Viedokļi

Viedoklis: Ar atombumbu pa zvirbuļiem

Ivars Pommers, Advokātu biroja Glimstedt un partneri Uzņēmumu iegādes un restrukturizācijas grupas vadītājs, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā samērā bieži ir publicēti viedokļi un komentāri saistībā ar vairākām likumu izmaiņām, kas palielina valdes locekļu atbildību. Taču daudzo izmaiņu jūklī pienācīga uzmanība nav pievērsta jaunajam Maksātnespējas likuma 721.pantam, kas maksātnespējas gadījumā paredz valdes locekļu pilnu personīgu atbildību par visiem uzņēmuma pamatparādiem tikai tāpēc, ka maksātnespējas administratoram pietiekamā apmērā un formā nav nodoti grāmatvedības dokumenti.

Pārfrāzējot zināmo teicienu, pieņemtos grozījumus varētu raksturot kā šaušanu ar atombumbu pa zvirbuļiem. To spēkā stāšanās ir atlikta līdz 1.martam, taču jāceļ nopietna trauksme, jo šāda regulējuma ieviešanai būs būtiski negatīva ietekme uz biznesa vidi Latvijā un par jaunās normas negodprātīgas vai nekompetentas piemērošanas upuriem var krist godīgi biznesa vadītāji. Turpretī krāpnieki, kuru apkarošana ir šo likuma izmaiņu mērķis, tāpat atradīs veidus, kā no reālas atbildības izvairīties. Tāpēc jābrīdina godprātīgus valdes locekļus, kādiem riskiem turpmāk var tikt pakļauta visa viņu privātā manta.

Jaunās normas būtība un galvenie riski

Īsumā jauno Maksātnespējas likuma normu var raksturot šādi – valdes locekļu personīgā atbildība iestājas, ja administratoram nav nodoti grāmatvedības dokumenti tādā kārtībā, lai varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas pasludināšanas.

Tas, kādā „stāvoklī” dokumentiem jābūt, lai varētu gūt „skaidru” priekšstatu, protams, nav precīzi noteikts. Tāpat atbildības apmēram nav nekāda sakara ar nenodoto dokumentu ietekmi uz uzņēmuma nespēju nokārtot parādus. Vienkāršojot var teikt, ja visi dokumenti pilnīgā kārtībā netiek nodoti administratoram, valdes locekļi personīgi atbild par visiem uzņēmuma parādiem.

Papildus tam atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai valdes loceklis personīgi vispār ir bijis iesaistīts grāmatvedības dokumentu kārtošanā. Tādējādi valdes locekļi atbild arī par citām personām, kuras ir vainojamas pie dokumentu nepienācīgas noformēšanas vai nodošanas, piemēram, grāmatvežiem, juristiem, ārpakalpojumu uzņēmumiem vai citiem valdes locekļiem. Šādā gadījumā var vienīgi cerēt, ka tiesa samazinās atbildības apmēru, ja tiesvedības gaitā izdosies valdes locekļa nevainīgumu pierādīt.

Prasību tiesā var celt administrators, kā arī jārēķinās, ka administratori ir atbrīvoti no tiesvedības nodevām. Bet iespējas no administratora atgūt izdevumus par nepamatotām tiesvedībām, piemēram, advokātiem samaksātos honorārus vai zaudējumus, kas saistīti ar naudas līdzekļu un mantas apķīlājumiem tiesvedības laikā, praktiski līdzinās nullei. Savukārt, ja prasību nav cēlis administrators, vēl gadu pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas pret valdes locekļiem personīgi var vērsties jebkurš kreditors, tādējādi ieraujot valdes locekļus neskaitāmās tiesvedībās uz vairākiem gadiem. Pie šādiem apstākļiem jaunās normas kļūst par pamatīgu šantāžas ieroci negodprātīgu administratoru un kreditoru rokās.

Sagaidāmā ietekme uz komercdarbības vidi

Ar jauno grozījumu ieviešanu dzīve neapstāsies; bizness Latvijā ir norūdīts ātri pielāgoties neprognozējamai un mainīgai tiesiskajai videi. Tomēr, vai tas patiešām ir likumdevēja mērķis? Lūk, dažas prognozes, kā jaunās Maksātnespējas likuma normas varētu ietekmēt Latvijas biznesa korporatīvās pārvaldības vidi:

• valdes amatus turpmāk bieži ieņems nominālas personas, kurām nav personīgās mantas, bet patiesie biznesa vadītāji tiks algoti kā direktori vai ārpakalpojuma konsultanti;

• jebkuram profesionālam menedžerim turpmāk gluži loģiski būtu pieprasīt, lai valdes amatu ieņem uzņēmuma īpašnieks pats vai vismaz galvenais grāmatvedis, ja jau valdes locekļa atbildība būs atkarīga tikai un vienīgi no grāmatvedības dokumentu stāvokļa;

• ja normas piemērošanas gaitā noskaidrosies, ka atbildīgs ir tikai tas valdes loceklis, kas amatā ir maksātnespējas pasludināšanas brīdī, tad īsi pirms maksātnespējas pieteikšanas valdēs tiks iecelti bezpajumtnieki. Rezultātā norma zaudēs jebkādu jēgu, bet par tās upuriem varēs krist tikai godprātīgi valdes locekļi, kuri nebūs veikuši šādas „piesardzības” darbības;

• tādi biznesi, kas sava statusa dēļ nevarēs veikt augstāk aprakstītās manipulācijas, var pārcelt savu juridisko adresi uz citu ES valsti, piemēram, Igauniju vai Lietuvu, un darbību Latvijā turpināt filiāles vai pastāvīgās pārstāvniecības statusā, kas nebūtu pakļauta maksātnespējas procesam Latvijā;

• nopietnas uzņēmumu grupas var patieso uzņēmumu vadību realizēt no mātes uzņēmumiem ārpus Latvijas, noslēdzot koncernu līgumus. Šādās situācijās Latvija neizbēgami zaudēs daļu no nodokļu ieņēmumiem, bet profesionāli biznesa vadītāji – darba vietas;

• var pārvilkt svītru vairāku gadu pūlēm, kas tika veltītas izmaiņu veikšanai nodokļu likumos, lai Latviju padarītu pievilcīgu holdinga sabiedrību veidošanai. Maz ticams, ka jebkurš nopietns bizness pie šāda valdes locekļu atbildības regulējuma Latvijai dos priekšroku salīdzinājumā ar citām konkurējošām jurisdikcijām, tādām kā, piemēram, Kipra, Holande u.c.;

• jaunās normas var nopietni sarežģīt un sadārdzināt uzņēmumu pirkšanas-pārdošanas procesus, radot šķēršļus investīciju ieplūšanai, ja izrādīsies, ka atbildība jānes arī par iepriekšējo valdes locekļu vai īpašnieku nolaidību dokumentu kārtošanā. Tāpat grūti iedomājama uzņēmumu pārdošana, ja valdes locekļi, kuri atstāj amatu, var būt personīgi atbildīgi par to, ka viņu pēcteči amatā nenodotu dokumentus maksātnespējas administratoram.

Vai jaunā norma varētu nest arī kādu pozitīvu efektu? Domājams, profesionālajiem uzņēmumu vadītajiem ar šā gada 1.martu ir pilns pamats prasīt no īpašniekiem nopietnu atlīdzības palielinājumu sakarā ar personisko risku pieaugumu. Tāpat auditoriem un juristiem, visticamāk, turpmāk darba būs vairāk. Latvijā varētu attīstīties arī jauna biznesa nozare – nominālo direktoru pakalpojumu piedāvāšana, tajā skaitā direktoru imports no citām valstīm. Bet visiem valdes locekļiem jānovēl sekmes biznesā un galvenais – nekad nenonākt maksātnespējas procesā Latvijā, jo tas var izvērsies visļaunākajā murgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par sīkiem nodokļu parādiem uzņēmumu darbību aptur, par miljonu lieliem – apžēlo; precedents ar tālejošām sekām

DB viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas Valsts dome pieņem likumu, pieprasot ASV atcelt sankcijas un segt zaudējumus

LETA, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Valsts dome trešdien pieņēmusi likumu par Krievijas un ASV starpvaldību līguma par ieroču plutonija pārpalikumu utilizāciju darbības apturēšanu. Tā atjaunošanai pieprasīta ASV sankciju atcelšana un zaudējumu segšana.

«Par» likumu nobalsojuši visi deputāti, izņemot vienu, kurš atturējies.

Likumprojektu oktobra sākumā Valsts domei iesniedza prezidents Vladimirs Putins, un tajā izvirzīti vairāki nosacījumi līguma darbības atjaunošanai, tostarp ASV noteikto sankciju atcelšana un to nodarīto zaudējumu segšana.

Vienošanās un tās protokoli atkal var sākt darboties, ja ASV novērsīs iemeslus, kas noveduši pie «būtiskas apstākļu maiņas» kopš laika, kad dokuments stājās spēkā.

Cita starpā Krievija uzstāj, ka ASV ir jāsamazina militārā infrastruktūra un sava kontingenta skaits tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās pēc 2000.gada 1.septembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā daudzi spriedumi saistīti ar līdzšinējās pasaules kārtības maiņu. Pamatā notiekošais pagaidām no pasaules aprites licis izslēgt Krieviju, to nosaka gan stingras Rietumvalstu sankcijas pret šo valsti, gan absolūti elementāri morāles principi.

Lai nu kā – lielā mērā šādu sankciju efektivitāti noteicis tas, ka pasaule un tā pati Krievija ir atkarīga no Rietumvalstu finanšu sistēmas. Attiecīgi notiekošais rāda, ka dažādi nozīmīgi šīs sistēmas elementi var tikt ātri pielietoti arī ekonomiskā kara lauciņā. Ja šodien no sistēmas tiek atslēgta Krievija, tad nav izslēgts, ka kādā citā brīdī tā var būt jau kāda cita valsts.

Rezultātā ir viedokļi, ka šīs sankcijas, lai gan nepieciešamas, ilgākā termiņā var iegriezt arī pašiem Rietumiem, jo mazināsies to finanšu sistēmas kontrole pār pārējo pasauli. Tas tādēļ, ka daudzi pasaules režīmi meklēs veidus, kā nodrošināties pret situāciju, kad arī tie kādā vienā brīdī tiks atslēgti, piemēram, no globālās finanšu sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB, 19.04.2022

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.aprīļa numurā lasi:

Statistika. Importa vērtības izaugsmes ātrums palielinās

Tēma. Cik lielu un dārgu valsts pārvaldi varam atļauties uzturēt?

Loģistika. Pandēmija un karš iznīcina iepriekšējo loģistiku, laiks jauniem risinājumiem

Enerģētika. Ceļā uz enerģētisko drošību Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm

Finanses. Sankcionētajiem iesaldē līdzekļus un īpašumus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra vidus paies nozīmīgu centrālo banku sapulču zīmē, un tam droši vien vēl ilgi būs ietekme gan uz tendencēm finanšu tirgos, gan arī ekonomikā.

Jau šo ceturtdien gaidāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) mītiņš, un tirgus dalībnieki no šī pasākuma gaida procentu likmju samazināšanu un vēl kādus nestandarta pasākumus, lai pasargātu reģiona tautsaimniecību no atgriešanās mazasinīgas izaugsmes un deflācijas slazdā. Būtībā tiek pieņemts, ka ECB šefs Mario Dragi pirms šī amata atstāšanas nometīs kārtīgu monetārās politikas «atombumbu».

Problēma gan šoreiz tāda, ka likmes jāsāk samazināt jau no eksperimentāli zema līmeņa, un centrālā banka savas nesen iepauzētās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros jau ir uzpirkusi gigantisku kaudzi vērtspapīru. Eiro refinansēšanas likme ir nulle, depozītu likme bankām ir negatīvos ūdeņos un atrodas pie -0,4%. Šobrīd tiek lēsts, ka šī likme negatīvajā teritorijā tiks vesta vēl dziļāk un ceturtdien tiks noteikta -0,5% vai uzreiz -0,6% apmērā. Tas nozīmē to, ka bankām par savu lietā nelikto naudu būs jāmaksā vairāk, kam pamatā ir doma – tas spiedīs tās izsniegt aizdevumus un tādā veidā stimulēt ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku vēlmi izbaudīt ko neparastu gan sajūtu un emociju, gan garšu ziņā par savu biznesa pamatu izvēlējies igauņu uzņēmējs Risto Meigass

Viņa uzņēmums Skyworld Service vienpadsmit Eiropas valstīs vada Dinner in the Sky – burtiskā nozīmē tie ir īstermiņa restorāni, maltītes gaisā. Tagad tas ir ķēries pie jauna izaicinājuma – izklaides un ēdiena apvienojuma projektā Kriminālās vakariņas. Pērn šī pasākuma koncepcija aprobēta Tallinā, šogad Risto Meigass to piedāvā arī Rīgas un Helsinku iedzīvotājiem. Ar panākumiem Igaunijā viņš ir apmierināts – Kriminālās vakariņas pēc pārdoto biļešu skaita bija starp iecienītākajām teātra izrādēm, to apmeklēja vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku.

Jau 18 gadu vecumā Risto bija savs bārs, tiesa, tas vēlāk bankrotēja, taču visu mūžu viņš ir strādājis paša izveidotajos uzņēmumos un ne dienu nav strādājis algotu darbu citu vadībā. Intervijā DB viņš atklāj tendences kulinārijas pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps draud Irākai ar sankcijām, ja ASV karaspēks tiks izraidīts

Lelde Petrāne, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps draudējis ar bargām sankcijām pret Irāku pēc tam, kad tās parlaments aicināja ASV karaspēku pamest valsti, ziņo BBC.

"Mums tur ir ļoti dārga gaisa spēku bāze. Tās uzbūvēšana prasīja miljardiem dolāru. Mēs nekur nebrauksim, ja vien viņi mums to neatmaksās," viņš sacījis žurnālistiem.

Kā vēstīts, Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani, kurš pagājušās nedēļas piektdienā gāja bojā raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostai, tika nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādījuma. Starp nogalinātajiem ir arī Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Irāna solījusi atriebties par K. Soleimani nogalināšanu, savukārt ASV akcentē, ka nogalinājušas teroristu. K. Soleimani pēctecis solījis izraidīt ASV no Tuvajiem Austrumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Šķiroties no 3 miljoniem dolāru, amerikāņi dodas pazemē

Lelde Petrāne, 19.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējās pasaules gala prognozes nav piepildījušās, taču tas nav pilnībā iznīcinājis bažas par šāda apokaliptiska notikuma iespējamu īstenošanos.

Pateicoties šīm bailēm, iespējams arī labi nopelnīt. Tā, piemēram, ASV Kanzasas štatā īstenots apjomīgs luksusa pazemes projekts. Tā attīstītāji apgalvo, ka ir gatavi jebkam, ieskaitot atombumbu.

Lai iegādātos mītni šajā projektā, jāšķiras no 1,5 līdz 3 miljoniem ASV dolāru. Kāds 45 gadus vecs bāra un naktskluba īpašnieks atklājis, ka, veicot šo pirkumu, nodrošinājies pret globālām veselības pandēmijām, postošiem laika apstākļiem un teroristu uzbrukumiem. Un viņš nav vienīgais. Pirmais izdzīvošanas komplekss jau esot pilnībā izpārdots, un patlaban norisinās darbs pie nākamā izveides.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar rungu vai ar kliņģeri?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noliedzams fakts, ka Latvijā ēnu ekonomika pastāv, taču problēmas risinājums ir atkarīgs no politiskā pasūtījuma

Ēnu ekonomika šobrīd ir daudzu ekspertu un politiķu jājamzirdziņš. Aplēses par to, cik liela īsti ir mūsu valsts ēnu ekonomika, ir dažādas, un pārsvarā tiek pieņemts, ka tā ir 20 – 40% robežās. Problēma nenoliedzama, taču jautājums ir par iemesliem un to, kā šo situāciju novērst.

Viens iemesls ir skaidras naudas aprite, kas ļauj dažādus ienākumus un izdevumus neuzskaitīt. Protams, var jau futūristiski sapņot par pilnīgu skaidras naudas izskaušanu, tomēr pašreizējā realitāte ir tāda, ka jau aptuveni 100 kilometru rādiusā ap Rīgu daudzviet savu bankas karti var mierīgi apēst, jo citu ēdienu par to nopirkt nevar. Tas ir saprotami, jo norēķini ar karti nav par brīvu, bet valstij nav tādu resursu, lai šīs izmaksas paņemtu uz saviem pleciem. Cits iemesls: nodokļu aprēķināšanas un grāmatvedības sistēma ir pārāk sarežģīta un birokrātiska. Mazais uzņēmējs tajā drīzāk var nolauzt kaklu nekā sakārtot grāmatvedību atbilstoši visām prasībām. Trešā šķira ir apzināti nodokļu nemaksāšanas shēmu veidotāji, kur jau runa vairs nav par dažiem simtiem vai tūkstošiem. Tā nenoliedzami ir visnopietnākā problēma, pie kuras risināšanas valstij ļoti nopietni jāstrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jūtamies nodoti no valdības puses

Andris Kozlovskis, SIA “DEPO DIY” valdes priekšsēdētājs, 23.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada pēdējā dienā Valsts kancelejas vadītājs, kura paspārnē ir arī Operatīvās vadības grupa, uzrunāja tirgotājus un aicināja “visiem būt gataviem ieguldīties”, uzņemoties papildu pienākumus un atbildību Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, tādējādi radot drošus nosacījumus veikalu atvēršanai, nodrošinot godīgu konkurenci nozarē.

Tirdzniecības nozares dalībnieki, t.sk. arī mēs - DEPO, izprotot kopējās epidemioloģiskās situācijas nopietnību un atsaucoties minētajam aicinājumam, aktīvi piedalījāmies “Drošas tirdzniecības koncepcijas” izstrādē, kuru koordinēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Paturot prātā to, ka Covid-19 vīrusa klātbūtne, visticamāk, būs ilgstoša, kopīgi meklējām risinājumus, lai visas tirdzniecības vietas spētu nodrošināt drošus iepirkšanās apstākļus ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā. Uzskatām, ka nozarei šos risinājumus izdevās atrast.

Neskatoties uz mūsu nozares dalībnieku dažādību un atšķirīgajām iespējām, mums izdevās solidāri vienoties par “Drošas tirdzniecības koncepciju”, lai gan šo drošības prasību ieviešana dažbrīd šķita kā neiespējamā misija. Daudziem tirgotājiem visu prasību ievērošana tik tiešām ir milzīgs izaicinājums, tāpēc ierobežojumu apmēru un kontroles mehānismus salāgojām ar tirdzniecības platību izmēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nepārsteigties ar karotes nolikšanu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu

Turpinot sabiedrībā iesakņojušos drūmo domu teju par striķi, ziepēm un tabureti, arvien grūtāk būs atrast vietu labu ideju radīšanai. Skumjākais ir tas, ka nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu. Pasažieri lec pār bortu, bet mēs tik velkam un stumjam, jo nespējam saskatīt, ka jaunie apstākļi prasa citu pārvietošanās līdzekli. Kāda, aizverot acis, īsti rādās vīzija par Latvijas nākotni? Tukši ciemi reģionos, slēgtas skolas un slimnīcas, apklusušas rūpnīcas vai tomēr kādas iedvesmojošākas ainas?

Nevis tāpēc, lai kultivētu bezcerīgumu, bet gan ar domu rosināt diskusiju decembra beigās DB rakstīju par Latvijas un Krievijas vienlīdz švako izaugsmi, vērtējot IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Tomēr noprotu, ka daudzi lasītāji neļāvās uzvedināties uz pārdomām par to, kādu iemeslu dēļ mūsu valsts savā ekonomiskās attīstības ceļā brīžam atgādina lielo demokrātijas cirku aiz Latvijas un ES austrumu robežas, nevis radniecīgajās valstis tepat Baltijā. Komentāru naski pārkopēja virkne krieviski rakstošu mediju, pasniedzot to savā mērcē. Neierakstīšanās gaidītajos izaugsmes tempos ir neraža valsts tautsaimniecībai, bet (precizēšu Latvijas un Krievijas IKP salīdzinājuma kontekstā) ne valstij kā nacionālai idejai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atkritumu apsaimniekošanas nākotnes pieeja

Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bez VID piekrišanas reģistrācijas nebūs

Māris Ķirsons, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai reģistrētu jaunu uzņēmumu adresē, kurā juridiski jau atrodas vismaz 10 kompānijas, kā arī lai to veiktu īpašnieks, kuram jau ir piecas kapitālsabiedrības, būs vajadzīga Valsts ieņēmumu dienesta piekrišana

Tādu kārtību paredz izsludinātie grozījumi Uzņēmumu reģistra (UR) likumā, kuri stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. DB jau vairākkārt – 09.09.2016 un 20.10.2016. – rakstīja par komerctiesību ekspertu skarbo kritiku piedāvājumam – dot tiesības nodokļu administrācijai lemt par jaunu uzņēmumu reģistrāciju. Tomēr, neraugoties uz to, UR ir ne tikai jānosūta iesniegtie pieteikumi ierakstu veikšanai komercreģistrā, bet arī faktiski jāsagaida atzinums no nodokļu administrācijas, ja pieteikumā norādītajā ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāk nekā 10 uzņēmumi, kā arī, ja pieteikumā norādītais vienīgais valdes loceklis ir vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 5 kapitālsabiedrībās vai arī pieteikumā norādītais viens no valdes locekļiem ir viens no vai vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 10 kapitālsabiedrībās. «Jaunās prasības sāksim ieviest pakāpeniski, jo vajag ne tikai pielāgot elektroniskās sistēmas, bet arī veikt citus sagatavošanās darbus,» skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dzintars Jakāns: Pelēkā sektora apkarošanā nav jūtama pat darbības imitācija

Māris Ķirsons, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ēnu ekonomikas neiekasēto nodokļu apjoms ik gadu turpina palielināties; pelēkā sektora apkarošanā nav jūtama pat darbības imitācija, jo, augot iekšzemes kopproduktam, ēnu ekonomikas īpatsvars sarūk, pat neko nedarot

To intervijā DB apgalvo bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Viņaprāt, nav jēgas turpināt šaut pa zvirbuļiem ar lielgabaliem, bet jāmaina piemērojamās metodes cīņai pret nodokļu nemaksāšanu.

Fragments no intervijas:

«Ēnu ekonomika ir būvniecībā, ir tirdzniecībā, kā arī pakalpojumu un apkalpojošā sfērā. Ja ticam austriešu ēnu ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera pētījumiem, tad pēdējo piecu gadu laikā neiekasētie nodokļi no ēnu ekonomikas ir pieauguši. Turklāt šis apjoms kopš 2011. gada pārsniedz pirmskrīzes 2006. gada apmēru. Neraugoties uz to, ka 2010. gadā tika izstrādāts un apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, neiekasēto nodokļu apjoms no ēnu ekonomikas tikai pieaudzis, nevis sarucis. Pēc Šneidera pētījuma datiem, no ēnu ekonomikas neiekasēto nodokļu apjoms 2015. gadā bija 1,622 miljardi eiro, 2006. gadā tie bija tikai 1,48 miljardi eiro, bet apogeja bija 2007 un 2008. gadā, kad neiekasēto nodokļu apjoms sasniedza 2 miljardus eiro uz nekustamo īpašumu burbuļa rēķina (tajā laikā nekustamo īpašumu «attīstītāji» uzskatīja, ka nodokļi par tirdzniecību ar nekustamo īpašumu nav jāmaksā). Manuprāt, par kaut kādu cīņu vai pat tās imitāciju pret ēnu ekonomiku nevar runāt. Neesmu dzirdējis ziņas par aizturētām krāpnieku grupām vai vismaz izpildītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Valdība atbalsta Znotiņas atkārtotu virzīšanu FID priekšnieces amatā

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja patreizējās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu.

Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš beidzas šodien - dienā, kad valdība atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par Znotiņas kandidatūru. Ierastā kārtība ir tāda, ka Saeimas plenārsēdes notiek ceturtdienās, turklāt par šāda amata priekšnieka kandidātiem vēl jālemj Saeimas atbildīgajā komisijā.

13.maijā Valsts kanceleja paziņoja, ka FID priekšnieka atlases konkursā uzvarējusi pašreizējā dienesta priekšniece Znotiņa. FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.

Viena un tā pati persona par dienesta priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Iepriekšējais konkurss uz FID vadītāja amatu notika 2018.gadā. Toreiz Znotiņa tika izvēlēta kā labākā no deviņiem pretendentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas velosipēdu ražotājs Ērenpreiss velosalona izveidē investējis 10 tūkstošus eiro, informē uzņēmuma pārstāve Ance Pudāne.

«Pēc jau divu kolekciju izlaišanas pasaulē un kopumā 5 gadu darba esam stipri strādājuši pie jaunu velosipēdu izstrādes un ražošanas, un esam papildinājuši savu kolekciju ar 4 jauniem velosipēdiem – mūsu tā sauktajiem pilsētas putniem – kungu un dāmu sudrabpelēkajiem Zvirbuļiem (angliski Sparrow) un citrona un tirkīza toņu dāmu velosipēdiem Žubītēm (Finch),» stāsta Ērenpreiss vadītājs Toms Ērenpreiss.

Ērenpreiss līdz ar jauna velosalona atklāšanu Tērbatas ielā, Rīgā no 18. jūnija piedāvās jaunos velosipēdus, kā arī jau esošo kolekciju. Velosalons būs arī kā krustpunkts un kultūras telpa – tajā plānots rīkot dažādus tematiskus pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā pieaug papildus aprēķinātās summas, savukārt nedaudz sarucis piemērotā administratīvā soda naudas apmērs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības rezultāts. Aptaujātie nodokļu eksperti par svarīgāko uzskata tieši iekasēto nodokļu apmēru, tomēr novārtā neatstājot preventīvu pasākumu īstenošanu pret nodokļu nemaksātājiem. Nodokļu administrācija nešauj uz zvirbuļiem ar lielgabalu, jo vispirms ir risku analīze, kam seko vēstules konkrētiem nodokļu maksātājiem un tikai tad – tematiskās pārbaudes, auditi un arī operatīvās darbības, par 2015. gada rādītājiem parlamentāriešiem nesen skaidroja VID vadība, norādot, ka aiz katra kopējā skaitļa slēpjas skrupulozs darbs un daudz atsevišķu lietu.

Visu rakstu Uzrēķini kļūst lielāki iespējams izlasīt pirmdienas, 20.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness, 4.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas centrālo institūciju pamatīgais spiediens uz dalībvalstu ekonomikām ar monetārās politikas instrumentiem nav adekvāts. Reformu aizmetņi valstīs gan ļauj cerēt, ka tas nebeigsies «kā parasti».

DB viedopkli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ko vēsta tiesneša dibens

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB karikatūra

DB karikatūra: Starp deflācijas spirāli un ekonomikas sildīšanu

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu satricinājumi Ķīnā jau ietekmē ikdienas dzīvi Latvijā, taču pagaidām vēl nedraud ar ekonomikas bremzēšanos .

DB viedoklis lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru