Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Gadu pēc uzņēmuma zīmola un nosaukuma maiņas Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” pilnībā noslēdzis ar to saistītos zāļu reģistrācijas procesus visās trijās Baltijas valstīs.

Tas nozīmē, ka līdz tam uzņēmuma ražotie medikamenti, kas aptiekās bija atrodami ar “Olainfarm” zīmolu, tagad atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pārreģistrēti kā AS “Olpha” . Atsevišķās aptiekās gan vēl var būt pieejami arī medikamenti ar uzņēmuma iepriekšējo zīmolu, jo iepakojumu maiņa tiek organizēta pakāpeniski.

Latvijā reģistrācijas apliecības ir atjaunotas 46 medikamentiem, Lietuvā 12, bet Igaunijā – sešiem. Visas zāles jau iepriekš bija reģistrētas, bet pēc uzņēmuma un zīmola maiņas atbilstoši normatīvo aktu prasībām bija jāveic to reģistrācija ar jauno uzņēmuma juridisko nosaukumu un zīmolu. Tāpat Baltijas un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs turpinās arī jaunu produktu reģistrācija.

Mūsdienās mājdzīvnieku saimnieki kļūst arvien prasīgāki, meklējot saviem mīluļiem ne tikai pilnvērtīgu, bet arī dabisku un ētiski ražotu barību. Tajā pašā laikā atrast zīmolu, kas ir vienlīdz atbildīgs gan pret dzīvnieku, gan pret planētu, var būt patiesi sarežģīti. Tieši tāpēc arvien lielāku uzticību iegūst Vācijas ģimenes uzņēmums Josera. Vairāk par Josera zīmola unikālo pieeju barības ražošanā un kāpēc šī zīmola barība ir izcila izvēle mīluļa veselībai, raksta turpinājumā stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāda ir Josera zīmola pieeja mājdzīvnieku barības ražošanā?

Josera ir Vācijā bāzēts ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 80 gadu pieredzi mājdzīvnieku uztura jomā. Zīmola pamatā ir dziļa pārliecība, ka augstākās kvalitātes uzturam ir jābūt saskaņā ar atbildību pret dabu. Šī filozofija balstās uz diviem galvenajiem principiem – nodrošināt "tīru sastāvu" mīluļa bļodiņā un uzturēt "tīru sirdsapziņu" attiecībā uz ražošanas ietekmi uz vidi.

• Tīrs sastāvs: Josera savās receptēs neizmanto kviešus, soju, piena produktus, kā arī nekādas mākslīgās krāsvielas, aromatizētājus vai konservantus. Zīmols īpaši lepojas ar DLG (Vācijas Lauksaimniecības biedrības) sertifikātu, kas apliecina izcilu ražošanas un sastāva kvalitāti.

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Mūsdienu biznesa vidē korporatīvās dāvanas vairs nav tikai formalitāte – tās sniedz iespēju uzņēmumu pārstāvjiem veidot un stiprināt emocionālu saikni ar klientiem, partneriem un darbiniekiem. Pārdomāta un atbilstoši izvēlēta dāvana var kļūt par zīmola vēstnesi, kas ne tikai raisa pozitīvas emocijas un asociācijas, bet arī paaugstina lojalitāti, vairo uzticību un stiprina reputāciju. Tieši tādas ir arī kvalitatīvās un izmeklētās STENDERS biznesa dāvanas!

Personalizācija – zīmola identitāte ar odziņu

Pārdomātas un jēgpilnas biznesa dāvanas atspoguļo uzņēmuma identitāti un vērtības, bet personalizācija tām piešķir papildu akcentu. Dāvana, kas ieturēta uzņēmuma korporatīvajās krāsās, papildināta ar logotipu, personalizētu vēstījumu vai kādiem citiem gaumīgiem elementiem, tās saņēmējam var likt justies patiesi īpašam un novērtētam, radot patīkamu priekšstatu par zīmolu un visu uzņēmumu kopumā.

Praktiskums un dāvanas pielietošana ikdienā

Lietderība ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kam pievērst uzmanību, izvēloties dāvanas kolēģiem vai dāvanas darbiniekiem. Kvalitatīva, ikdienā noderīga dāvana, piemēram, izsmalcināts ķermeņa kopšanas līdzekļu komplekts vai rokām darinātu vannas bumbu izlase nesteidzīgiem un mierpilniem vannošanās rituāliem, patīkami pārsteigs un iepriecinās ikvienu. Šāda dāvana kolēģim svētkos, darba jubilejā vai kāda veiksmīgi realizēta projekta noslēgumā ir elegants veids, kā pateikt “paldies”, paužot cieņpilnu attieksmi, kas atspoguļojas ne tikai vārdos, bet arī darbos. Turklāt arī šāda dāvana kolēģim, aizejot no darba, var būt simbolisks žests, kas apliecina pateicību par ieguldīto laiku, enerģiju un visu kopā piedzīvoto.

Darba specifikas un valsts normatīvo aktu prasību dēļ vairāk nekā 100 000 darba ņēmēju Latvijā strādā vairākās darbavietās.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada jūnijā vienā darbavietā strādājošo darba ņēmēju skaits bija 716 696, divās darbavietās strādāja 80655, trijās – 14 917 un vairāk nekā trijās – 7716. Interesanti, ka kopš šā gada janvāra būtībā pieaudzis gan to darba ņēmēju skaits, kuri strādā tikai vienā, gan divās, gan arī trīs un vairāk darbavietās. Pēc vairāku aptaujāto domām strādāšana vairākos darbos daudzās situācijās ir spiesta lieta, jo vienā darbavietā nav iespējama pilna slodze, citās normatīvo aktu prasības liedz iespējas vienā vietā strādāt vairāk, un tāpēc loģiska ir otrā darbavieta. Ļoti specifiski tiek vērtēta iespēja strādāt trijās darbavietās — kas vairāk esot ikdiena laukos, kur viena priekšmeta skolotājs, lai nopelnītu sev algu, spiests strādāt vairākās skolās, tāpat šajā un nākamajā kategorijā iekrītot arī tie cilvēki, kuri vienlaikus ir gan vairāku uzņēmumu valdē, gan padomēs.

Pārtikas ražošanas uzņēmuma “Orkla Latvija” mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” jaunās, paplašinātās ražotnes darbinieki un būvdarbu veicēji svinīgā gaisotnē atzīmējuši svarīgu notikumu būvniecības procesā – spāru svētkus.

Tie iezīmē brīdi, kad ražotnes jaunais piebūves apjoms ir sasniedzis savu augstāko punktu un projekts virzās uz nākamajiem būvdarbu posmiem, kuri norit pēc iepriekš noteiktā plāna.

Būvdarbu rezultātā, savienojot pašreizējo ražošanas zonu un izejvielu noliktavu ar jaunu ēku, “Spilva” ražotnes platība pieaugs par 1500 m2 jeb papildu 25 % ražošanas platības, kopējai platībai sasniedzot 6020 m2. Paplašināšana ļaus nodrošināt papildu ražošanas kapacitāti 30 % apmērā.

Būvdarbos “Orkla Latvija” investē 2,8 miljonus eiro jeb teju pusi no kopējām investīcijām ražotnes paplašināšanas un modernizācijas projektā, kas veido 5,4 miljonus eiro. Kopš 2020. gada “Orkla” Latvijā pārtikas rūpniecības attīstībā investējusi jau vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Jauna mācību gada sākums ir piemērots brīdis, lai vecāki parūpētos par skolēnu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Lai arī sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka bērnu veselībai bīstamākie ir vasaras brīvlaika mēneši, apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) statistika rāda, ka arī skolā bērni sastopas ar gana bīstamām situācijām. 2024. gadā skolas sezonā bērni guva traumas katru dienu, visbiežāk – tieši septembrī. Dati par nelaimes gadījumu apdrošināšanu 2024. gadā izceļ vairākas bīstamas situācijas, kādās mācību iestādēs nonāk bērni.

«Īpaši sarežģīti ir jaunā mācību gada pirmie mēneši. Acīmredzot bērni ir aizmirsuši par piesardzību, atrodoties lielākā pūlī, vai arī draugu satikšanas prieks apslāpē modrību, tādēļ savainojumi tiek gūti pavisam vienkāršās situācijās. Gados jaunākie mēdz krist, pa skolas kāpnēm steidzoties uz ēdamzāli vai mājup, kā arī savainojumi tiek gūti, neapdomīgi grūstoties klasē vai pārāk aktīvi rotaļājoties gaiteņos. Bērniem problēmas sagādā arī sporta stundas. Nonākot vienā futbola vai basketbola laukumā, bērni mēdz ieiet azartā, pārcenšas un gūst savainojumus. Visbiežāk tie ir potītes vai citu locītavu izmežģījumi, saišu sastiepumi un sasitumi,» problēmas ieskicē BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče.

Zīmola "Tesla" automašīnām koplietošanas segmentā ir salīdzinoši augstas uzturēšanas izmaksas, pauda koplietošanas automašīnu zīmola "Carguru" dibinātājs Vladimirs Reskājs.

Viņš skaidroja, ka pieprasījums un interese pēc "Tesla" automašīnām Latvijā saglabājas stabila, tomēr šī zīmola automašīnām ir salīdzinoši augsts kopējais uzturēšanas izmaksu līmenis, kas ietver ne tikai auto cenu, bet arī servisu, rezerves daļu un infrastruktūras izmaksas.

Jautāts, vai šo iemeslu dēļ uzņēmums pārdos "Tesla" automašīnas, Vladimirs Reskājs norādīja, ka kompānija regulāri pārdod daļu no autoparka, un tas attiecas arī uz "Tesla" automašīnām.

Patlaban "Carguru" kopējais autoparks ir ap 400 automašīnām, no kurām aptuveni 150 ir "Tesla" modeļi.

Pērn augustā "Carguru" īpašniece SIA "Slyfox" iegādājās automašīnu "Tesla" koplietošanas platformu "Ox Drive".

Pārtikas ražošanas uzņēmuma “Orkla Latvija” mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” ražotnes paplašināšanas būvdarbi norit jau pilnā sparā. Būvdarbu rezultātā, savienojot pašreizējo ražošanas ēku un izejvielu noliktavu, “Spilva” ražotnes platība pieaugs par 1500 m2 jeb tiks iegūta papildus 25 % ražošanas platība, kopējai ražotnes platībai sasniedzot 6020 m2.

Būvdarbos vien uzņēmums investē 2,8 miljonus eiro jeb teju pusi no kopējām investīcijām ražotnes paplašināšanas un modernizācijas projektā, kas veido 5,4 miljonus eiro.

Pirms ziemas iestāšanās tiks paveikti visi zemes, inženiertehniskie un komunikāciju darbi un ēkai tiks uzlikts jumts. Projekts ir īpašs ar to, ka būvdarbi notiek paralēli ražošanai, nodrošinot nepārtrauktu produkcijas izlaidi un minimālus traucējumus ražošanas darbiniekiem. Šī gada decembra sākumā plānoti jaunās būves Spāru svētki, bet būvdarbu pabeigšana plānota 2026. gada pirmajā pusgadā. Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā sekos ražošanas līniju pārcelšana, modernizācija un automatizācija.

Latvijas juvelierizstrādājumu mazumtirgotājs AS Grenardi Group turpina izvērsties ārpus Baltijas - investējot teju 3,5 miljonus eiro, uzņēmums startējis Čehijas tirgū, atverot divus juvelierizstrādājumu salonus uz galvenās iepirkšanās ielas Prāgā.

14. novembrī durvis ver shop-in-shop formātā veidotais salons, kas apvieno gan pasaulē atzīto Itālijas juveliermākslas zīmola Damiani salonu, gan Baltijas klientiem jau pazīstamo GRENARDI. Gada nogalē turpat blakus tiks atvērts ekskluzīvā un strauji augošā Itālijas luksusa zīmola Pasquale Bruni mono zīmola salons, kas ir pirmais šāda koncepta projekts Grenardi Group portfelī.

Abi Grenardi Group saloni atradīsies stratēģiski nozīmīgā lokācijā, uz centrālās iepirkšanās ielas Prāgā, pašā luksusa zīmolu epicentrā, līdzās tādiem pasaules mēroga vārdiem kā Dior, Hermès, Chanel, Rolex un citiem. To telpas ierīkotas vēsturiskā, valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa ēkā, kur šobrīd atrodas jaunatklātā piecu zvaigžņu viesnīca Fairmont Golden Prague — viena no prestižākajām un modernākajām viesnīcām Prāgā.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” investējis 25 tūkstošus eiro divu jaunu raudzēta piena produktu radīšanā – “Lakto” un “Lakto Imuno”.

Jauno produktu receptes izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā, kas atrodas uzņēmuma galvenajā ražotnē “Rīgas piena kombinātā”.

Kopumā zīmola “Lakto” klāstā šobrīd jau ir 24 funkcionāli raudzēti piena produkti – 21 produkts pieejams dzeramos formātos un 3 produkti ir ar karoti ēdamie “Lakto” 200 g glāzītēs, kas tiek gatavoti pēc unikālās termostata tehnoloģijas - tieši ar šo metodi aizsākās zīmola “Lakto” zīmola stāsts, kura recepti radīja Latvijas zinātnieki, un šobrīd to turpina ražot abas “Food Union” rūpnīcas Latvijā – “Valmieras piens” un “Rīgas piena kombināts”.

Uzstādīts Latvijā pirmais tirdzniecības automāts, kas ļauj iegādāties intīmās veselības produktus jebkurā diennakts laikā, informēja zīmola “Juno” pārstāvji.

Jaunais automāts uzstādīts Rīgā, Tallinas kvartālā, savukārt jau drīzumā plānots izvietot vēl vairākus desmitus automātu populārākajās pulcēšanās vietās visā Latvijā. Šāds solis veikts, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par drošām seksuālām attiecībām un samazinātu seksuāli transmisīvo slimību (STS) risku Latvijā.

“Patiess prieks, ka beidzot arī Latvijā! Prezervatīvu pieejamība diskrētā veidā ir veids, kā nodrošināt atbildīgas seksuālās attiecības. Izglītība un prezervatīvu pieejamība palīdz samazināt STS un neplānotu grūtniecību skaitu,” uzsver “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

Tirdzniecības automātā pieejami populārākie produkti: “Durex”, “OneTouch”, “Skyn” un Latvijas zīmola “Mylome” prezervatīvi, kā arī lubrikanti. Automāts nodrošina maksimāli diskrētu iepirkšanos ar kartes maksājumu, sniedzot iespēju, ka pie automāta var pavadīt pavisam īsu laiku.

Jūlijs pasaules finanšu tirgos aizritējis pārsvarā labvēlīgā noskaņā – gan ASV, gan Eiropas akciju indeksi sasniedza jaunus rekordus, un vairums fiksētā ienākuma instrumentu uzrādīja pieaugumu. Tomēr augstās akciju tirgus vērtības, zemās riska prēmijas un gaidāmās izmaiņas tarifu politikā liek investoriem saglabāt modrību.

Aizvadītajā mēnesī ASV lielo uzņēmumu akciju indeksi turpināja vairāku mēnešu pozitīvās atdeves sēriju, sasniedzot jaunus vērtību rekordus. Pretstatā iepriekšējiem periodiem, ieguldījumiem Amerikā, kur netiek hedžēts valūtas risks, jūlijā palīdzēja ASV dolāra vērtības pieaugums, taču kopš gada sākuma dolārs pret eiro aizvien ir uzrādījis būtisku kritumu (ap 9 %). Pozitīvi mēnesi noslēdza arī Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi. Tāpat vairums fiksēta ienākuma vērtspapīru segmentu mēneša ietvaros uzrādīja vērtības pieaugumus, ko galvenokārt noteica riska prēmiju samazināšanās. Centrālās bankas abpus Atlantijas okeānam likmju mazināšanas ciklā pieturēja nogaidošu pozīciju, kā rezultātā ar nelielu mīnusu aizvadītajā mēnesī izcēlās par drošākajām uzskatītās etalona obligācijas (ASV un Vācijas valdības vērtspapīri).

Mazā biznesa izaugsmei Latvijā ir jāveido nevis biezas programmas, bet gan reāli atbalsta instrumenti, kuri vērsti aktuālu problēmsituāciju risināšanai, kur pirmais no tiem būtu biznesa mentors, kam sekotu pakāpienveida attīstības instrumentu shēmas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta rotaslietu zīmola KOROLA īpašniece Jekaterina Koroļa. Viņa atzīst, ka mazo zīmolu īpašniekiem ir sarežģīts laiks, jo patērētāji pirktspējas krituma dēļ arvien vairāk izvēlas importēto un neticami lēto masveida produkciju, kas ietekmē arī nodarbinātību Latvijā.

Kāda ir pašreizējā situācija mazā un vidējā uzņēmumu segmentā, jo īpaši, ja Latvijā nomirst daudz vairāk, nekā piedzimst, inflācija ir apcirpusi ļoti daudzu iedzīvotāju pirktspēju?

Nenoliedzami, ka situācija tautsaimniecībā, iedzīvotāju pirktspējas izmaiņas un arī šeit, Latvijā, dzīvojošo skaita izmaiņas ietekmē visus - valsts ekonomiskos rādītājus, privāto kompāniju, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Nebūs populāri, bet tieši mazie privāto zīmolu uzņēmumi Latvijā šobrīd piedzīvo slēgšanu. Kāpēc? Katram no jau slēgtajiem mazo zīmolu saimniekiem ir savs stāsts, bet kopumā šādas situācijas pamatā ir vairāku faktoru kopums. Vispirms jau mazajā uzņēmumā tā īpašnieks būtībā ir cilvēks orķestris, kurš vienlaikus ir gan priekšnieks, gan ražotājs (pakalpojuma sniedzējs), gan jaunu produktu un pakalpojumu izstrādātājs, pārdevējs, finanšu piesaistītājs, grāmatvedis, savu produktu un izejvielu noliktavas apsargs un sētnieks. Faktiski mazais bizness paņem visu laiku, un vēl jo vairāk to izjūt sievietes, kurām ir ģimene un bērni. Tā ir sava veida izdegšana, jo ikdiena aizrit nonstop režīmā, turklāt pēdējos gados sākas ar vienu plānu, bet beidzas ar pavisam ko citu. Par šo esmu pārliecinājusies 12 gadu laikā, kopš vadu savu rotaslietu zīmolu KOROLA un esmu spējusi pārdzīvot pat vairākas krīzes situācijas.

Darbinieku digitālo prasmju trūkums aizvien ir būtisks izaicinājums lielai daļai uzņēmumu vadītāju Latvijā. 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS pētījuma dati. Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, skaidro, ka šobrīd tirgū izveidojusies paradoksāla situācija, jo 2023. gadā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu jeb 26,2 % norādīja, ka veic regulāras darbinieku apmācības kiberdrošības jautājumos, savukārt šogad – tikai aptuveni katrs astotais jeb 12,5 %.

Jaunais pētījums par uzņēmumu digitālo drošību un saskarsmi ar kiberriskiem atklāj, ka 43 % uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā nepietiekamas. Tā visbiežāk norādījuši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar vietējo kapitālu. 51 % aptaujāto uzņēmuma darbinieku prasmes vērtē kā ļoti labas vai drīzāk labas, tikmēr 6 % respondentu bija grūti tās novērtēt. Līdzās tam 33 % vadītāju norāda, ka darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība ir šķērslis uzņēmuma attīstībai, kavējot jaunu biznesa procesu un projektu ieviešanu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

“Lai veicinātu inovāciju ieviešanu un darba procesu efektivitāti, uzņēmumiem nepieciešams nemitīgi uzlabot darbinieku digitālās prasmes, turklāt tas ir viens no būtiskiem konkurētspējas priekšnosacījumiem – ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Bites infrastruktūrā ieviestā Nokia maršrutēšanas tehnoloģija un drošības risinājums Deepfield Defender ļauj mums nodrošināt klientiem visaugstākos tīkla drošības un datu pārraides ātruma standartus. Tomēr pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj garantēt 100 % drošību, ja cilvēkresursu pratība ir zema. Tāpēc darbinieki, kuri spēj atpazīt un novērst kiberriskus, veido vēl spēcīgāku vairogu pret izaicinājumiem digitālajā telpā un sniedz būtisku artavu biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

Galvenā ziņa meža tirgū pēc ilgāka klusuma perioda ir IKEA ("Ingka Investments") plāni iegādāties "Sodra" Baltijas portfeli par 720 miljoniem eiro. Kā stratēģisks "ārpus tirgus" darījums, tas tūlītēju efektu uz atklātā tirgus cenām neradīs, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperi.

Darījums Latio ieskatā demonstrē divas lietas: "Sodra" iziet no investīcijām ar iespaidīgu peļņu, un IKEA būtiski palielina savu jau tā nozīmīgo īpašumu apjomu, kļūstot par lielāko privāto zemju īpašnieku. Šis notikums, kopā ar JYSK plāniem Baltijā, apliecina Latviju kā drošu un rentablu vidi lielajiem ilgtermiņa investoriem.

"Šis darījums ir spēcīgs signāls. Tā ir stratēģiska portfeļa nodošana, kas tieši tirgus cenas neietekmē, bet parāda divas lietas: "Södra" potenciāla peļņa apliecina, ka tirgus ir rentabls, savukārt IKEA investīcija – ka tas ir drošs," komentē Jānis Vēbers, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

2025. gada pirmajā pusgadā lauksaimniecības zemju tirgū saglabājās reģionālas atšķirības. Visdārgāk zeme tika pārdota Zemgalē, kur vidējā cena sasniedza 6 740 EUR par hektāru, un Pierīgā – 6 545 EUR/ha. Kurzemes reģionā cenas bija nedaudz zemākas, taču joprojām augstas – vidēji 5 570 EUR/ha, savukārt Vidzemē un Latgalē darījumi notika par ievērojami zemākām cenām – attiecīgi 4 054 EUR/ha un 2 991 EUR/ha.

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

Mūsdienu pasaule un notikumi tajā ik dienu mums atgādina, ka brīvība un drošība nav nemainīgs un pats par sevi saprotams stāvoklis. Tās ir mūsu lielākās bagātības, taču vienlaikus arī visjūtīgākās vērtības.

Mēs dzīvojam laikā, kad strauji mainās ģeopolitika, ekonomika un sabiedrība. Šādos apstākļos spēja sargāt savu valsti, aizstāvēt demokrātiju un stiprināt sabiedrības noturību kļuvusi par visas tautas kopīgu uzdevumu. Vairs nevaram domāt, ka valsts aizsardzība ir tikai profesionāļu – karavīru, policistu vai politikas veidotāju – pienākums. Rūpes par to, lai brīvība ir drošībā ir visu mūsu kopīga atbildība.

Šobrīd norisinās karš. Ne tikai frontes līnijās Ukrainā. Mēs visi šobrīd atrodamies karā – tādā, kur ierocis ir nevis drons, raķete vai šaujamierocis, bet vārds un rīcība. Notiek karš ar cilvēku prātiem un uzvedību. Pret indivīdiem un sabiedrību kopumā tiek vērsti hibrīduzbrukumi dezinformācijas veidā, šķeļot pat saliedētākos domubiedrus un uzticamākos sabiedrotos, sirsnīgākos draugus un pat ģimenes. Notiek manipulēšana, izmantojot vārda spēku un emocijas, puspatiesības un klajus melus. Uzvedība, kas ir atbalstoša agresīvajai un nežēlīgajai Krievijas asiņainā kara mašinērijai, tiek normalizēta un leģitimizēta, izmantojot propogandas naratīvus. Rezultātā – sabiedrība sairst arvien sīkākos grupējumos, kur katrs cenšas veidot savu patību, kas informatīvajā telpā rada ideālu augsni arvien jaunām un lielākām plaisām.

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Uzņēmējdarbības aktivitāte galvenokārt koncentrējas Rīgā un dažās Latvijas pilsētās, taču tā varētu un tai vajadzētu attīstīties arī citviet. Galvenie nosacījumi ir, lai pašvaldība gribētu pie sevis redzēt jaunus uzņēmumus, jo tad sekos gan bieži daudzinātā birokrātijas mazināšana un biznesam labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka valsts pārvalde un pašvaldība ir partneri, kas palīdz biznesam attīstīties.

Mana pieredze, savulaik attīstot uzņēmumu Jelgavā un tagad – Kalnciemā, liecina, ka biznesa veicināšanai palīdzētu pašvaldības spēja saskatīt savu īpašo nišu vai ekonomikas nozari, kurā tā vēlas un spēj būt spēcīga. Ja vēsturiski kādā Latvijas vietā ir attīstījusies ražošana, kokapstrāde vai tūrisma nozare, iespējams, tieši tā ir konkrētās pašvaldības attīstības iespēja. Te varētu būt arī citi priekšrocību faktori – izejvielu tuvums, kultūrvēsturiskais mantojums, attiecīgu izglītības iestāžu klātbūtne vai infrastruktūra. Atalgojums un mērogs nelielai pašvaldībai nekad neļaus konkurēt ar Rīgu vai citu valsti, bet šaurāka specializācija gan var dot tai labvēlīgu konkurences priekšrocību.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Vai esi piedzīvojis to brīdi, kad, tuvojoties svētkiem vai uzņēmuma jubilejai, atkal jāizvēlas reklāmdāvanas, un viss šķiet jau redzēts? Krūzes, pildspalvas, kalendāri … It kā viss pareizi, bet trūkst sajūtas, ka šī dāvana tiešām pasaka kaut ko par tavu uzņēmumu.

Reklāmdāvanu pasniegšana nav tikai uzmanības žests darbiniekiem un sadarbības partneriem – tā ir daļa no zīmola stāsta. Tieši dāvanu personalizācija un kvalitatīvi apdrukas pakalpojumi ir tie, kas parastu priekšmetu pārvērš oriģinālā un jēgpilnā dāvanā – tādā, kas paliek atmiņā un rada emocijas.

Ne velti cilvēki, kam uzticēta reklāmdāvanu izvēle, ik gadu risina vienu un to pašu uzdevumu – kā atrast kvalitatīvu, vizuāli pievilcīgu un galvenais, atšķirīgu dāvanu piedāvājumu? Smelties idejas un tās īstenot palīdzēs mūsdienīgi drukas pakalpojumi un reklāmdāvanas, kas strādās zīmola labā.

Tehnoloģiju uzņēmumi "Printful", "Printify" un "Snow Commerce" strādās ar vienotu zīmolu "Fyul", informēja uzņēmumos.

Uzņēmumos skaidro, ka jaunais vienotais zīmols apvienos trīs e-komercijas platformas vienā globālā struktūrā. Tāpat "Fyul" turpinās sniegt atbalstu uzņēmumiem visos attīstības posmos, palīdzot tiem sākt un attīstīt e-komercijas darbību.

Zīmoli "Printful", "Printify" un "Snow Commerce", kas veido "Fyul", turpinās darbību kā līdz šim, ietverot uzņēmumu inovācijas, tehnoloģiskās priekšrocības, ražošanas un loģistikas risinājumus, konsolidējot tos vienotā platformā, kas kalpos par pamatu gan esošajiem zīmoliem, gan jaunām iniciatīvām nākotnē.

Zīmola nosaukumu "Fyul" izrunā kā angļu valodas vārdu degviela ("fuel"), un tas radīts, apvienojot "Printify" un "Printful" nosaukumu galotnes. Zīmola nosaukums simbolizē uzņēmuma virzību, enerģiju un attīstības sparu, atzīmē kompānijās.

Viesmīlības uzņēmums Latvijā Tiamo grupa Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā atvēris lielāko zīmola “O!Bistro” kafejnīcu ar gandrīz 200 sēdvietām.

Līdz gada beigām kopējās “Tiamo grupas” investīcijas šajā kafejnīcā varētu sasniegt 300 000 eiro, attīstot konditorejas cehu un pilnveidojot ēdamtelpu.

Kafejnīca RTU telpās ir sestā un lielākā no zīmola “O!Bistro” kafejnīcām.

RTU rektors Tālis Juhna uzskata, ka līdz ar jaunās kafejnīcas atvēršanu universitātes studentu pilsētiņa kļūs vēl mājīgāka un draudzīga: “Mums ir svarīgi, lai studenti un kolēģi universitātē justos kā mājās. Tāpēc, attīstot RTU studentu pilsētiņu Ķīpsalā, domājam par to, lai šeit būtu pieejamas gan modernas laboratorijas un mūsdienīgas telpas studijām un darbam, gan arī omulīgas vietas, kur atpūsieties, satikt studiju biedrus, kolēģus un baudīt veselīgas maltītes. Esmu pārliecināts, ka jaunā kafejnīca noteikti kļūs par šādu vietu.”

Finanšu konsultāciju uzņēmuma “Oferta Finance” valdei pievienojies Raivis Skvireckis, kurš jaunajā amatā izvirzījis vairākus ambiciozus mērķus, tajā skaitā veicināt “Oferta” zīmola starptautisko atpazīstamību.

Līdz šim R.Skvireckis strādājis banku sektorā, specializējoties finansējuma piesaistē gan fiziskām, gan juridiskām personām, kā arī bijis iesaistīts dažādu biznesa, ražošanas un nekustamo īpašumu projektu attīstībā. Tāpat īpašu vietu viņa profesionālajā ceļā ieņem arī industriālā apgaismojuma nozare, kur viņš pavadījis 13 gadus, tostarp pēdējos sešus gadus attīstījis uzņēmumu, kas Latvijā ražo industriālo LED apgaismojumu.

“Domāju, ka “Oferta Finance” ir īstā vieta, kur varu apvienot uzkrātās zināšanas un pieredzi, lai palīdzētu uzņēmējiem atrast sev piemērotākos finanšu risinājumus. Viens no maniem galvenajiem mērķiem jaunajā amatā ir veicināt “Oferta” zīmola atpazīstamību gan Latvijā, gan arī citās valstīs. Vēlos, lai “Oferta Finance” kļūst par starptautiski atpazīstamu platformu finansējuma piesaistē, un uzņēmēji, meklējot finansējuma risinājumus, pirmkārt domā par mums! Par uzņēmumu, kas spēj nodrošināt ātru, izmaksu ziņā efektīvu un uzticamu sadarbību,” atzīmē R.Skvireckis.