos uzņēmumus ar kopējo Latvijas uzņēmumu ainu, proti, tieši samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu. Šeit redzams, ka vidēji viens Latvijas uzņēmums 2017.gadā nodokļos budžetā samaksāja 37,3 tūkst. eiro, savukārt visos nākamajos gados, pat neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un citiem pārbaudījumiem, kas skāruši uzņēmējdarbības vidi, vidējais samaksāto nodokļu apjoms ik gadu ir tikai pieaudzis – 2018.gadā tie bijuši 42,8 tūkst. eiro, 2019.gadā – 46,3 tūkst. eiro, 2020.gadā – 48,9 tūkst. eiro un 2021.gadā sasniedza jau vairāk kā 51 tūkst. eiro. “Tādējādi redzams, ka vidējais samaksāto nodokļu apjoms, vērtējot visus Latvijas uzņēmumus, pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis par 38%,” uzsver D. Kiopa. Viņasprāt, šis salīdzinājums starp jaunreģistrēto uzņēmumu statistikas datiem un Latvijas uzņēmumu kopējiem rādītājiem ļauj izteikt vairākus secinājumus – jaunreģistrētiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo trīs gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 2021. gada saimnieciskās darbības rādītājiem gada pārskatus nav iesnieguši 4448 uzņēmumi, kuri to bija izdarījuši par 2020. gadu, turklāt šādu juridisko personu skaits pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis.

Tādu ainu rāda SIA Lursoft pētījums. Proti, gada pārskatus par 2020. gadu nav iesniegušas 1393 kompānijas, par 2019. gadu —710, bet tos bija iesnieguši par iepriekšējo – attiecīgi 2019. un 2018. gadu. Pēc vairāku aptaujāto domām, tā ir pārsteidzoša situācija, kas raisa daudz jautājumu ne tikai par iemesliem, bet arī par sekām. Proti, viens no universālākajiem izskaidrojumiem ir Covid-19 pandēmijas otrā gada rezultāts, taču 2021. gads būtībā bija vīrusa okupācijas otrais gads, nevis pirmais — 2020. gads, kad bija šoks un grūti saprast jauno dzīvi.

Neredz pamatu

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa uzsver, ka 2021.gadā publiskoto gada pārskatu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem – sešiem gadiem, ir samazinājies par ~2%. “Vairāk nekā 4000 uzņēmumi, kuri 2020.gadā bija iesnieguši gada pārskatu, par 2021.gadu to nav iesnieguši. Papildus jāatzīmē, ka šiem uzņēmumiem nav reģistrēts ne maksātnespējas process, ne likvidācijas process, kas varētu būt kā viens no izskaidrojumiem finanšu pārskata neiesniegšanai. Protams, jāņem vērā, ka likums paredz iespēju uzņēmumiem arī mainīt savu finanšu pārskata periodu, tomēr tā maksimālais termiņš nevar būt garāks par 18 mēnešiem. Tas savukārt nozīmē, ka arī finanšu perioda izmaiņu gadījumā gada pārskatam par 2021.gadu š.g. martā jau tomēr bija jābūt iesniegtam,” tā D. Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo sešu gadu laikā gadā par vairāk nekā 36 800 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tāpat ir sarucis to uzņēmumu skaits, kuru samaksātie nodokļi bija ar mīnusa zīmi.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīstot, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tiem, kuriem valsts nodokļos piemaksā, vai tie, kuri nodokļos samaksājuši 0 eiro. “Tendence ir pozitīva, taču tik un tā par to ir daudz jautājumu,” vērtē Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņas ieskatā fakts, ka samazinās uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, apliecina — tie, kuri grib strādāt, tie maksā nodokļus, bet tie, kuri nav bijuši aktīvi, ir izslēgti no datubāzēm.

“Tie, kuri cenšas radīt produktu vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, kuri grib strādāt ar peļņu un maksāt nodokļus, veselīgā ilgtspējīgā uzņēmumā, tiem nodokļu nomaksa ir goda lieta,” tā E. Egle. Vienlaikus viņa atgādina, ka Latvijā gan cilvēku, gan uzņēmumu demogrāfija ir mīnusos, kas atsauksies gan uz nodokļu ieņēmumiem, gan arī uz sabiedrībai nepieciešamo valsts pakalpojumu finansējuma apmēriem, savukārt uzņēmumiem būtībā jārēķinās ar darbaspēka trūkumu un pat augstāku nodokļu slogu, lai valsts spētu apmaksāt sabiedrībai vajadzīgus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešu gadu laikā vairāk nekā 20 000 uzņēmumu neto apgrozījums pieaudzis par 62,67%, peļņa - par 59,58%, samaksāto nodokļu apmērs - par 46%, savukārt darbinieku skaits tikai par 0,4%.

To rāda SIA Lursoft pētījums par 21 450 kompāniju atlases grupas finansiālās darbības rādītājiem laikā no 2017. līdz 2022. gadam pēc to iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka analizēti tika uzņēmumi, kuri iesnieguši gada pārskatus par visiem gadiem laika periodā no 2017. līdz 2022. gadam un kuriem 2017. gadā apgrozījums bijis vismaz 100 tūkst. eiro.

SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka analizējot finanšu datus par Latvijas uzņēmumiem, kuri iesnieguši gada pārskatus laika periodā no 2017. līdz 2022. gadam, redzams, ka 2017. gadā to apgrozījums bijis vismaz 100 tūkst. EUR, tāpēc varam izdarīt vairākus secinājumus. Pētījumā ietverto uzņēmumu grupas (kopskaitā analizēti 21 450 uzņēmumu dati) rezultāti pa gadiem parāda, ka, salīdzinot 2017.gadu ar 2022.gada rezultātiem, 62,67% uzņēmumiem apgrozījums ir pieaudzis, 59,58% uzņēmumiem ir pieaugusi peļņa, 37,13% uzņēmumiem ir pieaudzis darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Īpašnieki miruši, bet biznesa struktūras juridiski joprojām dzīvas

Māris Ķirsons, 21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī viena dalībnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru īpašnieks ir miris.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pašlaik Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nedaudz vairāk kā 24 tūkstoši aktīvu zemnieku saimniecību, tomēr, analizējot šo saimniecību īpašniekus, redzam, ka 14% gadījumu to īpašnieki ir miruši. Vēl lielāks mirušo īpašnieku īpatsvars ir zvejnieku saimniecībām – 20%. Savukārt šobrīd aktīvo individuālo uzņēmumu vidū mirušo īpašnieku īpatsvars ir 19,6%.

Jautājumi ir, bet atbilžu nav

“Tie ir iespaidīgi rādītāji, kas vairāk rada jautājumu nekā atbilžu,” savu pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, jaunajai valdībai būtu lietderīgi papētīt šos skaitļus un saprast, kur ir problēmas sakne. “Var būt ļoti daudz iemeslu, kāpēc ir situācija, kad īpašnieks ir miris, bet cits neviens viņa vietā nav stājies. Proti, mantojuma lieta var prasīt ne tikai mēnešus, bet pat gadus, it īpaši, ja potenciālo mantinieku vidū ir strīdi, tikpat labi var būt pretēja situācija, kad mirušajam īpašniekam ir parādsaistības, kuras neviens nevēlas uzņemties maksāt, un tāpēc mantojuma lieta pat netiek atvērta,” uz lūgumu minēt kādus iespējamos iemeslus atbild A. Lasmanis. Viņš arī iesaka būtu uzmanīgiem ar šo biznesa subjektu likvidāciju. “Ja mantojuma lieta ir atvērta, tad valsts struktūrām nevajadzētu steigties ar to likvidēšanu (izslēgšanu no reģistra), jo tad var rasties situācija, kad vispirms likvidē un pēc tam būtībā tieši to pašu reģistrē no jauna atkārtoti, tādējādi ieguvēja būs valsts, kura saņems attiecīgās valsts nodevas un pildīs valsts maku, bet ierēdņi varēs atskaitīties par padarīto darbu,” iesaka A. Lasmanis. Viņaprāt, tiem biznesa subjektiem, kuru mirušajiem īpašniekiem mantojuma lietas noteiktā laikā nav atvērtas, gan varētu piemērot piespiedu izslēgšanu no reģistra. “Tas ir uzdevums mūsu gudrajām valstssievām un valstsvīriem,” uz jautājumu, kam tas būtu jādara, atbild A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db; sadarbībā ar Lursoft, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no 2. decembra būs iegādājams arī lielākajās tirdzniecības vietās.

Šis ir jau 25. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem, kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām epidēmijas pirmajā gadā ir klājies vislabāk, un kurās nozarēs krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.

Ir jāatgādina tas, ko šie saraksti demonstrē un ko tomēr ne. 100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā — pērn - jauno uzņēmumu skaits bija par 928 uzņēmumiem lielāks nekā likvidēto uzņēmumu skaits.

To rāda SIA Lursoft apkopotie dati. Proti, 2023. gadā Latvijā reģistrēti 8772 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 7844 uzņēmumi.

„Tas ir pozitīvs signāls, ka cilvēki vēlas nodarboties ar biznesu Latvijā,” pērnā gada uzņēmumu demogrāfijas datus vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka jaunu uzņēmumu dibināšanu pēdējos gados ir ietekmējusi superneprognozējamā situācija, kuru sākotnēji būtiski ietekmēja nepieredzētās Covid -19 pandēmijas ierašanās un valstu valdību cīņa par tās izplatības ierobežošanu, kam sekoja karš Ukrainā, superaugstā inflācija, un pērn šim komplektam pievienojās krīze Izraēlā un bažas par recesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Biznesa augstskolu “Turība”, Junior Achievement Latvia un sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS pasniegusi Uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības balvas.

Balvas pasniegtas trīs augstāk novērtētajiem pretendentiem kategorijās Uzņēmumiem draudzīgākā valstspilsēta 2022 un Uzņēmumiem draudzīgākais novads 2022.

Pretendenti tika vērtēti pēc dažādiem kritērijiem – pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā, pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, pašvaldības pašvērtējuma, uzņēmēju vērtējuma un reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

“Šīs balvas mērķis ir godināt tās pašvaldības, kas ir uzņēmumiem draudzīgākās un mērķtiecīgi strādā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi savā novadā, kā arī veido dialogu ar sava novada uzņēmējiem un viņos ieklausās. Esam secinājuši, ka šim dialogam un atgriezeniskajai saitei ir milzīga nozīme, jo tādā veidā var operatīvāk sniegt atbalstu un sadarbība var notikt kvalitatīvāk,” komentē LTRK Pakalpojumu padomes priekšsēdētāja Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un SIA Ernst & Young Baltic laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kurā arī šoreiz Latvijas lielāko uzņēmumu saraksts “pagarināts” līdz tūkstotim, lai detalizētāk apjaustu Latvijas lielāko uzņēmumu sasniegumus 2021.gadā.

Analizējot un salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, TOP1000 iekļūšanas apgrozījuma robežlatiņa, jāteic, gadu gaitā ir ievērojami pacelta, norāda SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

TOP 1000 sarakstā šajā gadā varēja iekļūt, sasniedzot apgrozījumu 9,75 miljoni eiro, savukārt pērn šis rādītājs bijis 8,37 miljoni eiro, bet 2019.gadā tas bija 7,78 miljoni eiro. Tas liecina, ka apgrozījuma robežlatiņa iekļūšanai TOP1000 sarakstā pēdējo trīs gadu laikā kopumā pacelta par 2 miljoniem eiro, kas ir būtisks kāpums, jo pieaugums bijis par 25,3%.

Tomēr ne tikai šis viens rādītājs TOP 1000 uzņēmumu grupā piedzīvojis strauju kāpumu. Statistika parāda, ka uzņēmumu apgrozījums un peļņa 2021.gadā ir sasniegusi jaunus rekordus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot šī gada miljonāru sarakstu galvgali, redzams, ka, piemēram, ilggadējo privāto baņķieru vai azartspēļu jomas uzņēmēju līderpozīcijas ir nomainījuši citas paaudzes un citu nozaru uzņēmēji.

Iepriekšējo gadu nepārspētos līderus – SIA Mikrotīkls dalībniekus Arni Riekstiņu un Džonu Martinu Talliju - šajā gadā izdevies apsteigt uzņēmējam Agrim Tamanim, kurš ir holdingkompānijas Draugiem Group 100% īpašnieks. Agrim Tamanim piederošo uzņēmumu koppeļņa aizvadītajā gadā pārsniegusi 57,8 miljonus eiro.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko...

Augstās pozīcijās ierindojušies ne tikai holdingkompāniju īpašnieki, bet arī nekustamo īpašumu pārvaldītāji un attīstītāji, veselības un farmācijas nozarē strādājošo uzņēmumu īpašnieki, kā arī uzņēmēji no kokapstrādes jomas, finanšu pakalpojumu un arī IT jomas. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka savukārt būvniecības, transporta un loģistikas nozares uzņēmumu īpašnieku pārstāvība, salīdzinot ar to, kāda bija situācija pirms 3-5 gadiem, šajā gadā ievērojami sarukusi.

Šoreiz redzams, ka ģimeņu ciešās saites un vairāku vienas ģimenes locekļu nokļūšana pelnītāju TOPā kļuvusi biežāka parādība: var minēt vairākus piemērus - Kesenfeldu, Lipmanu, Apsīšu, Sproģu, Bērziņu ģimenes, kuru pārstāvji nokļuvuši miljonu pelnītāju vidū.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, miljonāru sarakstā iekļuvuši arī eksportējošo uzņēmumu īpašnieki. Tie ir ne tikai no apstrādes rūpniecības, jo redzam gan pakalpojumu eksportētājus, gan produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražotājus.

Apskatot miljonāru TOPu un vērtējot veiksmīgo uzņēmēju vecumu, redzams, ka jauno uzņēmēju paaudze – trīsdesmitgadnieki - šajā sarakstā sevi piesaka aizvien plašāk. Turklāt daļa no tiem uzņēmumus veidojuši paši un nav tos pārmantojuši vai ieguvuši no saviem vecākiem.

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka vēl aizvien pelnītāju un arī miljonāru TOPa precīzai noteikšanai šķērslis ir akciju sabiedrību akcionāru noteikšana – proti, šobrīd šī informācija nav obligāti reģistrējama publiskā reģistrā. Tomēr jau pēc gada sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos akciju sabiedrību akcionāru saraksti būs kā publiskojama informācija, tas savukārt veicinās caurspīdīgumu un datu analīzes iespējas arī šajos gadījumos.

Vairāk lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs!

Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas.

Jaunāko Miljonāru lasi arī elektroniski vai meklē lielākajās tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru