Lai arī pašlaik Latvijā nav pieprasītas bijušajā VEF - KTR ražotās ciparu telefonu centrāles, tomēr tās spēj sekmīgi konkurēt ar analogiem attīstīto valstu izstrādājumiem ne tikai NVS valstīs, bet arī Indijā. «Mūsu ražotās telefonu centrāles sekmīgi spēj konkurēt ar tādiem pasaules telekomunikāciju dūžiem kā Siemens, Ericson, Alcatel utt. pateicoties to ievērojami zemākai cenai,» savu panākumu formulu skaidro SIA Vadu elektrosakaru firma, komutācijas tehnikas ražošana (VEF - KTR) ģenerāldirektors Ojārs Grigāns. Viņš atzīst, ka centrāļu pasūtītāji, jo īpaši Krievijā, labprāt konkursantu pulkā redzot VEF - KTR, jo tādējādi, ja arī netiekot iecerētā centrāle pasūtīta Latvijā, tomēr tiekot panākta citu pretendentu piedāvāto cenu samazināšana. Pašlaik uzņēmumā ražotie izstrādājumi pamatā tiek realizēti Krievijā, Ukrainā, kā arī divas telefonu centrāles ir piegādātas Indijai. «Lai arī Ārzijas telekomunikāciju centrāļu tirgus šķiet ļoti pievilcīgs, tomēr pagaidām ir grūti ko prognozēt,» atzīst O. Grigāns. Viņš gan norāda, ka gan Austrumos, gan Rietumos ir noteiktas dažādas barjeras, piemēram, sertifikācija, lai aizsargātu attiecīgo valstu vietējos ražotājus. Turklāt pēc O. Grigāna teiktā dažviet valsts tik ļoti atbalsta pašmāju ražotāju, ka faktiski nevienā citā valstī ražotās centrāles netiek (ar nelieliem izņēmumiem) atļauts pirkt. Tāpēc arī nevienmēr izdodas pārdot centrāles ar Latvijas vārdu un, lai tomēr realizētu savu produktu jāizmanto, piemēram, Krievijas vai Ukrainas kompānijas vārds. Par būtiskāko konkurentu Krievijā un arī citās Ārzijas valstīs O. Grigāns uzskata tieši Ķīnas telefonu centrāļu ražotāju, kurai ir spēcīgs šīs valsts atbalsts. «Lai arī VEF KTR ražotās ciparu telefonu centrāles atbilst faktiski attīstītajās valstis ražotajiem analogiem, tomēr vismaz pašlaik šajos tirgos dažādu neformālu tirgus barjeru dēļ nav iespējams,» atzist O. Grigāns.

Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma STATS Invest Mārketinga direktori Gunu Ozoliņu, kura stāsta par STATS grupas uzņēmumu īpašumā esošās bijušās VEF teritorijas daļas līdzšinējo un plānoto attīstību. Pievienots arī nekustamo īpašumu kompāniju Colliers International, Balsts un Tokarev Invest šīs teritorijas vērtējums.

- Lūdzu, īsumā pastāstiet par STATS grupas uzņēmumiem. Vai tie visi izvietojušies jaunajā STATS grupas biroja ēkā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Bērzaunes ielā 11a?

STATS grupā ir apvienoti vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji sadarbojoties, nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, projektēšanu, būvniecību, būvtehnikas nomu un tirdzniecību, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.

Jaunajā STATS grupas biroja ēkā, kas atrodas Bērzaunes ielā 11a, ir izvietojies mātes uzņēmus SIA STATS Invest, kas sniedz visiem meitas uzņēmumiem administratīvos un vadības pakalpojumus - personāls, mārketings, finanses, IT u.c.. Jaunajā STATS ēkā mitinās arī vissenākais grupas uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, kas nodarbojas ar būvniecību un rekonstrukciju. Būvuzņēmums STATS veica arī šīs ēkas rekonstrukciju. Vēl no grupas uzņēmumiem Bērzaunes 11a atrodas arī SIA STATS Projekts, kas nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, SIA Forburga, kas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs, kā arī SIA Labo Namu Aģentūra, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un apsaimnieko arī jauno STATS ēku.

VEF logo rotā Ķīnā ražotas preces, Latvijas Avīzei (LA) atklājis uzņēmuma vadītājs Igors Gora.

«Nodarbojamies tikai ar tirdzniecību. Pašiem ražot, protams, neatmaksātos,» avīzei nav slēpis I. Gora.

SIA VEF & Co kā VEF Aizkraukles ražotnes privatizētājam jau no deviņdesmito gadu sākuma pieder tiesības uz VEF logo, liecina Valsts preču zīmju reģistra dati. Ķīnā pēc pasūtījuma jau vairākus gadus top ne tikai VEF radioaparāti – veikalos un interneta pārdotavās iegādājami arī VEF & Co pulksteņi un stacionārie telefona aparāti. Ķīnā ražotās un ar VEF emblēmu apdrukātās preces uzņēmums tirgo arī Krievijā, Ukrainā, Lietuvā un citur, raksta LA.

Nav izslēgta arī cita iespēja: ar zīmi VEFTEL aparāts gatavots Latvijā uzņēmumā VEF Telefoni. Tiesa gan, šo abu uzņēmumu ražojumi tikpat kā vairs nav pieejami tirdzniecībā – VEF Telekom tālruņus ražot pārtraucis pirms pieciem gadiem, bet VEF Telefoni telefonus un citas iekārtas no Beļģijā pirktām detaļām varot salikt tikai pēc individuāliem pasūtījumiem.

Pēc Latvijas čempionvienības basketbolā «VEF Rīga» direktores Lailas Spaliņas lēmuma atstāt šo amatu kluba valde par jauno direktoru apstiprinājusi profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» direktoru, bijušo valstvienības spēlētāju Gati Jahoviču.

«Pēc 11 gadiem «VEF Rīga» esmu nolēmusi atgriezties politikā,» pavēstījusi Laila Spaliņa, kura vienlaikus saglabās vietu kluba valdē un turpinās pārstāvēt «VEF Rīga» arī Latvijas Basketbola savienības padomē. G.Jahovičs direktora pienākumus sāks pildīt ar 1.aprīli.

Jaunais «VEF Rīga» direktors Gatis Jahovičs bija pirmais Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savulaik pievienojās «VEF Rīga» sastāvam. Savā klubu karjerā divus metrus garais uzbrucējs lielākoties pārstāvējis vadošos Rīgas klubus - «VEF Rīga», «ASK Rīga», «Skonto». Trīs gadus Jahovičs pavadīja ārzemēs, spēlējot vienā no pazīstamākajiem Polijas klubiem Vloclavekas «Anwil». Karjeras noslēdzošajā sezonā Gatis spēlēja arī «Barons/LDz» un «Liepāja/Triobet». Visilgāko laiku Jahovičs aizvadīja tieši «VEF Rīga», šajā laikā trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers sācis divu vēsturisko VEF ražošanas korpusu rekonstrukciju un pārbūvi Rīgā, Brīvības ielā 214i. Jaunu elpu un ražošanas funkciju atgūst tie korpusi, kuros Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tika būvētas aviokonstruktora Kārļa Irbīša radītās lidmašīnas, informē uzņēmumā.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka bijušo VEF ražošanas korpusu rekonstrukcijas pasūtītājs ir Mikrotīkla īpašniekiem piederošais uzņēmums un nozarē šo apkaimi jau sākuši dēvēt par vietējo Silīcija ieleju.

Arčers šobrīd veic 19. un 20. gadsimta mijā būvēto rūpnīcas korpusu rekonstrukciju, kur savulaik strādājusi elektromehāniskā rūpnīca Unions, pēc tam – Vācijas uzņēmums AEG, bet vēlāk arī akciju sabiedrība Vispārējā elektrības kompānija, līdz to 1928. gadā pārņēma Valsts elektrotehniskā fabrika jeb VEF. Tomēr kopš 1989. gada 18. jūnija, kad daļu VEF teritorijas pārņēma plašs ugunsgrēks, nekāda darbība šajā VEF daļā netika veikta.

Pazīstamais Latvijas autorallists Ivars Vasaraudzis, kurš rallijā Kurzeme 2009 brauks ar Mitsubishi Lancer WRC automobili, saņēmis 1. starta numuru.

"Pat neatceros, cik reižu esmu startējis ar pirmo numuru, bet sajūtas vienmēr ir divējādas. Pagājušajā gadā tās bija trīs ar pusi reizes, šogad tās ir bijušas divas, un līdz šim ir bijis forši. Katrā ziņā es centīšos numuru saglabāt un arī Kurzemē nobraukt kā pirmais," saka Ivars Vasaraudzis.

2. starta numurs Kurzemes rallijā piešķirts igaunim Georgam Grosam, kurš Liepājā brauks ar Ford Focus WRC automobili. Tieši šis sportists uzskatāms par Ivara Vasaraudža sīvāko konkurentu šajā nedēļas nogalē, kuram latviešu rallists velta atzinīgus vārdus.

"Gross ir spēcīgs braucējs. Ne jau tikai tāpēc, ka viņš uzskatāms par kādreizējā igauņu pasaules rallija čempionāta dalībnieka Marko Martina audzēkni, bet arī tāpēc, ka viņam šajā sezonā ir vairāk braukšanas stundu un lielāka pieredze nekā mūsu ekipāžai. Būs interesanti braukt," – tā Ivars Vasaraudzis.

Tā kā konkurencē telefonu centrāles kļūst lētākas, tad arī saražoto centrālu nurumu kopējā skaita pieaugums neatspoguļojas uz uznēmuma neto apgrozījumu, kas faktiski 2002. gada laikā salīdzinājumā ar 2001. gadu nav mainījies — neto apgrozījums 2002. gadā bija 1.56 miljoni Ls, bet 2001. gadā 1.5 miljini Ls.Visu sakaru līdzekļu, kā arī elektronisku un tehnoliģisku ierīču ražošanai nepieciešamās detaļas tiek iepirktas no attīstīsto valstu firmu produkcijas izplatītājiem Latvijā. O. Grigāns norāda, ka nekas netiek ražots noliktavai, jo konkrēta izstrādājuma ražošana tiek uzsākta tikai pēc konkrēta pasūtījuma un priekšapmaksas saņemšanas. Bez komutācijas tehnikas ražošanas VEF- KTR ir uzsācis arī iespedplašu izstrādi, detaļu un mezglu izgatavošanu no metāla, kā arī netradicionālu figurālu griešanu no jebkura materiāla līdz 30 cm biezumam. Līdz šim vislielākās investīcijas ap – 50 000 Ls uzņēmuma attīstībā tikušas ieguldītas 1999. gadā, pārējos gados ap 30 000 Ls, norāda O. Grigāns. Uzņēmumā kopā tiek nodarbināti 130 strādājošie, no kuriem ar pie komutācija stehnikas strādā apmēram 100, bet 38 — nodarbināti uzņēmuma attīstītajās palīgnozarēs. «Iespējas uzņēmumam izaugt arī liecina, ka no kopējām 18 000 m2 lielajām ražošanas platībām šobrīd pats uzņēmums izmantot tikai nedaudz vairāk par trešo daļu,» secina O. Grigāns. Viņš norāda, ka šogad uzņēmums plāno neto apgrozījuma kāpumu par vairāk nekā 200 000 Ls un sasniedzot 1.78 miljonus Ls. «Esam jau pierādījuši skeptiķiem, ka varam turpināt iesākto darbu automātisko sakaru līdzekļu izstrādē, modernizācijā, ražošanā un noturēties NVS, kā arī iekarot vietu pasaules sakaru līdzekļu tirgū,» skaidro SIA VEF — KTR ģenerāldirektors Ojārs Grigāns.

Mobilo tālruņu lietotājiem, kurus biedē doma neatgriezeniski pazaudēt savas sakaru ierīces, ir iespēja izmantot slepenu programmatūru, kas saucas PhoneBAK. Tā informē pazaudētā vai nozagtā tālruņa īpašnieku ikreiz, kad kāds tālrunī aktivizē svešu SIM karti. (Latvijas mobilo operatoru un SIA Promoteus viedoklis par PhoneBAK)

Programmatūru PhoneBAK no šā gada janvāra ir pieejama visiem Baltijas iedzīvotājiem, un to nodrošina SIA Promoteus.

Iepriekš ieinstalēta mobilajā tālrunī, PhoneBAK programmatūra analizē ievietoto SIM karti, un atpazīstot to kā svešu, uz ieprogrammētu tālruņa numuru izsūta slepenu SMS ar zagļa tālruņa numuru un neatpazīstamās SIM kartes identifikācijas numuru (IMSI).

1. Sazināties ar zagli un mēģināt atgūt telefonu;

2. Vērsties policijā ar zagļa tālruņa numuru un IMSI

Uz doto brīdi PhoneBAK darbojas ar Windows Mobile aprīkotajos mobilajos plaukstdatoros un ar Symbian S60 operāciju sistēmu aprīkotajos mobilajos tālruņos.

Šodien, turpinot vizīti Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar ĶTR premjerministru Venu Dzibao (Wen Jiabao). Šī tikšanās notika zīmīgā laikā, jo rīt aprit 16 gadi, kopš ĶTR atzina Latvijas Republikas neatkarību.

Ministru prezidents uzsvēra: "Starp Latviju un Ķīnu ir izveidots tāds politisko attiecību ietvars, kas sekmēs ekonomisko sadarbību, un es aicinu Latvijas uzņēmējus paplašināt savus kontaktus un darbību Ķīnas Tautas Republikā, lai veicinātu mūsu valsts starptautisko konkurētspēju."

Aigars Kalvītis pauda gandarījumu, ka starp abām valstīm veidojas cieši politiskie kontakti, sabalansētas un līdzsvarotas attiecības. Valdību vadītāji bija vienisprātis, ka veiksmīgās politiskās attiecības ir labs pamats ciešākai ekonomiskai sadarbībai.

Ķīnas premjerministrs apliecināja Ķīnas interesi ciešāk sadarboties tādās nozarēs kā rūpniecība un loģistika ar augstu pievienoto vērtību. Īpašu interesi Vens Dzibao pauda par savstarpēju tūrisma veicināšanu, akcentējot iespējas jau tuvākajā laikā izveidot tiešus avioreisus starp abām valstīm.

Latvija kā viena no pirmajām Eiropas valstīm parakstīs unikālu līgumu ar Ķīnu abu valstu sadarbības veicināšanai augstākajā izglītībā un pētniecībā.

Latvija ir pirmā Baltijas valsts un viena no retajām Eiropas valstīm, kam ar ĶTR būs noslēgts šāds līgums. Ķīnai šādi līgumi šobrīd ir ar 35 valstīm pasaulē, un Latvija būs 36.valsts. Dokumenta parakstīšana notiks Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizītes laikā ĶTR, abu valstu oficiālo delegāciju tikšanās ietvaros ar ĶTR viceprezidentu Xi Jin Ping.

Līguma mērķis ir attīstīt un stiprināt abu valstu sadarbību izglītības un zinātnes jomā. Līguma darbība nodrošinās, ka Ķīna un Latvija atzīst viena otras augstākās izglītības institūciju piešķirtās augstākās izglītības kvalifikācijas un grādus, veicinot gan Latvijas augstākās izglītības internacionalizāciju, gan vienkāršojot un sekmējot Latvijas un Ķīnas divpusējo sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā, dažādu kopīgu projektu īstenošanā.

No 23. līdz 27.maijam Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apmeklēs Ķīnas Tautas Republiku (ĶTR), kur piedalīsies starptautiskās izstādes World Expo 2010 Latvijas paviljona atklāšanā un tiksies ar augsta līmeņa valdības un pašvaldību amatpersonām, liecina Valsts kancelejas sniegtā informācija medijiem.

Svētdien, 23.maijā ir plānota Ministru prezidenta V.Dombrovska tikšanās ar ĶTR Centrālās komitejas starptautiskā departamenta ministru Wang Jiarui, lai pārrunātu divpusējās attiecības, kā arī Eiropas Savienības un ĶTR attiecības.

Pirmdien, 24.maijā Ministru prezidents V.Dombrovkis tiksies ar ĶTR vicepremjeru Hui Liangyu. Pēc tam ir plānota Ministru prezidenta dalība un uzstāšanās ar uzrunu pirmajā Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa politisko partiju forumā.

Otrdien, 25.maijā, Ministru prezidents V.Dombrovskis turpinās savu dalību Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa politisko partiju forumā.

Trešdien, 26.maijā Ministru prezidents V.Dombrovskis piedalīsies starptautiskās izstādes World Expo 2010 Latvijas paviljona atklāšanā Šanhajā.

Ar šo paziņojam, ka Akciju sabiedrības VEF Radiotehnika RRR Valde 2007.gada 30.aprīlī pulkstens 16.00,Rīgā,Kurzemes prospektā 3,sasauc kārtējo akcionāru pilnsapulci.

Dienas kārtībā:

1.AS VEF Radiotehnika RRR Valdes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

2.AS VEF Radiotehnika RRR Padomes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

3.AS VEF Radiotehnika RRR zvērināta revidenta ziņojums.

4.AS VEF Radiotehnika RRR 2006.gada pārskata apstiprināšana.

5.AS VEF Radiotehnika RRR 2006.gada peļņas sadale.

6.AS VEF Radiotehnika RRR 2007.gada budžeta un darbības plāna apstiprināšana.

7.AS VEF Radiotehnika RRRzvērinātā revidenta apstiprināšana.

8.Izmaiņas AS VEF Radiotehnika RRR Padomes sastāvā.

9.AS VEF Radiotehnika RRR organizatoriski-saimnieciskās struktūras pilnveidošana.

Šorīt plkst.7 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 952 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.20.

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Nobalsot iespējams gan ar pasi, gan ar eID karti, jo balsošana notiek pēc vēlētāju sarakstiem.

Noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, var paziņojumos, kuri vēlētājiem tika izsūtīti pa pastu šā gada martā, vai arī tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā pmlp.gov.lv. Tāpat to var uzzināt CVK mājaslapā cvk.lv vai zvanot pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālrunis šodien strādās no plkst.7 līdz plkst.24.

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Nekustamā īpašuma iznomātāja un energoapgādes pakalpojumu sniedzēja «VEF» valdes locekle Tamāra Kampāne iegādājusies papildu 2905 kompānijas akcijas, kas veido 0,15% no kopēja «VEF» akciju skaita, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Paziņojumā teikts, ka Kampāne iegādājusies 812 «VEF» akcijas, maksājot 1,8 eiro par akciju, kā arī 2093 akcijas, maksājot divus eiro par akciju. Tādējādi darījuma summa veido kopumā 5647,6 eiro. Darījumi veikti šogad 4. un 5.februārī.

«VEF» akciju kapitālu veido 1 944 637 akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā, tostarp publiskā apgrozībā ir 623 528 kompānijas akcijas.

Pēc biržas jaunākajiem datiem, 2018.gada aprīļa beigās «VEF» kapitālā 45,52% piederēja «VEF komunikāciju serviss», 24,5% piederēja Gintam Feņukam, 11,59% - Kampānei, bet 6,31% - Lailai Līdumai.

Vienlaikus ziņots, ka 2018.gada jūnijā Kampāne iegādājās 1360 «VEF» akciju, kas veido 0,07% no kompānijas akcijām.

Vairāki Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi kopā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem un kultūras centru apvienojuši spēkus, lai izveidotu inovatīvu vidi VEF apkaimē – vietu, kur strādāt, dzīvot, atpūsties un radīt, cilvēkiem, kurus aizrauj tehnoloģiju un inovāciju iespējas. VEF apkaime pilsētas attīstības plānā iezīmēta ar potenciālu attīstīties par jauno Rīgas centru.

Šī teritorija būs Latvijas kā viedvalsts modelis, kur iesaistītie partneri veidos un pilsētvidē izmēģinās jaunākās digitālās tehnoloģijas, vienlaikus nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Latvijas Mobilais Telefons, Accenture, Mikrotik, kā arī Jaunās Teikas kvartāls, komercīpašumu pārvaldītājs New Hanza Capital, VEF Kultūras pils un tirdzniecības uzņēmums Elkor vienojušies kopīgam darbam. Iniciatīvai aicināti pievienoties arī citi uzņēmumi un iestādes.

«Apkaime abpus Brīvības ielai vēsturiski ir vieta, kur koncentrējušies tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumi. Šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu profils, mērogs un speciālistu koncentrācija nodrošina nepieciešamo cilvēkresursu un tehnoloģiju klātbūtni, lai pieteiktu Rīgu kā inovatīvu un daudzsološu pilsētu gan reģionālā, gan starptautiskā kontekstā. Šobrīd apkārtni ap bijušās VEF rūpnīcas ēkām, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas teritoriju par savu mājvietu sauc daudzi lielākie valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kur kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu,» stāsta kvartāla attīstības projektam piesaistītais pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš, uzsverot, ka likumsakarīgi tieši VEF apkaime ir vieta, kur šāda iniciatīva ir radusies un iedzīvojusies.

Akustisko sistēmu ražotājs VEF Radiotehnika RRR šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 279 094 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un guva peļņu 1,417 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai Nasdaq Riga.

Tostarp lielāko daļu ieņēmumu VEF Radiotehnika RRR 2017.gada pirmajā ceturksnī guvusi no komunālajiem pakalpojumiem - 252 115 eiro, kā arī no gatavās produkcijas realizācijas eksportam - 11 466 eiro un no gatavās produkcijas realizācijas vietējā tirgū - 9023 eiro.

Savukārt VEF Radiotehnika RRR peļņas pieaugumu šogad pirmajā ceturksnī pamatā noteica pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi, kas veidoja 1,328 miljonus eiro. Šos ieņēmumus veidoja kreditoru parādu norakstīšana atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa plānam.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka 2016.gada nogalē VEF Radiotehnika RRR ir atsākusi ražošanu un saražojusi pirmos pasūtījumus, kas nosūtīti pasūtītājiem ārvalstīs, tajā skaitā Austrijā, Vācijā, Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Krievijā.

Latvijas basketbolistu Rodionu Kurucu Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftā otrajā kārtā ar kopējo 40.numuru izraudzījās Bruklinas Nets komanda, kuras mājvietā norisinās jauno spēlētāju izvēles ceremonija.

Pašlaik 20 gadus vecais Kurucs no 2012. līdz 2015.gadam bija VEF Rīga sistēmā, bet pirms trim gadiem viņš nonāca Spānijas kluba Barselonas Lassa paspārnē, noslēdzot līgumu līdz 2019.gadam.

ULEB Eirolīgā Latvijas basketbolists aizvadītajā sezonā piedalījās četros mačos, savukārt Spānijas augstākajā līgā (ACB) piecos mačos viņš vidēji guva 2,8 punktus. Tikmēr pēc spēka Spānijas otrajā līgā Kurucs piedalījās 15 mačos, vidēji iemetot 10,6 punktus spēlē.

Kurucs 2014.gadā ar Latvijas U-16 izlasi kļuva par Eiropas kadetu vicečempionu, bet aizvadītajā sezonā Lassa galvenajā komandā viņš spēlēja ļoti maz, vairāk pārstāvot kluba otro vienību

Pērn novembrī viņš debitēja Latvijas valstsvienībā, piedaloties 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs, laukumā dodoties trīs mačos, taču arī netiekot pie ievērojama spēles laika. Kurucs iekļauts izlases kandidātu sarakstā arī pirms jūnija beigās un jūlija sākumā gaidāmajām cīņā kvalifikācijas turnīrā.

2007.gada 20.aprīlī notika akciju sabiedrības VEF kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1.Darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums”:

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības VEF valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2.Darba kārtības jautājumā „2006.gada pārskata apstiprināšana”:

1)Apstiprināt AS VEF valdes sastādīto un AS VEF padomes izskatīto AS VEF 2006.gada pārskatu.

2)Bilances posteni „Pārējās rezerves” 586 037 LVL (pieci simti astoņdesmit seši

tūkstoši trīsdesmit septiņi lati) apmērā ieskaitīt bilances postenī

„Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa”.

3.Darba kārtības jautājumā „2006.gada peļņas izlietošana”:

AS VEF 2006.gada tīro peļņu 13 842 LVL pilnā apmērā izlietot iepriekšējo gadu

Rīgas apgabaltiesa apturējusi tiesvedību AS VEF banka likvidācijas lietā līdz brīdim, kad Administratīvajā apgabaltiesā tiks izskatīts VEF bankas lūgums par administratīvā akta apturēšanu, ar kuru bankai anulēta licence kredītiestādes darbībai. Šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Savukārt kā DB uzzināja Administratīvajā apgabaltiesā VEF bankas lūgums šeit tiks skatīts 15. jūnijā.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Lai sekmētu koordinētu rīcību Latvijas ārējo ekonomisko interešu īstenošanā, balstoties uz Latvijas uzņēmēju interesēm Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un biedrība Latvijas – Ķīnas biznesa padome parakstījusi līgumu par sadarbību investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības veicināšanā.

Tāpat līguma ietvaros abas puses apņemas nodrošināt Latvijas uzņēmēju informēšanu par tirdzniecības iespējām ĶTR un veicināt Ķīnas uzņēmēju interesi par investīciju iespējām Latvijā, Latvijas eksportspējīgām precēm un pakalpojumiem.

LIAA direktors Andris Ozols, parakstot līgumu teica, ka apsveic iniciatīvas, kas vērstas uz Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību nostiprināšanu un paplašināšanu. Savukārt Latvijas – Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētājs Artis Kampars uzsvēra, ka LIAA ir pirmā valsts institūcija, ar kuru jaundibinātā biznesa padome slēdz sadarbības līgumu.

Lai veicinātu Latvijas eksportu un piesaistītu ārvalstu investīcijas, šā gada februārī Pekinā, ĶTR tika atvērta LIAA ārējās ekonomiskās pārstāvniecība. Pirms tam vairākus gadus Ķīnā strādāja LIAA sabiedriskais pārstāvis, ar kura atbalstu klajā tika laista publikācija ķīniešu valodā - Latvijas uzņēmējdarbības vide.