Jaunākais izdevums

Šodien AS Ventspils nafta (VN) akcionāru sapulcē pārvēlēta jauna padome un tajā vairs nedarbosies Šveices advokāts Rūdolfs Meroni un viņa nometnes pārstāvji, savukārt tajā ievēlēts ir Olafs Berķis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

VN padomē ievēlēti Vladimirs Egers, Kristofers Teopanis Matsakos, Mihails Dvoraks, Javeds Ahmeds, Rubils Jilmazs, Marks Morrels Vērs, kā arī no jauna ievēlētie Oļegs Stepanovs, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs, Olafs Berķis un Ivars Bērziņš.

Padomē vairs nav ievēlēti Davids Anstis, Meroni, Jānis Hāze, Aivars Gobiņš un Davids Aleksandrs Šlafs.

Meroni nometnes pārstāvis Aivars Gobiņš pauda viedokli, ka izmaiņas VN padomē liecina, ka starptautiskais koncerns Vitol ir pakļāvies «Latvijas oligarhu interesēm» un ka šis uzņēmums esot gatavs iesaistīties no likumības viedokļa apšaubāmos darījumos, kādu uzņēmums esot īstenojis jau 2006.gada rudenī, «slēdzot slepenu vienošanos ar tiesājamā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītu personu grupu par VN privatizāciju».

Gobiņa vērtējumā, līdz ar izmaiņām no VN pārvaldības izstumta valsts, kuras potenciālās intereses kā Lembergam slēpti piederošu īpašumu pārvalda Šveices advokāts Meroni.

«Berķis, Stepanovs, Skoks un Ševcovs tiesības pārvaldīt VN īpašnieci AS Latvijas naftas tranzīts un tās mātesuzņēmumu AS Ventbunkers ieguva prettiesiskā ceļā - ar viltu, meliem un krāpniecību un izmantojot sevis lobēto politisko aizmuguri, kura ir gatava darīt jebko savu sponsoru labā. Iespējams, pat prettieskām metodēm,» norādīts Gobiņa paziņojumā. Visi lēmumi, ar kuriem minētās personas kontrolējot AS Ventbunkers un AS Latvijas naftas tranzīts, esot apstrīdēti Latvijas tiesās. Gobiņš apgalvo, ka vienīgais likumīgais Ventbunkera un Latvijas naftas tranzīta padomes priekšsēdētājs ir Meroni.

Meroni skatījumā, «Berķis, Stepanovs, Skoks un Ševcovs ir personas, ar kuru rokām Lemberga vadībā gadiem ilgi īstenota VN izzagšana». Minētās personas kā Ventspils uzņēmumu amatpersonas gadiem ilgi esot kalpojušas Lembergam, «īstenojot noziedzīgu darījumu shēmas», un tagad vecie laiki sākot atgriezties.

Tāpat akcionāru sapulcē apstiprināts VN 2011.gada konsolidētais pārskats. Sapulcē atlika lemšanu par VN pērnās peļņas izlietošanu. Par VN 2012.gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revidentu auditorfirmu izvēlēta SIA PricewaterhouseCoopers.

Egeram ir uzdots sasaukt VN jaunievēlētās padomes pirmo sēdi. Līdzekļi atlīdzības fondā padomes locekļiem par VN padomes locekļu pienākumu pildīšanu nav paredzēti.

Akcionāru sapulcē piedalījušies akcionāri, kas pārstāv 92,79% no balsstiesīgajām akcijām.

Ventspils nafta ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā un darbojas naftas produktu transportēšanas un uzglabāšanas jomā. Ventspils nafta ir koncerna mātessabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, veicinot koncerna kopējās vērtības un katra atsevišķā uzņēmuma vērtības pieaugumu.

Ventspils naftai pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu terminālis Baltijā, un 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas lielākais kopuzņēmums Baltijā.

Ventspils nafta nodrošina arī ieguldījumu pārvaldi - 49,94% saistītajā uzņēmumā AS Latvijas kuģniecība.

Ventspils naftas akcijas kopš 1998.gada 20.oktobra tiek kotētas biržas NASDAQ OMX Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB analizē: Valsts nekontrolē Meroni rīcību

Sandris Točs, speciāli DB, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā Šveices advokāts Rudolfs Meroni cietis neveiksmi vēl divās tiesās, mēģinot panākt savas ietekmes atjaunošanu Ventbunkerā, cīnoties ar Uzņēmumu reģistru.

Administratīvā tiesa Liepājas tiesu namā 11.jūnijā un Rīgas tiesu namā 8. jūnijā lēmušas, ka R. Meroni neizdevīgo Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu darbību nav pamata apturēt, liecina Db.lv rīcībā esošie lēmumi. Tādējādi R.Meroni nav izdevies realizēt jaunu «apvērsumu» Ventbunkerā un panākt, ka uzņēmuma valdē un padomē atkal darbojas tikai R. Meroni un viņa cilvēki. Ventbunera padome un valde var turpina darbu līdzšinējā sastāvā – Ventbunkera padomi vada Olafs Berķis, bet valdi – Dzintars Kašs.

Lai gan R.Meroni dažādi cenšas atjaunot savu kontroli pār Ventbunkeru, tomēr pēdējā pusotra gada laikā dažādās tiesās gan Latvijā, gan arī Šveicē Meroni cietis sakāvi teju desmit tiesvedībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts neprasa atskaites par 100 miljonu USD aktīviem

Ieva Mārtiņa, 01.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices advokātam Rudolfam Meroni piecu gadu laikā valsts nav prasījusi atskaitīties par uzticēto vairāk nekā 100 miljonu USD vērto aktīvu pārvaldi. Šobrīd nav zināms, vai aktīvi zaudējuši savu vērtību.

Krimināllietas ietvaros R. Meroni kopš 2007. gada uzticēts pārvaldīt Aivaram Lembergam arestēto uzņēmuma kapitāldaļas Latvijas valsts interesēs, tajā skaitā 2/7 Ventbunkera (VB) daļas. Prognozes liecina, ka mantas glabātāja statusā viņš varētu būt vēl vismaz pāris gadus – tik ilgi pat R. Meroni Db.lv prognozēja termiņu, kad varētu būt A.Lemberga krimināllietā notiesājošs spriedums. Pats viņš nedomā no šī «amata» atkāpties, «jo man patīk pēc labākās sirdsapziņas pabeigt darbu, kas man ir uzticēts».

Lai gan A. Lembergam pieder nosacīti 29% VB daļu, tomēr to vērtība atkarīga no sarežģītas akcionāru suktūras, saskaņā ar kuru R. Meroni faktiski piederot gala vārds visos lēmumos, kas attiecas uz 58% VB daļu. To gan savukārt apstrīd pārējie VB akcionāri. R. Meroni pastāv uz to, ka, ja tiek mainīta šī struktūra, tad par labu valstij arestētās A.Lemberga mantai sarūk vērtība par 50 – 60 miljoniem USD, kas ir cenas atšķirība, ja nav kontroles. Proti, ja pieņem, ka VB vērtība ir 500 miljoni USD, tad normāli, ka vairākuma paketes vērtība ir par 30% lielāka nekā mazākuma pakete. Ja tā tiek «salauzta», tad nosacīta A.Lemberga akcija zaudētu 30% savas vērtības. Tiesa, neesot tāda oficiāla A. Lemberga daļas vētējuma, bet minētās vērtības izriet no sarunām ar VB pārdošanu pirms dažiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meroni aizdomas, ka viņu grib «nomest»

Ieva Mārtiņa, 28.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretrunīgi vērtētais Šveices advokāts Rudolfs Meroni pauž aizdomas, ka pret viņu sākta nomelnojoša kampaņa, lai tiesa izlemtu par Aivara Lemberga arestētās mantas pārvaldītāja maiņu.

Rudolfs Meroni jau piecus gadus ir par labu valstij arestētās, Aivara Lembergam slēpti piederošās mantas pārvaldītājs. Tieši ar Lemberga un viņa sabiedroto interesēm iespaidot Rīgas apgabaltiesu, lai tā izlemtu par arestētās mantas pārvaldītāju maiņu Rudolfs Meroni saista pret viņu vērstos melu kampaņu, teikts izplatītajā paziņojumā medijiem. Proti, viņš par melīgiem nodēvēja Latvijas medijos izskanējušo informāciju par to, ka it kā pret R. Meroni celta apsūdzība saistībā Dītera Bēringa lietu.

R. Meroni apgalvo, ka Šveices tiesībsargājošās iestādes nav cēlušas apsūdzību. «Šveices laikrakstā Neue Zurcher Zeitung ne ar vienu vārdu nav teikts, ka Rudolfs Meroni vai kāds cits Bēringa lietā ir apsūdzēts. Neue Zurcher Zeitung ir tikai informējis, ka Bēringa lieta, kurā Rudolfs Meroni bija liecinieks, pēc astoņus gadus ilgas izmeklēšanas, pagaidām ir bez rezultāta, un ka tiek cerēts, ka varbūt pēc izmeklēšanas beigām kāds varētu tiks apsūdzēts,» norādīt paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meroni noturējis ap 250 Kālija parka akcionāru sapulces, rīkojot tās katru darbadienu

Ieva Mārtiņa, 29.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saglabātu attiecīgu kontroli Kālija parkā, Šveices advokāts Rudolfs Meroni spiests rīkot akcionāru sapulces katru darbadienu. Tādējādi viņš gadā noturējis ap 250 sapulcēm.

«2010. gadā Kālija parka aptuveni 50% daļu kontrolētājs Oļegs Stepanovs centās viltot uzņēmuma akcionāru sapulci, lai saglabātu vadību uzņēmumā. Mums atkal bija nepieciešams daudz cīņas, lai kontroli atgūtu, kas izdevās 2011. gadā. Tagad, lai aizsargātu Kālija parku, mēs katru dienu noturam sapulci un katru dienu Uzņēmumu reģistrā iesniedzam dokumentus. Akcionāru sapulce notiek pirms asotņiem no rīta, deviņos sniedzam dokumentus. Jau notkušas ap 250 sapulces. Tāda ir problēma, bet ko mēs varam datī? Tas iespējams tikai Latvijā,» intervijā Db.lv atzina R. Meroni.

R. Meroni kopš 2007. gada nogales uzticēts pāravaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, kuru vidū ir arī aptuveni 50% Kālija parka daļu. R. Meroni secināja, ka 2009. un 2010. gadu laikā O. Stepanovs, iespējams, nozadzis teju 8 miljonus latu no Kālija parka, bet R. Meroni nevarot pieļaut šādu darbību turpināšanu saistībā ar nepieciešamību sagabāt par labu valstij ieķīlāto Lemberga aktīvu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventbunkers trīskāršojis pārkraušanas apjomus

Gunta Kursiša, 07.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventbunkers šā gada jūlijā pārkrāvis trīs reizes vairāk naftas produktu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šā gada jūlijā termināls strādājis ierastā režīmā, un tā pārkraušanas apjomus kāpināt vēl ir iespējams, ko uzņēmums tuvākajā laikā arī cer panākt, norādīja a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis.

Kopumā šā gada pirmajos septiņos mēnešos uzņēmums pārkrauto naftas produktu apjomu palielinājis par 45%. Šogad pārkrauti gandrīz 1,8 milj. tonnu naftas produktu. Mazuta pārkraušanas apjomi šogad palielinājušies divas reizes. Pārkraušanas apjoma kāpums uzņēmumā vērojams kopš šā gada sākuma.

Jāatgādina, ka 2010. un 2011. gadā a/s Ventbunkers kontrolēja Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, un šajā sakarā ierosināti vairāki kriminālprocesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Sākts kriminālprocess pret Meroni un viņa 12 sabiedrotajiem

Ieva Mārtiņa, 30.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No tranzītuzņēmuma Venbunkers izpumpēti miljoniem latu, nobēdzināti dokumenti un kopumā samazināta kompānijas vērtība, akcionāriem nodarot teju 50 miljonus latu zaudējumus – tas tiek pārmests Ventbunkera iepriekšējai vadībai ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni priekšgalā.

Db.lv rīcība esošie dokumenti liecina, ka par, iespējams, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret Ventbukeru Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde šogad 3. jūlijā sākusi kriminālprocesu pret R. Meroni un vēl 12 personām

Ventbunkera pašreizējā valdes priekšsēdētāja Dzintara Kaša parakstītais pieteikums policijai liecina, ka aizdomās turētas Ventbunkera bijušās augstākās vadības personas, tajā skaitā R.Meroni, Alvis un Jānis Hāzes, Gints Laiviņš – Laivenieks, Aivis Landmanis, Aivars Gobiņš, Diāna Jukna, Mihails Dementjevs, Daimārs Škutāns, Aleksandrs Popovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteicis nodrošinājumus Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajai AS «Latvijas naftas tranzīts», tostarp apķīlāti gandrīz astoņi miljoni eiro kompānijas bankas kontā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

VID arī aizliedzis uzņēmumam izmantot kontus citās kredītiestādēs. Tāpat dienests pašlaik veic kompānijā auditu, un kā nodrošinājumus aprīļa sākumā noteicis arī aizliegumus izmaiņu veikšanai komercreģistrā un ķīlu reģistrēšanai.

«Latvijas naftas tranzītam» domstarpības ar VID sākās pirms diviem gadiem, kad nodokļu inspektori sāka aizrādīt, ka uzņēmums nesniedz gada pārskatus.

Pērn par to uzņēmuma valdes locekļus sodīja ar 280 eiro lieliem naudas sodiem, kurus viņi pārsūdzēja. Tiesa valdes loceklim Jānim Hāzem sodu samazināja līdz 200 eiro, bet viņš lēmumu pārsūdzēja vēlreiz.

«Latvijas naftas tranzīts» gada pārskatus nav iesniedzis joprojām - to trūkst par trim gadiem. Tādēļ VID iniciējis uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, noskaidrojis raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Rīgas Apgabaltiesas lēmumu arestēti Šveices advokāta un Latvijas tranzītbiznesa konfliktos iesaistītā Rūdolfa Meroni finanšu līdzekļi, apgalvo a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

A/s Latvijas Naftas tranzīts vadība neizslēdz iespēju, ka pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma par Rudolfa Meroni un viņa līdzgaitnieku finanšu līdzekļu apķīlāšanu advokāta Meroni intereses pārstāvošā personu grupa centīsies ar prettiesiskām metodēm pārņemt vadību uzņēmumos Latvijas Naftas tranzīts un Ventbunkers, pauž A. Niklass.

Šādu rīcību LNT saista ar vēlmi «slēpt noziedzīgā nodarījuma pēdas» un izvairīties no sev nepatīkamā tiesas lēmuma izpildes.

Rīgas apgabaltiesa lēmumu par a/s Latvijas Naftas tranzīts prasības nodrošināšanu pieņēma šā gada 21. maijā. Lēmumā sacīts, ka «nenodrošinot prasību, iespējamā sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tāpēc pieteikums par prasības nodrošināšanu apmierināms prasītāja norādītajā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa liedz Meroni varas pārņemšanas iespējas Latvijas Naftas tranzītā

Ieva Mārtiņa, 08.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas lēmums «sasējis rokas» Šveices advokātam Rūdolfam Meroni un viņa komandai, atņemot iespēju rosināt izmaiņas Ventbunkeram daļēji piederošajā Latvijas Naftas tranzītā, kas ir otrs lielākais akcionārs Ventspils naftā.

Db.lv rīcībā esošais tiesas lēmums liecina, ka tiesa apmierinājusi Ventbunkera un kompānijas Global Oil Services Limited pieteikumu par prasības nodrošināšanu lietā, kur abas kompānijas iesniegušas prasību pret R. Meroni, Jāni Hāzi un Alvi Hāzi, advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku, Aivaru Gobiņu, Aritu Lindi un Deividu Gaju Anstisu par īpašuma aizsardzību un zaudējumu piedziņu. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tādējādi R. Meroni un viņa komandai, kas šā gada laikā cītīgi rīkoja paralēlās akcionāru sapulces gan Ventbunkerā, gan Latvijas Naftas tranzītā (LNT) aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas LNT padomes un valdes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās LNT valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta. Tāpat aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas par grozījumiem LNT statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāri tikuši apzagti – tā intervijā par par īpašnieku maiņu Ventspils uzņēmumos laikrakstam Diena atzīst pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Fragments no intervijas

Pirms aptuveni mēneša izskanēja ziņa, ka Kiprā reģistrētais Vitol grupas uzņēmums Euromin Holdings Limited no Latvijas Naftas tranzīta iegādājies 43,25% Ventspils naftas akciju par 1,77 eiro gabalā. Pirms dažām dienām esat publiski paudis, ka Ventspils naftas akcijas pārdotas par vairākkārt zemāku cenu, nekā tā tam vajadzētu būt.

Jā, ir notikusi akcionāru apzagšana īpaši lielā apmērā.

Kas tā liek domāt?

Aprēķins ļoti vienkāršs. Kā jūs zināt, obligātā atpirkuma cena Ventspils naftas akcijām – to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija – ir 4,56 eiro par akciju. Latvijas Naftas tranzīts pārdeva tādu akciju daudzumu, kas pircējam nodrošina ne tikai vairāk nekā 50%, bet pat vairāk nekā 75% no Ventspils naftas akcijām. Jāņem vērā arī tas, ka Ventspils naftai jāsaņem 160 miljonu dolāru liela samaksa par pirms desmit gadiem pārdoto pusi Ventspils Naftas termināla akciju. Līdz ar to šie 4,56 eiro būtu vēl jāreizina ar koeficientu 1,3 (droši vien sarunas būtu jāsāk pat ar koeficientu 1,5, bet reāls varētu mazāks cipars). Tādā gadījumā iegūsiet 5,928 eiro. Ja no tā atņemsiet 1,77, par ko Latvijas Naftas tranzīts un konkrēti Ģenerālprokuratūras uzticamības persona Rudolfs Meroni realizēja katru akciju, un pareizinām to ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, tad starpība veido aptuveni 187 miljonus eiro. Tātad Latvijas Naftas tranzīta dalībniekiem, tajā skaitā arī netiešajiem, kā patīk prokuratūrai izteikties, būs nodarīta skāde par šiem 187 miljoniem. Nu, piemēram, ja esmu Ventbunkera akcionārs, kaut kas no Ventspils naftas pienāktos man, maniem radiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventbunkera sāga turpinās: akcionāriem mode «nelikumīgi» pārskaitīt dažus miljonus eiro

Ieva Mārtiņa, 14.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītuzņēmuma Ventbunkers akcionāru strīdi, kas turpinās jau vairākus gadus, rezultējas ne vien ar jaunām prasībām tiesā, bet ar vairāku miljonu eiro pārskaitīšanu no uzņēmuma uz kādu citu, ar akcionāru saistītu uzņēmumu.

Publiskā attiecību noskaidrošanā iesaistījies Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kam uzticēts pārvaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, un uzņēmējs Olafs Berķis, kas ir viens no tiešajiem Ventbunkera akcionāriem. Abi kungi periodiski nonāk Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatos pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs (UR) ir piereģistrējis vienu vai otru dažādu akcionāru sapulču ievēlētām padomēm vai valdēm. Vismaz otru gadu pēc kārtas kāda no šīm «vadībām» atklāj, ka otras «vadības» laikā no Ventbunkera izpumpēti naudas līdzekļi uz aizdomīgām kompānijām, uz aizdomīga pamatojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: FKTK nodrošināja Ventspils naftas minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu

LETA, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nosakot vienas AS Ventspils naftaakcijas cenu 4,56 eiro apmērā, nodrošinājusi minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu, aģentūrai LETA sacīja ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Kā ziņots, FKTK padome atļāvusi Ventspils naftas akcionāram Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) izteikt Ventspils naftas" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 4,56 eiro. Tas ir būtiski vairāk nekā piedāvājuma izteicēja iepriekš plānotā cena par akciju - 3,12 eiro.

Skaidrojot šo atšķirību, Martinovs atzina, ka vienmēr, kad tiek veikti darījumi, pircējs grib nopirkt lētāk, bet pārdevējam liekas, ka ir jāmaksā dārgāk.

Ventspils naftas gadījumā FKTK ir nodrošinājusi mazākuma akcionāru tiesību ievērošanu. Martinovs skaidroja, ka cenas noteikšanas mehānisms obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir diezgan precīzi noteikts likumā. Turklāt arī no iepriekšējiem FKTK lēmumiem par līdzīgiem gadījumiem ir zināms, ka komisija konsekventi ievēro likuma interpretāciju un komisijas rīcība akciju atpirkšanas cenas noteikšanā vienmēr bijusi korekta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru