Veselības aprūpē pārejas periods tiks pagarināts no šā gada 1. jūlija līdz pat 2021. gadam, vienlaikus paliks jautājumi attiecībā par tiem, kuriem iemaksas jāveic pašiem.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums pirmajā lasījumā, izvērtējot piedāvātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Veselības ministre Ilze Viņķele atzina, ka savulaik, 2017. gada nogalē, pieņemot minēto likumu, tajā tika «iebūvētas» vairākas problēmas. Pirmā – dažāda attieksme pret nodokļu maksātājiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā, viņiem iemaksu likme tika palielināta par vienu procentpunktu.

Savukārt pārējiem – mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības saņēmējiem – bija jāmaksā pašiem noteikta summa: 2018. gadā 1% no minimālās algas jeb 4,3 eiro mēnesī, 2019. gadā – 3% no minimālās algas jeb 12,9 eiro mēnesī un 2020. gadā jau 5% no minimālās algas, kas ir identisks maksājums kā no pieckāršas minimālās algas parastajā režīmā. Otrā problēma – divi veselības pakalpojumu grozi: viens tiem, par kuriem ir samaksāts, un pie aizsargātajām grupām piederošajiem, otrs – visiem pārējiem. «Iecerētais mehānisms atklāja plašāku problēmu loku – mazo nodokļu režīmu ietekmi uz tautsaimniecību ar vāju sociālās apdrošināšanas paku nākotnē, tādējādi Veselības ministrijas vēlme labot šo situāciju aktualizēja jau lielāku izmaiņu nepieciešamību, kas skatāmas nodokļu izvērtēšanas kontekstā. Rezultātā būsim spiesti gaidīt, kad tiks vērtēta visa nodokļu sistēma,» iemeslu, kāpēc pašlaik ir jāaptur divu grozu sistēma, norādīja I. Viņķele.

400 000 lieta

Analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus, uz šo brīdi veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozu varētu saņemt 400 981 persona (no šīm 129 437 personām 2018. gadā ir sniegti veselības aprūpes pakalpojumi). Tas ir ļoti liels veselības aprūpes pakalpojumu pamata groza saņēmēju skaits, kas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, norādīts Veselības ministrijas informācijā. Lai risinātu iepriekš identificētās problēmas, būtu nepieciešams pārskatīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietverto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeli, saglabājot obligāto veselības apdrošināšanu, taču paplašinot personu loku, kuras ir pakļautas obligātajai veselības apdrošināšanai, t.i., valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus, kā arī tās personas, kuras nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai no valsts puses.

Visu rakstu lasiet 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!