Ražošana

Vēja parka būvētāji Liepājā piekāpjas prasībām

Vēsma Lēvalde, 14.04.2011

Jaunākais izdevums

Vēja parka ieceres attīstītāji Liepājā SIA Rapsoil pārplānojuši iecerētā parka teritoriju, lai pildītu vides un sabiedrisko organizāciju prasības.

«Mēs esam pārplānojuši sev par sliktu, jo atkāpjamies no jūras, no valdošajiem vējiem, dziļāk iekšzemē,» Db.lv atzina SIA Rapsoil pārstāvis Gints Sorokins. Projektu izvērtējušas dažādas vides institūcijas un devušas akceptu vēja parka būvniecībai ar vairākiem nosacījumiem, galvenokārt tehniska rakstura, apgalvoja G. Sorokins. Daļa no sākotnēji plānotajiem vēja ģeneratoriem izrādījusies Natura 2000 teritorijā, tāpēc nācies ieceri pārskatīt. Lai varētu veikt tehniskā projekta izstrādi, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde nolēmusi uz gadu SIA Rapsoil vajadzībām rezervēt četrus zemes gabalus LSEZ teritorijā, ar aptuveno platību no 131 tūkst. m2 līdz 254,8 tūkst. m2.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Rapsoil plāno Karostā, Liepājā, izbūvēt vēja parku ar kopējo jaudu līdz 60 MW, uzstādot ap 20 vēja ģeneratoru. 14 no tiem būs LSEZ teritorijā. Precīzs vēja ģeneratoru skaits un izvietojums būs zināms pēc detālplānojuma un tehniskā projekta izstrādes. Pret parka būvniecību iepriekš asi iebilda Liepājas ebreju draudze un vairākas starptautiskas ebreju organizācijas, pieprasot no plānotā vēja parka izņemt vismaz trīs vēja rotorus un noteikt ap ebreju piemiņas memoriālu 16 - 20 tūkst. kvadrātmetru lieguma zonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēl gadu atļauj pārprojektēt vēja parku Liepājā

Vēsma Lēvalde, 02.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde nolēmusi atkārtoti rezervēt uz gadu - no 2012. gada 13. aprīļa līdz 2013. gada 13. aprīlim - trīs zemesgabalus Liepājā SIA Rapsoil vēja elektrostacijas detālplānojuma izstrādāšanai.

Minētie zemes gabali jau iepriekš bija rezervēti SIA Rapsoil vēja elektrostacijas būvniecībai, bet, tā kā detālplānojuma izstrāde ir laikietilpīgs process un gada laikā nebija iespējams to līdz galam izstrādāt, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde nolēma slēgt atkārtotu rezervēšanas līgumu. Rezervētā teritorija atrodas Karostā un tā ir purvaina, līdz šim neizmantota. proujektēšana ieilgusi tāpēc, ka Rapsoil projekta virzīšanas gaitā mainījis iecerēto vēja ģeneratoru tehniskos parametrus un nepieciešamas korekcijas ietekmes uz vidi novērtējumā, Db.lv skaidroja LSEZ pārvaldē.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Rapsoil 14 vēja ģeneratoru parku Liepājā plāno sākt būvēt 2013.gadā. Rapsoil vēja parkam atvēlēti aptuveni 80 hektāri Liepājas ziemeļu daļā, jūras piekrastē, kur tuvumā apdzīvotu mājokļu nav. Vēja parkā kopā paredzēts uzstādīt E-101 tipa 14 vēja rotorus, ko ražojusi firma Enercon. Katrs no tiem ir aptuveni 150 m augstumā, ieskaitot spārnus, un ar 2,3 MW jaudu. Detālplānojums paredz 225 m aizsargjoslu, kā arī divas parka daļas, kas realizējamas atsevišķi. Pirmajā kārtā 2 - 3 gadu laikā plānots uzstādīt 10 ģeneratorus, savukārt atlikušajiem četriem ģeneratoriem tiks dota atļauja tikai pēc divus gadus ilga monitoringa, kura laikā šo teritoriju novēros ornitologi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rapsoil turpinās vēja stacijas projektu Liepājā

Vēsma Lēvalde, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas parka attīstītāja SIA Rapsoil vienojusies ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi par zemes ilgtermiņa nomas līgumu.

Līgumu ar LSEZ pārvaldi SIA Rapsoil slēgs uz 12 gadiem būvprojekta izstrādei, 12 vēja staciju būvniecībai un komercdarbības veikšanai. Kopējā zemesgabala platība ir 672,9 tūkstoši kvadrātmetru. Noteikta nomas maksa 1,5% no kadastra vērtības gadā līdz būvprojekta izstrādei, pēc nodošanas ekspluatācijā nomas maksu noteiks saskaņā ar Liepājas pilsētas saistošajiem noteikumiem.

2012.gada aprīlī LSEZ pārvalde ar SIA Rapsoil noslēdza zemes rezervācijas līgumu, kurā nomniekam bija noteikts izstrādāt detālplānojumu vēja elektrostaciju izvietošanai. Šā gada janvārī līgums tika pagarināts līdz 2014.gada 16.janvārim. Šobrīd uzņēmums sācis tehniskā projekta izstrādi, liecina LSEZ valdei sniegtā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rapsoil gatavoties vēja parka būvniecībai varēs vēl gadu

Vēsma Lēvalde, 25.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde pagarinājusi SIA Rapsoil zemes nomas līgumu līdz 2014.gada 16.janvārim būvatļaujas saņemšanai diviem vēja parkiem.

2012.gada 2.aprīlī starp Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un SIA Rapsoil tika noslēgts zemes nomas tiesību rezervēšanas līgums līdz 2013.gada 13.aprīlim. Taču šā gada 15.janvārī LSEZ pārvaldē tika saņemta Rapsoil vēstule, kurā kapitālsabiedrības vadība lūdz pagarināt zemes nomas tiesību rezervēšanas līgumu plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanai, vēja elektrostacijas tehniskā projekta izstrādei, būvatļaujas saņemšanai, kā arī zemesgabalu ierakstīšanai zemesgrāmatā atbilstoši izstrādātajam detālplānojumam.

Db.lv rakstīja, ka ir izstrādāts un apstiprināts detālplānojums divu vēja parku ierīkošanai Liepājas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras. Viena SIA Rapsoil iecere ir izvietot 12 vēja elektrostacijas gar 14. Novembra bulvāri. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri. Savukārt otra iecere paredz būvēt vēja parku teritorijā no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nodod apspriešanai vēl vienu Rapsoil vēja parka ieceri Liepājā

Vēsma Lēvalde, 26.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas būvvalde izsludinājusi SIA Rapsoil būvniecības ieceres - septiņu vēja ģeneratoru - detālplānojuma pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu.

Vēja parku iecerēts būvēt teritorijā no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Detālplānojuma projekta pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedriskā apspriešana noritēs no š.g. 26. novembra līdz 17. decembrim, sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks š.g. 6. decembrī.

Šis ir otrs vēja parks, ko SIA Rapsoil iecerējusi būvēt Liepājā. Db.lv rakstīja, ka līdz 30. novembrim notiek sabiedriskā apspriešana SIA Rapsoil iecerei būvēt 12 vēja elektrostacijas Liepājā, 14.novembra bulvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grobiņas vēju parku apsaimniekotājs pabeidz reorganizāciju

Vēsma Lēvalde, 10.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rets investīcijas, kas iepriekš bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās.

Komersanta sašķelšanās daļās notikusi, SIA Rets investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10, Vēja parks 11, Vēja parks 12, Vēja parks 13, Vēja parks 14, Vēja parks 15, Vēja parks 16, Vēja parks 17, Vēja parks 18, Vēja parks 19 un Vēja parks 20. Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūkstošus latu liels pamatkapitāls, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. SIA Rets investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

«Rets investīcijas reorganizācija grupas ietvaros veikta, lai vienkāršotu ieguldījumu struktūru INPO 5,» Db.lv reorganizāciju komentēja uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lems par atļauju būvēt vēja parku Liepājā

Vēsma Lēvalde, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas dome gatavojas 24.novembrī lemt par akceptu SIA Rapsoil vēja elektrostaciju (VES) parka būvniecībai Liepājā.

