Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas jau 8. novembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā gatava uzņemt līdz pat 6500 uzņēmīgus jauniešus no visas Latvijas.

Šogad ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par drosmi un izdošanos biznesā un profesionālajā darbībā dalīsies spilgti Latvijas uzņēmēji un mākslinieki, kam izdevies savu biznesu un radošo darbību nest ārpus Latvijas robežām.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas enerģijā, ko tu ieguldi savā darbā, uzskata Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis.

Tā nav tikai spēja strādāt, bet arī aizrautība un disciplīna, kas ļauj virzīties uz mērķiem soli pa solim, spriež J.Rumkovkis. Būt uzņēmējam nozīmē uzņemties atbildību, kā arī pieņemt gan izaicinājumus, gan arī neveiksmes un mācīties no tām. Dažkārt, kad visa ir par daudz, jāspēj paņemt arī mazu pauzi, jo nereti neapzināti mēdzam atrast pareizos risinājumus tieši tajos brīžos, kad prāts atpūšas un izslēdz stresa faktorus. Tas ļauj domāt analītiski, atdalīt emocijas no darba un pieņemt skaidrus, loģiskus lēmumus, spriež Uniso valdes loceklis. Biznesa pasaule ir mainīga un dinamiska, tādēļ ir svarīgi atrast savu recepti produktivitātei - tas, kas strādā vienam, var nederēt citam, atgādina J.Rumkovskis.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.

LRT ieskatā atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.

Latvijas iedzīvotāji iesaistīšanos uzņēmējdarbībā visbiežāk pamato ar vēlmi strādāt savā, nevis kāda cita pakļautībā, un vairāk kā pusei pēc biznesa sākšanas audzis gan ienākumu līmenis (59%), gan kopējā apmierinātība ar dzīvi (68%), liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pētījums.

Analizējot galvenos iemeslus biznesa uzsākšanai, iedzīvotāji kā lielāko motivāciju visbiežāk norāda vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda cita pakļautībā - to izceļ 73%. Tieši šī argumenta nozīme pieaug, salīdzinot ar 2019. un 2017.gadu, kad līdzīgos pētījumos šo kā galveno faktoru minējuši 65% respondentu.

Otrais biežāk pieminētais motivācijas elements ir vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli, kas aktuāli 54%, savukārt iespēja netraucēti realizēt savas idejas ir saistoša 42%.

Teju puse jeb 44% biznesa sākšanu saista ar savu līdzšinējo darba pieredzi, 22% - ar hobiju, bet 21% - ar iegūto izglītību.

Salīdzinājumā ar periodu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas 59% ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu - aptuveni katram piektajam jeb 21% tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.

Mūsdienu uzņēmējdarbība vairs nebalstās tikai uz telpu pieejamību – tai nepieciešama vide, kas spēj pielāgoties, augt un atbalstīt dažādu nozaru attīstību. Tieši šādu vidi piedāvā NORDO industriālais parks Dreiliņos, kur industriālā funkcionalitāte tiek apvienota ar pilsētvidei draudzīgu attīstību.

Īpašu uzmanību šobrīd piesaista ēka Noliktavu ielā 7, kur tiek īstenoti uzlabojumi, lai nodrošinātu augstākā standarta funkcionalitāti. Renovācijas darbi norit pilnā apjomā un saskaņā ar plānoto grafiku, kur telpas tiek gatavotas ar dažādām specifikācijām un sarežģītības pakāpēm, lai nodrošinātu piemērotus risinājumus dažādu nozaru uzņēmumu vajadzībām. Rezultātā šī ēka kalpo kā piemērs tam, kā industriālais nekustamais īpašums var attīstīties nevis tikai platībā, bet kvalitātē – radot telpas, kas atbilst mūsdienu uzņēmumu tehniskajām un operatīvajām prasībām.

Interese no uzņēmumu puses turpina pieaugt – ar vairākām kompānijām, tostarp Solmanlv, Tehnoinform, Anvol, Vesrupack, Smart print solutions un Padel Club, jau ir noslēgti nomas līgumi. Kopējais aizņemtais un rezervētais apjoms pārsniedz 14 000 m², savukārt vēl ap 16 000 m² telpu ir pieejami nomai. Uzņēmumu izvēles liecina, ka līdzās telpu funkcionalitātei tiek augstu vērtētas arī apkārtējās vides kvalitātes un darbiniekiem piemērotas ikdienas ērtības, kas šajā vietā kļūst par daļu no kopējā darba telpas risinājuma.

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Uzņēmējdarbības pamatā ir cilvēka spēja būt atvērtam. Bizness nav iedomājams bez sadarbības un attiecībām, kas izriet no uzticēšanās līdzcilvēkiem. Ar spēju uzticēties Latvijā jau izsenis ir bijušas un ir problēmas – pētījumi par šo tēmu apliecina, ka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vidū esam paši aizdomīgākie un noslēgtākie.

Šis ir viens no iemesliem (protams, ne vienīgais), kāpēc Latvijas ekonomika jau ilgstoši atpaliek no abiem mūsu Baltijas kaimiņiem – mums ir mazāk jaunu un spēcīgu uzņēmumu, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi iegūtu jaunas zināšanas un iekarotu jaunus tirgus.

Eurostat dati par jaunu uzņēmumu dibināšanu Eiropas Savienībā rāda, ka Latvijā šī gada pirmajos divos ceturkšņos biznesa aktivitāte ir samazinājusies – par 0,6 % pirmajā ceturksnī (salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni) un par 1,2 % šī gada otrajā ceturksnī.

Savukārt Lietuvā vērojams salīdzinoši straujš jaunas uzņēmējdarbības aktivitātes kāpums gada sākumā (+9 % pirmajā ceturksnī), bet Igaunijā neliels pieaugums (+0,8 %) fiksēts šī gada otrajā ceturksnī. Interesanti, ka visa pagājušā gada laikā Latvijā tika fiksēts jaunu uzņēmumu reģistrācijas pieaugums, bet šogad tam sekojusi lejupejoša tendence. Statistika par jaundibinātiem uzņēmumiem liecina, ka Latvijā šogad tiek dibināti vidēji 850 jauni uzņēmumi mēnesī (Lursoft dati), taču jāapzinās, ka tikai neliela daļa no šiem uzņēmumiem uzsāk darbu, pārvar pirmās grūtības un nostiprinās kā nopietni savas nozares spēlētāji.

Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībai nepieciešamas daudz vairāk, nekā tikai idejas un finansējums – tai vajadzīgs laiks, atbalsts un zināšanas, lai attīstītu jaunus līderus un veicinātu nākotnes ekonomisko izaugsmi.

Ticu matemātikai, statistikai un pieredzei, ko esmu guvis, attīstot gandrīz 20 dažādus produktus un jaunuzņēmumus. Zinot, ka no simta idejām izdzīvo tikai dažas, ir skaidrs, ka tas ir ilgtermiņa process, kurā nepieciešams ieguldīt ne tikai finanses, bet arī pacietību un ticību nākotnei.

Iespēja mācīties no citu kļūdām

Kad uzsāku savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā, bija ļoti maz cilvēku, pie kuriem vērsties pēc praktiska padoma. Igaunijā tech uzņēmējdarbība jau bija priekšā, bet Latvijā pirms 14 gadiem bija pavisam atšķirīga situācija. Lai gan bija arī labs paraugs – Draugiem.lv, vietējā tirgus izcilnieks, kas loģiski turpinājās daudzos citos veiksmīgos projektos un pirmajā vienradzī. Mums nācās visu apgūt pašiem, mēģinot un kļūdoties, gluži kā kovbojiem mežonīgajos rietumos. Šodienas jaunuzņēmumu vide ir ievērojami mainījusies – informācijas pieejamība ir milzīga, taču tas rada arī jaunus izaicinājumus. Jauniem uzņēmējiem ir jāiemācās atšķirt labu padomu no slikta un saglabāt savu identitāti. Ticu, ka tādas iniciatīvas kā “StartSchool” palīdzēs topošajiem uzņēmējiem attīstīt šo spēju, piedāvājot pieredzējušu mentoru un pasniedzēju atbalstu. Projekts nodrošina fundamentāli pareizu bāzi, kas palīdzēs izvairīties no sākotnējām kļūdām. Turklāt programma piedāvā lieliskas iespējas tīklošanai un ideju apmaiņai, kas ir būtiski, lai veidotu spēcīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības kopienu.

Jaunus uzņēmumus reģistrē mazāk, bet esošos likvidē vairāk, vienlaikus pieaug juridisko personu - nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu laiku iepriekš.

Bizness kopē demogrāfiju

Šā gada pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 2406 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3062. Tādējādi likvidēto (mirušo) uzņēmumu skaits būtiski — par 28% jeb 656 - par šo daudzumu samazināja arī kopējo Latvijā juridiski dzīvo uzņēmumu skaitu. „Uzņēmējdarbība ir sava veida indikators tam, kas un kā notiek valstī,” vērtē Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka jaundibināto un likvidēto uzņēmumu proporcija savā ziņā ir spogulis demogrāfiskajai situācijai Latvijā, jo jaundzimušo skaits ir būtiski mazāks par mirušo skaitu. Kopējā uzņēmumu skaita sarukuma cēlonis ir iedzīvotāju skaita sarukums, kā rezultātā pašmāju tirgū esot sarucis potenciālo klientu skaits, radies darbaspēka, kas būtu gatavs strādāt, trūkums. „Uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar demogrāfiju un iedzīvotāju skaitu,” uzsver E. Egle. Gan viņa, gan arī vairāki citi aptaujātie pieļauj, ka pēdējo gadu notikumu dēļ ir salīdzinoši daudz tukšo uzņēmumu.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, skaidra misija un vīzija, kā arī plānošana, uzskata Agris Indričevs, SIA SME Finance Latvia vadītājs.

Uzņēmējam ir jāzina, kas tam ir jādara, lai sasniegtu uzstādītos mērķus, tāpēc, pirms biznesa uzsākšanas, būtu nepieciešams ieguldīt darbu gan tirgus izpētē, gan pamodelēt situācijas pie dažādiem biznesa nosacījumiem, teic A.Indričevs, piebilstot, ka tāpat vien galvā visu izdomāt neesot iespējams. Bieži nācies saskarties ar uzņēmējiem, kuriem ir tikai ideja, bet viņi jau skaita peļņu, pieņemot, ka optimistiskākais scenātijs būt viņu gadījums, stāsta A.Indričevs, atgādinot, ka realitātē tā gan vienmēr nenotiek.

Izmanto iespējas

Tajā laikā, kad biju bērns, principā bija tikai dažas profesijas, par kurām es un mani vienaudži sapņojām - policists, kosmonauts vai skolotājs, atminas A.Indričevs, piebilstot, ka tolaik par karjeras būvēšanu gan viņš galvu nelauzījis. “Man bija svarīgākas lietas, ko darīt - izbaudīt bērnību, taču droši varu teikt, ka ne uzņēmējdarbība, ne finanses nebija manā nākotnes profesiju sarakstā. Nedaudz vēlāk, kad pasaule sāka atvērties, man ļoti interesēja viss, kas saistīts ar sportu, kā arī pasaules iepazīšanu un vēsturi. Tajā pašā laikā neslēpšu - nekādu nopietnu karjeras plānu man nebija līdz pat vidusskolas beigām, kad bija skaidrs - nākamais solis ir Rīga, universitāte un tad jau redzēs, kā dzīve iekārtosies,” atminas A.Indričevs, kurš bakalaura grādu uzņēmējdarbībā ieguva Banku augstskolā, bet maģistra grādu - Čengas Kungas Nacionālajā universitātē (National Cheng Kung University), Taivānā. Arī pirmo darba pieredzi A.Indričevs guva tieši studiju laikā.

Veiksmīga biznesa pamatā ir godīgums, rūpīga risku izvērtēšana un spēja efektīvi plānot sava uzņēmuma attīstību, atzīmē Ģirts Karpovičs, energobūvniecības uzņēmuma SIA KVĒLE dibinātājs un vadītājs.

Lai gan uzņēmējdarbība nav iedomājama bez izaicinājumiem, tā sniedz gandarījumu, pārliecināts ir Ģ. Karpovičs, piebilstot – ja blakus ir īstā komanda, veiksme ir gandrīz garantēta. Uzņēmējdarbībā svarīgākais ir godīgums un solījumu turēšana. Ja kādu reizi piekrāp, otras iespējas, visticamāk, vairs nebūs, jo kolēģu, darbinieku vai partneru uzticība būs neatgriezeniski zaudēta, teic Ģ. Karpovičs. Otrs būtisks aspekts, savukārt, ir apdomāts risks – vadītājam ir jāsaprot, kādas finansiālās un profesionālās saistības iespējams uzņemties, un, protams, jābūt gatavam strādāt smagi un atbildīgi. Tieši godīgums, stratēģiska domāšana un neatlaidīgs darbs var nodrošināt ilgtermiņa panākumus, spriež SIA KVĒLE dibinātājs, kurš elektroenerģētikas nozari iepazinis jau bērnībā.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Sestdien, 7. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku gadatirgus “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces kā, piemēram, rotaslietas, rotaļlietas, galda spēles, pašu gatavotus pārtikas produktus, sveces, koka izstrādājumus un citus oriģinālus suvenīrus. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar unikāliem un inovatīviem skolēnu radītiem produktiem, piemēram, īpaši izstrādātu sildītāju ātrai slapju apavu žāvēšanai, lādētāju, kas viedierīces uzlādē ar saules enerģiju, un iekārtu, kas palīdz ātri stenografēt tekstu latviešu valodā.

Šie un daudzi citi radoši risinājumi atspoguļo skolēnu spēju domāt inovatīvi un radīt praktiskus, ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu vajadzībām.

Š.g. 13. janvārī VAS Latvijas Pasts padome valdes priekšsēdētāja (CEO) amatā apstiprinājusi Ģirtu Rudzīti, savukārt valdes locekles amatā (CCO) – Ditu Mirbahu.

Ģirta Rudzīša atbildība ir uzņēmuma stratēģiskā un operacionālā, kā arī iesaistīto pušu vadība. Savukārt Ditas Mirbahas pārziņā ir kapitālsabiedrības biznesa attīstība, inovāciju ieviešana un pārdošanas rādītāji. Darbu valdē turpina valdes loceklis (CFO) Andris Puriņš, kura galvenā atbildība ir uzņēmuma finanšu vadība.

“Esam gandarīti, ka Latvijas Pasta vadības komandai pievienojas augstas raudzes profesionāļi, kuri ar savu līdzšinējo pieredzi, zināšanām un izcilām līderības prasmēm palīdzēs virzīt Latvijas Pastu uz jauniem izaugsmes apvāršņiem, stiprinot mūsu pozīcijas kā vadošajam spēlētājam Baltijas pasta un loģistikas pakalpojumu tirgū. Konkurence nozarē ir ārkārtīgi intensīva, tāpēc mūsu prioritātes ir skaidri definētas – panākt augstu klientu apmierinātību, ieviest jaunus un inovatīvus risinājumus, kas atbilst mūsdienu prasībām, kā arī nepārtraukti modernizēt uzņēmuma procesus, vienlaikus sniedzot kvalitatīvus un pieejamus tradicionālos pasta pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mūsu mērķis ir efektīvi nodrošināt universālā pasta pakalpojumu, gūt ievērojamu pakomātu tīkla atdevi, palielināt ieņēmumus un paplašināt Latvijas Pasta darbību arī starptautiskajos tirgos, veidojot stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi,” uzsver VAS Latvijas Pasts padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens.

Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, intervijā aģentūrai LETA apliecināja politiķis.

Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā. Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," pauda Pīlēns.

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Uzņēmums MADARA Cosmetics 30.aprīlī noslēdzis darījumu ar somu uzņēmumu Oy Transmeri Ab par kosmētikas zīmola MOSSA pārdošanu.

MOSSA ir viens no zīmoliem AS MADARA Cosmetics portfelī un tā pārdošanas summa ir 4 miljoni eiro. Šis darījums ir būtisks faktors uzņēmuma nākotnes izaugsmē un investīcijās, kā arī veicina līgumražošanas apjoma palielināšanos.

AS MADARA Cosmetics izpilddirektore Gunta Šulte skaidro: “MOSSA zīmola pārdošanas vērtība izceļ uzņēmuma MADARA Cosmetics komandas profesionalitāti spēcīgu un rentablu zīmolu radīšanā. Varu apliecināt, ka MOSSA zīmola pārdošana iezīmē jaunu uzņēmuma “MADARA Cosmetics” un zīmola MÁDARA attīstības ciklu. Attiecībā uz MÁDARA zīmola attīstību varēsim vēl agresīvāk koncentrēties uz stratēģiskajām prioritātēm, jo īpaši uz ieguldījumu plānu jaunu talantu piesaistē, zīmola atpazīstamības un komandu veidošanā lokāli Francijā, Vācijā, Zviedrijā.”

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pasniegusi Gada balvas labākajiem darba devējiem 10 kategorijās, informēja LDDK.

Tostarp kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" apbalvota AS "Latvijas finieris".

Kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu sabiedrības veselības veicināšanā un veselības nozarei" balvu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitāte, bet kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu izglītības iestādēm (izglītībai un pētniecībai), ieguldījumiem to infrastruktūrā un izglītības procesā" balvu saņēmusi AS "Mikrotīkls".

LDDK Gada balvu kategorijas "Izcilība uzņēmējdarbībā 2024" apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības attīstībā" piešķirta AS "Balticovo", bet apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā" - AS "Cēsu alus".