Divu gadu laikā Ventspils siltumapgādē pārejai uz biomasu ieguldīs 12,49 miljonus latu.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums vadība parakstījusi līgumu ar pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts par Ventspils pilsētas centralizētās siltumapgādes siltumavotu projektēšanu un rekonstrukciju. Projekta mērķis ir siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana, fosilo kurināmo (mazutu) aizstājot ar atjaunojamajiem energoresursiem (koksnes biomasu).

Projekta ietvaros divos pilsētas siltumavotos tiks uzstādīti jauni biomasas katli un nepieciešamās palīgiekārtas (kurināmā padeves iekārtas, kurināmā noliktavas, ūdens ķīmiskās sagatavošanas iekārtas, elektroiekārtas, atbilstošie pieslēgumi u.c), informē Ventspils siltums.

SIA Ventspils siltums 10.jūlijā svinīgi atklāj jaunbūvēto katlumāju, kas ir pirmais posms 12,5 miljonus latu vērtā projektā pārejai no siltuma ražošanas ar mazutu uz daudz efektīvāko siltuma ražošanu ar šķeldu.

Galvenais būvuzņēmējs ir pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, kas rekonstrukciju sāka 2012.gada pavasarī. Projekta ietvaros uzstādīti jauni, patērētāju siltumslodzei atbilstošas jaudas šķeldas katli, kuri tika iedarbināti jau šā gada februārī. Uzstādītas arī nepieciešamās palīgiekārtas - kurināmā padeves iekārtas, kurināmā noliktavas, elektroiekārtas un veikti atbilstošie pieslēgumi u.c. Būvdarbu uzraudzību veica a/s Inspecta Latvija.

Projekta kopējās plānotās izmaksas 12,5 milj. latu bez PVN. Projekta realizācijai Ventspils pilsētas dome piesaistījusi ES līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda 6 milj. latu apmērā, kas ir 50% no kopējām uz projektu attiecināmajām izmaksām. Tas ir maksimāli iespējamais līdzfinansējuma apjoms, kādu bija iespējams piesaistīt projektam.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums pērno gadu noslēgusi ar vairāk nekā miljons latu zaudējumiem.

SIA Ventspils siltums 2012.gadā strādājusi ar 1,139 milj. Ls zaudējumiem. 2011.gadā uzņēmuma zaudējumi bija 853,86 tūkst. latu, liecina portālā Firmas.lv pieejamā informācija. Zaudējumus plānots segt no reorganizācijas rezerves, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā. Par 11 cilvēkiem pērn samazināts darbinieku skaits. Savukārt uzņēmuma apgrozījums audzis, sasniedzot 6,7 milj.Ls.

Db.lv rakstīja, ka šā gada SIA Ventspils siltums 10.jūlijā atklāja jaunbūvēto katlumāju, kas ir pirmais posms 12,5 miljonus latu vērtā projektā pārejai no siltuma ražošanas ar mazutu uz daudz efektīvāko siltuma ražošanu ar šķeldu. Katlu mājas rekonstrukcija devusi iespēju samazināt siltuma tarifu, kā arī uzlabot gaisa kvalitāti pilsētā, iepriekš norādīja Ventspils siltums. Pērn tarifs tika paaugstināts pieaugošās kurināmā cenas dēļ.

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus, taču jaunie tarifi ievērojami uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, spriež G.Ābele. Tāpat zemākas sistēmas pakalpojumu izmaksas varētu piesaistīt arī jaunus ārvalstu investorus, jo jebkura starptautiska kompānija, izvēloties, kurā valstī būvēt savu ražotni, ņem vērā gan energoresursu cenas, gan sadales un pārvades tarifus, atgādina eksperts.

Pagājušajā nedēļā nācāt klajā ar viedokli, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, - publiski paudāt, ka jaunie ST tarifi būs ekonomiski daudz konkurētspējīgāki nekā līdz šim. Kāpēc tāds viedoklis?

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums atjaunojis siltumenerģijas padevi Pārventā.

Apkure atjaunota 5. decembrī, aptuveni pulksten 00.30.

Sakarā ar šķeldas padeves iekārtas neplānotu apstāšanos katlu mājā Talsu ielā 69, uz laiku bija pārtraukta siltuma padeve Pārventas klientiem. Apstāšanās bija saistīta ar to, ka katlu mājā paralēli siltuma ražošanai joprojām turpinās jauno iekārtu darbības ieregulēšana.

Ja tomēr kādā ēkā ir problēmas, piemēram, nesilst radiatori vai nav pietiekama karstā ūdens temperatūra, Ventspils siltums pārstāvji lūdz par to informēt ēkas pārvaldniekus. Ja pārvaldnieku neizdodas sazvanīt, tiek aicināts informēt PSIA Ventspils siltums dežūratslēznieku.

Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies.

Vienlaikus kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina ik nedēļu saņemt izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.

“Lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024.gada janvārī tas būs ap 90,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Jūnijā rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi samazinājās par 2,6%-3,5% atkarībā no patēriņa grupas, tādējādi sasniedzot deviņu gadu zemāko tarifu līmeni, informē AS Latvijas gāze.

Šāds samazinājums ir saistīts ar ilgstoši zemām naftas cenām, jo dabasgāzes tarifi ir piesaistīti naftas produktu cenām.

Tarifi pakāpeniski samazinās jau kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums jūnijā sasniegs 36%-46% atkarībā no patēriņa apjoma.

Tomēr tirgus liecina, ka naftas produktu cenas pakāpeniski pieaug, tādēļ līdz gada beigām ir sagaidāms neliels tarifu pieaugums.

Jūlijā tiek prognozēts, ka tarifi atgriezīsies maija līmenī, savukārt līdz gada beigām tie varētu pieaugt vēl par 5%-7%. Neskatoties uz to kopumā gada nogalē apkures sezonā tarifi varētu būt par aptuveni 20% zemāki nekā gadu iepriekš.

Pateicoties zemajām naftas cenām dabasgāzes tarifi turpinās samazināties un septembrī sasniegs zemāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā, informē AS Latvijas Gāze prognozē.

Dabasgāzes tarifi rūpnieciskajiem patērētājiem samazinājās gan februārī, gan martā un līdz septembrim tie varētu vēl samazināties par 7%-10%. Savukārt mājsaimniecībām jūlijā tarifi varētu samazināties par 7% plīts lietotājiem un 12% apkures lietotājiem.

Dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām pakāpeniski samazinās jau kopš 2013. gada, un kopējais samazinājums 2016. gada jūlijā varētu sasniegt 23% plīts lietotājiem un 34% apkures lietotājiem. Savukārt rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi pakāpeniski samazinās kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums septembrī var sasniegt 32%-41% atkarībā no patēriņa grupas. Tas labvēlīgi ietekmē gan ražošanas uzņēmumus, gan siltumenerģijas patērētājus pilsētās, kurās izmanto dabasgāzi siltumenerģijas ražošanā.

Aprīlī rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi nemainās, informē AS Latvijas Gāze.

Ņemot vērā negatīvo valūtu attiecību, tiek prognozēts, ka maijā tarifi nemainīsies, bet jūnijā tie samazināsies par 1,8%-2,5% atkarībā no patēriņa grupas. Kopējais sagaidāmais tarifu samazinājums kopš novembra līdz jūnijam ir 10,9%-14,9%.

Latvijas Gāzes eksperti skaidro, ka dabasgāzes iepirkuma cena no Krievijas un dabasgāzes tarifi vasarā Latvijā ir atkarīgi no naftas produktu (mazuta un dīzeļdegvielas) cenām pasaules biržās. Apkures sezonā, kad dabasgāze Latvijas patērētājiem tiek piegādāta no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, dabasgāzes tarifi ir atkarīgi arī no tā, par kādu cenu daļa uzkrātās dabasgāzes ir nopirkta vasarā, kad to sūknēja krātuvē. AS Latvijas Gāze pakalpojumu tarifi (dabasgāzes pārvade, uzglabāšana, sadale un tirdzniecība) nav mainījušies kopš 2008. gada oktobra, un šajā laikā mainījusies ir vien tirdzniecības cena, kas atbilst dabasgāzes iepirkuma izmaksām.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums piesaistījis 400 tūkst. latu Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu dūmgāzu kondensatoru uzstādīšanai biokurināmā katliem. Savukārt kopējais investīciju apjoms Ventspils siltumā šim mērķim būs teju viena miljona latu apmērā.

KF līdzfinansējuma piesaisti apstiprinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projektu «Dūmgāzu kondensatora uzstādīšana biokurināmā katliem Ventspilī, Brīvības ielā 38» plānots īstenot 2014. gadā.

Tiek lēsts, ka projektā veiktās investīcijas, piesaistot arī Eiropas fonda līdzekļus, tiks atgūtas vairāk nekā divu gadu laikā. Ja KF līdzekļus neizdotos piesaistīt, paietu četri gadi, līdz veiktās investīcijas izdotos atgūt, informē Ventspils siltuma pārstāvji.

«Dūmgāzu kondensatora uzstādīšana dod iespēju palielināt šķeldas katlu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti – ietaupīt kurināmo. Šķeldā ir apmēram 50% mitruma, kas sadegot sadalās ūdens tvaikos un šobrīd tas tiek izvadīts atmosfērā. Ar jaunās iekārtas palīdzību šis siltums tiks nogādāts atpakaļ sistēmā. Tas nozīmē, ka apkures katlam būs mazāk jāstrādā, lai līdz noteiktajai temperatūrai uzsildītu ūdeni, ko nodot siltumtīklos,» skaidrots uzņēmuma paziņojumā.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Martā rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi samazināsies par 3,6%-4,9% atkarībā no patēriņa grupas un mērķa, informē AS Latvijas Gāze.

Ņemot vērā naftas cenas samazināšanos, tiek prognozēts, ka maijā tarifi samazināsies vēl par 1,8%-2,5%. Kopējais sagaidāmais tarifu samazinājums kopš novembra līdz maijam ir 10,9%-14,9%.

Rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas (attiecīgi naftas produktu cenām, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), skaidro LG.

Tarifu samazinājums ir saistīts ar naftas cenu samazināšanos, savukārt negatīvā eiro un ASV dolāra attiecība neļauj tarifus samazināt vēl vairāk.

Mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi automātiski mainās divreiz gadā 1. janvārī un 1. jūlijā. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas (attiecīgi naftas produktu cenām, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē).

Ventspils jaunā poliklīnika un Ventspils domes ēka pēc rekonstrukcijas saskaņā ar Blower Door mērījumu tehnoloģijas datiem atbilst pasīvo māju standartam, pārsniedzot Latvijas būvnormatīvus.

Oktobrī divos Ventspils pilsētas objektos – poliklīnikas jaunbūvē(projekts Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu attīstība Kurzemes reģionā – Ventspilī) un pilsētas domes ēkā (projekts Ventspils pilsētas domes ēkas renovācija Jūras ielā 36, Ventspilī) tika veikti gaisa caurlaidības mērījumi, lai noteiktu veikto būvdarbu kvalitāti.

Gaisa caurlaidības mērījumos konstatē gaisa apmaiņas kārtu jeb gaisa apmaiņas apjomu pret iekšējo telpas gaisa tilpumu, mēra, cik blīvi ēka uzbūvēta. Neblīvām ēkām raksturīga nekontrolējama aukstā gaisa ieplūde iekštelpās un siltā gaisa noplūde uz āru. Savukārt blīvi uzbūvētās ēkās nekontrolējama gaisa apmaiņa starp ēkas iekštelpu un ārējo vidi ir minimāla.

Gaidāmajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo, siltumenerģijas tarifi Latvijā kopumā būs zemāki, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija. Septembrī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies 12 komersantiem, kā rezultātā izmaksas par siltumu samazināsies Aizkrauklē un Aizkraukles pagastā, Iecavā, Ikšķilē, Jēkabpilī, Maltā un Lūznavā, Brankās, Ānē, Pļaviņās, Talsos, Valmierā un Viestura laukumā, kā arī Viļānos.

Lai gan kopumā siltumenerģijas tarifiem jau no pērnā gada nogales ir tendence samazināties, ar pieaugumu septembrī jārēķinās Krāslavas, Ozolnieku, kā arī Olaines un Pārolaines iedzīvotājiem.

https://konferences.db.lv/conferences/siltums-2023/

Pieaug citas izmaksas

Būtiskākais faktors siltumapgādes tarifu samazinājumam ir kurināmā cenu kritums, skaidro Jānis Negribs, SPRK Enerģētikas departamenta direktors. “Tajās apdzīvotajās vietās, kur siltuma ražotāji iepriekšējā apkures sezonā kurināmo iepirka par paaugstinātām cenām, mainoties līguma cenai un izlietojot salīdzinoši dārgākos krājumus, tarifi strauji samazinās. Savukārt tur, kur nebija iepirkts tik dārgs kurināmais, izmaiņas tarifos ir mērenākas. Kurināmā cenu svārstības lielā mērā ir atkarīgas no izvēlētā kurināmā veida un brīža, kurā komersants ir slēdzis līgumu par resursu piegādi,” atzīmē J.Negribs.

Apkures sezona šoruden tiek uzsākta ar zemākiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem, salīdzinot ar aizvadītā gada rudeni. Komersanti, kuriem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, šo apkures sezonu uzsāk ar līdz pat 19% zemākiem tarifiem, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Inese Krūmiņa.

AS Latvijas Gāze publicētās dabasgāzes tirdzniecības cenu prognozes novembrim un decembrim liecina, ka siltumenerģijas tarifi nākamajos mēnešos varētu saglabāties nemainīgi.

2014.gada apkures sezonas sākumā dabasgāzes tirdzniecības cena oktobrī un novembrī bija 291,69 EUR/tūkst.nm3. Pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērots kopš decembra mēneša, kad dabasgāzes tirdzniecības cena samazinājās par vienu soli līdz 284,57EUR/tūkst.nm3 un turpināja samazināties arī 2015. gada ziemā, apkures sezonas beigās aprīlī nokrītot līdz 256,12 EUR/tūkst.nm3. Dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums turpinājās arī vasarā un rudenī - septembrī sasniedzot 206,32 EUR/tūkst.nm3, kas ir zemākā dabasgāzes tirdzniecības cena kopš 2010.gada.

No 2019. gada spēkā būs jauni dabasgāzes sadales tarifi, kas šī produkta patērētājiem liks pārvērtēt savas dabasgāzes pieslēguma jaudas, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram - pārliecību par spēju īstenot uzticētās funkcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka spēkā esošais tarifs, kas apstiprināts pirms 10 gadiem, ir balstīts tikai uz patērētās gāzes apjomu, ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Līdz ar to Gaso ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netiek segtas.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Divi iemesli. Iepriekšējie tarifi tika noteikti pirms 10 gadiem, turklāt šajā laikā ir notikušas dažādas izmaiņas. Proti, savulaik bija viens uzņēmums AS Latvijas Gāze, pašlaik tā vietā ir trīs. Bez tam vienotā uzņēmumā bija iespējas īstenot šķērssubsīdijas vienas vai otras patērētāju grupas atbalstam bez tarifu pārskatīšanas. Šobrīd gāzes sadales sistēmas operators ir Gaso, kuram ir savs peļņas zaudējumu aprēķins un kuram nav nekādu šķērssubsīdiju iespēju.

Aprīlī rūpnieciskajiem patērētājiem dabasgāzes tarifi kopumā samazinājušies vēl straujāk nekā tika prognozēts iepriekš - par 4,9%-7,1% atkarībā no patēriņa grupas, informē AS Latvijas Gāze.

Maijā tiek prognozēts samazinājums vēl par 2,5%-3,7%, jo līdz ar ilgstoši zemo naftas cenu turpina samazināties arī dabasgāzes cena.

Tiek prognozēts, ka jūnijā dabasgāzes tarifi būs tādi paši kā maijā.

Dabasgāzes tarifi pakāpeniski samazinās jau kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums maijā sasniegs 32,3%-41,1% atkarībā no patēriņa apjoma. Tas labvēlīgi ietekmē visus siltumenerģijas patērētājus pilsētās, kurās izmanto dabasgāzi siltumenerģijas ražošanā.

AS Latvijas Gāze prognozē, ka piemērojamā dabasgāzes tirdzniecības cena 2016. gada aprīlī samazināsies līdz 163,63 EUR/tūkst m3, bet maijā un jūnijā līdz 156,52 eiro/tūkst m3.

Rūpīgi izvērtējot Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 25.jūnija spriedumu, jāsecina, ka ir pamats to pārsūdzēt kasācijas kārtībā, jo tiesa ir nepareizi interpretējusi Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodikas saistītajiem lietotājiem prasības un nav piemērojusi samērīguma principu ne izvērtējot diferencēto tarifu saistītajiem lietotājiem atbilstību normatīvajiem aktiem, ne arī nosakot, ka tarifi būtu atceļami ar 2011.gada 1.aprīli.

Neskatoties uz iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka daļa spriedumā ietvertās motivācijas ir pamatota un šaubas nerada. Tā, piemēram, ir jāpiekrīt Administratīvās apgabaltiesas secinājumam, ka AS Latvenergo, nosakot tarifus, nepilda valsts pārvaldes uzdevumu un tās pieņemtais lēmums noteikt tarifus nav uzskatāms par administratīvo aktu. Tāpat ir pamatots tiesas secinājums par atsevišķu tarifu komponenšu apmēra atbilstību metodikai. Proti, tiesai nav radušās šaubas par elektroenerģijas cenas, tīkla pakalpojuma un obligātā iepirkuma komponenšu apmēru pamatotību. Šaubas tiesai radījusi vienīgi tirdzniecības pakalpojuma komponentes izmaksu pamatotība, kas veido vien 1,6% no kopējā tarifa apjoma. Rodas jautājums, vai ir samērīgi atcelt visus tarifus, ja tiesai neskaidra ir tikai neliela daļa no kopējā tarifu izmaksu pamatojuma?

Lai gan siltumenerģijas tarifi lielākajā daļā Latvijas pilsētu un ciemu pamazām turpina augt, nozares pārstāvji uzskata, ka centralizētā siltumapgāde arvien ir konkurētspējīgākais apkures risinājums.

Šā gada februārī siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās svārstās no 41,16 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) Rēzeknē līdz 93,65 EUR/MWh Daugavpilī, kur vēl janvārī siltums maksāja par 64,4% lētāk, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Ar 1. februāri tarifi paaugstināti vēl divās lielajās pilsētās – Jūrmalā un Jēkabpilī.

Nozares eksperti siltumenerģijas sadārdzināšanos skaidro ar straujo dabasgāzes cenu pieaugumu un aicina siltumuzņēmumus domāt par kurināmā diversifikāciju, bet pārējos komersantus – par iespējām pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.

Tarifi izlīdzināsies

Siltumenerģijas tarifa kāpumam ir vairāki aspekti, spriež AS Rīgas Siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Maijā rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi samazināsies vēl straujāk nekā tika prognozēts iepriekš - par 5,1%-7,6% atkarībā no patēriņa grupas. Tiek prognozēts, ka šādi tarifi saglabāsies līdz pat jūlijam, informē AS Latvijas Gāze.

Tarifi pakāpeniski samazinās jau kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums maijā sasniegs 34%-43,3% atkarībā no patēriņa apjoma.

AS Latvijas Gāze informē, ka piemērojamā dabasgāzes tirdzniecības cena no 2016. gada maija būs 149,40 eiro/tūkst m3.

Rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi. Savukārt mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi mainās divreiz gadā - 1. janvārī un 1. jūlijā. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas, attiecīgi - naftas produktu cenām, pie kā ir piesaistīta dabasgāzes iepirkuma cena, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Dabasgāzes pakalpojumu tarifi nav mainījušies kopš 2008. gada un gala cena patērētājam mainās vienīgi atkarībā no iepirkuma cenu izmaiņām.