Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Šveices advokātam Rudolfam Meroni piecu gadu laikā valsts nav prasījusi atskaitīties par uzticēto vairāk nekā 100 miljonu USD vērto aktīvu pārvaldi. Šobrīd nav zināms, vai aktīvi zaudējuši savu vērtību.

Krimināllietas ietvaros R. Meroni kopš 2007. gada uzticēts pārvaldīt Aivaram Lembergam arestēto uzņēmuma kapitāldaļas Latvijas valsts interesēs, tajā skaitā 2/7 Ventbunkera (VB) daļas. Prognozes liecina, ka mantas glabātāja statusā viņš varētu būt vēl vismaz pāris gadus – tik ilgi pat R. Meroni Db.lv prognozēja termiņu, kad varētu būt A.Lemberga krimināllietā notiesājošs spriedums. Pats viņš nedomā no šī «amata» atkāpties, «jo man patīk pēc labākās sirdsapziņas pabeigt darbu, kas man ir uzticēts».

Lai gan A. Lembergam pieder nosacīti 29% VB daļu, tomēr to vērtība atkarīga no sarežģītas akcionāru suktūras, saskaņā ar kuru R. Meroni faktiski piederot gala vārds visos lēmumos, kas attiecas uz 58% VB daļu. To gan savukārt apstrīd pārējie VB akcionāri. R. Meroni pastāv uz to, ka, ja tiek mainīta šī struktūra, tad par labu valstij arestētās A.Lemberga mantai sarūk vērtība par 50 – 60 miljoniem USD, kas ir cenas atšķirība, ja nav kontroles. Proti, ja pieņem, ka VB vērtība ir 500 miljoni USD, tad normāli, ka vairākuma paketes vērtība ir par 30% lielāka nekā mazākuma pakete. Ja tā tiek «salauzta», tad nosacīta A.Lemberga akcija zaudētu 30% savas vērtības. Tiesa, neesot tāda oficiāla A. Lemberga daļas vētējuma, bet minētās vērtības izriet no sarunām ar VB pārdošanu pirms dažiem gadiem.

Pretrunīgi vērtētais Šveices advokāts Rudolfs Meroni pauž aizdomas, ka pret viņu sākta nomelnojoša kampaņa, lai tiesa izlemtu par Aivara Lemberga arestētās mantas pārvaldītāja maiņu.

Rudolfs Meroni jau piecus gadus ir par labu valstij arestētās, Aivara Lembergam slēpti piederošās mantas pārvaldītājs. Tieši ar Lemberga un viņa sabiedroto interesēm iespaidot Rīgas apgabaltiesu, lai tā izlemtu par arestētās mantas pārvaldītāju maiņu Rudolfs Meroni saista pret viņu vērstos melu kampaņu, teikts izplatītajā paziņojumā medijiem. Proti, viņš par melīgiem nodēvēja Latvijas medijos izskanējušo informāciju par to, ka it kā pret R. Meroni celta apsūdzība saistībā Dītera Bēringa lietu.

R. Meroni apgalvo, ka Šveices tiesībsargājošās iestādes nav cēlušas apsūdzību. «Šveices laikrakstā Neue Zurcher Zeitung ne ar vienu vārdu nav teikts, ka Rudolfs Meroni vai kāds cits Bēringa lietā ir apsūdzēts. Neue Zurcher Zeitung ir tikai informējis, ka Bēringa lieta, kurā Rudolfs Meroni bija liecinieks, pēc astoņus gadus ilgas izmeklēšanas, pagaidām ir bez rezultāta, un ka tiek cerēts, ka varbūt pēc izmeklēšanas beigām kāds varētu tiks apsūdzēts,» norādīt paziņojumā.

No tranzītuzņēmuma Venbunkers izpumpēti miljoniem latu, nobēdzināti dokumenti un kopumā samazināta kompānijas vērtība, akcionāriem nodarot teju 50 miljonus latu zaudējumus – tas tiek pārmests Ventbunkera iepriekšējai vadībai ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni priekšgalā.

Db.lv rīcība esošie dokumenti liecina, ka par, iespējams, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret Ventbukeru Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde šogad 3. jūlijā sākusi kriminālprocesu pret R. Meroni un vēl 12 personām

Ventbunkera pašreizējā valdes priekšsēdētāja Dzintara Kaša parakstītais pieteikums policijai liecina, ka aizdomās turētas Ventbunkera bijušās augstākās vadības personas, tajā skaitā R.Meroni, Alvis un Jānis Hāzes, Gints Laiviņš – Laivenieks, Aivis Landmanis, Aivars Gobiņš, Diāna Jukna, Mihails Dementjevs, Daimārs Škutāns, Aleksandrs Popovs.

Lai saglabātu attiecīgu kontroli Kālija parkā, Šveices advokāts Rudolfs Meroni spiests rīkot akcionāru sapulces katru darbadienu. Tādējādi viņš gadā noturējis ap 250 sapulcēm.

«2010. gadā Kālija parka aptuveni 50% daļu kontrolētājs Oļegs Stepanovs centās viltot uzņēmuma akcionāru sapulci, lai saglabātu vadību uzņēmumā. Mums atkal bija nepieciešams daudz cīņas, lai kontroli atgūtu, kas izdevās 2011. gadā. Tagad, lai aizsargātu Kālija parku, mēs katru dienu noturam sapulci un katru dienu Uzņēmumu reģistrā iesniedzam dokumentus. Akcionāru sapulce notiek pirms asotņiem no rīta, deviņos sniedzam dokumentus. Jau notkušas ap 250 sapulces. Tāda ir problēma, bet ko mēs varam datī? Tas iespējams tikai Latvijā,» intervijā Db.lv atzina R. Meroni.

R. Meroni kopš 2007. gada nogales uzticēts pāravaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, kuru vidū ir arī aptuveni 50% Kālija parka daļu. R. Meroni secināja, ka 2009. un 2010. gadu laikā O. Stepanovs, iespējams, nozadzis teju 8 miljonus latu no Kālija parka, bet R. Meroni nevarot pieļaut šādu darbību turpināšanu saistībā ar nepieciešamību sagabāt par labu valstij ieķīlāto Lemberga aktīvu vērtību.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) ir nākusi klajā ar iniciatīvu, kura tika atbalstīta 2012.gada 30.marta kopsapulcē, noteikt obligātu ikgadēju Latvijas advokātu kvalifikācijas celšanu.

Tās ir kardināli jaunas prasības, kas iepriekš nebija noteiktas ar normatīvo aktu un to mērķis ir nodrošināt regulāru Latvijā praktizējošu advokātu pašizglītošanos un sekmēt efektīvāku tiesu procesu darbu. Advokātu kvalifikācijas prasības paredzēs ikgadēju 16 stundu apmācību apmeklējumu.

Kā informē Latvijas Zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, pašlaik tiek gatavots noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā ir jāveic kvalifikācijas celšana un kā tiks kontrolēta kvalifikācijas celšanas prasību izpilde advokātu vidū. Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti līdz šī gada 1.jūlijam un spēkā stāsies ar nākamā gada 1.janvāri.

Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.

Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.

Šodien AS Ventspils nafta (VN) akcionāru sapulcē pārvēlēta jauna padome un tajā vairs nedarbosies Šveices advokāts Rūdolfs Meroni un viņa nometnes pārstāvji, savukārt tajā ievēlēts ir Olafs Berķis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

VN padomē ievēlēti Vladimirs Egers, Kristofers Teopanis Matsakos, Mihails Dvoraks, Javeds Ahmeds, Rubils Jilmazs, Marks Morrels Vērs, kā arī no jauna ievēlētie Oļegs Stepanovs, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs, Olafs Berķis un Ivars Bērziņš.

Padomē vairs nav ievēlēti Davids Anstis, Meroni, Jānis Hāze, Aivars Gobiņš un Davids Aleksandrs Šlafs.

Meroni nometnes pārstāvis Aivars Gobiņš pauda viedokli, ka izmaiņas VN padomē liecina, ka starptautiskais koncerns Vitol ir pakļāvies «Latvijas oligarhu interesēm» un ka šis uzņēmums esot gatavs iesaistīties no likumības viedokļa apšaubāmos darījumos, kādu uzņēmums esot īstenojis jau 2006.gada rudenī, «slēdzot slepenu vienošanos ar tiesājamā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītu personu grupu par VN privatizāciju».

A/s Ventbunkers šā gada jūlijā pārkrāvis trīs reizes vairāk naftas produktu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šā gada jūlijā termināls strādājis ierastā režīmā, un tā pārkraušanas apjomus kāpināt vēl ir iespējams, ko uzņēmums tuvākajā laikā arī cer panākt, norādīja a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis.

Kopumā šā gada pirmajos septiņos mēnešos uzņēmums pārkrauto naftas produktu apjomu palielinājis par 45%. Šogad pārkrauti gandrīz 1,8 milj. tonnu naftas produktu. Mazuta pārkraušanas apjomi šogad palielinājušies divas reizes. Pārkraušanas apjoma kāpums uzņēmumā vērojams kopš šā gada sākuma.

Jāatgādina, ka 2010. un 2011. gadā a/s Ventbunkers kontrolēja Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, un šajā sakarā ierosināti vairāki kriminālprocesi.

Rīgas apgabaltiesas lēmums «sasējis rokas» Šveices advokātam Rūdolfam Meroni un viņa komandai, atņemot iespēju rosināt izmaiņas Ventbunkeram daļēji piederošajā Latvijas Naftas tranzītā, kas ir otrs lielākais akcionārs Ventspils naftā.

Db.lv rīcībā esošais tiesas lēmums liecina, ka tiesa apmierinājusi Ventbunkera un kompānijas Global Oil Services Limited pieteikumu par prasības nodrošināšanu lietā, kur abas kompānijas iesniegušas prasību pret R. Meroni, Jāni Hāzi un Alvi Hāzi, advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku, Aivaru Gobiņu, Aritu Lindi un Deividu Gaju Anstisu par īpašuma aizsardzību un zaudējumu piedziņu. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tādējādi R. Meroni un viņa komandai, kas šā gada laikā cītīgi rīkoja paralēlās akcionāru sapulces gan Ventbunkerā, gan Latvijas Naftas tranzītā (LNT) aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas LNT padomes un valdes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās LNT valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta. Tāpat aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas par grozījumiem LNT statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, u.c.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteicis nodrošinājumus Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajai AS «Latvijas naftas tranzīts», tostarp apķīlāti gandrīz astoņi miljoni eiro kompānijas bankas kontā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

VID arī aizliedzis uzņēmumam izmantot kontus citās kredītiestādēs. Tāpat dienests pašlaik veic kompānijā auditu, un kā nodrošinājumus aprīļa sākumā noteicis arī aizliegumus izmaiņu veikšanai komercreģistrā un ķīlu reģistrēšanai.

«Latvijas naftas tranzītam» domstarpības ar VID sākās pirms diviem gadiem, kad nodokļu inspektori sāka aizrādīt, ka uzņēmums nesniedz gada pārskatus.

Pērn par to uzņēmuma valdes locekļus sodīja ar 280 eiro lieliem naudas sodiem, kurus viņi pārsūdzēja. Tiesa valdes loceklim Jānim Hāzem sodu samazināja līdz 200 eiro, bet viņš lēmumu pārsūdzēja vēlreiz.

«Latvijas naftas tranzīts» gada pārskatus nav iesniedzis joprojām - to trūkst par trim gadiem. Tādēļ VID iniciējis uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, noskaidrojis raidījums.

Saskaņā ar Rīgas Apgabaltiesas lēmumu arestēti Šveices advokāta un Latvijas tranzītbiznesa konfliktos iesaistītā Rūdolfa Meroni finanšu līdzekļi, apgalvo a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

A/s Latvijas Naftas tranzīts vadība neizslēdz iespēju, ka pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma par Rudolfa Meroni un viņa līdzgaitnieku finanšu līdzekļu apķīlāšanu advokāta Meroni intereses pārstāvošā personu grupa centīsies ar prettiesiskām metodēm pārņemt vadību uzņēmumos Latvijas Naftas tranzīts un Ventbunkers, pauž A. Niklass.

Šādu rīcību LNT saista ar vēlmi «slēpt noziedzīgā nodarījuma pēdas» un izvairīties no sev nepatīkamā tiesas lēmuma izpildes.

Rīgas apgabaltiesa lēmumu par a/s Latvijas Naftas tranzīts prasības nodrošināšanu pieņēma šā gada 21. maijā. Lēmumā sacīts, ka «nenodrošinot prasību, iespējamā sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tāpēc pieteikums par prasības nodrošināšanu apmierināms prasītāja norādītajā apjomā».

Pēc Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces, kura ir notikusi 2022.gada 6.maijā, uzzināju daudz jauna (labā un ne pārāk labā) par advokāta profesiju un dzirdējis daudz pārsteidzošu minējumu par to, kas un ar kādu mērķi iniciēja diskusiju par pārmaiņām advokatūrā, kuru aizsāka ‘’Dienas’’ publikācija 03.05.2022.

“Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas”. Visticamāk nevienam (šo rindu autoram noteikti) nav intereses turpināt šo diskusiju līdz būs apnicis. Tomēr šis tas būs jāizrunā, un tā kā nevaru pieiet klāt katram no gandrīz tūkstoš četrsimt kolēģiem, izmantošu ‘’Dienas Biznesa’’ laipni dotās iespējas.

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas...

Uzsvēršu, - ne tādēļ, lai šobrīd vai nākotnē cīnītos par kolēģu simpātijām vai kādiem amatiem. Pēdējos desmit divpadsmit gados esmu pietiekami daudz laika veltījis darbam advokātu kolēģijas institūcijās. Kopumā ar sasniegto esmu gandarīts un pateicīgs kolēģiem par atbalstu un kopīgu darbu. Taču šis darbs ne vienmēr bija patīkams un produktīvs, un vienmēr prasīja daudz spēku. Tāpēc par katru cenu atgriezties šajā ritmā ir pēdējais, uz ko būtu vērts tiekties. Tomēr ir ļoti būtiski nopietni un bez ilūzijām attiekties pret profesionālās darbības jautājumiem, kuri tika pacelti advokātu kopsapulcē un medijos pirms kopsapulces, jo visticamāk savu aktualitāti tie nezaudēs arī tuvākajā nākotnē.

Minētajā publikācijā objektīvi un ļoti saudzīgi tiek konstatētas Latvijas advokātu organizācijas problēmas, starp kurām kā valstij un sabiedrībai svarīgākā ir jāizceļ diezgan jūtama to tiesisko instrumentu klāsta sašaurināšana, kuru mēs varam izmantot klientu tiesību efektīvai aizsardzībai, kā arī advokatūras vadības līdz šīm ļoti iecietīga attieksme pret šo tendenci (it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un kriminālprocesa jomā, bet tā pati tendence izpaužās arī kopsapulcē izskanējušā nebūt ne jaunā idejā ieviest rakstveida procesu apelācijas instancē civillietās). Tādēļ iesaku iepazīties ar informāciju, ko priekš jums, kolēģi, ir parūpējies savākt žurnālists, - nav svarīgi pats tā ir izdomājis, vai kāda uzrunāts. Kā jau teicu, sniedzot žurnālistam G.Gūtem komentāru, advokātu vidū nav pieņemts diskutēt medijos par situāciju kolēģijā. Pārsvarā gadījumu šāda pieeja atbilst profesijas garam. Taču tā ir veidojusies laikā, kad Latvijā bija ap 150-200 advokātiem, un līdz ar to bija iespēja visu izrunāt savā starpā bez lieka trokšņa.

Laiki mainās, 21. gadsimtā advokātu skaits ir teju desmitkāršojies, un radās komunikācijas problēmas. Rezultātā uz citu juridisko profesiju fona advokāti zaudē pilsoniskās sabiedrības avangarda statusu, jo laikus neuzzina par ļoti daudzām savas profesijas un tiesību pilnveides aktualitātēm, - par to, kā virzās tas vai cits likumprojekts, kā strādā un tiek atalgota tā vai cita kolēģijas institūcija, kā vispār šī institūcija tiek veidota, kāds ir tas vai cits kandidāts uz to vai citu amatu. Daudziem vienkārši nav ne vēlēšanās pamest ‘’komforta zonu’’, ne laika par kaut ko interesēties. Un ja šāda vājība līdz zināmai robežai ir piedodama pēc nenormētās darba dienas nogurušajam pilsonim, tad diez vai būtu piedodama moralizēšana par motīviem, kuru dēļ tiek celts gaismā tas vai cits problēmjautājums, vai par veidu, kādā tas tiek aktualizēts: tas ir tikai manevrs, lai aizietu no netīkama temata apspriešanas pēc būtības. Kā vērta patiesībā ir šī moralizēšana, ļoti labi parāda dažu advokātu kopsapulces runātāju mājieni, ka vēl būtu jāvērtē, vai visi profesijas kolēģi ir uzticīgi Latvijai, un prasta naida runa par to, ka daži jau nu vispār ‘’mūsdienu situācijā’’ būtu advokatūrai un valstij bīstami, - nekāda nosodoša reakcija uz šiem izteikumiem nesekoja no to cilvēku puses, kuri tradicionāli uzskata sevi par profesionālās ētikas kamertonu un, kā esmu dzirdējis, bija sašutuši par faktu, ka medijos ir parādījies raksts par advokatūru ar viņiem nevēlamo saturu un, kā viņiem šķita, uz ‘’anonīmas informācijas pamata’’.

Man personīgi, izlasot rakstu, radās iespaids, ka drīzāk jau tikai ievadā un vēl pāris vietās kāds kolēģis, nenosaucot savu vārdu, dalās pārdomās par advokatūras attīstību pēdējos gados, taču lielākoties publikācijas saturs (aptuveni par 80-90%) sastāv no advokātu J.Rozenberga, M.Gruduļa, A.Zvejsalnieka, D.Siliņas, D.Skačkova teiktā, no citos interneta resursos iegūtās/iegūstamās informācijas (uz sitienu saskaitīju vismaz piecus varbūtējos – ‘’Latvijas radio’’, lvportals, delfi, ‘’Diena’’, ‘’Jurista vārds’’, dr.iur. E.Rusanova zinātniskais raksts advokātu biroja ‘’Rusanovs&Partneri’’ tīmekļa vietnē) un citiem atklātajiem informācijas avotiem (piemēram, stenogrammas un likumprojektu datu bāze Saeimas tīmekļa vietnē vairāk vai mazāk sniedz priekšstatu par to, kā ir virzījušies grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā vai Kriminālprocesa likumā). Tāpēc uzskatu, ka spekulācijas par ‘’anonimitāti’’ vērtējamas labākajā gadījumā kā puspatiesība.

Domājot par to, kāpēc vērā ņemama kolēģu daļa informācijas analīzes vietā ir izvēlējusies fobijas un ar faktiem nepamatotus pieņēmumus, pieļauju, ka daudziem (un ne tikai advokatūrā, visā Latvijā) gandrīz ģenētiskā līmenī ir lielas bailes no kāda ‘’apvērsuma’’, maza vai liela. Vai bailēm un raizēm ir pamats? Jā un nē. No vienas puses, ir acīmredzami, ka dzīvojam ļoti nestabilā pasaulē, un ārējie ienaidnieki Latvijai ir. No otrās puses, valsts imunitāti šajā agresīvajā vidē nestiprina ne primitīvs nacionālisms, ne atsevišķu politisku spēku parazitēšana uz sabiedrības sašķeltības (nebiju gan domājis, ka kādreiz šī ‘’polittehnoloģija’’ skars arī mūsu profesiju), ne kļūdains uzskats, ka mūs apdraud konkurence un diskusijas, reformas un pārmaiņas. Patiesībā daudzas problēmas rada gluži pretēji faktori: neizdarība un nosliece samierināties ar ‘’ierasto ļaunumu’’, priekšniekmīlestība un dziļa atsvešinātība no demokrātijas politiskās kultūras, par kuras trūkumu Latvija visos laikmetos ir maksājusi ļoti dārgi. Izrādās, arī šobrīd var ik uz soļa ieviest ‘’samērīgus cilvēktiesību ierobežojumus’’, kuriem visi klausīs, cenzēt viedokļus, lai ‘’nepieļautu dezinformācijas kampaņas’’, un, ja ļoti vajag, nodrošināt, ka vēlēšanās piedalās tikai viens kandidāts vai konkursā uz kādu valsts amatu reāls ir tikai viens pretendents (vai pretendente).

Tādēļ vietā ir jautājums: vai viss uzskaitītais tiešām arī ir Latvijā tik ilgi gaidītās ‘’brīvās pasaules vērtības’’, demokrātijas norma, kura ir jāsargā, vai tāds ļoti īpatnējs ‘’normas variants’’, ko demokrātiskajā sabiedrībā nudien ir atļauts kritizēt un mainīt ar konstitucionālām metodēm? Un līdz ar to, vai tiešām mūsu profesija un sabiedrība vienmēr meklē savu problēmu cēloņus tur, kur vajag? Savu atbildi uz šo jautājumu neuzspiežu un negrasos pierādīt tās pareizību. Katrs lai domā pats.

Noslēgumā novēlēšu veiksmi darbā jaunievēlētajām Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijām.

Šobrīd norit darbs pie grozījumiem Advokatūras likumā, cita starpā arī par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrijas paspārnē tapušajā darba grupā noris darbs pie advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveides. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un darba grupas locekļiem izstrādā grozījumus Latvijas Advokatūras likumā, arī par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu.

Šobrīd tiek plānots precizēt regulējumu, paredzot, ka zvērinātu advokātu biroji, kurā uz nenoteiktu laiku ir apvienojušies divi vai vairāki zvērināti advokāti, ir civiltiesiska līgumsabiedrība. Tāpat grozījumi paredz, ka zvērinātu advokātu birojus reģistrēs Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Zvērinātu advokātu birojs savā vārdā varēs iegūt tiesības un uzņemties saistības, būt darba devējs un nodokļu maksātājs. Ministrija gan norāda, ka grozījumi Advokatūras likumā patlaban ir izstrādes un saskaņošanas procesā, līdz ar to minētais regulējums var tikt arī precizēts. Darba grupas sastāvā tika pieaicināti vairāki eksperti – Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji, tiesneši, Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta, Ģenerālprokuratūras pārstāvji u.c. Šobrīd gan notiek starpinstitūciju saskaņošana un plašāka informācija par plānotajiem grozījumiem vēl nav. Iespējams, lielāka skaidrība varētu būt maija vidū.

Pēc ļoti gausa ekonomikas pieauguma pērn šogad ekonomistu prognozes ir daudz iepriecinošākas, un tradicionāli juridiskā joma piedzīvo izaugsmi, kas vienlīdzīga vai nedaudz apsteidz IKP pieaugumu valstī, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gada beigās Latvijā bija 1,4 tūkstoši advokātu un to palīgu, vienlaikus 137 ir bijusi apturēta darbība un divi ir atstādināti. Savukārt reģistrēti bijuši 242 advokātu biroji. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga ieskatā, gada laikā izmaiņas advokātu un biroju skaitā ir vērtējamas kā samērā nenozīmīgas. 2016. gadā advokātu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaudzis par 13, un visai līdzīgas advokātu skaita izmaiņas ir bijušas jau vairākus pēdējos gadus. «Advokātu biroju skaita samazinājums no 253 birojiem 2015. gadā līdz 242 birojiem 2016. gadā ir pietiekami neliels. Tas ir samazinājies gan tāpēc, ka advokāti, kas agrāk praktizējuši skaitliski nelielos birojos ir mainījuši savu prakses formu uz individuāli praktizējošiem advokātiem, gan arī sakarā ar vairāku biroju apvienošanos,» skaidro J. Rozenbergs. Piemēram, Cobalt 2016. gads bija pirmais pēc apvienošanās ar Borenius Rīgas biroju. Šā gada sākumā Ellex Kļaviņš apvienojās ar Glimstedt & Partneri biroju Latvijā.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

«Citi lepojas, ka nemaksā nodokļus, es esmu gandarīts, ka tos maksāju.» To intervijā DB saka advokāts Romualds Vonsovičs. Viņa biroja konferenču zālē pie sienas piestiprināts apliecinājums, ka advokāts atzīts par 2014. gada lielāko nodokļu maksātāju – saimnieciskās darbības veicēju. R. Vonsoviča kontā ir vairākas veiksmīgi pārstāvētu banku lietas, tāpēc apzīmējumu – finanšu elites advokāts – viņš ir godam nopelnījis.

Ja nav noslēpums, cik lielu naudas summu jūs pērn esat samaksājis nodokļos?

Simtiem tūkstošus.

Kādas ir bijušas skaļākās un ienesīgākās tiesvedības pagājušajā gadā?

Lietas, kas palikušas atmiņā, nenoliedzami ir bijušas saistītas ar maksātnespējas procesiem, kuros mēs pārstāvējām vairākas kredītiestādes. Ir bijusi viena lieta, ko skatīja LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu departaments pagājušā gada 31. oktobrī deviņu departamenta tiesnešu sastāvā un pieņēma fundamentālus lēmumus, kas ietekmē maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus kopumā. Nozīmīga bija arī Borisa un Ināras Teterevu kā atbildētāju lietas, jo, viņiem nezinot, uz pilnvaras pamata tika nopirkti četri īpašumi – ne mazāk, ne vairāk kā 60 miljonu eiro vērtībā. Protams, tika mēģināts viņus piespiest samaksāt šos 60 miljonus par īpašumiem Bolderājā, vienu pārpurvojušos ezeru Ādažu pusē un «kāpas» projektu Jūrmalā, no kā Teterevu ģimene atteicās. Šobrīd tiek izskatīta krimināllieta, kurā par krāpšanu tiek apsūdzēts Gints Lazdiņš.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde sākusi kriminālprocesu pēc pašreizējā Ventbunkers valdes priekšsēdētāja iesnieguma saistībā ar aizdomām par naudas «izpumpēšanu» un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ko veikusi iepriekšējā, ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni atbalstu ieceltā valde.

Db.lv rīcībā esošie dokumenti liecina, ka pašreizējās Ventbunkera valdes priekšsēdētājs Dzintars Kašs VID paziņojis par konstatētiem finanšu pārskaitījumiem ļoti lielos apmēros no Ventbunkers uz SIA Airtech un Britu Virdžīnu salās reģistrēto ofšoru Eurocom International, ko realizējusi iepriekšējā valde, tajā skaitā Deividd Gajs Anstiss (David Guy Anstis), Alvis Hāze, Jānis Hāze un Aivis Landmanis (kurš cita starpā šobrīd plānotās Latvijas ostu reformas ietvaros tiek virzīts darbam Ventspils brīvostas valdē).

Proti, noskaidrots, ka no Nordea bankas laikā no 2010. gada 3.marta līdz 2011. gada 29.decembrim veikti vairāki pārskaitījumi bez ekonomiska un tiesiska pamatojuma, tajā skaitā uz Eurocom, kura pilnvarotais pārstāvis ir bijušais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs R. Meroni, pārskaitīts 1,1 miljons eiro, bet uz Airtech (kura īpašnieks ir uz Eurocom, bet valdes loceklis bijis Alvis Hāze) kontu Swedbank pārskaitīti 2,64 miljoni eiro. Ir aizdomas, ka minētie maksājumi, kā arī šo maksājumu pamatojumā norādītie dokumenti ir fiktīvi darījumi. Fiktīvo maksājumu patiesais mērķis ir bijis izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nelikumīgi samazinot ar uzņēmuma ienākuma, sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem apliekamo ienākuma bāzi, un tādējādi nodarot zaudējumus valstij un Ventbunkeram, minēts iesniegumā VID. Tajā arī nav izslēgts, ka notikusi Ventbunkera finanšu līdzekļu piesavināšanās.