Gadu pēc uzņēmuma zīmola un nosaukuma maiņas Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” pilnībā noslēdzis ar to saistītos zāļu reģistrācijas procesus visās trijās Baltijas valstīs.

Tas nozīmē, ka līdz tam uzņēmuma ražotie medikamenti, kas aptiekās bija atrodami ar “Olainfarm” zīmolu, tagad atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pārreģistrēti kā AS “Olpha” . Atsevišķās aptiekās gan vēl var būt pieejami arī medikamenti ar uzņēmuma iepriekšējo zīmolu, jo iepakojumu maiņa tiek organizēta pakāpeniski.

Latvijā reģistrācijas apliecības ir atjaunotas 46 medikamentiem, Lietuvā 12, bet Igaunijā – sešiem. Visas zāles jau iepriekš bija reģistrētas, bet pēc uzņēmuma un zīmola maiņas atbilstoši normatīvo aktu prasībām bija jāveic to reģistrācija ar jauno uzņēmuma juridisko nosaukumu un zīmolu. Tāpat Baltijas un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs turpinās arī jaunu produktu reģistrācija.

Darba specifikas un valsts normatīvo aktu prasību dēļ vairāk nekā 100 000 darba ņēmēju Latvijā strādā vairākās darbavietās.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada jūnijā vienā darbavietā strādājošo darba ņēmēju skaits bija 716 696, divās darbavietās strādāja 80655, trijās – 14 917 un vairāk nekā trijās – 7716. Interesanti, ka kopš šā gada janvāra būtībā pieaudzis gan to darba ņēmēju skaits, kuri strādā tikai vienā, gan divās, gan arī trīs un vairāk darbavietās. Pēc vairāku aptaujāto domām strādāšana vairākos darbos daudzās situācijās ir spiesta lieta, jo vienā darbavietā nav iespējama pilna slodze, citās normatīvo aktu prasības liedz iespējas vienā vietā strādāt vairāk, un tāpēc loģiska ir otrā darbavieta. Ļoti specifiski tiek vērtēta iespēja strādāt trijās darbavietās — kas vairāk esot ikdiena laukos, kur viena priekšmeta skolotājs, lai nopelnītu sev algu, spiests strādāt vairākās skolās, tāpat šajā un nākamajā kategorijā iekrītot arī tie cilvēki, kuri vienlaikus ir gan vairāku uzņēmumu valdē, gan padomēs.

Jauna mācību gada sākums ir piemērots brīdis, lai vecāki parūpētos par skolēnu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Lai arī sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka bērnu veselībai bīstamākie ir vasaras brīvlaika mēneši, apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) statistika rāda, ka arī skolā bērni sastopas ar gana bīstamām situācijām. 2024. gadā skolas sezonā bērni guva traumas katru dienu, visbiežāk – tieši septembrī. Dati par nelaimes gadījumu apdrošināšanu 2024. gadā izceļ vairākas bīstamas situācijas, kādās mācību iestādēs nonāk bērni.

«Īpaši sarežģīti ir jaunā mācību gada pirmie mēneši. Acīmredzot bērni ir aizmirsuši par piesardzību, atrodoties lielākā pūlī, vai arī draugu satikšanas prieks apslāpē modrību, tādēļ savainojumi tiek gūti pavisam vienkāršās situācijās. Gados jaunākie mēdz krist, pa skolas kāpnēm steidzoties uz ēdamzāli vai mājup, kā arī savainojumi tiek gūti, neapdomīgi grūstoties klasē vai pārāk aktīvi rotaļājoties gaiteņos. Bērniem problēmas sagādā arī sporta stundas. Nonākot vienā futbola vai basketbola laukumā, bērni mēdz ieiet azartā, pārcenšas un gūst savainojumus. Visbiežāk tie ir potītes vai citu locītavu izmežģījumi, saišu sastiepumi un sasitumi,» problēmas ieskicē BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče.

Jūlijs pasaules finanšu tirgos aizritējis pārsvarā labvēlīgā noskaņā – gan ASV, gan Eiropas akciju indeksi sasniedza jaunus rekordus, un vairums fiksētā ienākuma instrumentu uzrādīja pieaugumu. Tomēr augstās akciju tirgus vērtības, zemās riska prēmijas un gaidāmās izmaiņas tarifu politikā liek investoriem saglabāt modrību.

Aizvadītajā mēnesī ASV lielo uzņēmumu akciju indeksi turpināja vairāku mēnešu pozitīvās atdeves sēriju, sasniedzot jaunus vērtību rekordus. Pretstatā iepriekšējiem periodiem, ieguldījumiem Amerikā, kur netiek hedžēts valūtas risks, jūlijā palīdzēja ASV dolāra vērtības pieaugums, taču kopš gada sākuma dolārs pret eiro aizvien ir uzrādījis būtisku kritumu (ap 9 %). Pozitīvi mēnesi noslēdza arī Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi. Tāpat vairums fiksēta ienākuma vērtspapīru segmentu mēneša ietvaros uzrādīja vērtības pieaugumus, ko galvenokārt noteica riska prēmiju samazināšanās. Centrālās bankas abpus Atlantijas okeānam likmju mazināšanas ciklā pieturēja nogaidošu pozīciju, kā rezultātā ar nelielu mīnusu aizvadītajā mēnesī izcēlās par drošākajām uzskatītās etalona obligācijas (ASV un Vācijas valdības vērtspapīri).

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

Galvenā ziņa meža tirgū pēc ilgāka klusuma perioda ir IKEA ("Ingka Investments") plāni iegādāties "Sodra" Baltijas portfeli par 720 miljoniem eiro. Kā stratēģisks "ārpus tirgus" darījums, tas tūlītēju efektu uz atklātā tirgus cenām neradīs, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperi.

Darījums Latio ieskatā demonstrē divas lietas: "Sodra" iziet no investīcijām ar iespaidīgu peļņu, un IKEA būtiski palielina savu jau tā nozīmīgo īpašumu apjomu, kļūstot par lielāko privāto zemju īpašnieku. Šis notikums, kopā ar JYSK plāniem Baltijā, apliecina Latviju kā drošu un rentablu vidi lielajiem ilgtermiņa investoriem.

"Šis darījums ir spēcīgs signāls. Tā ir stratēģiska portfeļa nodošana, kas tieši tirgus cenas neietekmē, bet parāda divas lietas: "Södra" potenciāla peļņa apliecina, ka tirgus ir rentabls, savukārt IKEA investīcija – ka tas ir drošs," komentē Jānis Vēbers, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

2025. gada pirmajā pusgadā lauksaimniecības zemju tirgū saglabājās reģionālas atšķirības. Visdārgāk zeme tika pārdota Zemgalē, kur vidējā cena sasniedza 6 740 EUR par hektāru, un Pierīgā – 6 545 EUR/ha. Kurzemes reģionā cenas bija nedaudz zemākas, taču joprojām augstas – vidēji 5 570 EUR/ha, savukārt Vidzemē un Latgalē darījumi notika par ievērojami zemākām cenām – attiecīgi 4 054 EUR/ha un 2 991 EUR/ha.

Zīmola "Tesla" automašīnām koplietošanas segmentā ir salīdzinoši augstas uzturēšanas izmaksas, pauda koplietošanas automašīnu zīmola "Carguru" dibinātājs Vladimirs Reskājs.

Viņš skaidroja, ka pieprasījums un interese pēc "Tesla" automašīnām Latvijā saglabājas stabila, tomēr šī zīmola automašīnām ir salīdzinoši augsts kopējais uzturēšanas izmaksu līmenis, kas ietver ne tikai auto cenu, bet arī servisu, rezerves daļu un infrastruktūras izmaksas.

Jautāts, vai šo iemeslu dēļ uzņēmums pārdos "Tesla" automašīnas, Vladimirs Reskājs norādīja, ka kompānija regulāri pārdod daļu no autoparka, un tas attiecas arī uz "Tesla" automašīnām.

Patlaban "Carguru" kopējais autoparks ir ap 400 automašīnām, no kurām aptuveni 150 ir "Tesla" modeļi.

Pērn augustā "Carguru" īpašniece SIA "Slyfox" iegādājās automašīnu "Tesla" koplietošanas platformu "Ox Drive".

Pārtikas ražošanas uzņēmuma “Orkla Latvija” mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” ražotnes paplašināšanas būvdarbi norit jau pilnā sparā. Būvdarbu rezultātā, savienojot pašreizējo ražošanas ēku un izejvielu noliktavu, “Spilva” ražotnes platība pieaugs par 1500 m2 jeb tiks iegūta papildus 25 % ražošanas platība, kopējai ražotnes platībai sasniedzot 6020 m2.

Būvdarbos vien uzņēmums investē 2,8 miljonus eiro jeb teju pusi no kopējām investīcijām ražotnes paplašināšanas un modernizācijas projektā, kas veido 5,4 miljonus eiro.

Pirms ziemas iestāšanās tiks paveikti visi zemes, inženiertehniskie un komunikāciju darbi un ēkai tiks uzlikts jumts. Projekts ir īpašs ar to, ka būvdarbi notiek paralēli ražošanai, nodrošinot nepārtrauktu produkcijas izlaidi un minimālus traucējumus ražošanas darbiniekiem. Šī gada decembra sākumā plānoti jaunās būves Spāru svētki, bet būvdarbu pabeigšana plānota 2026. gada pirmajā pusgadā. Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā sekos ražošanas līniju pārcelšana, modernizācija un automatizācija.

Uzstādīts Latvijā pirmais tirdzniecības automāts, kas ļauj iegādāties intīmās veselības produktus jebkurā diennakts laikā, informēja zīmola “Juno” pārstāvji.

Jaunais automāts uzstādīts Rīgā, Tallinas kvartālā, savukārt jau drīzumā plānots izvietot vēl vairākus desmitus automātu populārākajās pulcēšanās vietās visā Latvijā. Šāds solis veikts, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par drošām seksuālām attiecībām un samazinātu seksuāli transmisīvo slimību (STS) risku Latvijā.

“Patiess prieks, ka beidzot arī Latvijā! Prezervatīvu pieejamība diskrētā veidā ir veids, kā nodrošināt atbildīgas seksuālās attiecības. Izglītība un prezervatīvu pieejamība palīdz samazināt STS un neplānotu grūtniecību skaitu,” uzsver “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

Tirdzniecības automātā pieejami populārākie produkti: “Durex”, “OneTouch”, “Skyn” un Latvijas zīmola “Mylome” prezervatīvi, kā arī lubrikanti. Automāts nodrošina maksimāli diskrētu iepirkšanos ar kartes maksājumu, sniedzot iespēju, ka pie automāta var pavadīt pavisam īsu laiku.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” investējis 25 tūkstošus eiro divu jaunu raudzēta piena produktu radīšanā – “Lakto” un “Lakto Imuno”.

Jauno produktu receptes izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā, kas atrodas uzņēmuma galvenajā ražotnē “Rīgas piena kombinātā”.

Kopumā zīmola “Lakto” klāstā šobrīd jau ir 24 funkcionāli raudzēti piena produkti – 21 produkts pieejams dzeramos formātos un 3 produkti ir ar karoti ēdamie “Lakto” 200 g glāzītēs, kas tiek gatavoti pēc unikālās termostata tehnoloģijas - tieši ar šo metodi aizsākās zīmola “Lakto” zīmola stāsts, kura recepti radīja Latvijas zinātnieki, un šobrīd to turpina ražot abas “Food Union” rūpnīcas Latvijā – “Valmieras piens” un “Rīgas piena kombināts”.

Mazā biznesa izaugsmei Latvijā ir jāveido nevis biezas programmas, bet gan reāli atbalsta instrumenti, kuri vērsti aktuālu problēmsituāciju risināšanai, kur pirmais no tiem būtu biznesa mentors, kam sekotu pakāpienveida attīstības instrumentu shēmas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta rotaslietu zīmola KOROLA īpašniece Jekaterina Koroļa. Viņa atzīst, ka mazo zīmolu īpašniekiem ir sarežģīts laiks, jo patērētāji pirktspējas krituma dēļ arvien vairāk izvēlas importēto un neticami lēto masveida produkciju, kas ietekmē arī nodarbinātību Latvijā.

Kāda ir pašreizējā situācija mazā un vidējā uzņēmumu segmentā, jo īpaši, ja Latvijā nomirst daudz vairāk, nekā piedzimst, inflācija ir apcirpusi ļoti daudzu iedzīvotāju pirktspēju?

Nenoliedzami, ka situācija tautsaimniecībā, iedzīvotāju pirktspējas izmaiņas un arī šeit, Latvijā, dzīvojošo skaita izmaiņas ietekmē visus - valsts ekonomiskos rādītājus, privāto kompāniju, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Nebūs populāri, bet tieši mazie privāto zīmolu uzņēmumi Latvijā šobrīd piedzīvo slēgšanu. Kāpēc? Katram no jau slēgtajiem mazo zīmolu saimniekiem ir savs stāsts, bet kopumā šādas situācijas pamatā ir vairāku faktoru kopums. Vispirms jau mazajā uzņēmumā tā īpašnieks būtībā ir cilvēks orķestris, kurš vienlaikus ir gan priekšnieks, gan ražotājs (pakalpojuma sniedzējs), gan jaunu produktu un pakalpojumu izstrādātājs, pārdevējs, finanšu piesaistītājs, grāmatvedis, savu produktu un izejvielu noliktavas apsargs un sētnieks. Faktiski mazais bizness paņem visu laiku, un vēl jo vairāk to izjūt sievietes, kurām ir ģimene un bērni. Tā ir sava veida izdegšana, jo ikdiena aizrit nonstop režīmā, turklāt pēdējos gados sākas ar vienu plānu, bet beidzas ar pavisam ko citu. Par šo esmu pārliecinājusies 12 gadu laikā, kopš vadu savu rotaslietu zīmolu KOROLA un esmu spējusi pārdzīvot pat vairākas krīzes situācijas.

Darbinieku digitālo prasmju trūkums aizvien ir būtisks izaicinājums lielai daļai uzņēmumu vadītāju Latvijā. 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, skaidro, ka šobrīd tirgū izveidojusies paradoksāla situācija, jo 2023. gadā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu jeb 26,2 % norādīja, ka veic regulāras darbinieku apmācības kiberdrošības jautājumos, savukārt šogad – tikai aptuveni katrs astotais jeb 12,5 %.

Jaunais pētījums par uzņēmumu digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem atklāj, ka 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas. Tā visbiežāk norādījuši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar vietējo kapitālu. 51 % aptaujāto uzņēmuma darbinieku prasmes vērtē kā ļoti labas vai drīzāk labas, tikmēr 6 % respondentu bija grūti tās novērtēt. Līdzās tam 33 % vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir šķērslis uzņēmuma attīstībai, kavējot jaunu biznesa procesu un projektu ieviešanu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

“Lai veicinātu inovāciju ieviešanu un darba procesu efektivitāti, uzņēmumiem nepieciešams nemitīgi uzlabot darbinieku digitālās prasmes, turklāt tas ir viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnosacījumiem – ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Bites infrastruktūrā ieviestā Nokia maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt klientiem visaugstākos tīkla drošības un datu pārraides ātruma standartus. Tomēr pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj garantēt 100 % drošību, ja cilvēkresursu pratība ir zema. Tāpēc darbinieki, kuri spēj atpazīt un novērst kiberriskus, veido vēl spēcīgāku vairogu pret izaicinājumiem digitālajā telpā un sniedz būtisku artavu biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Uzņēmējdarbības aktivitāte galvenokārt koncentrējas Rīgā un dažās Latvijas pilsētās, taču tā varētu un tai vajadzētu attīstīties arī citviet. Galvenie nosacījumi ir, lai pašvaldība gribētu pie sevis redzēt jaunus uzņēmumus, jo tad sekos gan bieži daudzinātā birokrātijas mazināšana un biznesam labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka valsts pārvalde un pašvaldība ir partneri, kas palīdz biznesam attīstīties.

Mana pieredze, savulaik attīstot uzņēmumu Jelgavā un tagad – Kalnciemā, liecina, ka biznesa veicināšanai palīdzētu pašvaldības spēja saskatīt savu īpašo nišu vai ekonomikas nozari, kurā tā vēlas un spēj būt spēcīga. Ja vēsturiski kādā Latvijas vietā ir attīstījusies ražošana, kokapstrāde vai tūrisma nozare, iespējams, tieši tā ir konkrētās pašvaldības attīstības iespēja. Te varētu būt arī citi priekšrocību faktori – izejvielu tuvums, kultūrvēsturiskais mantojums, attiecīgu izglītības iestāžu klātbūtne vai infrastruktūra. Atalgojums un mērogs nelielai pašvaldībai nekad neļaus konkurēt ar Rīgu vai citu valsti, bet šaurāka specializācija gan var dot tai labvēlīgu konkurences priekšrocību.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Vai esi piedzīvojis to brīdi, kad, tuvojoties svētkiem vai uzņēmuma jubilejai, atkal jāizvēlas reklāmdāvanas, un viss šķiet jau redzēts? Krūzes, pildspalvas, kalendāri … It kā viss pareizi, bet trūkst sajūtas, ka šī dāvana tiešām pasaka kaut ko par tavu uzņēmumu.

Reklāmdāvanu pasniegšana nav tikai uzmanības žests darbiniekiem un sadarbības partneriem – tā ir daļa no zīmola stāsta. Tieši dāvanu personalizācija un kvalitatīvi apdrukas pakalpojumi ir tie, kas parastu priekšmetu pārvērš oriģinālā un jēgpilnā dāvanā – tādā, kas paliek atmiņā un rada emocijas.

Ne velti cilvēki, kam uzticēta reklāmdāvanu izvēle, ik gadu risina vienu un to pašu uzdevumu – kā atrast kvalitatīvu, vizuāli pievilcīgu un galvenais, atšķirīgu dāvanu piedāvājumu? Smelties idejas un tās īstenot palīdzēs mūsdienīgi drukas pakalpojumi un reklāmdāvanas, kas strādās zīmola labā.

Viesmīlības uzņēmums Latvijā Tiamo grupa Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā atvēris lielāko zīmola “O!Bistro” kafejnīcu ar gandrīz 200 sēdvietām.

Līdz gada beigām kopējās “Tiamo grupas” investīcijas šajā kafejnīcā varētu sasniegt 300 000 eiro, attīstot konditorejas cehu un pilnveidojot ēdamtelpu.

Kafejnīca RTU telpās ir sestā un lielākā no zīmola “O!Bistro” kafejnīcām.

RTU rektors Tālis Juhna uzskata, ka līdz ar jaunās kafejnīcas atvēršanu universitātes studentu pilsētiņa kļūs vēl mājīgāka un draudzīga: “Mums ir svarīgi, lai studenti un kolēģi universitātē justos kā mājās. Tāpēc, attīstot RTU studentu pilsētiņu Ķīpsalā, domājam par to, lai šeit būtu pieejamas gan modernas laboratorijas un mūsdienīgas telpas studijām un darbam, gan arī omulīgas vietas, kur atpūsieties, satikt studiju biedrus, kolēģus un baudīt veselīgas maltītes. Esmu pārliecināts, ka jaunā kafejnīca noteikti kļūs par šādu vietu.”

SIA "Valmiermuižas alus" pārdošana AS "Cēsu alus" grupai ir psiholoģisks trieciens mazajām alus darītavām, atzina alus ražotāja SIA "Zlaukts", kas darbojas ar zīmolu "Labietis", līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Viņš teica, ka "Valmiermuižas alus" zīmols visiem Latvijas mazajiem alus darītājiem ir bijis kā lāpa, un uzņēmums ir nozares celmlauzis, parādot, ka mazas alus darītavas var strādāt pie sava zīmola, paplašināt tirgu un stabili augt.

Pļaviņš gan pozitīvi vērtēja "Cēsu alus" paziņojumu, ka "Valmiermuižas alus" zīmola alu turpinās ražot Valmiermuižā.

"Tāpat, zinot, cik liela ražošanas līnija ir Cēsīs, ja viņiem interesē ieiet kaut kādā "mirstīgākā" alus tirgū, kur nav tik lieli apjomi, viņiem līdz šim nebija īsti kur to uzvārīt, bet tagad šāda iespēja būs Valmiermuižā," norādīja Pļaviņš.

Savukārt negatīvi viņa vērtējumā ir tas, ka agrāk vai vēlāk uzņēmumā notiks optimizācija, apvienojot saimniecības un samazinot darbinieku skaitu, kas būs slikta ziņa alus nozarei, jo Latvijā paliks mazāk nozares speciālistu, tostarp pakotāju, alus vārītāju, līniju tīrītāju un citu. Šāds solis negatīvi ietekmēšot arī "Zlauktu".

Auto tirgotājs SIA "Autobrava" investējis aptuveni 150 000 eiro zīmola "Xpeng" autosalona izveidē "Autobrava Motors" dīlercentrā Kārļa Ulmaņa gatvē, informē uzņēmumā.

Patlaban autosalonā "Xpeng Center Riga" pieejami divi modeļi - "G6" un "G9", bet laika gaitā plānots paplašināt modeļu klāstu atbilstoši "Xpeng" nākotnes plāniem.

"Xpeng" Ziemeļaustrumeiropas ģenerāldirektors Elviss Čengs norāda, ka desmit gadu laikā uzņēmums ir piegādājis vairāk nekā 800 000 automašīnu. Vienlaikus ir saņemti vairāk nekā 3000 pasūtījumu uzņēmuma lidojošajām automašīnām "X2", kas apliecina "Xpeng" zīmola vēlmi ne tikai attīstīt esošo elektroauto tirgu, bet arī noteikt nākotnes mobilitātes tendences pasaulē.

Interesenti lidojošās automašīnas konceptu jaunajā autosalonā Kārļa Ulmaņa gatvē varēs apskatīt līdz svētdienai, 12.oktobrim.

Finanšu konsultāciju uzņēmuma “Oferta Finance” valdei pievienojies Raivis Skvireckis, kurš jaunajā amatā izvirzījis vairākus ambiciozus mērķus, tajā skaitā veicināt “Oferta” zīmola starptautisko atpazīstamību.

Līdz šim R.Skvireckis strādājis banku sektorā, specializējoties finansējuma piesaistē gan fiziskām, gan juridiskām personām, kā arī bijis iesaistīts dažādu biznesa, ražošanas un nekustamo īpašumu projektu attīstībā. Tāpat īpašu vietu viņa profesionālajā ceļā ieņem arī industriālā apgaismojuma nozare, kur viņš pavadījis 13 gadus, tostarp pēdējos sešus gadus attīstījis uzņēmumu, kas Latvijā ražo industriālo LED apgaismojumu.

“Domāju, ka “Oferta Finance” ir īstā vieta, kur varu apvienot uzkrātās zināšanas un pieredzi, lai palīdzētu uzņēmējiem atrast sev piemērotākos finanšu risinājumus. Viens no maniem galvenajiem mērķiem jaunajā amatā ir veicināt “Oferta” zīmola atpazīstamību gan Latvijā, gan arī citās valstīs. Vēlos, lai “Oferta Finance” kļūst par starptautiski atpazīstamu platformu finansējuma piesaistē, un uzņēmēji, meklējot finansējuma risinājumus, pirmkārt domā par mums! Par uzņēmumu, kas spēj nodrošināt ātru, izmaksu ziņā efektīvu un uzticamu sadarbību,” atzīmē R.Skvireckis.

Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmums “Orkla Latvija” investēs 5,4 miljonus eiro mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” ražotnē Spilvē, Babītē.

Investīciju plāns paredz ražošanas ēkas paplašināšanu un galveno ražošanas līniju modernizāciju, lai nodrošinātu racionālu ražošanas plūsmu un automatizācijas iespējas, kā arī palielinātu ražošanas ātrumu un samazinātu personāla slodzi. Investīciju mērķis ir būtiski palielināt ražošanas kapacitāti un efektivitāti, tādējādi paverot līdz šim nebijušas iespējas ražot būtiski vairāk produkcijas augošajās kategorijās.

“”Spilva” majonēžu un mērču ražošana bija sasniegusi teju savus griestus jeb 90 % līnijas noslodzi, kas sasniegts pateicoties būtiskam eksporta pieaugumam. Ražotne sevi ir pierādījusi un kļuvusi stratēģiski svarīga “Orkla” uzņēmumu tīklā. Pateicoties šīm investīcijām, “Spilva” ne tikai atrisinās ražošanas kapacitātes izaicinājumus, bet arī turpinās audzēt apjomus un turēties līdzi nozares modernizācijai, ieņemot galveno lomu mērču ražošanā grupā,” norāda SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Lielbritānijā aizliegtas divas modes zīmola "Zara" reklāmas, jo tajās redzamās modeles bija "neveselīgi tievas", pavēstīja Lielbritānijas Reklāmas standartu pārvalde (ASA).

"Bezatbildīgās" reklāmas vairs nedrīkst parādīties pašreizējā formā, un uzņēmumam "Zara" ir jānodrošina, lai visi tā attēli būtu "atbildīgi sagatavoti", norādīja ASA.

Zīmols pārmetumus izsaukušās reklāmas noņēmis, bet arī norāda, ka modelēm bijis medicīnisks apliecinājums, kas liecina, ka fotogrāfiju uzņemšanas laikā viņas bijušas veselas.

Abas aizliegtās reklāmas iepriekš bija redzamas "Zara" lietotnē un tīmekļa vietnē.

"Zara" informēja ASA, ka neviens no attēliem nav ticis modificēts, izņemot "pavisam nelielas apgaismojuma un krāsu izmaiņas".

Lielbritānijā šogad jau tika aizliegtas citu mazumtirgotāju reklāmas, jo modeles bija pārāk tievas.

Jūlijā tika aizliegta uzņēmuma "Marks & Spencer" reklāma, jo modele šķita "neveselīgi tieva".

Apģērbu mazumtirgotājs "Baltika Group" pārtrauc darbību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, slēdz interneta veikalus un ir iesniedzis bankrota pieteikumu, ceturtdien paziņoja uzņēmums.

Tuvākajās nedēļās bankrota procesa laikā tiks atlaisti visi grupas darbinieki.

Tiks atlaisti kopumā 120 darbinieki, no kuriem 70 strādā Igaunijā, 21 - Latvijā un 29 - Lietuvā.

Šāda lēmuma iemesls ir ilgstošā un sarežģītā finansiālā situācija gan uzņēmumā, gan plašākā ekonomiskajā vidē, norāda "Baltika Group".

Neraugoties uz centieniem stabilizēt uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, nelabvēlīgie apstākļi ir padarījuši neiespējamu iepriekšējās uz mazumtirdzniecību vērstās stratēģijas turpināšanu. Tā kā pirms dažiem gadiem grupā jau tika veikta reorganizācijas procedūra, jauna reorganizācija nav iespējama, sacīts paziņojumā.

Tomēr, kā norāda uzņēmums, "Baltika Group" mātesuzņēmuma "European Lingerie Group" (ELG) darbība Eiropā ļaus turpināt izvērtēt zīmola "Ivo Nikkolo" vairumtirdzniecības un e-komercijas iespējas visā Eiropā.

Atzīmējot pārtikas produktu zīmola “Kārums” panākumus eksporta tirgos šogad un 2024. gadā, atklāts “Kārums” “pop-up” veikals Rīgas lidostā.

Visu oktobri ikviens ceļotājs varēs iegādāties ne tikai pilnu sortimentu jeb 16 garšu “Kārums” biezpiena sieriņu veidus, bet arī šogad radīto “Kārums” suvenīru kolekciju – zeķes “sieriņi”, Latvijā ražoto porcelāna šķīvīti un vārniņas mīļmantiņu.

““Kārums” sieriņus tagad var sastapt arvien vairāk vietās pasaulē, tostarp mazumtirdzniecības ķēdēs Eiropā. Piemēram, “Alfamega” tīklā Kiprā, “COOP”, “Eurospar” un “Meny” Norvēģijā, “LEDO”, “Kliver” un “MixMarkt” tīklos Vācijā, “Supervalu” tīklā Īrijā, kā arī drīzumā vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Eiropā. Pērn vien pieaudzējām “Kārums” sieriņu eksportu par 52 %, un šogad plānojam izaugsmi vairāk nekā 15 % apmērā,” skaidro Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Ekspluatācijā nodots nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā, kura izveidē investēti 13 miljoni eiro.

Uz jauno kompleksu sava biznesa darbību pārcels vairāki nozarēs vadoši uzņēmumi, tostarp “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

“StokOfiss U34” kopumā nodrošina 8740 kvadrātmetru platību komercdarbībai. Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom” izvietošanai.

“StokOfiss U34 ir lielākais “Hepsor” realizētais komercobjekts Latvijā līdz šim, kas noslēdz Stokofiss kvartāla attīstību, kurā, kopā ar pirmo kārtu, esam izveidojuši telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Projekta mērķis ir radīt mūsdienīgas un viegli pielāgojamas telpas, kur darbinieku labbūtība ir tikpat svarīga kā telpu funkcionalitāte. Esam gandarīti, ka uzņēmēji mums uzticas un izvēlas pārcelt savu komercdarbību šeit. Pateicamies visai projekta attīstības un būvniecības komandai, kā arī sadarbības partneriem, kas piedalījās StokOfiss U34 realizācijā, lai taptu jaunas mājvietas uzņēmumiem,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.