Eksperti

Viedoklis: Jauniešu bezdarbam ir sievietes seja

Sandra Jēkabsone un Kārlis Purmalis, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un docents, 08.06.2017

Jaunākais izdevums

Jauniešu bezdarbs ekonomiskās krīzes laikā Latvijā trīskāršojās, un Eiropas Savienībā augstāks tas bija tikai Spānijā. Atveseļošanās periodā tas ievērojami samazinājās, un šobrīd Latvijā ir reģistrēti nedaudz vairāk nekā 14 tūkst. bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem, no tiem 60% ir vecumā no 25 līdz 29 gadiem. Tipisks jaunietis bezdarbnieks ir sieviete vecumā virs 20 gadiem ar vidējo vai profesionālo izglītību, kas iepriekš strādājusi par pārdevēju.

Kopumā valstī vislielākais bezdarbnieku īpatsvars ir vērojams vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem. Tas ir saistīts ar aprēķināšanas metodiku – bezdarbnieku skaitu attiecina pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecuma grupā. Ņemot vērā, ka jauniešu vidū daudzi ir ekonomiski neaktīvi (mācās), tad arī ekonomiski aktīvo jauniešu skaits ir daudz mazāks salīdzinājumā ar pieaugušajiem, kas ir pabeiguši mācības un strādā.

Jaunieši bezdarbnieka statusā pavada gandrīz divas reizes īsāku laika periodu nekā citi reģistrētie bezdarbnieki, vidējais bezdarba ilgums jauniešiem ir nepilni četri mēneši. Neraugoties uz to, gandrīz 10% no visiem jauniešiem bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki. Šie jaunieši faktiski ir uzskatāmi par ekonomiski neaktīviem, jo viņi neiesaistās darba meklēšanā, bet reģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai iegūtu noteiktas sociālās garantijas. Galvenais jauniešu bezdarba cēlonis ir nepietiekams izglītības un prasmju līmenis. Tāpat būtisks ir atbilstošas darba pieredzes tūkums, jo visbiežāk jaunieši iepriekš ir strādājuši mazkvalificētās profesijās. Jāmin arī motivācijas trūkums, ģimenes apstākļi. Jauno bezdarbnieku vidū salīdzinoši daudz ir sieviešu, kuru apgādībā ir mazi bērni vecumā no pusotra līdz trim gadiem, kas neapmeklē pirmskolas izglītības iestādi, tāpēc viņas ir spiestas būt mājās, jo nevar strādāt pilnu darba dienu, bet nepilna laika darba piedāvājumi Latvijā ir ļoti ierobežoti. Lai mazinātu jauniešu bezdarbu, viens no politikas veidotāju aktuālajiem uzdevumiem ir veikt darbaspēka pieprasījuma prognozes dažādās profesijās, kā arī prasmju pieprasījuma izmaiņas darba tirgū. Ar šo prognožu palīdzību varētu paredzēt, kādās profesijās pieprasījums samazinās, tātad kādu profesiju nodarbinātie nākotnē varētu kļūt par bezdarbniekiem, bet kādās profesijās pieprasījums palielināsies, tādējādi radot iespējas jauniešiem apgūt prasmes, pēc kurām darba tirgū ir pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Binders: Ceļu būves nozare šogad nevar cerēt uz atkopšanos

LETA, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves pasūtījumu samazināšanās par 30% liecina, ka arī šogad pēc diviem smagiem gadiem ceļu būves nozare nevar cerēt uz atkopšanos, intervijā sacīja ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

"Situācija nozarē nedaudz ir stabilizējusies, vismaz nekontrolētie cenu kāpumi ir apstājušies, bet kaut ko prognozēt es neuzņemtos. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkst un izmaksas pieaug jau tagad. Šobrīd būvnieks ļoti riskē, iesaistoties ilgtermiņa projektu īstenošanā ar līgumiem, kas neparedz indeksācijas iespēju," teica Sēja.

Viņaprāt, vieglāk ir pieņemt lēmumus par dalību mazāku objektu izbūvē, kas ir vienā gadā īstenojami. Katra kompānija tādējādi pieņem lēmumus, izvērtējot savu pieļaujamo riska līmeni, taču neviens nevar prognozēt, vai atkal situācija nepasliktināsies.

Jautāts, kādi iepirkumi uz šo gadu pārsvarā tiek sludināti - seguma atjaunošana vai lielu objektu rekonstrukcija, "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis sacīja, ka vairāk ir segumu atjaunošanas iepirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecībā pagājušajā gadā un šogad ir daudz darba galvenokārt tāpēc, ka nozarei tika piešķirts finansējums Covid-19 seku mazināšanai, kas diemžēl negarantē ne ilgtermiņa stabilitāti, ne darbu apjoma prognozējamību nozarē, sacīja ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Viņš pauda, ka cerība par ilgtermiņa plānu iezīmējās līdz ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un valdībai šovasar prezentēto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Sēja uzsvēra, ka tā būtu reāla, faktos un aprēķinos balstīta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas iezīmētu kopējās infrastruktūras kopainu, ko vēlamies sasniegt 20 gadu laikā un kas ceļu būvniekiem beidzot ļautu plānot investīcijas tehnikai, tehnoloģijām, darbaspēkam.

"Zinām, ka valdība kopumā apstiprinājusi Satiksmes ministrijas ziņojumu un to "pieņēmusi zināšanai". Diemžēl fakts, ka valdība ar kaut ko ir iepazinusies, nav ar finansējumu segta garantija, ka varēsim strādāt ar skatu ilgtermiņā, nevis pēc principa "no sezonas uz sezonu" pēdējos brīžos piešķirtā finansējuma ietvaros," teica Sēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Desmit gadu laikā jauniešu skaits Latvijā sarucis gandrīz divas reizes

Žanete Hāka, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 122 tūkstoši jauniešu 18–24 gadu vecumā. Tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā 2009. gadā, kad Latvijā bija 238 tūkstoši jauniešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

«Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits, tāpēc būtiski sarūk viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Ja 2009. gadā jauniešu bija 11 %, tad 2019. gadā vairs tikai 6,4 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā,» komentē CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula.

Jauniešu īpatsvars reģionos atšķiras – nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā tas ir Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē (attiecīgi – 7,2 %, 7,1 %, 6,7 % un 6,6 %). Pierīgā un Rīgā tas ir mazāks (attiecīgi – 6,0 % un 5,8 %) nekā vidēji valstī (6,4 %). No republikas pilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars ir Liepājā (6,9 %), vismazākais – Jūrmalā (5,3 %). Savukārt novados vislielākā jauniešu proporcija ir Jaunpiebalgas (9 %), Rugāju (8,9 %), Riebiņu (8,7 %), Vārkavas (8,7 %), Brocēnu (8,3 %) un Naukšēnu (8,3 %) novados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Visasiespejas.lv" šogad plāno portālu attīstīt Anglijā un Ziemeļmaķedonijā, kā arī uzsākt rekrutēšanas pakalpojumus.

"Katru mēnesi mūs apmeklē aptuveni desmit tūkstoši jauniešu, kā arī reģistrējušās 85% no Latvijas jauniešu organizācijām. Šobrīd portālā pieejamas ap 240 iespējas jauniešiem - 140 jauniešu iespējas un 100 darba iespējas," saka Gustavs Mārtiņš Upmanis, "Visas iespējas" dibinātājs.

Radīta jauna interneta platforma, kas sniegs iespējas 

Tiek dots starts interneta platformai «Visas iespējas», kas apkopo dažādas iespējas jauniešiem...

Līdz šim jauniešu interese ir bijusi līdzīga gan par darba, gan citām dalības iespējām, īpaši ārzemju apmaiņas programmām, "Erasmus" programmām un stipendijām. "Covid-19 laikā var just, ka jauniešu prātu ir pārņēmuši darba meklējumi un šobrīd tie veido stipri lielāko mūsu mājaslapas izmantojumu," saka G. M. Upmanis.

Iepriekš viņam bija sajūta, ka ir jāpalīdz parādīties darba iespējām, kā arī ir jāmēģina izcelt darba devējus vairāk, lai jaunieši piesakās to vakancēm, bet tagad ir notikusi liela izmaiņa - jaunieši ļoti meklē darbu un piedāvājums ir krities. "Šobrīd cenšamies no "pažobelēm" atrast interesantākos darbus jauniešiem un mēģinām piedāvāt viņiem ko jaunu. Veidojot lielāku fokusu uz tieši jauniešu nodarbinātību, arī esam izveidojuši Jauniešu darbu datubāzi, kurai piedāvājam aktuālās vakances," stāsta G. M. Upmanis.

"Visasiespejas.lv" ir sācis veidot jauniešu darba t.s. "speed-dating" pasākumus, kur kompānijas satiek 20 jauniešus, lai potenciāli piedāvātu darbu. Paralēli portāls cieši sadarbojas ar dažādām kompānijām, piemēram, "Circle-K" un SEB, lai piesaistītu jauniešus tieši šiem uzņēmumiem.

"Visas iespējas" ir reģistrēts Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. G. M. Upmanis stāsta, ka jau no paša sākuma organizācija veidota kā sociālais uzņēmums un kopš reģistrācijas īpašu izmaiņu nav bijis. "Primāri tas mums ir devis iespēju izmantot brīvprātīgos un pieteikties "Altum" grantam. Tomēr jāņem vērā, ka nedrīkstēšana dalīt dividendes mazliet apgrūtina darbību, īpaši investoru piesaistē," viņš norāda.

Uzņēmums divas reizes piesaistījis "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu. Pirmo grantu - 20 tūkstošus eiro - "Visas iespējas" saņēma, uzsākot darbību, bet otro grantu 47 tūkstošu eiro apmērā saņēma tik tikko, lai paplašinātu darbību tieši rekrutēšanas virzienā.

"Visasiespejas.lv" ir "māsa" – "kurp.es".

Atklāj platformu, kurā meklēt pasākumus vienuviet 

Tiek atklāta jauna platforma, kurā atrast visus pasākumus vienuviet - Kurp.es...

Abi portāli uzauguši vienā tehniskā risinājumā. G. M. Upmanis stāsta, ka "kurp.es" atspoguļo kultūras norises un citus aktuālus notikumus, bet "visasiespejas.lv" fokusējas uz dažādām dalības iespējām, no kurām lielākā daļa neietilpst pasākuma formātā. "No biznesa puses atšķirības ir milzīgas – "kurp.es" lietotāju mērķauditorija ir sievietes vecumā virs 25 gadiem, parasti ar bērniem, bet "visasiespejas.lv" tie ir jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Arī maksājošo klientu ziņā "kurp.es" vairāk sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībām un citām institūcijām, piedāvājot tieši IT risinājumu, savukārt "visasiespejas.lv" aktīvi uzrunā lielas kompānijas, piedāvājot integrētus pakalpojumus jauniešu uzrunāšanai. Attiecīgi kompāniju identitātes ir pilnīgi atšķirīgas - viena ir kulturālāka un pieaugušāka, kamēr otra ir jauneklīgāka un atvērtāka. Arī pārdošana un biznesa modeļu definēšana ir ļoti izaicinoša," viņš atklāj.

G. M. Upmanis ir iesaistījies arī biedrībā "Paliec mājās", ko pirms diviem mēnešiem izveidoja domubiedru grupa hakatonā "HackForce". "Pa šo laiku kustība ir ļoti izaugusi. Protams, ārkārtas situācijas laikā atsaucība ir ļoti liela – dienā bija aptuveni 40 palīdzības lūgumu, tātad kopā esam palīdzējuši ap 1000 cilvēkiem. Arī brīvprātīgo atsaucība ir fenomenāla un šobrīd varam lepoties jau ar aptuveni 800 brīvprātīgo tīklu visā Latvijā. Liels prieks arī par lielo atsaucību no kompānijām un sadarbības partneriem, jo sevišķi "Swedbank", "Rimi" un "Moller Baltic Import". Šobrīd gan pārņem interesants un mazliet paradoksāls prieks par to, ka situācija uzlabojas un lūgumi pēc palīdzības sāk samazināties. Tas mums dod mirkli laika, lai fokusētu spēkus un vasarā spētu nākt klajā ar jaunām aktivitātēm," saka G. M. Upmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Binders: Valstij nav stratēģiska plāna, kā finansēt ceļu būvi nākamajos gados

LETA, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan ceļu būves uzņēmumi, gan biedrība «Latvijas ceļu būvētājs» nemitīgi runā par naudas trūkuma problēmu ceļu būves nozarē pēc Eiropas Savienības struktūrfondu naudas plūsmas apsīkšanas, taču stratēģiska plāna valstij nav, sacīja SIA «Binders» valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

«Faktiski ir vēl gads, bet par to, kas notiks tālāk, stratēģisku plānu no valsts neredzam. Arī iepriekšējai valdībai un ministriem esam vērsuši uzmanību par to, kā, mūsuprāt, būtu jārīkojas. Pagaidām mēs stratēģisku plānu neredzam, un tas mūs uztrauc,» sacīja Sēja.

Jautāts, vai var izveidoties situācija, ka pēc gada, diviem nekādi lieli ceļu būves projekti netiek realizēti, Sēja norādīja, ka nevarēs uz to atbildēt, jo ceļu būvnieki paši gaida kādu informāciju no valdības par to, kas varētu aizpildīt šo nosacīto tukšuma periodu starp plānošanas periodiem.

«Tāpat iepriekš bija cerības par Rail Baltica projekta realizēšanu attiecīgajā laika posmā. Bet arī par to ir pateikts, ka tas par diviem gadiem aizkavēsies. Viens no konkursiem, kas attiektos uz attiecīgo laika periodu un kura rezultātus gaidām, ir Ķekavas apvedceļa projekts. Tas šobrīd ir vienīgais taustāmais projekts,» sacīja Sēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šī gada sākuma bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem skaits Latvijā ir samazinājies par 13%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistikas dati.

Lielākais bezdarba samazinājums novērojams Kurzemē (21%) un Vidzemē (19%), nedaudz mazāks samazinājums ir arī Zemgalē (14%), Rīgā (11%) un Latgalē (8%).

Atzīmēts, ka jauniešu nodarbinātības veicināšanā lielu ieguldījumu sniedz gan NVA filiāles, gan darba devēji un nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības un jauniešu centri, kas piedāvā dažādas nodarbinātības iespējas un daudzpusīgas konkurences paaugstināšanas aktivitātes jauniešiem Latvijas novados.

Ventspils Jauniešu mājas vadītājs Kristians Jacevičs norāda, ka pēdējo gadu laikā redzams, ka pašvaldība arvien vairāk strādā pie tā, lai jauniešiem būtu darbavietas dzimtajā pilsētā un jauniešu bezdarbs samazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

20% jauniešu uzskata, ka darba devējam viņiem jāmaksā vairāk par 1200 eiro mēnesī

Db.lv, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā no 43% līdz 54% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu vismaz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati.

34% jauno cilvēku vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzskata, ka atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro (2017. gada - 30%), savukārt 20% jauniešu uzskata, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk par 1200 eiro mēnesī (2017. gadā - 13%).

Saskaņā ar aptaujas datiem, galvenais ienākuma avots 18-19 gadu vecumiem jauniešiem ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Apmēram 40% jauniešu šajā vecuma grupā saņem regulāru algu un viņu ienākumi lielākoties ir līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Galvenais ienākuma avots jauniešu vecumā no 20 līdz 22 gadiem ir regulāra alga (66% aptaujāto), un viņu ienākumi mēnesī ir no 300 līdz 800 eiro, ap 40% respondentu šajā vecumā par galveno ienākuma avotu atzīmējuši atbalstu no vecākiem vai radiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aptauja: Tikai 16% studējošo jauniešu priekšroku dotu sava biznesa izveidei

Rūta Lapiņa, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai aptuveni viena sestā daļa jauniešu (16%) vislabprātāk veidotu paši savu biznesu vai strādātu ģimenes uzņēmumā, liecina «Swedbank» veiktā jauniešu aptauja.

Šādu izvēli biežāk minējuši jaunieši pēc 24 gadu vecumā (23% no aptaujātajiem), bet salīdzinoši retāk tie, kuri tikko beiguši vidusskolu vai uzsākuši studijas (10%),

No datiem izriet, ka stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Lai gan uzņēmējdarbības gars pieaug, vairums izvēlētos darbu stabilā uzņēmumā - vairāk nekā puse no studiju vecuma jauniešiem (53%) vislabprātāk uzsāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā. No aptaujātajiem jauniešiem trešdaļa vēlētos strādāt nelielā vai vidējā uzņēmumā, bet ceturtdaļa – kādā no lielajiem uzņēmumiem. Interesanti, ka jaunuzņēmumos jeb start-up uzņēmumos darba gaitas uzsākt būtu gatavi vien 6% jauniešu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādā virtuālās terapijas laboratoriju.

Pilotprojekta mērķis paredz nodrošināt pacientiem psihoterapijas seansus ar virtuālās paplašinātās realitātes palīdzību.

Virtuālās terapijas laboratorija, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, uzlabos pusaudžu un jauniešu garīgo veselību. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā jāievēro fiziskā distance, valstī noteiktie ierobežojumi un jāmazina inficēšanās risks, pilotprojekts sniegs priekšrocību - apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes attālinātā saskarsmē ar speciālistu.

"Tā ir veiksmīga sadarbība starp garīgās veselības profesionāļiem un informācijas tehnoloģiju ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Somijā. No tās ieguvēji būs galalietotāji - bērni, pusaudži un viņu ģimenes. Virtuālās terapijas laboratorija ir inovāciju solījums padarīt šādus pakalpojumus cilvēkiem pieejamākus, tāpēc nākotnes ambīcija ir terapijas metodi izmantot arī reģionos," pauž informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kauguros par 7,5 miljoniem eiro veidos parku un jauniešu māju

Žanete Hāka, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi konkursu par būvdarbu veikšanu pilsētas atpūtas parka un jauniešu mājas izveidei Kauguros, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena bez PVN ir 7,5 miljoni eiro.

Kā skaidro Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite, Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā – Kauguros, pašvaldība veidos atpūtas parku un izbūvēs jauniešu māju. 24.aprīlī ir izsludināts būvdarbu iepirkums, piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 29.maijs. Darbus iecerēts veikt divās kārtās, vispirms labiekārtojot parka teritoriju un otrajā kārtā izbūvējot jauniešu māju. Darbi būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no darbu uzsākšanas.

Atpūtas parku 3,8 hektāru platībā veidos Kauguru apkaimē, teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu, izbūvējot šajā teritorijā ēkas, kas būs piemērotas komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai, un pilsētas atpūtas parka teritoriju – kā drošu, vizuāli Jūrmalas pilsētas ainaviskajai videi raksturīgu teritoriju, kas piemērota daudzfunkcionālām sabiedriskām aktivitātēm - pilsētas kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai, tirdzniecības vietu nodrošināšanai, sporta un aktīvās atpūtas aktivitātēm, jauniešu interešu un profesionālās ievirzes apmācību organizēšanai un citām funkcijām, skaidro Z. Leite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es vēlos paust savu viedokli, jo mani satrauc tas, kādu reakciju sabiedrībā izraisīja Evikas Siliņas izvirzīšana premjerministra amatam, un tas, kādus komentārus izpelnījās juristes Evas Berlaus uzdotais jautājums rakstā “Vai izskatam ir nozīme, vērtējot profesionalitāti?”

Esmu sieviete, uzņēmēja, vadītāja un savā dzīvē bieži saskārusies ar to, ka sava dzimuma dēļ tikusi uztverta un vērtēta atšķirīgi no man līdzās esošiem vīriešiem. Es jūtu atbildību par savu meitu, vēlos, lai viņa dzīvotu sabiedrībā, kurā šāda attieksme netiktu uzskatīta par normu.

Bieži, kad tiek runāts par dzimumu vienlīdzību Latvijā, atskan arguments – bet mums taču viss ir kārtībā, re, mums ir bijusi sieviete prezidente, mums ir bijusi premjerministre, ko jums vēl vajag? Taču tas, kas mani satrauc, ir nevis atsevišķi piemēri un pat ne procentos izteikts sieviešu īpatsvars politikā vai biznesā. Satrauc attieksme, ar kuru jāsastopas sievietēm, kas pretendē uz sabiedrībā redzamu lomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās jomas aktīviste Tatjana Tarasova Liepājā plāno attīstīt sociālo uzņēmumu, atverot īpašu kafijas kiosku Youth Cafe

Nelielais kiosks Rīgas ielā blakus Liepājas dzelzceļa stacijai ir savests kārtībā, apmēbelēts un ir apmācīti arī pirmie darbinieki, vēl atlicis tikai sagaidīt aprīkojumu, lai kafijas tirgotava liepājniekiem varētu sākt piedāvāt karsto dzērienu. Tatjana cer, ka pēc skata necilais kiosks sniegs lielu ieguldījumu to Liepājas jauniešu dzīvē, kuriem grūti atsperties darba tirgū bez pirmās darba pieredzes.

Būtisks ieraksts CV

Tirgojot kafiju, uzkodas un suvenīrus, jaunieši iegūs praktiskās iemaņas un tik svarīgo ierakstu CV par pirmo darba pieredzi. Jauniešiem būs iespēja kioskā darboties no mācībām brīvajā laikā, strādāt šeit varēs arī jaunās māmiņas, kurām vēl nav darba pieredzes vai nav, kur atgriezties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Kiosks kā sociālā biznesa projekts darbosies līdzās jauniešu centram House of Hope. Abi projekti ir saistīti arī gluži fiziski, jo kiosks atrodas blakus vēsturiskajai ēkai, kur tagad apmeties no Karostas pārceltais jauniešu centrs – ēkas iekārtošana pabeigta tikai pērn novembrī. Jau desmit jauniešu izgājuši apmācības, lai spētu darboties ar kases aparātu, tāpēc Tatjana ir gatava drīzumā dot starta šāvienu kafijas kioska atvēršanai. Viņa ar šo projektu vēlas aizpildīt robu jauniešu nodarbinātības ceļā – bez pirmās pieredzes vai rekomendācijām atrast darbu ir sarežģīti, viņa vērtē no jauniešu stāstītā. Ar jauniešiem Tatjana sarunājas bieži, tā ir viņas ikdiena jau vairākus gadus, kopš caur dziļi personīgu pieredzi Tatjana izveidoja jauniešu centru Karosta Kids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu vieta 3,8 hektāru platībā. Pabeigta arī parka teritorijā esošo ēku – jauniešu mājas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas – izbūve.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu - tā kopējās izmaksas ir 8 953 949,09 eiro, no tiem ERAF finansējums ir 1 440 865,05 eiro, valsts budžeta dotācija – 140 565,73 eiro, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējums – 7 372 518,31 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 117 484,83 eiro un neattiecināmās izmaksas – 6 255 033,48 eiro.

Parkā ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem pieejami rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā. Zaļās zonas parkā veido 61% no kopējās parka teritorijas, ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtota arī pikniku zona gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kauguru parkā par 9,64 miljoniem eiro sākta Jauniešu mājas būvniecība

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguru parkā Jūrmalā uzsākta jauniešu mājas izbūve, kurā būs telpas jauniešu aktivitātēm, multifunkcionāla zāle pasākumiem, jumta terase ar āra kino vietu.

Jauniešu māja atrodas topošajā Kauguru parkā, kas tiek izbūvēts 3,8 hektāru platībā Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā. Plānots, ka jauniešu mājas darbība tiks vērsta uz interešu izglītību, kā arī jauniešu nodarbinātības veicināšanu. Daļa no jauniešu mājas tiks nodota komersantiem ēdināšanas un aktīvās atpūtas pakalpojumu sniegšanai.

Parka izbūves darbi sākti šā gada aprīlī, un tos plānots pabeigt līdz nākamā gada vasaras beigām.

Kauguru parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam jūrmalnieku un pilsētas viesu iecienītajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēs skeitparku 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem izbūvēs rotaļu laukumus kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

71% Latvijas jauniešu seko līdzi video blogeru un Instagram slavenību aktivitātēm tiešsaistē, turklāt teju trešdaļa paši vēlētos par tādiem kļūt.

Par to liecina aptauja, ko veikusi Samsung Skola nākotnei un LR Kultūras ministrija.

«Aptaujā jaunie cilvēki minējuši, ka influenceru saturu skata, lai kavētu laiku un izklaidētos. Tomēr daudzi arī atzinuši, ka interneta slavenību viedoklis palīdz viņiem pieņemt lēmumus par to, kam ticēt, ko uzskatīt par pareizu, kas ir un kas nav stilīgi. Vēlme sekot līdzi atpazīstamiem cilvēkiem ir saprotama, tomēr jāpatur prātā, ka tiešsaistē mēdzam atspoguļot labākos dzīves brīžus un glaimojošākos pašportretus, kas ne vienmēr ataino patieso ikdienu,» saka Egle Tamelīte, Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā.

«Puse jauniešu atzīst, ka, sekojot citu cilvēku sociālo tīklu aktivitātēm, ir izjutuši skaudību. Pirms izlemt, kam ticēt un ko uzskatīt par stilīgu, jauniešiem būtu jāizvērtē, ar kādu mērķi saturs radīts,» papildina E. Tamelīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Tuvina sievietes tehnoloģiju pasaulei

Anda Asere, 06.03.2020

"Accenture" pārstāve Zane Segruma, "Riga TechGirls" līdzradītāja Anna

Andersone un "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru gadu laikā "Riga TechGirls" īstenojušas vairāk nekā simt pasākumus, lai veicinātu sieviešu iesaisti tehnoloģiju pasaulē.

Kopš "Riga TechGirls" dibināšanas pirms četriem gadiem ir notikušas vairāk nekā 60 darbnīcas, 24 iedvesmas un tīklošanās pasākumi, kā arī vairāk nekā 30 cita veida pasākumi. Tos visus apmeklējuši vairāk nekā 2000 cilvēki. "Pārsvarā sievietes, bet ne tikai. Protams, galvenais mērķis izglītības programmās ir uzrunāt tieši sievietes," teic Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja. Sadarbībā ar "Accenture" un "Tele2 Shared Service Center" vairāk nekā 150 sievietes saņēmušas stipendijas, lai apgūtu programmēšanas pamatus.

Organizācijas mērķis tās darbības laikā nav mainījies, tas joprojām ir iedvesmot un izglītot sievietes, aicināt pievienoties tehnoloģiju jomai. "Riga TechGirls" piedāvājums ir kļuvis plašāks. Sākumā bija tikai darbnīcas, iedvesmas un tīklošanās pasākumi, bet tagad ir arī mentoringa un stipendiju programma, tiek rīkots hakatons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī mūsdienu medicīna attīstās straujiem soļiem, Latvijā pastāv problēmas, kas būtiski ietekmē sievietes reproduktīvo veselību. Ne vienmēr ir pieejami jaunākie medikamenti un ārstēšanas tehnoloģijas, lai uzlabotu sievietes veselību un veicinātu arī demogrāfijas attīstību, vērojams zems valsts atbalsts medikamentozās terapijas pieejamības veicināšanā, drošas kontracepcijas nelietošana, ginekoloģiskās profilakses neveikšana un novēlota vēršanās pie ginekologa.

Kā viens no iemesliem, kāpēc sievietes novēloti vēršas pie ginekologa tiek minēta nevis finansiālo iespēju nepietiekamība, bet gan nespēja atrast ārstu, kurš atbilstu visiem pacientes vēlamajiem kritērijiem. Tāpēc, lai veicinātu sabiedrības izpratni, kā arī godinātu iemīļotākos ginekologus Latvijā, MFD Veselības grupa kopā ar žurnālu «Veselība» pērnajā gadā aizsāka akciju «Mans labākais ginekologs», nosakot tautas mīlētākos ārstus visā Latvijā septiņās, dažādās kategorijās. Un šonedēļ godinās labākos ginekologus Latvijā.

Pasākuma svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks 18.janvārī plkst.18.00, kinoteātrī Splendid Palace.

Tomēr, lai runātu par sievietes reproduktīvās veselības uzlabošanu un valsts atbalsta nepieciešamību, šā gada 18.janvārī notiks tiešraides preses konference, kurā tiks sniegts ieskats šādos tematos:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stipendiju programmas "She Goes Tech" mācībām, kuras organizē nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls" un IT uzņēmums "Accenture", saņemti 669 pieteikumi.

Ņemot vērā sieviešu lielo interesi un saņemtos jautājumus par iespēju pieteikties mācībām vasaras otrajā pusē, no 25. maija ir iespējams pieteikties četriem mācību kursiem.

Šobrīd ir sākusies saņemto 669 pieteikumu vērtēšana, kā arī testu kārtošana, kuros tiks pārbaudītas dalībnieču analītiskās domāšanas spējas un angļu valodas zināšanas. Tāpat tiks vērtētas motivācijas vēstules un CV, lai vēlāk 160 sievietes sāktu IT mācības. Savukārt pieteikšanās LowCode mācībām jūlijā, kā arī Java, JavaScrip un Scala mācībām augustā būs atvērta līdz 12. jūnijam.

Sievietes varēs bez maksas apgūt programmēšanas pamatus 

Nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls" kopā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu "Accenture"...

Mācības ir paredzētas pamata iemaņu apgūšanai, kas nepieciešamas turpmākām mācībām IT jomā, lai sāktu karjeru nozarē. Mācības notiks divus mēnešus attālināti, iekļaujot tiešsaistes saziņu ar nozares ekspertiem un lektoriem. Lai pieteiktos mācībām, ir nepieciešama interese un vēlme sākt karjeru IT nozarē, analītiskā domāšana un angļu valodas zināšanas.

"Sieviešu interese ir liela, pirmās mācības sāksies jau 1. jūnijā. Šajā mēnesī saņēmām daudz jautājumu par iespēju pieteikties mācībām vasaras otrajā pusē, līdz ar to atradām iespēju piedāvāt sievietēm pieteikties četriem mācību kursiem. Aicinu sekot līdzi informācijai "Riga TechGirls" mājas lapā un "Facebook" kontā," teic "Riga TechGirls" līdzradītāja un vairāku jaunuzņēmumu izveidotāja Anna Andersone.

"Pavasarī un vasarā mēs plānojam apmācīt vairāk nekā 200 cilvēku karjeras sākšanai IT nozarē, kur pieteikties var ikviens, lai 1–5 nedēļu laikā apgūtu iemaņas karjeras sākšanai. Sievietes pēc "She Goes Tech" mācībām varēs pieteikties bootcamp mācībās. Tāpat vasara ir piemērots laiks, lai ne tikai atpūstos, bet izmantotu laiku lietderīgi, tāpēc mēs ar partneriem pavisam drīz aicināsim nozarē iesaistītās sievietes neturēt sveci zem pūra, bet aktīvāk iesaistīties izglītojošās aktivitātēs," norāda "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

IT nozarē ir būtiska dažādība, lai tajā strādātu gan vīrieši, gan sievietes. Izstrādātāju komandā, kurā ir vīrieši un sievietes, ir iespējams radīt produktus un pakalpojumus, kas ir piemēroti visai sabiedrībai. Sievietēm IT nozarē ir līdzvērtīgas iespējas, jo var labi nopelnīt un ir pieejams elastīgs darba laiks, lai profesionālos pienākumus savienotu ar personīgo dzīvi, norāda apmācību organizatori.

Lai aizvien vairāk sieviešu apsvērtu un sāktu karjeru IT nozarē, "Riga TechGirls" kopā ar partneriem 2019. gadā izveidoja apmācību programmu "She Goes Tech".

Komentāri

Pievienot komentāru