Dome plāno atbalstīt vienu no divām parka būvniecības alternatīvām, turklāt izvirzot vairākus nosacījumus. Liepājas pašvaldība vēlas vēl vienu izpēti pirms tehniskā projekta izstrādes, lai pilnībā izslēgtu masu apbedījumu atrašanos VES izbūves teritorijā, visā aizsargjoslā un infrastruktūras teritorijā. Konstatējot masu apbedījuma vietas, konkrēto VES būvniecība netiks pieļauta. Pirms VES darbības uzsākšanas jāizstrādā migrējošo putnu sugu un sikspārņu monitoringa plāni, saskaņojot tos Vides valsts dienestā. Monitoringa rezultātus divas reizes gadā būs jāiesniedz pašvaldības Vides un veselības daļā. Divu vēja rotoru būvniecībai vēl jāskārto zemes īpašumtiesības, jāgarantē, ka būvniecības laikā tiks izslēgts kanalizācijas spiedvada bojāšanas risks, jāsaglabā pelēkā kāpa, kā arī ir virkne citu prasību, kas izrietējušas no sabiedriskās apspriešanas laikā izvirzītajām pretenzijām. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka VES parka būvniecība vai darbība ir pārtraucama izvirzīto nosacījumu dēļ, SIA Rapsoil nebūs tiesības uz zaudējumu kompensāciju no pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atsāk apspriest Rapsoil vēja parku Liepājā

Vēsma Lēvalde, 08.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā izsludināta sabiedriskā apspriešana SIA Rapsoil iecerei būvēt 12 vēja elektrostacijas.

Liepājas pilsētas Būvvaldē līdz līdz 30. novembrim var iesniegt rakstiskus atzinumus un atsauksmes, kā arī saņemt skaidrojumu par projektu un iepazīties ar detālplānojuma gala redakciju, informē Liepājas būvvalde.

Detālplānojumā ir iestrādāta SIA Rapsoil iecere izvietot 12 vēja elektrostacijas gar 14. Novembra bulvāri. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas dome šā gada aprīlī uzdeva SIA Rapsoil pilnveidot detālplānojuma pirmo redakciju un sagatavot tā galīgo redakciju.

http://www.db.lv/razosana/energetika/vel-gadu-atlauj-parprojektet-veja-parku-liepaja-369828

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rapsoil 14 vēja ģeneratoru parku Liepājā plāno sākt būvēt 2013.gadā.

Līdz 1. martam Liepājā notiek vēja parka teritorijas detālplāna sabiedriskā apspriešana. Ja tā noslēgsies pozitīvi un detālplānojumu akceptēs gan pašvaldības, gan valsts institūcijas, SIA Rapsoil gatavojas sākt tehniskā projekta izstrādi, kam būs vajadzīgi vairāki mēneši, DB atzina uzņēmuma pārstāvis Gints Sorokins. Reāli būvniecību iespējams sākt nākamgad, viņš lēsa. Saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas materiāliem vēja parkam atvēlēti aptuveni 80 hektāri Liepājas ziemeļu daļā, jūras piekrastē, kur tuvumā apdzīvotu mājokļu nav. Vēja parkā kopā paredzēts uzstādīt E-101 tipa 14 vēja rotorus, ko ražojusi firma Enercon. Katrs no tiem ir aptuveni 150 m augstumā, ieskaitot spārnus, un ar 2,3 MW jaudu. Detālplānojums paredz 225 m aizsargjoslu, kā arī divas parka daļas, kas realizējamas atsevišķi. Pirmajā kārtā 2-3 gadu laikā plānots uzstādīt 10 ģeneratorus, savukārt atlikušajiem četriem ģeneratoriem tiks dota atļauja tikai pēc divus gadus ilga monitoringa, kura laikā šo teritoriju novēros ornitologi. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka minētajā teritorijā ir putnu un sikspārņu migrācijas vieta. Detālplānojumu pēc SIA Rapsoil pasūtījuma izstrādāja SIA Kokin Idea Liepājas pilsētas galvenās arhitektes Ivetas Ansones vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija izskaņā likts pamatakmens atjaunīgās enerģijas uzņēmuma Enefit Green Tolpanvaara vēja parkam Somijas ziemeļos. Plānots, ka ar 13 vēja ģeneratoru turbīnām aprīkotais parks zaļo enerģiju sāks ražot nākamā gada beigās.

Šobrīd Enefit Green ir četri vēja parki būvniecības stadijā. Divi no tiem atrodas Lietuvā, viens Somijā un viens Igaunijā. Vēja parks Somijā ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem un pirmais, kurā uzsākta būvniecība.

Kā norāda Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas), uzņēmuma īstermiņa mērķis ir četrkāršot atjaunīgās enerģijas ražošanu Somijā, Baltijā un Polijā. “Lai īstenotu liela apjoma un izmaksās pieejamas atjaunīgās enerģijas ražošanu, ir nepieciešami jauni vēja parki.

Nākamo piecu gadu laikā Enefit Green investīcijām vēja un saules enerģijas parkos novirzīs 1,5 miljardus eiro. Savukārt jauno vēja parku ražotā elektroenerģija būs pieejama tirgū jau nākamgad,” skaidro Kērmass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parku izbūvē ieguvumi būs vietējiem būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem un loģistikas nozarei

Db.lv, 14.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "4Wind" Popes pagasta "Sārcē" ir iecerējis veidot vēja parku ar jaunu pieeju – proti, iesaistot vietējos iedzīvotājus vēja parka radīto ieguvumu izmantošanā.

Jaunais vēja parks paredz četru vēja turbīnu (elektrostaciju) izbūvi, kā arī "Atbildīgas vēja enerģijas fonda" dibināšanu, kuram tiks novirzīta noteikta daļa vēja parka peļņas un kura tiks izmantota vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šāda pieeja vēja parku projektu attīstībā Latvijā vēl nav izmantota, bet ir īstenota ārvalstīs, norāda uzņēmumā.

"Vēja enerģija ir droša gan videi, gan cilvēkiem un dod daudz ekonomisku ieguvumu. Taču vēja parku attīstības izaicinājums ir radīt labumu tieši vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēja enerģijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, investīcijām vai klimata ilgtspēju citādi var izjust vienīgi pastarpināti. Tādēļ jauno vēja parku mēs attīstīsim kopā ar īpašu fondu, kurā tiks novirzīta noteikta daļa parka ieņēmumu tālākai izmantošanai tieši vietējo iedzīvotāju labklājības veicināšanai," stāsta Kristaps Stepanovs, "4Wind" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmumu grupa “Utilitas” Ventspils novada Tārgales pagastā aprīlī uzsāks vēja parka “Tārgale” būvniecību.

Projekta pirmajā kārtā tiks sagatavota infrastruktūra 14 vēja turbīnu ar kopējo jaudu 58,8 MW uzstādīšanai. Vēja parks ekspluatācijā tiks nodots 2022. gada rudenī.

Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu un Latvijas apņemšanos ievērojami samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, vēja enerģija ir viens no svarīgākajiem instrumentiem šo mērķu sasniegšanai. Vējš ir viens no ilgtspējīgākajiem enerģijas avotiem, kas ir pilnībā atjaunojams un gada laikā pilnībā kompensē ražošanai patērēto enerģiju. 2018. gadā vēja enerģija veidoja 1% no galalietotāju elektroenerģijas patēriņa valstī.

“Latvijai ir paveicies ar Daugavu, kas ir ilgtspējīgs hidroelektroenerģijas avots. Tas ir liels ieguvums valstij, tomēr vēja enerģijai ir ievērojams potenciāls palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru valsts energobilancē,” uzskata Rene Tammist, “Utilitas” attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā valstiskā līmenī nav labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai

LETA, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta Vēja diena, kuras laikā tiek uzsvērta vēja kā būtiska energoresursa nozīme. Kā liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit apkopotā informācija, tad arī Latvija var godam atzīmēt šo dienu, jo 2011. gadā ir gandrīz divkāršojušies no vēja saražotās enerģijas apjomi, sasniedzot 72 GWh.

Tas ļāva ietaupīt aptuveni 56 000 tonnu CO2 izmešu – līdzvērtīgs izmešu apjoms tam, ko gada laikā rada 28 000 automašīnu.

Baltijas kopējā vēja parku jauda sasniedz 393 MW. Lielākā daļa šo jaudu atrodas Igaunijā (184 MW), kur ir arī Baltijā lielākais vēja parks Aulepa.

Uzņēmumam Eesti Energia piederošajā Aulepa vēja parkā ir uzstādītas 16 vēja turbīnas, kas ik gadu saražo elektroenerģiju ar ko var apgādāt 43 000 mājokļu. Nākamā nozīmīgākā vēja enerģijas ražotāja Baltijā ir Lietuva (179 MW), kurai seko Latvija ar 30 MW lielu vēja turbīnu jaudu.

«Vējš Baltijā ir samērā neizmantots dabas resurss, ja salīdzinām ar situāciju citur Eiropā. Lai arī nav iespējams balstīt visu elektroenerģijas ražošanu tikai uz vēju, jāatzīst, ka šim dabas resursam ir vērā ņemamas priekšrocības – neierobežotā pieejamība un iespēja novērst dažādu ārējo faktoru ietekmi uz iegūtās enerģijas cenu. Tāpēc arī mūsu mātes kompānija Eesti Energia šogad plāno atvērt divus jaunus vēja parkus, kas paaugstinās mūsu vēja enerģijas ražošanas apjomus divas reizes,» stāsta Jānis Bethers, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parka izbūvei Smiltenes novadā piesaistīts somu investors Taaleri Energia

LETA, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja elektrostaciju parka "Augstkalni" izbūvei Smiltenes novadā piesaistīts somu investors "Taaleri Energia", sabiedriskajā apspriešanā informēja SIA "WPR2" pārstāvis Mārtiņš Neibergs.

Viņš pastāstīja, ka "Taaleri Energia" ir Somijā bāzēts vēja un saules enerģijas attīstītājs un fondu pārvaldītājs. Tas ir viens no lielākajām privātā kapitāla īpašniekiem operatoriem Somijas vēja enerģijas tirgū ar 116 vēja elektrostacijām, kas saražo aptuveni 1,8% no visas valsts elektroenerģijas.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA) uzsvēra, ka pašvaldība šā gada martā ir apstiprinājusi Smiltenes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kurā paredzēts, ka vēja parku izbūve var notikt meža un/ vai lauksaimniecības teritorijās.

Neibergs norādīja, ka vēja parkā "Augstkalni" ir plānots izbūvēt aptuveni 17 lielas jaudas jaunas vēja elektrostacijas, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 102 megavatus. Kopējo uzstādāmo staciju skaitu ir paredzēts noteikt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa laikā, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, pieejamo pārvades sistēmas kapacitāti, ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ekonomiskos un citus saistītos aspektus, kas var ietekmēt paredzētās darbības realizācijas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaigu purvā ražos elektrību un veidos siltumnīcas

Māris Ķirsons, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielākais atjaunojamās enerģijas ražotājs un centralizētās siltumapgādes uzņēmums Utilitas Ventspils novada Tārgales pagastā atklājis lielāko sauszemes vēja parku Latvijā.

Vēja parks sastāv no 14 modernām turbīnām, ko piegādā pasaulē vadošais turbīnu ražotājs Vestas. Tas gadā saražos līdz 155 GWh zaļās elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai nosegtu vairāk nekā 50 000 mājsaimniecību gada enerģijas vajadzības. Tārgales vēja parks būtiski palielinās vēja enerģijas īpatsvaru Latvijā, un tas ir arī nozīmīgs solis ceļā uz aktuālo enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumu risināšanu Baltijas reģionā.

"Strauja energoapgādes drošības stiprināšana visai Eiropai šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Vēja enerģijai Baltijas reģionā ir liels potenciāls un tās attīstība ir vienlīdz svarīga gan klimata mērķu sasniegšanai, gan enerģētiskās drošības nodrošināšanai. Utilitas sper ātrus un ilgstošus soļus, lai būtiski palielinātu vēja enerģijas īpatsvaru, jo uzskatām, ka tas ir ātrākais un ilgtspējīgākais veids, kā reģionā panākt enerģētisko neatkarību, tāpēc esam patiesi priecīgi šodien atvērt Latvijā lielāko vēja parku un mēs ceram, ka tas būs pirmais no vēl daudziem," stāsta Utilitas Group vadītājs Prīts Koits (Priit Koit).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas grupa “Utilitas” pabeigusi Grobiņas vēja parka iegādi – tas ir viens no lielākajiem vēja parkiem Latvijā, ko veido 33 “Enercon” vēja turbīnas ar kopējo jaudu 19,8 MW.

“Vēja enerģijas attīstība ir daļa no mūsu uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas – veidot vēja un saules enerģijas parkus un nostiprināt mūsu pozīciju kā vienam no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem reģionā. Esam priecīgi paplašināt savu portfeli, iegādājoties Grobiņas vēja parku, kas papildinās “Utilitas” Tārgales vēja parku, kurš tiks pabeigts 2022. gada rudenī un kura kopējā jauda būs 58,8 MW. Mēs esam apņēmušies ieguldīt atjaunojamās enerģijas sektorā, lai palīdzētu risināt enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumus Baltijas reģionā,” stāsta Renē Tammists (Rene Tammist), “Utilitas” vēja enerģijas uzņēmuma “OÜ Utilitas Wind” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot tikai vēja enerģiju, Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saražot aptuveni divas teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā. Dienas Biznesa apkopotā informācija liecina, ka šobrīd dažādās attīstības stadijās Latvijā ir vairāki desmiti vēja parku projektu.

Pašlaik Latvijā uzstādīti aptuveni 80 megavati (MW) vēja jaudas, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un ir ievērojami zemāks nekā Lietuvā, kur vēja jauda ir teju astoņas reizes lielāka nekā Latvijā, 26. jūlijs, 2022 31 Enerģētika atzīmē Vēja enerģijas asociācijā. Būtiski vairāk vējš tiek izmantots arī Igaunijā, kur 2022. gadā vēja uzstādītā jauda sasniedza aptuveni 326 MW, pauž asociācijas vadītājs Toms Nāburgs, piebilstot, ka arī Latvijai vajadzēja sekot kaimiņu piemēram un vēja enerģiju mērķtiecīgi attīstīt jau pirms vairākiem gadiem. Ja tas tā būtu noticis, šobrīd mēs būtu stipri citādā situācijā, spriež T. Nāburgs.

Varējām būt neatkarīgi

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Atklāj «jaudīgāko» vēja parku Latvijā; plānotās investīcijas 200 milj. eiro

Gunta Kursiša, 26.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Popes un Tārgales pagastā atklāts Latvijā jaudas ziņā lielākais vēja elektroenerģijas ražotnes parks, kur katra no deviņiem ģeneratoriem jauda ir 2,3 megavati. Vēja parka attīstītāja ir 2008. gadā darbu uzsākusī SIA Winergy, uzņēmums, attīstot arī projekta otro un trešo kārtu, kā arī nākotnē attīstot citus vēja parkus, tālākā nākotnē kopumā plāno saniegt 100 MW jaudu, ieguldot ap 200 milj. eiro.

Vēja parkā uzstādīti deviņi jaunās paaudzes Siemens ģeneratori, katra ģeneretora jauda ir 2,3 megavati (MW), torņa augstums - 90 metri, rotora diametrs – 101 metrs, bet spārna garums – 50 metri.

«Winergy vēja parks ir lielākais Latvijā pēc kopējās parka jaudas,» Db.lv norādīja uzņēmuma valdes loceklis Andruss Petersons. Viņš stāstīja, ka līdz šim projektā ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni latu. Šobrīd Winergy projekts paredz 55MW jaudas ražošanu un ekspluatācijā ir ticis nodots tikai projekta pirmais etaps. Plānota arī projekta otrā un trešā kārta, tāpēc nepieciešamās investīcijas tiek precizētas. Kopumā projekta īpašnieku ilgtermiņa mērķis ir saražot 100 MW kopējās jaudas, kas paredz ap 200 miljonu eiro ieguldījumus, norādīja Winergy valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru