Pasaulē

Krievijas Valsts dome pieņem likumu, pieprasot ASV atcelt sankcijas un segt zaudējumus

LETA, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Krievijas Valsts dome trešdien pieņēmusi likumu par Krievijas un ASV starpvaldību līguma par ieroču plutonija pārpalikumu utilizāciju darbības apturēšanu. Tā atjaunošanai pieprasīta ASV sankciju atcelšana un zaudējumu segšana.

«Par» likumu nobalsojuši visi deputāti, izņemot vienu, kurš atturējies.

Likumprojektu oktobra sākumā Valsts domei iesniedza prezidents Vladimirs Putins, un tajā izvirzīti vairāki nosacījumi līguma darbības atjaunošanai, tostarp ASV noteikto sankciju atcelšana un to nodarīto zaudējumu segšana.

Vienošanās un tās protokoli atkal var sākt darboties, ja ASV novērsīs iemeslus, kas noveduši pie «būtiskas apstākļu maiņas» kopš laika, kad dokuments stājās spēkā.

Cita starpā Krievija uzstāj, ka ASV ir jāsamazina militārā infrastruktūra un sava kontingenta skaits tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās pēc 2000.gada 1.septembra.

Savienotajām Valstīm ir jāatceļ Magņitska likums un visas sankcijas, kas noteiktas pret atsevišķiem Krievijas subjektiem, fiziskām un juridiskām personām.

Vašingtonai ir jākompensē kaitējums, kas Krievijai nodarīts šo ierobežojumu rezultātā, kā arī pret Savienotajām Valstīm noteikto atbildes soļu dēļ.

Turklāt ASV ir jāpiedāvā skaidrs plāns liekā plutonija neatgriezeniskai utilizācijai.

2000.gadā noslēgtās un 2010.gadā atjaunotās vienošanās mērķis bija dot iespēju abām kodolvalstīm atbrīvoties no plutonija savās aizsardzības programmās.

Putins iepriekš šogad paziņoja, ka ASV neievēro šo vienošanos, atbrīvojoties no plutonija veidā, kas ļauj tai saglabāt savas aizsardzības spējas.

Vienošanās paredzēja, ka ASV un Krievija katra atbrīvosies no 34 tonnām liekā plutonija, ar kuru ir pietiekami 17 000 atombumbu izgatavošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀM brīdina bankas par sadarbības risku ar Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sankciju ievērošana publiskajā iepirkumā

Kristīna Markeviča un Konstantīns Teļakovs, ZAB "Primus Derling", 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – Sankciju likums) pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas attiecināms uz visām fiziskām un juridiskām personām. Tas nozīmē, ka sankciju ievērošanas pienākums attiecas ne tikai uz komersantiem, bet arī uz publisko iepirkumu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem.

Katram komersantam, kas pretendē uz publisko iepirkumu, pastāvīgi (vismaz pirms katras iepirkuma procedūras) ir jāpārbauda, vai tas (ieskaitot tā pārstāvjus un patiesos labuma guvējus), vai šī komersanta apakšuzņēmēji (ieskaitot to pārstāvjus un patiesos labuma guvējus) nav iekļauti sankciju sarakstos un, ja ir, tad kādā veidā tas ietekmēs publiskā iepirkuma līguma izpildi.

Administratīvo atbildību par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā nosaka Sankciju likuma 13.2 pants, savukārt kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants.

Būtu vērts pieminēt, ka saistībā ar iespējamo vai faktisko sankciju pārkāpšanu drošības dienesti ir tiesīgi īstenot nepieciešamās faktiskās pārbaudes. Tā, piemēram, šā gada februāra sākumā Valsts drošības dienests vairākos objektos Rīgā un tās apkaimē saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju pārkāpšanu veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības. Šobrīd nav skaidrs, vai pārkāpēji ir zinājuši, ka tie pārkāpj sankcijas, taču jāatceras, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps apstiprina sankcijas Turcijas līderiem, atjauno tarifus un izbeidz tirdzniecības sarunas

LETA--AFP, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils Brīvostas pārvaldi, valdība otrdien lēma rīt, 11.decembrī, sasaukt ārkārtas sēdi, kurā izskatīs grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt divas ostas - Ventspils un Rīgas.

Lai abas ostas nonāktu valsts pārvaldībā, Satiksmes ministrija patlaban gatavo attiecīgus likuma grozījumus, kas tiks skatīti valdības ārkārtas sēdē rīt, 11.decembrī.

Likuma izmaiņas nepieciešamas, lai pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma no Ventspils ostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru vērstas sankcijas, otrdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Valstij pārņemot ostu, tiek pilnībā nogriezta jebkāda saistība ar sankcionēto personu," uzsvēra Kariņš, norādot, ka šādi valdība rīkojas, lai mazinātu ASV lēmuma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ASV Valsts departaments izveidojis sarakstu ar Krievijas uzņēmumiem, kam draud sankcijas

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts departaments ceturtdien iesniedzis Kongresā sarakstu ar Krievijas uzņēmumiem, kuriem varētu draudēt sankcijas.

Valsts departamenta preses pārstāve sacīja, ka tuvākajās dienās saraksts būs pieejams arī sabiedrībai, lai amerikāņu kompānijas un privātpersonas varētu pārtraukt sakarus ar šiem uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas armiju un izlūkdienestiem.

Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, ASV Kongress jūlijā piemēroja Krievijai jaunas sankcijas.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš apšaubījis Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, iebilda pret sankciju likumprojektu, kas liedz viņam iespēju atcelt šīs sankcijas.

Tomēr pēc tam, ka Kongress apstiprināja likumprojektu ar veto drošu vairākumu, Tramps parakstīja likumprojektu, gan turpinot sūdzēties, kas tas ietver «antikonstitucionālus nosacījumus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ES piemēro sankcijas Krievijas un Sīrijas amatpersonām par ķīmisko ieroču izmantošanu

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) piemērojusi sankcijas Krievijas militārā izlūkdienesta GRU vadītājam un vēl astoņām Krievijas un Sīrijas amatpersonām par ķīmisko ieroču izmantošanu.

ES paziņojumā teikts, ka Krievijas pilsoņi - GRU vadītājs, vietnieks un divi GRU aģenti - ir atbildīgi par uzbrukumā bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam izmantotās vielas glabāšanu, transportēšanu un izmantošanu.

Sergejs un Jūlija Skripaļi pagājušā gada 4.martā Anglijas pilsētā Solsberijā tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu «Novičok».

ES «melnajā sarakstā» iekļautajiem piemērots aizliegums iebraukt ES teritorijā un iesaldēti visi ES esošie līdzekļi.

Sankcijas piemērotas arī vienai Sīrijas iestādei, ka nodarbojas ar ķīmisko ieroču izstrādi un ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV, sākot ar pirmdienu, atjauno visas sankcijas Irānai, kas tika atceltas pēc 2015.gada kodolvienošanās.

Sankcijas, kas spēkā stājas pirmdien, attiecas uz Irānas kuģniecības, finanšu un enerģētikas sektoriem. Tā ir otrā daļa no sankcijām, ko ASV atjauno pret Teherānu, kopš ASV prezidents Donalds Tramps maijā paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no Irānas kodolvienošanās un ka Vašingtona atjauno pēc šīs vienošanās noslēgšanas apturētās sankcijas. Pirmā sankciju kārta stājās spēkā augustā.

Ar ierobežotiem izņēmumiem sankcijas būs vērstas pret valstīm, kuras nepārtrauks importēt Irānas naftu, un ārvalstu uzņēmumiem, kas slēdz darījumus ar «melnajā sarakstā» iekļautajiem Irānas subjektiem, tostarp Irānas centrālo banku, privātajām finanšu institūcijām, kā arī valsts ostu un kuģniecības kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nevaru iegādāties pat maizi un ūdeni - Lemberga sieva lūdz pamatot viņas kontu bloķēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mēra sieva Kristīne Lemberga lūdz juridiski pamatot, kāpēc noteiktas sankcijas pret viņu un bērniem, liecina viņas "Facebook" profilā publiskotais iesniegums, kas adresēts Latvijas un ASV augstākajām amatpersonām.

Vēstulē viņa norāda, ka, ņemot vērā to, ka pret viņas vīru ir vērstas ASV Finanšu ministrijas sankcijas, rezultātā gan viņas vīram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij"), gan viņai ir bloķēti vienīgie personīgie bankas konti. "Par to uzzināju 11.decembrī, kad mans darba devējs informēja, ka nevar man pārskaitīt manu nopelnīto atalgojumu," raksta K.Lemberga.

Sazinoties ar banku, kas apkalpo viņas kontus, viņa informēta, ka viņas konts ir bloķēts un ne viņai var ieskaitīt naudu, ne arī viņa var norēķināties par bērnudārzu, par pusdienām skolā, tāpat laikā, kad Latvijā izsludināta gripas epidēmija, nevar samaksāt ārstam un iegādāties medikamentus un norēķināties par fizkultūras nodarbībām. "Nevaru pat iegādāties pārtiku, tai skaitā pat maizi un ūdeni! Man nepieciešams norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem - ūdeni, siltumu, gāzi, atkritumu izvešanu un elektrību, taču arī to es nevaru izdarīt. Arī citas sadzīvei nepieciešamās lietas ne saviem diviem nepilngadīgajiem bērniem, ne sev šobrīd nevaru iegādāties. Manos bankas kontos tiek ieskaitīts atalgojums un uzturlīdzekļi maniem bērniem," raksta K.Lemberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES pagarinās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju par sešiem mēnešiem

LETA--DPA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdien nolēmuši vēlreiz pagarināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kas noteiktas pēc Maskavas militārā iebrukuma Ukrainā, pēc videokonferences paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Sankcijas saistībā ar Krievijas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainā pirmoreiz tika pieņemtas 2014.gadā pēc Malaizijas aviosabiedrības "Malaysian Airlines" lidmašīnas notriekšanas virs promaskavisko kaujinieku ieņemtās Ukrainas austrumu teritorijas. Tās regulāri tiek pagarinātas par sešiem mēnešiem.

Oficiāls lēmums pagarināt sankcijas, kas pašreiz ir spēkā līdz 31.jūlijam, tiks pieņemts tuvākajās nedēļās.

ES ir sasaistījusi šo sankciju atvieglošanu ar progresu Minskas vienošanos īstenošanā.

Tā saukto Minskas vienošanos mērķis ir karadarbības izbeigšana un politiska risinājuma atrašana kaujinieku ieņemtajām teritorijām.

Pirms videokonferences Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons informēja pārējās ES dalībvalstis par pašreizējo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība atbalsta vairākus priekšlikumus, kas nodrošinās lielākus ieņēmumus nākamā gada budžetā

Žanete Hāka, 18.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18. augustā, Ministru kabinets (MK) iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2017. gadam un ietvaram 2017. – 2019.gadam, informē FM.

Apspriežoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, valdība atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas nodrošinās lielākus ieņēmumus nākamā gada budžetā. Kopējā fiskālā ietekme 2017. gadā no šiem priekšlikumiem ir 3,1 miljons eiro.

Ņemot vērā budžeta izdevumu pieprasījumu apmēru, MK noteica, ka valsts kapitālsabiedrības minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2017. gadā (par 2016. gadu) veic 85% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības peļņas un 2018. gadā 80% (par 2017. gadu). Savukārt 2019. gadā 70% (par 2018. gadu), vērtējot katras kapitālsabiedrības stratēģijā noteiktos mērķus.

Tāpat valdība vienojās par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) zaudējumu pārnešanas iespēju ierobežošanu. Priekšlikums paredz, ka, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2017. gadā, un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus (sākot ar zaudējumiem, kas radušies taksācijas periodā, sākot ar 2008. gadu un turpmākajos taksācijas periodos) ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu miljardieris Oļegs Deripaska paziņojis, ka gadījumā, ja ASV neatcels pret viņu un viņa vadīto autobūves uzņēmumu GAZ noteiktās sankcijas, autoražotājs līdz vasarai varētu būt spiests pārtraukt darbību.

«4.jūlijs burtiski ir pēdējā diena, kad varētu darboties šī ražotne,» Deripaska sacīja žurnālistiem, kas otrdien bija ieradušies vizītē GAZ rūpnīcā Ņižņijnovgorodā.

Ja ražotne pēc 4.jūlija nespēs atgriezties pie normālas darbības, tad nav cerības, ka tā izdzīvos, norādīja Deripaska.

Šajā datumā pilnībā spēkā stājas ASV noteiktās sankcijas.

Deripaska ir starp vairākiem Kremlim pietuvinātiem oligarhiem, kam ASV piemērojušas sankcijas saistībā ar aizdomām, ka Krievija ietekmējusi 2016.gadā ASV notikušās prezidenta vēlēšanas. Sankcijas noteiktas arī pret Deripaskam piederošiem uzņēmumiem.

Janvārī ASV atcēla sankcijas alumīnija ražošanas uzņēmumam «RusAl» un kompānijām «EN+ Group Plc» un «EuroSibEnergo JSC» pēc tam, kad Deripaska atteicās no to kontroles. Taču viņš joprojām kontrolē GAZ, kas 13 dažādās rūpnīcās nodarbina 40 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

EP: Krievija vairs nav uzskatāma par ES «stratēģisko partneri»

Lelde Petrāne, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai jābūt gatavai noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības, teikts otrdien pieņemtā Eiropas Parlamenta rezolūcijā.

Par to informē Eiropas Parlamenta birojs Latvijā.

Sandras Kalnietes (ETP/«Jaunā Vienotība») sagatavotais ziņojums par ES un Krievijas politiskajām attiecībām tika apstiprinās ar 402 balsīm pret 163, 89 deputātiem atturoties.

Sankcijas jāpagarina

Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka kopš 2015. gada saspīlējumu ES un Krievijas attiecībās palielinājusi Krievijas intervence Sīrijā un iejaukšanās tādās valstīs kā Lībija un Centrālāfrikas Republika. Viņi arī norāda uz Krievijas atbalstu pret ES vērstām partijām un galēji labējām kustībām, kā arī uz pamatbrīvību ierobežojumiem un plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem pašā Krievijā.

Ziņojumā secināts, ka ES jābūt gatavai noteikt pret Krieviju papildu sankcijas, īpaši tādas, kas vērstas pret atsevišķām personām. EP deputāti arī norāda, ka sankcijām būtu jābūt proporcionālām Krievijas radītajiem draudiem. Pagājušā gada decembrī ES Padome pagarināja ekonomiskās sankcijas līdz 2019. gada 31. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nododot brīvostu valstij, Rīgas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonus eiro

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES līderi vienojas par sankciju pagarināšanu pret Krieviju

LETA, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies par sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kas tika ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, ziņo diplomātiskie avoti.

Ekonomiskās sankcijas tika ieviestas 2014.gada jūlijā, kad virs Krievijas atbalstīto teroristu bandu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna. Sankcijas skāra Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu nozares un šobrīd tās ir spēkā līdz nākamā gada 31.janvārim.

Ceturtdien panāktā vienošanās paredz sankciju pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem. Oficiāls lēmums par to tiks pieņemts tuvāko dienu laikā, atklāja kāds avots.

Vācijas Kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šonedēļ paziņoja, ka vēlas sankciju pagarināšanu, jo Maskava nav pildījusi Minskas vienošanās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) gatavo atbildes pasākumus pret ASV, ja Vašingtona īstenos plānotās vērienīgās sankcijas pret Krieviju, kas varētu skart arī Eiropas uzņēmumus.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers aicinājis nekavējoties izvērtēt jautājumu, kā Briselei būtu jāreaģē, ja sankcijas, kas patlaban tiek apspriestas ASV Kongresā, tiks vērstas pret Eiropas enerģētikas un citu jomu uzņēmumiem.

«Briselei «jābūt gatavai rīkoties dažu dienu american flag

laikā», ja ASV soļi tiks pieņemti, neņemot vērā ES bažas», teikts EK sagatavotajā dokumentā, ar kuru iepazinies laikraksts Financial Times.

ASV likumdevēji nedēļas nogalē panākuši vienošanos par jaunām sankcijām pret Krieviju, šādi sodot to par iejaukšanos ASV vēlēšanās, kā arī agresiju Ukrainā un Sīrijā.

Sagaidāms, ka ASV Pārstāvju palāta par jaunajām sankcijām, kas būs vērstas arī pret Irānu un Ziemeļkoreju, balsos otrdien.

Komentāri

Pievienot komentāru