Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Foto: Freepik.com

Pašu un līdzcilvēku drošība vienmēr ir prioritāte, taču ne mazāk būtiski ir parūpēties par personīgajām mantām un savu privātīpašumu. Raksta turpinājumā noskaidro, kāpēc ir vērts iegādāties āra bezvadu novērošanas kameras, kādas priekšrocības tās sniedz un ko vēl par šīm ierīcēm ir svarīgi zināt!

Āra videonovērošanas kameru priekšrocības

Novērots, ka īpaši rudens un ziemas periodos zagļi uzdarbojas vēl aktīvāk. Lai pasargātos no ļaundariem, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir novērošanas kameras uzstādīšana. Taču šīm ierīcēm ir vēl arī citas nozīmīgas priekšrocības:

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Mūsdienu darba vide kļūst arvien mobilāka – daudzi vairs nav piesaistīti vienam galda datoram vai biroja krēslam. Darbs notiek ceļā, kafejnīcā, lidostā vai starp tikšanās reizēm, tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ierīces, kas spēj apvienot pārnēsāšanas ērtības ar pilnvērtīgu produktivitāti. Un šeit uz skatuves iznāk Samsung Galaxy Fold7 – izcili plāns un viegls salokāmais viedtālrunis, kas maina priekšstatu par to, ko nozīmē mobilais birojs.

Plānāks, vieglāks un plašāks – piemērots prasīgiem lietotājiem

Galaxy Fold7 sver tikai 215 gramus, kas to pielīdzina tradicionālajam viedtālrunim, taču ar būtisku priekšrocību – iespēju acumirklī pārvērsties par plašu ekrānu, kas sniedz planšetdatoram līdzvērtīgas ērtības. Salocītā veidā tā biezums ir tikai 8,9 mm, bet atlocītā – nieka 4,2 mm. Rezultātā tālrunis rokās šķiet smalks un elegants, taču, to atverot, Tu uzreiz iegūsti telpu, kur vari darboties vairākās lietotnēs vienlaikus - rakstīt e-pastu, paralēli izmantojot Galaxy AI iespējas, skatoties uz atsaucēm internetā un dokumentos vai pievienot kalendāra ierakstu, tajā pašā laikā pārlūkojot iepriekšējās sanāksmes piezīmes.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Pavisam drīz varētu tikt noslēgts līgums ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru, 28.janvārī pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausījusi aktuālo situāciju ar "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti. Valdībā bieži tiekot uzklausīti šādi progresa ziņojumi, lai šajā procesā būtu veiksme un lai pēc iespējas ātrāk varētu paziņot, kas ir šis stratēģiskais investors.

"Protams, mēs gribam sagaidīt viņu [investora] lēmumu pēc iespējas drīzāk, jo sabiedrība arī vēlas zināt, cik liela iesaiste būs no šī stratēģiskā investora puses, tāpēc arī valdībai ir svarīgi turēt pār šo "rūpi" un izdarīt visus mājasdarbus," sacīja Siliņa.

Premjera papildināja, ka stratēģiskā investora piesaiste arī varētu veicināt "airBaltic" atpazīstamību un zīmola pievienoto vērtību starptautiskajā tirgū.

Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) ir politiski uzrunājusi Igaunijas un Lietuvas valdības, lai tās apsvērtu savu potenciālo interesi par ieguldīšanu aviokompānijas "airBaltic" plānotajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Siliņa intervijā TV3 atzīmēja, ka kaimiņu atbildi pagaidām vēl nezina, bet Latvijas valdība mēģināšot turpināt strādāt šajā virzienā.

No Siliņas teiktā bija saprotams, ka tieši veiksmīgs "airBaltic" IPO bija gan galvenā prasība atlaistajam aviokompānijas vadītājam Martinam Gausam, gan galvenais nosacījums jaunajai vadībai.

Taujāta, vai viņa atbalstīja Gausa nomaiņu, Siliņa sacīja, ka "airBaltic" jau labu laiku saskārās ar izaicinājumiem. Kompānijas vadībai divas reizes neesot izdevies labi sagatavot un īstenot IPO, tāpēc vispirms nomainīta tās padome, bet tagad jaunā padome izvērtējusi valdes vadītāja darbu, un Siliņai neesot pamata apšaubīt tās lēmumu, kas tapis pēc Satiksmes ministrijas (SM) vadības izteiktās neuzticības.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Divi Latvijas uzņēmumi – augsnes maisījumu ģimenes uzņēmums Nordspring un Ziemeļvalstu zāļu tēju zīmols PLŪKT – ir uzvarējuši VISA She’s Next 2024 grantu programmā sievietēm uzņēmējām. Katrs no šiem uzņēmumiem saņems 10 000 eiro un viena gada personīgās apmācības iespējas uzņēmējdarbībā.

Pasaules līderis digitālo maksājumu jomā VISA sieviešu uzņēmēju atbalsta programmu She’s Next īsteno jau trešo gadu. Programmas mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai un paplašināšanai. Iniciatīva Baltijas valstīs tiek īstenota sadarbībā ar Luminor banku un Novatore.

Ģimenes uzņēmumu Nordspring 2020. gadā Valmierā izveidoja Liāna un Arturs Kažmeri. Nordspring ražo augsnes maisījumus no Latvijas purvu kūdras ar zīmolu For My Plants. Vietējais atjaunojamais dabas resurss tiek bagātināts, tirgū piedāvājot augsnes maisījumu, kas ir tīrs no knišļiem, augu slimībām un nezālēm.

Nordspring līdzdibinātāja Liāna Kažmere darba pieredzi ir guvusi, strādājot mārketinga jomā. Savukārt biznesa idejas pamatā bija gan pašas hobijs, gan iepriekšējā darba pieredze un novērojumi, ka cilvēki pilsētās vēlas padarīt savu mājokļu vidi zaļāku, audzējot un kopjot telpaugus, kas bieži vien tiek iegādāti internetā. Savukārt piemērotam un augstvērtīgam augsnes maisījumam ir būtiska nozīme iegādāto telpaugu dzīvotspējā, norāda Kažmere.

Pirms vienpadsmit gadiem kādas sievietes radošais hobijs kļuva par veiksmīgu rotu biznesu. Šobrīd Nela Gems ir plaši pazīstams zīmols visā Latvijā, piedāvājot rotas dažādām gaumēm un dzīvesstiliem, līdzsvarojot kvalitāti ar cenu un izceļoties ar lielisku klientu apkalpošanu. Taču, kā jau daudzu panākumu stāstu gadījumā, viss sākās pavisam vienkārši – un mazliet nejauši.

No hobija līdz biznesam – un pirmajai mācībai plastmasas maisiņā

Nela Gems stāsts sākās vairāk nekā pirms desmit gadiem ar vēlmi darīt kaut ko radošu. Tolaik zīmola dibinātāja Nela Strenge strādāja birojā, bet juta nepieciešamību radīt ko ar savām rokām – to, kas jau kopš bērnības sagādāja prieku. Tas, kas sākās kā mazs blakusprojekts, drīz vien kļuva par aizraušanos un pēc tam – par biznesu.

“Strādāju birojā, bet vēlējos darīt kaut ko radošu un vienlaikus nopelnīt nedaudz papildus. Man vienmēr ir paticis darbs ar sīkām detaļām, tāpēc sāku mājās veidot rotas, fotografēt tās un ievietot Instagram. Tā arī radās pirmie pārdošanas piedāvājumi – un pirms sapratu, viss jau sāka attīstīties,” stāsta Nela Strenge, Nela Gems dibinātāja.

Latvijas uzņēmums L. J. Linen, sākot ar 2025. gada 1. oktobri, visos tirgos tas darbosies ar vienotu Lionpro zīmolu, apvienojot vēsturisko Linen nosaukumu ar starptautiski atpazīstamo Lionpro.

Šī apvienošanās iezīmē jaunu posmu uzņēmuma attīstībā un nostiprina tā pozīcijas kā vienam no uzticamākajiem dzīvnieku barības sastāvdaļu piegādātājiem vairāk nekā 50 valstīs visā pasaulē. Lēmums apvienot zīmolus pieņemts tieši šobrīd, jo uzņēmums ir sasniedzis starptautisku mērogu, kur vienots zīmols nodrošina konsekventāku komunikāciju, arvien efektīvāku resursu izmantošanu un lielāku ietekmi tirgū. Ar šo soli kompānija veido vienotu identitāti, kas apvieno Eiropas pieredzi ar Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas tirgu spēku un potenciālu.

Vēsturiski nosaukums Linen simbolizēja uzņēmuma saknes Latvijā, taču jau vairāk nekā 30 gadus uzņēmuma kodols ir dzīvnieku barības sastāvdaļu tirdzniecība. Lionpro daudz precīzāk un spēcīgāk atspoguļo darbības jomu, globālās ambīcijas un izaugsmes mērķus. Vienots zīmols nozīmē mērķtiecīgu komunikāciju ar klientiem, partneriem un investoriem, vienkāršākus procesus, lielāku caurspīdību un vēl spēcīgāku reputāciju pasaules tirgos. Tas ļaus apvienot resursus un kompetences, stiprināt tirgus pozīcijas, nodrošināt klientiem vienotus kvalitātes standartus un finanšu efektivitāti, kā arī atbalstīt stratēģisku attīstību nākotnē. Pakalpojumu klāsts un līgumu saistības paliks nemainīgas – visi spēkā esošie nosacījumi paliek spēkā, un sadarbības partneriem nav nepieciešamas papildu darbības.

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Vietējie uzņēmēji Niks Jansons un Matīss Ansviesulis radījuši jaunu biznesa kanālu “BlackBox Latvija”, kur video formātā vēstīs par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā, atklājot uzņēmējdarbības aizkulises.

Pieredzes apmaiņa, kā arī mācīšanās no citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm ir būtiska biznesa attīstības sastāvdaļa, uzskata “Sharpify,” radītājs un mārketinga eksperts Niks Jansons. “Mūsdienās lielākā daļa podkāstu un informācijas avotu vēsta par Amerikas Savienoto valstu uzņēmēju pieredzi, taču Eiropas tirgū ir savi izaicinājumi, kas nereti paliek ēnā. Mūsu kanāls būs bomba - ar augsta kalibra viesiem, kā arī padziļinātu analīzi par nozīmīgiem biznesa stāstiem tieši Latvijā, Baltijā un Austrumeiropā. Mums trūkst augstas kvalitātes satura, kas palīdzētu vietējiem uzņēmējiem izprast tirgus specifiku un gūt panākumus starptautiskajā biznesa arēnā, tāpēc mēs esam apņēmušies šādu saturu radīt,” teic N.Jansons.

Latvija izceļas ar spēcīgu vietējā satura ražošanu un skatītāju prasību pēc kvalitātes, intervijā norādīja mediju un izklaides uzņēmuma "Warner Bros. Discovery" (WBD) Biznesa attīstības un izplatīšanas viceprezidente Keneči Beluseviča, kura atbild par WBD biznesu Dienvidaustrumeiropā, Baltijā, NVS valstīs, Vidusjūras reģionā un Izraēlā.

"Negribētu teikt, ka nav nekā unikāla. Latvijā vietējā satura ražošana ir visai spēcīga. Šogad labākā animācijas filma, proti, "Straume", bija no Latvijas. Latvija ir valsts, kurā cilvēki atzinīgi vērtē kvalitatīvu saturu, un tas ir kas unikāls. To nevar teikt par daudziem citiem tirgiem," sacīja Beluseviča.

Viņa uzsvēra, ka Latvija, neskatoties uz nelielo tirgus apmēru, pārspēj daudzas citas valstis, tāpēc WBD šeit svarīgi gūt labus rezultātus.

Pēc viņas teiktā, uzņēmumam būtiska ir satura lokalizācija latviešu valodā. "Tas mums ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz piesaistīt skatītāju, palīdz cilvēkiem no visām sabiedrības grupām iedziļināties saturā," norādīja Beluseviča.

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunu ietvarlikumu par mākslīgo intelektu, kas paredz, ka par mākslīgā intelekta radītu attēlu vai video izplatīšanu bez attēloto personu piekrišanas var sodīt ar cietumsodu līdz pieciem gadiem.

Likumu atbalstījušas abas parlamenta palātas.

Likums vēršas pret privātpersonām un uzņēmumiem, kas bez attēloto personu atļaujas izplata mākslīgā intelekta radītas fotogrāfijas vai video.

Tā dēvētie dziļviltojumi var radīt iespaidu, ka kāds ir teicis vai darījis kaut ko tādu, ko patiesībā nekad nav darījis.

Pēdējā laikā tīmeklī publiskoti mākslīgā intelekta radīti pornogrāfiski video, kuros atainotas sabiedrībā pazīstamas personas.

Itālija ir pirmā Eiropas Savienības (ES) valsts, kas izveidojusi tiesisko regulējumu, kurā iekļautas jaunās ES pamatnostādnes mākslīgā intelekta jomā.

Likumā izklāstīti vispārīgi mākslīgā intelekta izmantošanas principi un uzdots valdībai izstrādāt detalizētus noteikumus par mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu.

Brocēnu cementa rūpnīcā veiksmīgi uzstādīta un darbību sākusi Norvēģijas uzņēmuma Capsol Technologies testa un izpētes oglekļa uztveršanas iekārta CapsolGo®. Līdz gada beigām tā darbosies testa režīmā, katru dienu uztverot aptuveni 2 tonnas CO₂. Šis ir būtisks solis SCHWENK grupas dekarbonizācijas stratēģijas īstenošanā Eiropā.

"Pirmā CO2 uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā notiek pēc vairākus gadus ilgas izpētes, kuras laikā analizējuši dažādu tehnoloģiju piemērotību mūsu specifikai. Esam gandarīti, ka ir sācies praktiskais izpētes posms uz vietas cementa rūpnīcā, kas mums sniegs praksē balstītu informāciju un datus tālāku lēmumu pieņemšanai,” saka Reinholds Šneiders, SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs un SCHWENK Northern Europe rīkotājdirektors. "Ņemot vērā, ka cements ir visas būvniecības un būvmateriālu vērtības ķēdes pamats un vienlaikus veido aptuveni 8% no Latvijas CO2 emisijām, SCHWENK ir stingri apņēmies līdz 2030. gadam uzsākt pilna mēroga oglekļa uztveršanas rūpnīcu Brocēnos."

No 2026. gada 1. janvāra par jauno “Tele2” izpilddirektoru Latvijā kļūs Arnis Priedītis, kurš uzņēmumā līdz šim pildīja finanšu direktora pienākumus.

Viņš aizstās līdzšinējo uzņēmuma vadītāju Valdi Vancoviču, kurš nolēmis atstāt valdes locekļa un izpilddirektora amatu.

Valdis Vancovičs savu darbu uzņēmumā beidz 11. novembrī, un līdz gada beigām Arnis Priedītis pildīs pagaidu izpilddirektora pienākumus, lai no 2026. gada 1. janvāra kļūtu par pilntiesīgu uzņēmuma vadītāju.

Arnis Priedītis uzņēmumā “Tele2” strādā jau 18 gadus, šajā laikā būtiski veicinot uzņēmuma izaugsmi un finanšu stabilitāti.

“Uzņemties pienākumu vadīt uzņēmumu, kas ir nozares līderis privātpersonu segmentā un ar ambīcijām iegūt daudz lielāku tirgus daļu korporatīvajā segmentā, ir liels izaicinājums. “Tele2” komanda ir pierādījusi spēju nepārtraukti attīstīties un pielāgoties, un mani mērķi ir turpināt uzņēmuma izaugsmi, stiprinot mūsu līderpozīcijas un nodrošinot vēl labāku pieredzi klientiem,” saka “Tele2” izpilddirektora p.i. Arnis Priedītis.

Baltijas nekustamo īpašumu ienesīgums ir aptuveni par diviem procentpunktiem augstāks nekā Eiropas vidējais rādītājs, padarot reģionu par pievilcīgu galamērķi kapitālam, kas meklē ilgtermiņa vērtību ar mērenu risku. Tāpēc nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un investīciju uzņēmums East Capital Real Estate AS (ECRE) ir iecerējis veidot jaunu fondu un piedāvāt iespēju starptautiskiem institucionālajiem investoriem piedalīties Baltijas reģiona infrastruktūras projektu attīstībā.

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, Baltijas reģions piedāvā vairāk pozitīvus nekā negatīvus attīstības faktorus. Spēcīgas institūcijas, attīstīta digitāla ekonomika un atvērtība tirdzniecībai ir spēcīgs pamats reģiona ekonomiskajai izaugsmei un konkurētspējai arī nākotnē.

NATO saistības paredz 5 % no IKP novirzīt aizsardzībai, no kuriem līdz 1,5 % var tikt novirzīti ar aizsardzību saistītai infrastruktūrai, kā arī liela mēroga savienojamības projektiem, piemēram, Rail Baltica un Via Baltica. Tas rada papildus ilgtermiņa iespējas loģistikas, komerciālo un atbalsta objektu attīstībā.

East Capital Group partneris un nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Albins Rosengrens uzsver: “Pēdējo 20 gadu laikā mūsu izaugsme ir atspoguļojusi reģiona iespaidīgo attīstību. Mēs pastiprinām savu klātbūtni šeit, investējam reģiona panākumos un pozicionējam sevi, lai izmantotu iespējas, ko sniegs turpmākā integrācija un attīstība.”

Laba servisa iniciatīvas “Komplimentu mēnesis” šogad norisinājās otro reizi, tā turpinot pagājušajā gadā iesākto mērķi, dot iespēju ikvienam patērētajam dalīties ar atgriezenisko saiti par ikdienā izmantotā pakalpojuma sniedzēja servisa kvalitāti. Pēc rezultātu apkopojuma, noskaidrots, ka iedzīvotāji nemainīgi augstu novērtē patēriņa kreditēšanas uzņēmuma AS “4finance” zīmolu “SMScredit.lv”, “Ondo.lv” un “Vivus.lv” servisa līmeni.

Katrs pakalpojuma saņēmējs varēja novērtēt pakalpojuma sniegto kvalitāti, kā arī apkalpojošo personālu, pakalpojuma sniedzēja zināšanām, komunikācijas prasmēm, spēju atrisināt problēmsituācijām un citām ne mazāk svarīgām lietām, ar kurām nākas saskarties saņemot pakalpojumu.

Starp dalībniekiem šī gada “Komplimentu mēnesī” bija arī AS “4finance” un piedāvāja patērētājiem novērtēt zīmolu “SMScredit.lv”, “Ondo.lv” un “Vivus.lv” pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. “Esam pateicīgi saviem klientiem par konstruktīvu atgriezenisko saiti un atzinību – par pozitīvajām atsauksmēm, vērtīgiem ierosinājumiem un komentāriem par pakalpojuma saņemšanas pieredzi,” stāsta AS “4finance” Klientu apkalpošanas daļas vadītāja Agnese Masa.

Kooperatīva sabiedrības “Piena loģistika” biedru kopsapulcē par jaunu padomes locekli ievēlēts Mārtiņš Vaļko – AS “Pampāļi” valdes priekšsēdētājs, kurš pārstāv piena lopkopības, augkopības, biogāzes un mežsaimniecības nozares.

Viņa ievēlēšana papildina padomes sastāvu līdz septiņiem locekļiem. “Padome nav tikai formāls orgāns – tā ir kooperatīva balss un virzītājspēks. Redzu sevi kā tiltu starp nozares ikdienas izaicinājumiem un ilgtspējīgu, uz eksportspēju vērstu attīstību,” saka Mārtiņš Vaļko.

M.Vaļko ir ilggadējs lauksaimniecības praktiķis, kurš vada vienu no Kurzemes lielākajām saimniecībām – AS “Pampāļi”. Viņš aktīvi darbojies visās saimniecības nozarēs, tai skaitā slaucamo govju fermu izveidē, ražošanā, enerģētikā un mežu apsaimniekošanā. Lauksaimniecība ir viņa aicinājums kopš bērnības, un arī kooperācija kļuvusi par nozīmīgu darba daļu. Apmeklējot Eiropas un ASV kooperatīvus, Vaļko guvis pārliecību par to spēku stabilizēt nozares darbību.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) padome valdes locekļa amatā iecēlusi Armandu Beiziķi, kurš darbu uzsāks 2025.gada 26.augustā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem.

A. Beiziķa pārziņā būs komercdarbības vadība.

Armandam Beiziķim ir vairāk nekā 18 gadu pieredze vadības līmeņa amatos starptautiskā uzņēmumā degvielas tirdzniecības nozarē. Kopš 2019.gada viņš pilda SIA "Neste Latvija" ģenerāldirektora un valdes priekšsēdētāja pienākumus, līdzšinējā darbā nodrošinot stabilu peļņu, pieaugošu apgrozījumu un uzņēmuma vadošo pozīciju tirgū. Viņš bijis nozīmīgs virzītājspēks investīciju projektu īstenošanā, ilgtspējas attīstībā un digitālajās inovācijās.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" padomes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs uzsver: "Armanda Beiziķa pievienošanās LAU valdei ir būtisks solis uzņēmuma profesionālās kapacitātes stiprināšanā. Viņš sniegs nozīmīgu pienesumu mūsu komercdarbības virziena attīstībā, lai LAU spētu vēl mērķtiecīgāk darboties brīvā tirgus apstākļos, konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem un palielināt uzņēmuma ieņēmumus. Armanda Beiziķa pieredze efektīvu vadības procesu ieviešanā un uzņēmējdarbības stratēģiju īstenošanā palīdzēs padarīt mūsu iekšējos procesus vēl caurspīdīgākus, dinamiski vadīt pārmaiņas un stiprināt uzņēmuma konkurētspēju. Armandu Beiziķi raksturo stratēģisks skatījums, sistemātiska pieeja sarežģītu jautājumu risināšanā un spēja ar pārliecību virzīt komandu uz kopīgu rezultātu."

2025.gada pirmajā pusē Latvijā par 21% pieaudzis parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, liecina bankas Citadele dati.

Turklāt izsniegto aizdevumu apjoms pārsniedzis 2022.gada pirmā pusgada rādītājus - proti, laiku pirms Euribor likmes straujā kāpuma.

Vidējā aizdevuma summa šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 92 503 eiro, kas ir par aptuveni 10 000 eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Attiecīgi par 28,7% pieaugusi arī kopējā hipotekārajos kredītos izsniegtā summa.

"Redzam, ka parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ir audzis straujāk nekā vidējā aizdevuma summa. Tas liecina par kopējas aktivitātes pieaugumu gan dažādos īpašumu veidos, gan reģionos - tātad pieaugums nav skaidrojams tikai ar lielākām aizdevuma summām, bet ar plašāku darījumu dinamiku kopumā," norāda Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru darījumu vadītājs.