Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto auditu mērķis ir tikai un vienīgi sodīšana, nevis palīdzība uzņēmumam sakārtot savu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, pagājušajā nedēļā žurnālistiem sacīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Viņa viedoklis lasāms, klikšķinot šeit.

Lai būtu atspoguļoti abu pušu viedokļi, db.lv lūdza VID komentēt Jāņa Taukača sacīto:

«VID darbinieki, veicot jebkādus kontroles pasākumus, tajā skaitā auditus, savu darbību organizē, vadoties pēc spēkā esošajiem un piemērojot spēkā esošos normatīvos aktus. Runa ir gan par tiem, kas regulē VID darbību, gan tiem, kuri regulē uzņēmumu pienākumus maksāt un administrēt nodokļus.

Taču VID nav likumdevējs, līdz ar to nenosaka kādā redakcijā pieņemtas Latvijā spēkā esošās likuma normas, piemēram, VID darbinieki nevar patvaļīgi izdomāt, cik lielu nokavējuma naudu piemērot, bet vadās no likumā noteiktā (par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķina nokavējuma naudu — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu). Tāpat attiecīgas likuma normas skaidri nosaka, ka VID darbiniekiem nav tiesību publiski izpaust informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem, līdz ar to subjektīvais viedoklis, ka VID slēpj informāciju, ir aplams.

Rakstā paustajam apgalvojumam, ka VID pārstāvji uz tiesu atnāk nesagatavojušies, nevaram piekrist, attiecinot to uz visiem dienestā strādājošajiem, kuru amata pienākumos ietilpst attiecīgu uzdevumu veikšana. Paužot šādus apgalvojumus būtu jānorāda uz konkrētām lietām, lai VID to varētu pārbaudīt. Turklāt VID jau iepriekš ir aicinājis ar tā pārstāvību tiesā neapmierinātos procesa dalībniekus savus izteikumus konkretizēt, un ir bijuši gadījumi, kad iemesls norādei uz pārstāvja darbu tiesas sēdē ir procesa dalībnieka neapmierinātība ar sev nelabvēlīgu tiesvedības iznākumu. Ja apgalvojums, ka tiesās tiesnešiem jādara VID darbu, attiecas uz papildus pierādījumu vākšanu tiesas procesā, tai skaitā, liecību iegūšanu, tad VID pret likumā noteikto un tiesas realizēto objektīvās izmeklēšanas principu nekādu iebildumu nav, arī tajos gadījumos, kad gala rezultātā pierādījumu novērtējums ir par labu pieteicējam. Šobrīd, apkopojot tiesvedības rezultātus administratīvajās lietās, kuru izskatīšana pabeigta 2016.gadā, rādītāji liecina, ka VID interesēm pilnībā vai daļēji labvēlīgs tiesvedības rezultāts ir aptuveni 92% gadījumu.

Uzlabot savstarpēju komunikāciju ar nodokļu maksātājiem ir viens no VID uzdevumiem, dienests augstu vērtē konstruktīvu dialogu un tic, ka tas ir iespējams, tāpēc centīsies pievērst vēl lielāku uzmanību konsultācijām.»