Atpūta

Piektdienas intervija ar zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāju un vecāko partneri Evu Berlaus

Lelde Petrāne, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Kas jūs iepriecina un kas apbēdina, kad raugāties uz jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Pozitīvais – tas, ka sieviešu skaits nozarē palielinās. Kad 2008. gadā kļuvu par partneri un pirmo reizi nokļuvu tikai advokātu biroju partneriem domātā globālā konferencē, sievietes bija labi ja viens procents. Visi pārējie dalībnieki bija vīrieši melnos uzvalkos, kuru vidējais vecums bija ap sešdesmit gadiem. Šobrīd situācija strauji mainās. Otrs – advokātu biroji kļuvuši daudz atvērtāki, proti, par partneri arī lielā un slavenā advokātu birojā var kļūt spējīgs students, ja vien viņš pats to patiešām vēlas un ieguldīs pietiekami daudz darba. Tam nav vajadzīgi milzu resursi vai jānāk no slavenas advokātu dzimtas. Agrāk šī joma bija daudz noslēgtāka.

Vēl joprojām jurisprudence ir viena no populārākajām studiju programmām, un, ja runājam par Latvijas ekonomiku, tad, jā, juristu skaits mūsu valstī ir diezgan liels, bet, no otras puses, ir jautājums par kvalitāti. Jo nav tā, ka lielajam juristu skaitam ir vienmērīga izglītības kvalitāte. Manuprāt, būtu stingrāk jāvērtē mācību iestāžu pasniedzējus un programmas.

Kas jūs iepriecina un kas apbēdina, kad raugāties uz jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Noteikti iepriecina tas, ka spējam piesaistīt labākos nozares talantus un mums ir izveidojusies stabila starptautiska komanda ar kopējām vērtībām. Protams, neviena organizācija vai uzņēmums nekad nebūs perfekti un vienmēr būs kāds jautājums, par kuru vadītājs būs norūpējies, taču, kamēr pašā uzņēmumā ir vienota izpratne par lietām, kas jāuzlabo, un vēlme strādāt, viss ir kārtībā. Mūsu gadījumā tas tā ir. Skatoties plašāk, mēs, protams, esam atkarīgi no tā, kā tiek regulēts advokātu darbs Latvijā. Šeit jāatzīst, lai gan advokatūra ar katru gadu modernizējas un kļūst kvalitatīvāka, daudzi svarīgi jautājumi (piemēram, nodokļu piemērošana advokātu un advokātu biroju darbībai) vēl ir jārisina. Es vēlētos, lai advokāti šajos centienos būtu vienotāki.

Vai jūs un jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Un kāpēc var vai nevar atrast?

Protams, var. Tas nodrošina ciešāku saiti ar sabiedrību, kā arī ziņas par mums ātrāk nonāk mūsu mērķa grupās. Lai gan mēs nepieprasām, lai biroja advokāti un darbinieki izmanto sociālos tīklus, mēs to novērtējam, bet vienlaikus gribam, lai cilvēki nedara muļķības, tāpēc mums ir iekšējas vadlīnijas ar labo praksi, kā uzvesties sociālajos tīklos. Populārākais mūsu industrijā, protams, ir LinkedIn, bet visi partneri atrodami arī Twitter.

Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?

Ja mēs runājam par studentiem, Sorainen Studentu akadēmija mums atrisina šo problēmu, jo ar tās starpniecību mēs redzam, kas ir kas, un spējam identificēt studentus, kuros saskatām potenciālu. Problēma ir kvalificēto juristu līmenī, jo tur izvēle ir daudz mazāka, jo esam šauri specializējušies nozarēs, – tas nozīmē, ka tā ir perfekti jāpārzina. Vēl mums ir svarīgi, lai juristam būtu lieliskas angļu valodas zināšanas. Jauniešiem ar angļu valodu sokas arvien labāk, taču zināmā vecuma grupā tā tomēr ir problēma. Toties jauniešiem ir problēmas ar krievu valodu, kas mūsu profesijā, ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko kontekstu, ir ļoti būtiska. Jaunieši no ģimenēm, kurās runā gan latviešu, gan krievu valodā, pašreiz ir konkurētspējīgāki.

Mēs esam izveidojuši savu Sorainen akadēmiju, jo akadēmiskā mācību iestāde dod akadēmisko izglītību, bet tikai ar to topošais profesionālis ir tālu no tā, lai sāktu pie mums strādāt. Papildus tam mēs viņiem ļaujam saprast, vai viņi vispār grib strādāt advokatūrā, jo tā ir zināma specifika, tieši tāpat kā, piemēram, tiesās ir sava specifika. Strādājot ar reāliem klientiem, viņi var iegūt arī papildu zināšanas, ko skolas solā nemāca. Akadēmijā mēs radām pirmo sapratni, kas viņiem vēl papildus jāapgūst un vai viņu zilais sapnis par advokatūru ir īstais dzīves aicinājums.

Kas jāņem vērā cilvēkam, kas vēlas strādāt jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Pie mums vislabāk veiksies zinātkārajiem un proaktīvajiem – tādiem, kas nav jāskubina mācīties un apgūt jaunas lietas, un tādiem, kas aktīvi meklē iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju. Līdz ar zināšanām jurisprudencē jābūt gataviem apgūt daudzas citas prasmes, bez kurām darbs pie mums nav iespējams, piemēram, projektu un klientu attiecību vadību. Un vēl – atšķirībā no mazākiem advokātu birojiem pie mums liela nozīme ir darbam komandā, jo mūsu projekti pārsvarā ir apjomīgi, tādēļ tajos ir iesaistīti vairāki profesionāļi.

Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Mēs gribam vairāk nekā līdz šim pievērsties krieviski runājošai biznesa videi Latvijā, tāpēc pagājušajā gadā atvērām tā saukto russian desk. Mums ir kapacitāte strādāt, runāt un rakstīt klientiem ar šādām prasībām.

Domājot plašākā kontekstā, jebkurā nozarē, kurā mēs strādājam, cenšamies celt ne tikai biroja kapacitāti un līdz ar to konkurētspēju, bet ceram, ka mūsu veiktais darbs lielākā vai mazākā mērā uzlabo arī kopējo situāciju tieslietu sistēmā un veicina pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija jūsu pirmais darbs!

Kad studēju, es biju uzņēmuma Rīgas dārzi un parki juriste un, ja nemaldos, kādu brīdi arī juriste un personāldaļas vadītāja vienā personā. Man regulāri bija jātiek galā ar nedisciplinētiem dārzniekiem. Nostrādāju aptuveni divus gadus, un, jāsaka, tā bija ļoti laba darba tiesību prakse. Pēc tam pievienojos Eiropas Integrācijas birojam, biju viena no Juridiskā departamenta juristēm. Absolūti unikāla pieredze, jo man bija tas gods piedalīties ļoti apjomīgajā darbā, kas tika paveikts, lai Latvija varētu iestāties Eiropas Savienībā. Biju viena no tiem nedaudzajiem Latvijas juristiem, kas praksē pirmie sāka piemērot Eiropas Savienības tiesības.

Kā un kad radies jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Uzņēmuma nosaukums ir mūsu dibinātāja Aku Sorainena uzvārds. Aku no Somijas uz Tallinu atbrauca 1992. gadā rakstīt maģistra darbu par Baltijas tiesību sistēmām, kas tobrīd bija izveides stadijā. Pēc maģistra darba viņš saprata, ka te varētu atvērt savu praksi. Sorainen birojs iesākās ar vienu datoru, kuru Aku aizņēmās no pirmā klienta. Latvijā Aku biroju atvēra 1997. gadā, nākamgad mums būs apaļa jubileja. Šobrīd Latvijas birojā ir vairāk par 50 advokātiem un citiem speciālistiem, kopumā Sorainen birojos Baltijā un Baltkrievijā mūs ir vairāk nekā 200.

Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par jūsu pārstāvēto uzņēmumu!

Neņemot vērā stereotipus par garlaicīgajiem juristiem, mūsu cilvēki ir ļoti aizrautīgi un talantīgi arī citās jomās, ne tikai jurisprudencē. Mēs esam izveidojuši reģionālu mūzikas grupu, kurā darbojas brīvprātīgie no visiem birojiem un kura ir koncertējusi dažos visai lielos pasākumos.

Kādas izmaiņas likumdošanā jūs vēlētos redzēt?

Pirmkārt, start-up ekosistēmas sakārtošanu un mūsdienīgas likumdošanas izveidošanu, kas atbalstītu masveidīgāku start-up uzņēmumu izveidi Latvijā. Otrkārt, Komerclikuma reforma – padarīt to piemērotāku mūsdienu biznesa prasībām, jo daudzviet tas ir novecojis.

Vai ir kas tāds, kas jūs beidzamajā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Paturpinot start-up uzņēmumu tēmu, mani patīkami pārsteidz Ekonomikas ministrijas vēlme ieklausīties un būt gataviem apspriest patiešām drosmīgas idejas, kuras izvirza start-up nozares pārstāvji. Tāpēc es ticu, ka mums izdosies.

Ja jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Manām ideālajām pusdienām ir trīs nosacījumi – manas ģimenes un tuvāko draugu klātbūtne, vasarīgs laiks un ēdienkarte itāliešu noskaņās.

Kura grāmata, filma vai personība uz jums ir atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Profesionāli uz mani lielu ietekmi atstājuši profesori Kalvis Torgāns un Ineta Ziemele. Katrs savā jomā absolūti izcili prāti un personības. Savukārt ārpus jurisprudences mani iedvesmas avoti mainās no konkrētā brīža situācijas, problēmām vai izaicinājumiem, ar kuriem sastopos. Tā pirms neilga laika sarežģītā brīdī man ļoti palīdzēja Elifas Šafakas Četrdesmit vārtu uz mīlestību. Bet ir arī dažas nemainīgas vērtības, piemēram, Edvarda Virzas Straumēni – mans latvietības kods. Grāmata, pie kuras atgriežos, meklējot mieru, vai brīžos, kad darba specifikas dēļ sāku domās un sapņos ar sevi sarunāties angļu valodā. Pie nemainīgajām vērtībām jāpieskaita arī Kloda Monē gleznas, Ferenca Lista un Edvarda Grīga mūzika.

Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Es braucu ar skrituļslidām vai velosipēdu, slēpoju un daudz lasu. Ar stresu cīnos, arī spēlējot klavieres, – tas nomierina un palīdz sakārtot domas. Un, protams, mani bērni: no vienas puses, bez šaubām, prasa daudz uzmanības, no otras – sniedz milzīgu gandarījumu un prieku.

Kā, jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus desmit tūkstošus eiro?

Līdz šim visu savā dzīvē esmu pati nopelnījusi un nekad neesmu gaidījusi, ka man kāds kaut ko varētu uzdāvināt vai ka man varētu tāpat vien paveikties. Tāpēc, ja tā gadītos, laimestu atdotu labdarībai – Bērnu slimnīcas fondam.

Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu, interesantu atgadījumu no dzīves vai darba.

Pirms vairākiem gadiem Latvijā tika parakstīts ļoti liels darījums, kurā man bija tas gods pārstāvēt vienu no iesaistītajām pusēm. Sarunas par darījumu bija saspringtas un ilgas. Dažādu iemeslu dēļ bija svarīgi darījumu parakstīt konkrētā datumā. Sākotnēji tas šķita neiespējami – puses nekad nevienosies. Pēdējā naktī tas tomēr izdevās, un visi iesaistītie bija ļoti laimīgi, ka tūlīt, tūlīt varēs dokumentus parakstīt, taču tad izrādījās, ka parakstīšanai ir viens pavisam negaidīts un praktisks šķērslis – bankā, kurā risinājās sarunas (un tā nebija maza banka), nebija atrodams neviens piemērots diegs dokumentu cauršūšanai. Man vajadzēja glābt darījumu un nakts melnumā atvest diegu no mūsu biroja.

Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Ikvienam ir iespēja, izmantojot savu pieredzi un prasmes, mainīt uz labu kaut vienu lietu Latvijā. Lūdzu, izmantojiet šīs iespējas! Esiet aktīvi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iniciatīvu ieviest obligātu notariālu formu visiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem vērtē kā pretrunīgu

LETA, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīva ieviest obligātu notariālu formu visiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem ir pretrunīga, šīs ieceres lietderība ir apšaubāma, uzskata zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Agris Repšs.

Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi gatavo priekšlikumus nekustamo īpašumu darījumu jomas sakārtošanai, tostarp apsverot obligātas notariālā akta formas ieviešanas iespējas atsavināšanas darījumos. Notariālā akta plašāka izmantošana stiprinātu pušu interešu aizsardzību un paaugstinātu darījumu drošību, argumentējusi ministrija.

Savukārt Repšs ierosinājumu vērtē kā pretrunīgu un norāda, ka šādi grozījumi var nopietni ietekmēt uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Viens no argumentiem ieceres ieviešanai ir tēze, ka tas novērsīs krāpšanas gadījumus, taču Sorainen partneris vērsa uzmanību, ka krāpšanas gadījumi notiek arī reizēs, kad darījumi slēgti pie notāriem, tādējādi aiziešana pie notāra krāpšanas darījumu vēl nenovērsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums 2022: cerīgs skatījums nākotnē un ilgtspējīgas investīcijas

Db.lv, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru skaits turpina augt un šā gada aprīlī tam pievienojies Jorens Jaunozols, kļūstot par Latvijas biroja devīto partneri.

J.Jaunozols birojam un tā Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupai pievienojās tieši pirms astoņiem gadiem no privātā sektora uzņēmuma.

J.Jaunozols ir zvērināts advokāts un vada Sorainen Nekustamā īpašuma un būvniecības sektora grupu, savukārt šī gada sākumā viņš kopā ar partneri Leldi Laviņu vada arī Latvijas biroja Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupu.

J.Jaunozols ir strādājis pie daudziem nozīmīgiem projektiem, tostarp: vairākiem nekustamā īpašuma attīstītāja Linstow veiktiem īpašumu iegādes un pārdošanas darījumiem, nesen – SEB ēkas Rīgā attīstību un nomu; Rail Baltica būvniecības un attīstības projektiem, ieskaitot līgumu par RIX savienojuma būvniecību; Rīgas Cirka rekonstrukcijas projektu; Sāga tirdzniecības centra attīstību; strīdu par Jaunā Rīgas Teātra atjaunošanu; daudzām citām strīdu lietām, ieskaitot tādas, kur pārstāvējām klientus Latvijas Satversmes tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīkojot pasaules līmeņa pokera turnīrus Latvijā, budžets iegūtu vairāk

Juris Celmārs, "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank akcionāri kārtējā akcionāru sapulcē pieņēmuši lēmumu par izmaiņām Likvidācijas komitejas sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Ņemot vērā vienošanos stājoties amatā, likvidatora amatu ar šā gada 1. jūniju atstās Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus (pēdējā diena likvidatora amatā - 2019.gada 31.maijs).

Sabiedrības likvidatora amatā Eva Berlaus tika ievēlēta 2018. gada 23. aprīlī.

Sorainen turpinās sniegt atbalstu likvidācijas īstenošanā. Likvidatoru amatā darbu turpina zvērināta advokāte Lauma Bērziņa, tiesību zinātņu doktors un zvērināts advokāts Ringolds Balodis, korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs un nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks.

Likvidācijas komiteja turpinās darbu pie FKTK apstiprinātā kontrolētas likvidācijas plāna īstenošanas, profesionāli, caurspīdīgi un tiesiski īstenojot ne tikai uzņēmuma aktīvu pārvaldīšanu, bet arī nodrošinot kreditoru pārbaudes, piemērojot FKTK apstiprināto metodoloģiju, kuru izstrādāja un īstenos neatkarīgais starptautiskais konsultants EY.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Juristi: būtiski saprast, kam pieder ss.lv saistītie aktīvi un intelektuālais īpašums

Elīna Pankovska, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā ir grūti komentēt situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies saistībā ar sludinājumu portālu ss.lv bez iepazīšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un konkrētā komersanta iepriekšējo saraksti, kā arī VID pieņemto lēmumu. Katrā ziņā no publiski pieejamās informācijas var secināt, ka komersants mērķtiecīgi izvairās no VID pieņemtā lēmuma izpildes, DB norāda zvērinātu advokātu biroja Fort advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.

Tāpat viņš atzīmē, ka VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un adresātam saskaņā ar likumu ir pienākums to izpildīt labprātīgi. Līdz ar lēmuma pieņemšanu komersantam aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. Izņēmums ir tāda darījumu pabeigšana, arī maksājumu saistību izpildīšana, kas nav veikti, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes, skaidro advokāts.

Tomēr, ja mājaslapas uzturēšanu īsteno cits komersants un citā domēna adresē, tad šāds gadījums ir strīdīgs. Formāli raugoties, VID lēmums nerada aizliegumu turpināt saimniecisko darbību citiem saistītiem komersantiem. «Ja portāls turpina darbu citā domēna adresē (piemēram, ss.com) un no cita komersanta puses, tad VID būtu grūti panākt, ka šādu darbību veikšana tiktu aizliegta ar sākotnēji pieņemto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Vienlaikus neizslēdzu, ka varētu būt dažādi nozīmīgi blakus apstākļi, kuriem ir ietekme uz situācijas galīgo juridisko risinājumu,» piebilst S. Bērtaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie M&A darījumi Baltijas valstīs pērn

Žanete Hāka, 19.01.2017

1. Pircējs: -
Iegūtā sabiedrība (dalība): DNB un Nordea apvienošana Baltijā
Darījuma summa: 13 000 miljoni eiro (Darījuma vērtība netika atklāta, bet iekļauta vērtējumā, balstoties uz apvienošanas pušu aktīvu vērtību.)
Mērķa sabiedrības valsts: Igaunija, Latvija, Lietuva

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas līmenī 2016. gads M&A jomā ir bijis ļoti ražīgs, norāda Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus.

Ir būtiski pieaudzis gan izziņoto darījumu skaits, gan to vērtība. 2016. gads ir bijis īpašs ar salīdzinoši lielu skaitu tādu darījumu, kuru vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro. Top 5 lielākie darījumi Baltijā bija DNB/Nordea banku apvienošanās, kas vēl gan ir procesā; Rimi veiktā Palink veikalu tīklu iegāde Lietuvā; Elis veiktā Igaunijas TV/Interneta pakalpojumu tirgus līdera Starman iegāde; Margueritte Fund veiktā Latvijas Gāzes akciju iegāde un Polaris Invest veiktā Starman akciju iegāde Igaunijā. Kā ierasts, no gada uz gadu nav īsti prognozējams M&A aktivitātes sadalījums pa Baltijas valstīm.

Pagājušajā gadā vislielākā aktivitāte tieši lielo M&A darījumu jomā bija vērojama Igaunijā – 5 no 10 lielākajiem darījumiem Baltijas tirgū ir notikuši tieši Igaunijā, papildus vēl 2 no top 10 darījumiem attiecās uz visām Baltijas valstīm, tātad arī Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: ss.lv spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā

Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents (viedoklis publicēts A. Kulberga <i>Facebook</i> profilā), 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis.

Statistika rāda vidējās algas auto pārdošanas un servisa nozarē 80, 120, 200 eur (brutto!) apmēros, bet realitāte ir pavisam cita, kur ss.lv kā platforma spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā! Es nerunāju par krāmu vai privāto mantu tirgoņiem. Es runāju par sistemātiskiem «biznesmeņiem» - dārgu regulāru preču jeb pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā ne kapeiku nodokļos. Ar šiem ir jākonkurē legālam biznesam, kas maksā valsts budžetā nodokļus. Spēles noteikumi ir ļoti izkropļoti.

Visiem kliedzējiem, kas saka - pensijas par mazu, ārstu algas par mazu, policisti korumpēti, skolotāju algas un, protams, ceļu finansējums nepietiek. Visam šim ir nepieciešama nodokļu nauda. Ja lielākā daļa nemaksā, tad tai arī nav tiesības kliegt. Kaut kad jau ir jāķeras klāt visa bardaka sakārtošanai, protams metodes ir diskutējams jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas topošās valdību veidojošo politisko spēku koalīcijas paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa standarta likmes palielināšanu no pašreizējiem 20% līdz 22% var atbalsoties Latvijā gan ar ziemeļu kaimiņvalstu pircēju pieplūdumu, gan ar vēlmi šī nodokļa likmi paaugstināt arī šeit, jo īpaši, ja valsts makā naudas trūkst sabiedrībai svarīgiem pakalpojumiem.

Jau Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai vairākās ES dalībvalstīs uz laiku tika ieviestas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Vācija, kura bija veikusi bezprecedenta pievienotās vērtības nodokļa likmju pazemināšanu — pamatlikme no 19% tika samazināta līdz 16% un samazinātā likme 7% bija pazemināta līdz 5%.

Savukārt pērn inflācijas pieauguma slāpēšanai vairākās valstīs, piemēram, Polijā, Spānijā, tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis energoresursiem. Vēl vairāk - Spānija pērn PVN likmi no 4 % līdz 0 % samazināja pamata pārtikas produktiem, pirms tam arī Polija pārtikai uz laiku noteica PVN likmi 0% apmērā. No 2023. gada janvāra Lietuvā tika samazināta PVN likme līdz 9 % ēdināšanas un līdzņemšanas pakalpojumiem, un tā būs spēkā līdz 2023. gada nogalei. PVN direktīva nosaka, ka minimālais apmērs nevienā ES dalībvalstī nevar būt zemāks par 15%, bet papildus tai ir atļauts piemērot ne vairāk kā divas samazinātas likmes, kas nevar būt mazākas par 5 %, un papildus divām šīm samazinātajām likmēm dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka par 5 %, un atbrīvojumu no PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka tiesa maija beigās ir pieņēmusi SIA Internet prasību pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), visām pret Internet vērstajām darbībām patlaban nav pamata, šodien žurnālistiem sacīja Internet jurists Māris Ruķers.

«Uzņēmums līdz šim ir sniedzis visu pieprasīto informāciju gan no VID, gan Valsts policijas, jo pieprasījumi bija individuāli, samērīgi un par konkrētām personām,» skaidroja Ruķers.

Viņš norādīja, ka patlaban ir runa par likuma Par nodokļiem un nodevām 15.panta 6.daļu, kas iebalsota budžeta likumos steidzamības kārtībā, tā netika saskaņota starp ministrijām.

«Internet nepiekrīt šādai situācijai, likuma norma nesaka, ka informācijas pieprasījums jāizpilda nekavējoties, pārsūdzēšana tiesā aptur šo lēmumu. Attiecīgi visas VID darbības patlaban nav pamatotas, jo patlaban Internet nav pienākuma izpildīt VID pieprasījumu,»

skaidroja Ruķers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«SS.LV domēna vārds ir atslēgts,» savā Twitter kontā ziņo Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC).

Vienlaikus NIC norāda, ka, «pateicoties kešatmiņai, daudziem portāla apmeklētājiem vēl kādu laiku tas būs pieejams, izmantojot ss.lv».

«NIC.LV nav tiesīgs pieņemt lēmumu par VID [Valsts ieņēmumu dienests] pieprasījuma nepildīšanu, to nosaka likums par nodokļiem un nodevām 34.4.panta desmitā daļa,» teikts citā tvītā.

VID nolēma apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

VID apturēja arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību. Internet 1.augustā pieņemto VID lēmumu par Internet saimnieciskās darbības apturēšanu 3.augustā ir pārsūdzējusi VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei, ziņoja LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID komentē zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnera Jāņa Taukača viedokli par dienesta darbību

Lelde Petrāne, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto auditu mērķis ir tikai un vienīgi sodīšana, nevis palīdzība uzņēmumam sakārtot savu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, pagājušajā nedēļā žurnālistiem sacīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Viņa viedoklis lasāms, klikšķinot šeit.

Lai būtu atspoguļoti abu pušu viedokļi, db.lv lūdza VID komentēt Jāņa Taukača sacīto:

«VID darbinieki, veicot jebkādus kontroles pasākumus, tajā skaitā auditus, savu darbību organizē, vadoties pēc spēkā esošajiem un piemērojot spēkā esošos normatīvos aktus. Runa ir gan par tiem, kas regulē VID darbību, gan tiem, kuri regulē uzņēmumu pienākumus maksāt un administrēt nodokļus.

Taču VID nav likumdevējs, līdz ar to nenosaka kādā redakcijā pieņemtas Latvijā spēkā esošās likuma normas, piemēram, VID darbinieki nevar patvaļīgi izdomāt, cik lielu nokavējuma naudu piemērot, bet vadās no likumā noteiktā (par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķina nokavējuma naudu — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu). Tāpat attiecīgas likuma normas skaidri nosaka, ka VID darbiniekiem nav tiesību publiski izpaust informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem, līdz ar to subjektīvais viedoklis, ka VID slēpj informāciju, ir aplams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” noslēdzis Čehijas vadošā šķiedru ražotāja “TESIL Fibres” s.r.o 100% kapitāldaļu iegādes darījumu, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Darījuma rezultātā “PET Baltija” ikgadējais apgrozījums palielināsies par vairāk nekā 50% un tiks nodrošināta augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana uzņēmuma ietvaros.

“Līdz ar šo darījumu ”PET Baltija” nostiprinās kā starptautisks spēlētājs PET pārstrādē. Ja līdz šim bijām reģionā vadošie spēlētāji PET otrreizējo izejvielu ražošanā, tagad mūsu portfelī būs arī gala produkta - šķiedru ražošana. “TESIL Fibres” izaugsmes potenciāls, saliedētā un profesionālā komanda, ir lielisks pamats, lai kopā turpinātu uzņēmuma attīstību un gudri izmantotu ieguvumus, ko dod sinerģija starp abiem uzņēmumiem. “PET Baltija” un “TESIL Fibres” vertikālā integrācija un ciešāka sadarbība palīdzēs mums radīt lielāku vērtību arī saviem darbiniekiem, klientiem un partneriem,” saka Salvis Lapiņš, “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiek veikti darījumi ar personām no zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām, ir lielāks risks saņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditu, trešdien juridiskā biroja "Sorainen" vebinārā par nodokļu izmaiņām sacīja "Sorainen" nodokļu menedžere Aina Okseņuka.

No 1.janvāra Latvija pārņēmusi Eiropas Savienības (ES) noteikto sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu vajadzībām.

Sarakstā ir 12 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas - Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Barbadosa, Fidži, Palau, Panama, Samoa, Seišelu salas, Trinidāda un Tobāgo, kā arī Vanuatu.

Iepriekš Latvijas sarakstā bija iekļautas tikai trīs no šīm valstīm un teritorijām - ASV Guamas teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija un Vanuatu, skaidroja Okseņuka.

Viņa skaidroja, ka šo valstu uzņēmumi uzskatāmi par saistītām personām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, tāpat jāietur 20% nodoklis maksājumiem šo valstu personām - procentiem, dividendēm, autoratlīdzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Minimālais sociālais maksājums – revolūcija nodarbinātībā

Māris Ķirsons, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu 2017. gadā izjutīs gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, gan vairākās vietās nepilnu darba laiku strādājoši, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda ZAB Sorainen pētījums par tām personām, kuras ir pakļautas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Lai arī par šo minimālā nodokļa apmēru parlaments nobalsoja jau 2015. gada nogalē, tomēr šīs prasības stāšanās spēkā paredzēta no 2017. gada, bet pilnā apmērā no 2018. gada. Šīs prasības gan ir izraisījušas atbildes reakciju, jo daži klusiņām, bet citi skaļi (piemēram, SIA Latvijas propāna gāze) paziņo par darbinieku, kuri nestrādā pilnu slodzi, atlaišanu.

Sagaidāms, ka par šiem jaunievedumiem vēl būs diskusija Saeimā un iespējami grozījumi pērn pieņemtajā kārtībā.

«Minimālais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs ir jaunums tikai nepilnu darba laiku un pie mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja strādājošajiem, bet ne valdes locekļiem,» skaidro ZAB Sorainen vecākā nodokļu menedžere Aija Lasmane. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka minimālais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs valdes locekļiem (no algas vai domājamā ienākuma) jau tiek piemērots vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Krāpšanos dārgmetālu tirdzniecībā izskauž gliemeža tempā

Aļona Zandere, Māris Ķirsons, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā vilcināšanās ar reversā PVN ieviešanu dārgmetālu nozarē atsevišķiem uzņēmumiem izrādījusies liktenīga, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No šī gada sākuma spēkā ir grozījumi par reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu attiecībā uz neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm. DB jau iepriekš rakstījis, ka šādas kārtības ieviešana tika pamatota ar to, lai ierobežotu PVN izkrāpšanu dārgmetālu tirdzniecībā.

ZAB Sorainen PVN ekspertu Sabīnes Vuškānes un Daces Evertes vērtējums jaunajam regulējumam ir atzinīgs - PVN reversā maksāšanas kārtība ir būtiskākais veids, kā krāpšanu var radikāli apturēt. Tomēr par ātru reaģēšanu to Sorainen ekspertu skatījumā nekādi nevar nosaukt: 4-5 gadi, lai nolemtu beidzot cīnīties ar acīmredzamu problēmu, ir pārāk ilgs laiks un sabiedrībai ir izmaksājis nesamērīgi dārgi. «Turklāt uzskatīt, ka viss darbs nu ir padarīts, vēl nevar. Saskaņā ar bieži novēroto citu valstu pieredzi, krāpnieki pēc reversā PVN ieviešanas ierastajā nozarē mēdz vai nu mainīt darbības valsti, vai arī izvēlas citu nozari krāpšanas īstenošanai. Spriežot pēc tā, ka Latvija Eiropas Savienībā ieņem 8.vietu pēc neiekasētā PVN apjoma, jāsecina, ka citur Eiropas Savienībā cīņa pret PVN izkrāpšanu ir sekmīgāka un Latvijā krāpnieki joprojām jūtas droši. Tādēļ Finanšu ministrijai un VID jau tagad vajadzētu sākt mobilizēt savus spēkus nākamajām cīņām, novērot krāpnieku aktivitāti dažādās nozarēs, lai laicīgi novērstu nākamās krāpšanas sāgas atkārtošanos,» norāda S. Vuškāne un D. Everte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eva Berlaus: ABLV Bank likvidācija ir pārbaudījums valsts tiesiskumam

Anita Kantāne, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank likvidācija ir pārbaudījums ne tikai Latvijas finanšu sektora reputācijai, bet arī valsts tiesiskumam, šodien, tiekoties ar medijiem, sacīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

«Nesenie notikumi saistībā ar ABLV kreditoru pārbaužu metodoloģijas apstiprināšanu diemžēl liek uzdot jautājumu par to, vai izpratne par tiesiskuma nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas nodrošināšanā Latvijā ir pietiekama,» norāda E. Berlaus.

Tiesiskuma riski rodas, vērtējot MK rīkojumu par nepieciešamību metodoloģiju saskaņot ar starptautiskajiem sabiedrotajiem, ko Finanšu ministrija «iztulkojusi» kā nepieciešamību metodoloģiju saskaņot ar ASV.

«Tiesiskā valstī jebkuri lēmumi tiek pieņemti un jebkuras institūcijas rīkojas likuma ietvaros. Arī krīzes situācijās. Ja esošie likumi nav piemēroti kādas situācijas risināšanai, jāuzlabo likums, nevis jārīkojas tam pretēji. Rīcība pretēji likumam izraisa būtiskus tiesvedību riskus un rada bīstamu precedentu,» skaidro E. Berlaus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts

Māris Ķirsons, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu PVN izkrāpšanas iespējas un vienlaikus pildītu valsts budžetu, ES dalībvalstis plaši izmanto reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī citus ieročus; Latvijai jāņem vērā citu valstu pieredze, jo Latvija iekasē vien ap 70% no PVN, kas tai būtu jāiekasē

To liecina arī Sorainen pētījums. «Eiropas Komisijas dati par to, cik daudz PVN vajadzēja iekasēt un cik ir iekasēts, rāda, ka šī starpība mūsu valstī ir 721 milj. eiro (pēc šogad publicētajiem datiem par 2013. gadu) jeb 30%, kas ir viens no augstākajiem īpatsvariem visā ES, kas nozīmē, ka Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts,» pētījumu par citu ES dalībvalstu darbībām, lai iekasētu maksimāli lielāku PVN apmēru, skaidro Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka nav nevienas valsts ES, kurā tiktu iekasēts viss PVN, cik būtu jāiekasē, tomēr tikai dažās valstīs neiekasētais apmērs sasniedz trešdaļu, bet labākie rādītāji ES ir virs 95%. «Protams, valstu ekonomiskā jauda ir atšķirīga, tāpēc, piemēram, Zviedrijā neiekasētā PVN apmērs (1,78 miljardi eiro) uz Latvijas fona (721 milj. eiro) šķiet milzīgs, taču procentuālā izteiksmē ir niecīgs – tikai 4,3%, savukārt Latvijā tas ir 29,9%,» pamato J. Taukačs. Viņš arī atgādina, ka, iekasējot tikai pusi no neiekasētā PVN apmēra, tas būtu teju vai visa 2016. g. prognozētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (397 milj. eiro) līmenī. Viņš konstatē, ka pērn tika veikti 1088 auditi (rezultatīvi 94%) – tas ir tikai 0,5% no visiem nodokļu maksātājiem, bet kopumā auditos uzrēķinātais PVN ir 107 milj. eiro. «Fakts, ka lielākā daļa ar PVN saistīto strīdu Latvijā attiecas uz PVN izkrāpšanu, norāda, ka PVN izkrāpšanas problēma mērāma krietni virs 107 milj. eiro. Uz šo ciparu fona nožēlojami, ka valsts PVN iekasēšanas krīzes situācijā (pēc 2011. gada EK aprēķiniem Latvijā bija sliktākais PVN iekasējamības rādītājs visā ES) likumdevēju un izpildvaras fokuss aprobežojas vien ar konstitucionāli apšaubāmu solidaritātes nodokli 38 milj. eiro vērtībā,» secina J. Taukačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

M&A darījumu TOP 10 Baltijā

Jānis Goldbergs, 05.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus 2020. gadā bijis stabils, saglabājot pērnā gada apgrozījumu. Latvijā stabilitāti nodrošina valsts ieguldījums airBaltic Corporation. Gadu kopumā raksturo attālinātas darījumu sarunas un elektroniski noslēgti darījumi.

Neraugoties uz diviem Covid-19 pandēmijas viļņiem un ar tiem saistītajiem ierobežojumiem visa 2020. gada garumā, kā arī ietekmi uz dažādiem biznesa procesiem, gads uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgū vērtējams labi, savā tirgus pētījumā secina zvērināta advokāte un Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus un biroja zvērināta advokāte Renāte Purvinska.

Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus par spīti 2020. gada sākuma prognozēm spēja saglabāt gan darījumu skaitu, gan atklāto darījumu vērtību 2019. gada līmenī, secina Sorainen.

Paziņoto darījumu skaita ziņā Latvija joprojām nav sasniegusi 2018. gada līmeni, tomēr kopējā darījumu vērtība pērn ir sasniegusi 453 miljonus eiro, kas ir pēdējo desmit gadu augstākā atklātā darījumu vērtība Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru