Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Foto: Freepik.com

Pašu un līdzcilvēku drošība vienmēr ir prioritāte, taču ne mazāk būtiski ir parūpēties par personīgajām mantām un savu privātīpašumu. Raksta turpinājumā noskaidro, kāpēc ir vērts iegādāties āra bezvadu novērošanas kameras, kādas priekšrocības tās sniedz un ko vēl par šīm ierīcēm ir svarīgi zināt!

Āra videonovērošanas kameru priekšrocības

Novērots, ka īpaši rudens un ziemas periodos zagļi uzdarbojas vēl aktīvāk. Lai pasargātos no ļaundariem, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir novērošanas kameras uzstādīšana. Taču šīm ierīcēm ir vēl arī citas nozīmīgas priekšrocības:

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Mūsdienu darba vide kļūst arvien mobilāka – daudzi vairs nav piesaistīti vienam galda datoram vai biroja krēslam. Darbs notiek ceļā, kafejnīcā, lidostā vai starp tikšanās reizēm, tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ierīces, kas spēj apvienot pārnēsāšanas ērtības ar pilnvērtīgu produktivitāti. Un šeit uz skatuves iznāk Samsung Galaxy Fold7 – izcili plāns un viegls salokāmais viedtālrunis, kas maina priekšstatu par to, ko nozīmē mobilais birojs.

Plānāks, vieglāks un plašāks – piemērots prasīgiem lietotājiem

Galaxy Fold7 sver tikai 215 gramus, kas to pielīdzina tradicionālajam viedtālrunim, taču ar būtisku priekšrocību – iespēju acumirklī pārvērsties par plašu ekrānu, kas sniedz planšetdatoram līdzvērtīgas ērtības. Salocītā veidā tā biezums ir tikai 8,9 mm, bet atlocītā – nieka 4,2 mm. Rezultātā tālrunis rokās šķiet smalks un elegants, taču, to atverot, Tu uzreiz iegūsti telpu, kur vari darboties vairākās lietotnēs vienlaikus - rakstīt e-pastu, paralēli izmantojot Galaxy AI iespējas, skatoties uz atsaucēm internetā un dokumentos vai pievienot kalendāra ierakstu, tajā pašā laikā pārlūkojot iepriekšējās sanāksmes piezīmes.

Latvijas kosmētikas zīmols "Dzintars" parādījies Krievijas televīzijas zvaigznes Ksenijas Borodinas "YouTube" raidījumā "Открытый приём" ("Atklātā uzņemšana"), raksta portāls Delfi.

Videoklipā Borodina stāsta par "Dzintars" kosmētiku un aicina izmēģināt zīmola C vitamīna skaistumkopšanas līniju. Zīmols ir izcelts arī video aprakstā – tur norādīts, ka šī kosmētika palīdz rūpēties par ādas veselību un skaistumu, kā arī pievienota saite uz produkta iegādes lapu.

Aprakstā zem reklāmas redzams obligātais marķējums, kas norāda, ka juridiski reklāmas pasūtītājs ir Krievijas uzņēmums AO "Grand-Trejd" – kompānija, kas sevi raksturo kā vienu no vadošajiem importēto pārtikas un nepārtikas preču piegādātājiem Krievijā, vēsta Delfi.

AO "Grand-Trejd" publiskajos katalogos un Krievijas interneta veikalos parādās kā "Dzintars" produkcijas pārdevējs un izplatītājs, ziņo portāls. Savukārt SIA "H.A. Brieger", kas ir "Dzintars" zīmola īpašnieks, jau 2021. gadā paziņoja par "Dzintars" kosmētikas eksportu uz Krieviju.

Pirms vienpadsmit gadiem kādas sievietes radošais hobijs kļuva par veiksmīgu rotu biznesu. Šobrīd Nela Gems ir plaši pazīstams zīmols visā Latvijā, piedāvājot rotas dažādām gaumēm un dzīvesstiliem, līdzsvarojot kvalitāti ar cenu un izceļoties ar lielisku klientu apkalpošanu. Taču, kā jau daudzu panākumu stāstu gadījumā, viss sākās pavisam vienkārši – un mazliet nejauši.

No hobija līdz biznesam – un pirmajai mācībai plastmasas maisiņā

Nela Gems stāsts sākās vairāk nekā pirms desmit gadiem ar vēlmi darīt kaut ko radošu. Tolaik zīmola dibinātāja Nela Strenge strādāja birojā, bet juta nepieciešamību radīt ko ar savām rokām – to, kas jau kopš bērnības sagādāja prieku. Tas, kas sākās kā mazs blakusprojekts, drīz vien kļuva par aizraušanos un pēc tam – par biznesu.

“Strādāju birojā, bet vēlējos darīt kaut ko radošu un vienlaikus nopelnīt nedaudz papildus. Man vienmēr ir paticis darbs ar sīkām detaļām, tāpēc sāku mājās veidot rotas, fotografēt tās un ievietot Instagram. Tā arī radās pirmie pārdošanas piedāvājumi – un pirms sapratu, viss jau sāka attīstīties,” stāsta Nela Strenge, Nela Gems dibinātāja.

Latvijas uzņēmums L. J. Linen, sākot ar 2025. gada 1. oktobri, visos tirgos tas darbosies ar vienotu Lionpro zīmolu, apvienojot vēsturisko Linen nosaukumu ar starptautiski atpazīstamo Lionpro.

Šī apvienošanās iezīmē jaunu posmu uzņēmuma attīstībā un nostiprina tā pozīcijas kā vienam no uzticamākajiem dzīvnieku barības sastāvdaļu piegādātājiem vairāk nekā 50 valstīs visā pasaulē. Lēmums apvienot zīmolus pieņemts tieši šobrīd, jo uzņēmums ir sasniedzis starptautisku mērogu, kur vienots zīmols nodrošina konsekventāku komunikāciju, arvien efektīvāku resursu izmantošanu un lielāku ietekmi tirgū. Ar šo soli kompānija veido vienotu identitāti, kas apvieno Eiropas pieredzi ar Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas tirgu spēku un potenciālu.

Vēsturiski nosaukums Linen simbolizēja uzņēmuma saknes Latvijā, taču jau vairāk nekā 30 gadus uzņēmuma kodols ir dzīvnieku barības sastāvdaļu tirdzniecība. Lionpro daudz precīzāk un spēcīgāk atspoguļo darbības jomu, globālās ambīcijas un izaugsmes mērķus. Vienots zīmols nozīmē mērķtiecīgu komunikāciju ar klientiem, partneriem un investoriem, vienkāršākus procesus, lielāku caurspīdību un vēl spēcīgāku reputāciju pasaules tirgos. Tas ļaus apvienot resursus un kompetences, stiprināt tirgus pozīcijas, nodrošināt klientiem vienotus kvalitātes standartus un finanšu efektivitāti, kā arī atbalstīt stratēģisku attīstību nākotnē. Pakalpojumu klāsts un līgumu saistības paliks nemainīgas – visi spēkā esošie nosacījumi paliek spēkā, un sadarbības partneriem nav nepieciešamas papildu darbības.

Divi Latvijas uzņēmumi – augsnes maisījumu ģimenes uzņēmums Nordspring un Ziemeļvalstu zāļu tēju zīmols PLŪKT – ir uzvarējuši VISA She’s Next 2024 grantu programmā sievietēm uzņēmējām. Katrs no šiem uzņēmumiem saņems 10 000 eiro un viena gada personīgās apmācības iespējas uzņēmējdarbībā.

Pasaules līderis digitālo maksājumu jomā VISA sieviešu uzņēmēju atbalsta programmu She’s Next īsteno jau trešo gadu. Programmas mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai un paplašināšanai. Iniciatīva Baltijas valstīs tiek īstenota sadarbībā ar Luminor banku un Novatore.

Ģimenes uzņēmumu Nordspring 2020. gadā Valmierā izveidoja Liāna un Arturs Kažmeri. Nordspring ražo augsnes maisījumus no Latvijas purvu kūdras ar zīmolu For My Plants. Vietējais atjaunojamais dabas resurss tiek bagātināts, tirgū piedāvājot augsnes maisījumu, kas ir tīrs no knišļiem, augu slimībām un nezālēm.

Nordspring līdzdibinātāja Liāna Kažmere darba pieredzi ir guvusi, strādājot mārketinga jomā. Savukārt biznesa idejas pamatā bija gan pašas hobijs, gan iepriekšējā darba pieredze un novērojumi, ka cilvēki pilsētās vēlas padarīt savu mājokļu vidi zaļāku, audzējot un kopjot telpaugus, kas bieži vien tiek iegādāti internetā. Savukārt piemērotam un augstvērtīgam augsnes maisījumam ir būtiska nozīme iegādāto telpaugu dzīvotspējā, norāda Kažmere.

Mūsdienās mājdzīvnieku saimnieki kļūst arvien prasīgāki, meklējot saviem mīluļiem ne tikai pilnvērtīgu, bet arī dabisku un ētiski ražotu barību. Tajā pašā laikā atrast zīmolu, kas ir vienlīdz atbildīgs gan pret dzīvnieku, gan pret planētu, var būt patiesi sarežģīti. Tieši tāpēc arvien lielāku uzticību iegūst Vācijas ģimenes uzņēmums Josera. Vairāk par Josera zīmola unikālo pieeju barības ražošanā un kāpēc šī zīmola barība ir izcila izvēle mīluļa veselībai, raksta turpinājumā stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāda ir Josera zīmola pieeja mājdzīvnieku barības ražošanā?

Josera ir Vācijā bāzēts ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 80 gadu pieredzi mājdzīvnieku uztura jomā. Zīmola pamatā ir dziļa pārliecība, ka augstākās kvalitātes uzturam ir jābūt saskaņā ar atbildību pret dabu. Šī filozofija balstās uz diviem galvenajiem principiem – nodrošināt "tīru sastāvu" mīluļa bļodiņā un uzturēt "tīru sirdsapziņu" attiecībā uz ražošanas ietekmi uz vidi.

• Tīrs sastāvs: Josera savās receptēs neizmanto kviešus, soju, piena produktus, kā arī nekādas mākslīgās krāsvielas, aromatizētājus vai konservantus. Zīmols īpaši lepojas ar DLG (Vācijas Lauksaimniecības biedrības) sertifikātu, kas apliecina izcilu ražošanas un sastāva kvalitāti.

Pavisam drīz varētu tikt noslēgts līgums ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru, 28.janvārī pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausījusi aktuālo situāciju ar "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti. Valdībā bieži tiekot uzklausīti šādi progresa ziņojumi, lai šajā procesā būtu veiksme un lai pēc iespējas ātrāk varētu paziņot, kas ir šis stratēģiskais investors.

"Protams, mēs gribam sagaidīt viņu [investora] lēmumu pēc iespējas drīzāk, jo sabiedrība arī vēlas zināt, cik liela iesaiste būs no šī stratēģiskā investora puses, tāpēc arī valdībai ir svarīgi turēt pār šo "rūpi" un izdarīt visus mājasdarbus," sacīja Siliņa.

Premjera papildināja, ka stratēģiskā investora piesaiste arī varētu veicināt "airBaltic" atpazīstamību un zīmola pievienoto vērtību starptautiskajā tirgū.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) ir politiski uzrunājusi Igaunijas un Lietuvas valdības, lai tās apsvērtu savu potenciālo interesi par ieguldīšanu aviokompānijas "airBaltic" plānotajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Siliņa intervijā TV3 atzīmēja, ka kaimiņu atbildi pagaidām vēl nezina, bet Latvijas valdība mēģināšot turpināt strādāt šajā virzienā.

No Siliņas teiktā bija saprotams, ka tieši veiksmīgs "airBaltic" IPO bija gan galvenā prasība atlaistajam aviokompānijas vadītājam Martinam Gausam, gan galvenais nosacījums jaunajai vadībai.

Taujāta, vai viņa atbalstīja Gausa nomaiņu, Siliņa sacīja, ka "airBaltic" jau labu laiku saskārās ar izaicinājumiem. Kompānijas vadībai divas reizes neesot izdevies labi sagatavot un īstenot IPO, tāpēc vispirms nomainīta tās padome, bet tagad jaunā padome izvērtējusi valdes vadītāja darbu, un Siliņai neesot pamata apšaubīt tās lēmumu, kas tapis pēc Satiksmes ministrijas (SM) vadības izteiktās neuzticības.

Baltijas vadošais redzes aprūpes un optikas preču mazumtirgotājs "OC VISION" 2025. gadu noslēdz ar ievērojamu izaugsmi, ko apliecina veiksmīga obligāciju emisija kapitāla tirgū, pārliecinoši finanšu rādītāji un vērienīga veikalu tīklu modernizācija. "OC VISION" šogad būtiski transformējis Latvijas optikas nozari.

“Aizvadītais gads mums ir bijis stratēģisku lēmumu un pārliecinošas izaugsmes laiks. Veiksmīga obligāciju emisija un vērienīgas investīcijas redzes un dzirdes centru tīkla attīstībā un digitalizācijā ir ļāvušas ne tikai nostiprināt mūsu pozīcijas tirgū, bet arī pacelt redzes un dzirdes korekcijas nozares standartus jaunā līmenī. Mēs investējam innovācijās, kas ilgtermiņā veicina visas nozares attīstību un uzlabo klientu pieredzi, jo ticam, ka uzņēmuma ilgtspēja balstās spējā nepārtraukti pilnveidoties un sniegt labāko mūsu klientiem un sadarbības partneriem. Paveiktais ir kā garantija stabilai izaugsmei arī nākotnē!” – Toms Dzenis, "OC VISION" valdes loceklis

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Vietējie uzņēmēji Niks Jansons un Matīss Ansviesulis radījuši jaunu biznesa kanālu “BlackBox Latvija”, kur video formātā vēstīs par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā, atklājot uzņēmējdarbības aizkulises.

Pieredzes apmaiņa, kā arī mācīšanās no citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm ir būtiska biznesa attīstības sastāvdaļa, uzskata “Sharpify,” radītājs un mārketinga eksperts Niks Jansons. “Mūsdienās lielākā daļa podkāstu un informācijas avotu vēsta par Amerikas Savienoto valstu uzņēmēju pieredzi, taču Eiropas tirgū ir savi izaicinājumi, kas nereti paliek ēnā. Mūsu kanāls būs bomba - ar augsta kalibra viesiem, kā arī padziļinātu analīzi par nozīmīgiem biznesa stāstiem tieši Latvijā, Baltijā un Austrumeiropā. Mums trūkst augstas kvalitātes satura, kas palīdzētu vietējiem uzņēmējiem izprast tirgus specifiku un gūt panākumus starptautiskajā biznesa arēnā, tāpēc mēs esam apņēmušies šādu saturu radīt,” teic N.Jansons.

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunu ietvarlikumu par mākslīgo intelektu, kas paredz, ka par mākslīgā intelekta radītu attēlu vai video izplatīšanu bez attēloto personu piekrišanas var sodīt ar cietumsodu līdz pieciem gadiem.

Likumu atbalstījušas abas parlamenta palātas.

Likums vēršas pret privātpersonām un uzņēmumiem, kas bez attēloto personu atļaujas izplata mākslīgā intelekta radītas fotogrāfijas vai video.

Tā dēvētie dziļviltojumi var radīt iespaidu, ka kāds ir teicis vai darījis kaut ko tādu, ko patiesībā nekad nav darījis.

Pēdējā laikā tīmeklī publiskoti mākslīgā intelekta radīti pornogrāfiski video, kuros atainotas sabiedrībā pazīstamas personas.

Itālija ir pirmā Eiropas Savienības (ES) valsts, kas izveidojusi tiesisko regulējumu, kurā iekļautas jaunās ES pamatnostādnes mākslīgā intelekta jomā.

Likumā izklāstīti vispārīgi mākslīgā intelekta izmantošanas principi un uzdots valdībai izstrādāt detalizētus noteikumus par mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu.

Latvija izceļas ar spēcīgu vietējā satura ražošanu un skatītāju prasību pēc kvalitātes, intervijā norādīja mediju un izklaides uzņēmuma "Warner Bros. Discovery" (WBD) Biznesa attīstības un izplatīšanas viceprezidente Keneči Beluseviča, kura atbild par WBD biznesu Dienvidaustrumeiropā, Baltijā, NVS valstīs, Vidusjūras reģionā un Izraēlā.

"Negribētu teikt, ka nav nekā unikāla. Latvijā vietējā satura ražošana ir visai spēcīga. Šogad labākā animācijas filma, proti, "Straume", bija no Latvijas. Latvija ir valsts, kurā cilvēki atzinīgi vērtē kvalitatīvu saturu, un tas ir kas unikāls. To nevar teikt par daudziem citiem tirgiem," sacīja Beluseviča.

Viņa uzsvēra, ka Latvija, neskatoties uz nelielo tirgus apmēru, pārspēj daudzas citas valstis, tāpēc WBD šeit svarīgi gūt labus rezultātus.

Pēc viņas teiktā, uzņēmumam būtiska ir satura lokalizācija latviešu valodā. "Tas mums ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz piesaistīt skatītāju, palīdz cilvēkiem no visām sabiedrības grupām iedziļināties saturā," norādīja Beluseviča.

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Laba servisa iniciatīvas “Komplimentu mēnesis” šogad norisinājās otro reizi, tā turpinot pagājušajā gadā iesākto mērķi, dot iespēju ikvienam patērētajam dalīties ar atgriezenisko saiti par ikdienā izmantotā pakalpojuma sniedzēja servisa kvalitāti. Pēc rezultātu apkopojuma, noskaidrots, ka iedzīvotāji nemainīgi augstu novērtē patēriņa kreditēšanas uzņēmuma AS “4finance” zīmolu “SMScredit.lv”, “Ondo.lv” un “Vivus.lv” servisa līmeni.

Katrs pakalpojuma saņēmējs varēja novērtēt pakalpojuma sniegto kvalitāti, kā arī apkalpojošo personālu, pakalpojuma sniedzēja zināšanām, komunikācijas prasmēm, spēju atrisināt problēmsituācijām un citām ne mazāk svarīgām lietām, ar kurām nākas saskarties saņemot pakalpojumu.

Starp dalībniekiem šī gada “Komplimentu mēnesī” bija arī AS “4finance” un piedāvāja patērētājiem novērtēt zīmolu “SMScredit.lv”, “Ondo.lv” un “Vivus.lv” pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. “Esam pateicīgi saviem klientiem par konstruktīvu atgriezenisko saiti un atzinību – par pozitīvajām atsauksmēm, vērtīgiem ierosinājumiem un komentāriem par pakalpojuma saņemšanas pieredzi,” stāsta AS “4finance” Klientu apkalpošanas daļas vadītāja Agnese Masa.

Eiropas Savienības (ES) fondu faktiskie izdevumi šogad deviņos mēnešos veidoja 985,4 miljonus eiro, no tā Kohēzijas politikas (KP) fondu izdevumi bija 398,8 miljonu eiro apmērā, bet Atveseļošanas fonda (AF) izdevumi veidoja 586,6 miljonus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Veidojot 2025. gada valsts budžetu, ES fondu izdevumi tika prognozēti kopumā 1,482 miljardu eiro apmērā, tostarp KP fondu izdevumi tika prognozēti 740,9 miljonu eiro apmērā, bet AF izdevumi tika lēsti 740,6 miljonu eiro apmērā. Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojuma izstrādes laikā KP fondu izdevumu prognoze tika samazināta līdz 534,6 miljoniem eiro, toties AF izdevumi tika prognozēti lielāki - 823,5 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd aktuālā prognoze liecina, ka KP fondu izdevumi šogad sagaidāmi nedaudz lielāki kā prognozēts pavasarī - 594,7 miljoni eiro, bet AF izdevumi nedaudz mazāki - 806 miljoni eiro, informē FDP.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.