Viedokļi

Viedoklis: Kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra kā aplī noslēgta ķēde

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Nav retums gadījumi, kad vairākas kapitālsabiedrības (akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ir savstarpēji viena ar otru cieši saistītas, viena kapitālsabiedrība pilnībā vai kādā tās daļā pieder otrai, otrā pieder trešajai, trešā – ceturtajai. Šādas kapitālsabiedrības kā vienas ķēdes posmi veido savstarpēji saistītu struktūru – ķēdi. Reizēm vienkāršas, reizēm sazarotas un samudžinātas, bet parasti tām kaut kur ir sākums un ir arī beigas. Tomēr praksē ir sastopami arī savdabīgi izņēmumi, kad šāda kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis – viena kapitālsabiedrība pilnībā pieder otrai, otrā – trešajai, bet trešā – pirmajai.

Vai šāda kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra, kas noslēdzas kā aplis, nav Latvijā aizliegta?

Likums nosaka, ka, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kapitālsabiedrībai ir aizliegts iegūt īpašumā savas daļas. Turklāt arī šajos izņēmuma gadījumos, kad kapitālsabiedrībai ir atļauts iegūt savas daļas, likums nosaka kapitālsabiedrībai pienākumu savas daļas noteiktā termiņā atsavināt vai dzēst.

Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šie ierobežojumi nav tulkojami paplašināti un sabiedrībai ir aizliegts tikai tiešā veidā iegūt savas daļas, bet nav aizliegts sabiedrībai iegūt savas daļas netiešā veidā ar citu sabiedrību starpniecību.

Piemēram: SIA C pieder 100% SIA B kapitāla daļas, savukārt SIA B pieder 100% SIA A kapitāla daļas. No likumā noteiktā aizlieguma iegūt savas daļas izriet, ka SIA A ir aizliegts ar SIA B slēgt pirkuma līgumu par SIA B piederošo SIA A kapitāla daļu pārdošanu SIA A. Tomēr likums neliedz SIA A ar SIA C slēgt pirkuma līgumu par SIA C piederošo SIA B kapitāla daļu pārdošanu SIA A. Tādejādi var izveidoties un no likuma viedokļa ir pieļaujama situācija, ka SIA A pieder 100% SIA B kapitāla daļas, savukārt SIA B pieder 100% SIA A kapitāla daļas.

Mazliet citāda situācija ir akciju sabiedrību gadījumā, jo attiecībā uz akciju sabiedrībām likums paredz stingrākus ierobežojumus, nosakot, ka, ja vien likumā nav noteikts izņēmums, akciju sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības atkarīgajai sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai. Līdz ar to akciju sabiedrību gadījumā abas piemērā aprakstītās situācijas nebūtu pieļaujamas un uz tām attiektos likumā noteiktais savu daļu iegūšanas aizliegums. Tomēr tas nenozīmē, ka akciju sabiedrības šādā struktūrā nevarētu vispār ietilpt, jo likumā noteiktais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad akciju sabiedrība pastāv kā sānu atzars, kuru kontrolē kopējā struktūra, bet pašai akciju sabiedrībai nav kontroles pār citām struktūrā ietilpstošajām sabiedrībām.

Kāpēc šādas kapitālsabiedrību īpašnieku struktūras tiek veidotas un kam tās ir izdevīgas?

Šādas kapitālsabiedrību īpašnieku struktūras var izveidoties gan dažādu apstākļu sakritības rezultātā, gan var tikt veidotas apzināti. Gadījumos, kad viena kapitālsabiedrība pieder citai, kā rezultātā veidojas noslēgts aplis, pilnīgu kontroli pār kopējo struktūru iegūst šo kapitālsabiedrību amatpersonas – valdes un padomes locekļi. Formāli šīm amatpersonām neviena no kapitālsabiedrībām nepieder, bet faktiski tās iegūst kapitālsabiedrību īpašniekiem pielīdzināmu kontroli pār sabiedrību, izlemjot jautājumus gan par kopējā struktūrā ietilpstošo kapitālsabiedrību amatpersonu iecelšanu un atsaukšanu, gan peļņas sadali, gan citām būtiskām izmaiņām kopējā struktūrā. Turklāt šīm personām, ja vien tās to vēlēsies, ir iespēja jebkurā brīdī pārraut šo apli, atsavinot vienas kopējā struktūrā ietilpstošās kapitālsabiedrības daļas citai personai, kura tādejādi iegūtu īpašumā un savā kontrolē visu kopējo kapitālsabiedrību struktūru. Lai arī saskaņā ar likumu kapitālsabiedrības daļu īpašnieks personiski neatbild par sabiedrības saistībām, tomēr noteiktos gadījumos personas apzināti izvēlas veidot kapitālsabiedrību struktūru, kas noslēdzas kā aplis. Šāda kapitālsabiedrību struktūra var dot iespēju kontrolēt struktūrā ietilpstošās sabiedrības un gūt no to darbības ekonomisku labumu, formāli nekļūstot par kapitālsabiedrības daļu īpašnieku.

Problēmas, ar kurām šādām kapitalsabiedrībām var nākties saskarties?

Bankām un citām finanšu iestādēm ar likumu ir noteikts pienākums pirms darījuma attiecību uzsākšanas noskaidrot klienta patieso labuma guvēju. Saskaņā ar likumu par kapitālsabiedrības patiesā labuma guvēju tiek uzskatīta tikai fiziskā persona, līdz ar to bankām un citām finanšu iestādēm ir pienākums identificēt fizisko personu, kuras labā un interesēs šāda kapitālsabiedrību struktūra darbojas. Šis apstāklis var nopietni apgrūtināt struktūrā ietilpstošo kapitālsabiedrību darbību, jo nespējot iegūt objektīvu informāciju par patiesā labuma guvējiem, bankas un citas finanšu iestādes varētu atturēties no darījuma attiecībām ar šādām kapitālsabiedrībām.

Kā vēl viena problēma, ar kuru var nākties saskarties, ir iespējamās nesaskaņas starp kopējā struktūrā ietilpstošo kapitālsabiedrību amatpersonām un iekšējā cīņa par kontroles pārņemšanu pār visu kopējo struktūru. Tā kā konkrētas personas iespējas ietekmēt atsevišķas kapitālsabiedrības un kopējās struktūras darbību ir saistīta ar tās ieņemamo amatu, zaudējot šo amatu, tā var tikt pilnībā izstumta no šādas struktūras.

Vai šāda struktūra var pastāvēt ilgtermiņā?

Šādā struktūrā ietilpstošās kapitālsabiedrības var veiksmīgi darboties, slēgt darījumus, uzņemties un izpildīt saistības, gūt peļņu. Ja vien nav pārkāpti likumā noteiktie ierobežojumi savu daļu iegūšanai un kopējie ienākumi pārsniedz izdevumus, šādas kapitālsabiedrību struktūras var pastāvēt neierobežoti ilgi un to darbība nav aprobežota ar kādu noteiktu laika periodu. Izšķirošo nozīmi šādos gadījumos spēlē iesaistīto personu vēlme un ieinteresētība saglabāt esošo kapitālsabiedrību struktūru vai to mainīt, pārraujot apli.

Situācija, kad vairāku kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis, nav tipiska un plaši izplatīta, tomēr praksē šāda savdabīga struktūra laiku pa laikam ir sastopama un tiek izmantota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Pašvaldībām kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās

LETA, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja ir sagatavojusi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus. Tie piedāvā precizēt pienākumus un to sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pušu starpā, salāgot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu, kā arī konsolidēt un precizēt kapitālsabiedrību regulējumu.

Pēdējo gadu dinamiskās pārmaiņas ekonomiskajā vidē un jauninājumi komerctiesībās radījuši nepieciešamību precizēt dažādus kapitālsabiedrību pārvaldības aspektus. Tādēļ Valsts kanceleja īsteno būtiskus konceptuālus pārvaldības risinājumus, kas ietverti konceptuālajā ziņojumā Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām.

Risinājumu starpā nozīmīgs akcents likts uz valsts kā akcionāra lomas stiprināšanu. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi paredz gan regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta līmenī, gan lielāku kapitāla daļu turētāja iesaisti un atbildību attiecībā uz mērķu izvirzīšanu un izvērtēšanu. Savukārt, lai stiprinātu aktīva akcionāra lomu likumā, piedāvāts nostiprināt valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem. Lai kaskadētu un precizētu valsts kapitālsabiedrībām sasniedzamos mērķus un izmantojamos instrumentus, grozījumos plānots nostiprināt arī pienākumu valsts kapitāla daļu turētājiem izstrādāt kapitālsabiedrībām gaidu vēstules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Precizēta: Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro

LETA, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija

Jānis Goldbergs, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperte: Valsts kapitālsabiedrību pakāpeniska centralizācija rada riskus politiskai ietekmei uz tām

Db.lv, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā iekļautais punkts par pakāpenisku valsts kapitālsabiedrību pārvaldes centralizāciju, nododot to vienas institūcijas atbildībā, rada riskus atsevišķa politiskā spēka ietekmei uz visiem valsts uzņēmumiem, uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

«OECD vadlīnijas, uz kurām atsaucās valdības deklarācijas autori, nosaka, ka valsts politikas mērķiem ir jābūt tādiem, kas rada labumu plašākai sabiedrībai attiecīgajā valsts uzņēmumu jurisdikcijā. Tajā pašā laikā lēmums pakāpeniski nodot valsts kapitāldaļu funkciju vienai institūcijai Latvijas politiskajā situācijā var radīt apstākļus, kad valsts uzņēmumi tiks izmantoti viena politiskā spēka interesēs. Tas var veicināt situāciju, kad lēmumi par to attīstību un nākotni netiek pieņemti kapitālsabiedrību un visas valsts labā, bet ir izdevīgi tikai šauram cilvēku lokam, tādējādi veicinot necaurspīdīgu to pārvaldību,» pārliecināta Dace Helmane.

Tāpat Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja norāda, ka piedāvātais modelis nerisina pašreizējās valsts kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas, piemēram, konkrētajai politiskajai partijai pietuvinātu cilvēku, nevis profesionāļu iecelšanu atbildīgos amatus. «Tāpat nav skaidrs, vai un kā šāda sistēma uzlabos situāciju publisko iepirkumu jomā, un situācijā, kad valsts kapitālsabiedrību pārvalde ir koncentrēta vienuviet, drīzāk tiks veicināta labvēlīga augsne korupcijas riskiem,» norāda D. Helmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Atbalsta nauda Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām sadalīta neskaidri

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Nasdaq Riga un Pārresoru koordinācijas centra diskusijā par kapitāla tirgus attīstību tika pārrunāti ieguvumi no daļējas valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanas biržā. Tas veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, jauna finansējuma piesaistes iespējas un labu pārvaldības principu nostiprināšanu uzņēmumos un būtu ieguvums nākotnes pensionāru labklājībai, informē biržas pārstāvji.

Finanšu sektora attīstības plāns (FSAP 2017. - 2019. gadam) paredz palielināt uzņēmumu skaitu, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, kā arī veicināt investoru aktīvāku iesaisti vērtspapīru tirgū. Arī Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm norādīta - finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīga aktivizēšana, kur minēts arī plāns aktivizēt vērtspapīru tirgus izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei valsts kapitālsabiedrībām.

Valsts uzņēmumu kotācija biržā, jauna attīstības kapitāla piesaiste un papildu finanšu resursu ieplūšana uzņēmumā, valstij saglabājot kontroli, bet vienlaikus, dalot uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru, veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šāda prakse tiek plaši pielietota attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tādējādi nodrošinot jauna attīstības kapitāla ieplūšanu valstij piederošajos uzņēmumos un vienlaikus radot papildu stimulu un iekustinot privātā sektora uzņēmumus, izmantot alternatīvas kapitāla piesaistes iespējas, samazinot savu atkarību no banku finansējuma un veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu, kā arī darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Kotējot valsts uzņēmumu akcijas biržā, kontrolpaketi iespējams saglabāt valsts īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie valsts kapitālsabiedrību rādītāji 2017. gadā, uzrāda stabilu un augšupejošu tendenci, un kopējie apgrozījuma rādītāji pieauguši par 4,1% jeb 133,9 miljoniem eiro, sasniedzot 3,4 miljardus eiro.

Tas skaidrojams gan ar to, ka turpinās kopējā ekonomikas izaugsme Latvijā, gan būtiskām izmaiņām uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un pozitīvām pārmaiņām valsts kapitālsabiedrību korporatīvajā pārvaldībā, liecina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) publiskotais ikgadējais pārskats par valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātiem. Pārskats jau trešo gadu pēc valsts kapitālsabiedrību reformas praktiskas uzsākšanas liecina par ilgtspējīgu un stabili pozitīvu rezultātu izaugsmi.

Raugoties pa nozarēm līderpozīcijas pēc aktīvu apjoma, pašu kapitāla lieluma un apgrozījuma 2017. gadā joprojām saglabā enerģētika, transports un sakari. Lielākie dividenžu maksātāji ir enerģētikas un mežsaimniecības nozares: AS «Latvenergo» un VAS «Latvijas Valsts meži».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pēdējos sešos gados kopējie ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, veido 1,388 miljardus eiro

LETA, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo sešu gadu laikā izsniegtas 16 736 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, ir 1,388 miljardi eiro, tomēr šogad, tāpat kā pērn, investīciju apjoms ir samazinājies visos TUA ieguves veidos.

Šodien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu, kurā teikts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz šī gada 30.jūnijam atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 17 218 personu, tajā skaitā 7183 investoru un 10 035 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 16 737 TUA. No 2010.gada 1.jūlija 323 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 2695 TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, šajā laikā bija 1,388 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas laikā ieguldītajiem līdzekļiem 1,154 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās - tie veidoja 152,8 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Innusa: Darbs kapitālsabiedrību padomē nenozīmē reizi mēnesī sanākt uz sēdi un atnākt pēc algas

LETA, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa ir kritiska par kandidātiem uz darbu valsts uzņēmumu padomēs.

Innusa šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē klāstīja, ka SM šogad ir bijuši vairāki konkursi uz ministrijas pārraudzībā esošo valsts uzņēmumu padomēm. Lai gan pirmajos konkursos pretendentu bija daudz, gatavu darba darītāju bija maz.

Viņa uzsvēra, ka darbs kapitālsabiedrību padomē nenozīmē reizi mēnesī sanākt uz sēdi un atnākt pēc algas. Darbs prasa daudz laika un pūļu. Piemēram, uzņēmuma darījumiem virs 142 tūkstošiem eiro nepieciešams padomes saskaņojums, kas nozīmē, ka uzņēmuma padomei jābūt gatavai iedziļināties darījumā detaļās, kā arī ir vēlamas zināšanas specifiskās jomās, piemēram, dzelzceļā vai aviācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kārtība pašvaldībās vai pašvaldībām sava kārtība – vietvaru nelikumīgā un nesaimnieciskā rīcība kropļo konkurenci

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos pēdējo nedēļu laikā figurē pašvaldību nedienas – Rēzeknes finanšu ķeza un nu jau bēdīgi slavenā SPA centra epopeja, korupcijas ēna Valmierā un šķietami izsaimniekotie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, savukārt kāda Tukuma novada kapitālsabiedrības amatpersona uz savu kontu pārskaitījusi vietvaras naudu 22 tūkst. EUR apmērā.

Šie nesenie notikumi atkal liek jautāt, vai vietvaras tiesiski izmanto nodokļu maksātāju resursus, rīkojas iedzīvotāju interesēs un rada labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Vai varam būt pārliecināti, ka pašvaldībās valda kārtība vai arī tās saimnieko katra pēc saviem ieskatiem? Ja ikviens komersants zina, ka nesaimnieciska rīcība agri vai vēlu novedīs pie nevēlamām sekām, pašvaldībās, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta.

Šī gada vasarā publiskotajā revīzijas ziņojumā Valsts kontrole secinājusi, ka apskatītās novadu pašvaldības, izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībās, vispusīgi nevērtē to saimnieciskās darbības efektivitāti, rada šķēršļus privāto komersantu darbības attīstībai un apgrūtina privāto komersantu iesaisti tirgus nepilnību novēršanā. Tāpat daudzām pašvaldību kapitālsabiedrībām nav stratēģijas vai tajā nav finanšu un nefinanšu mērķu, netiek veikta finanšu rādītāju analīze, visbeidzot – ieguldījumi veikti bez noteikta mērķa. Tātad tiek pārkāpti ne vien konkurences noteikumi un Eiropas Savienības darbības principi, bet arī nav iespējams runāt par efektīvu finanšu vadību. Lai radītu realitātes sajūtu un paskaidrotu, kādēļ šādi turpināties nedrīkst – Valsts kontrole konstatējusi, ka bez izsekojama mērķa ir izlietoti 5 milj. EUR jeb 43% no kapitālsabiedrību peļņas kopsummas. Jāatgādina, ka runa ir tikai par 8 pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai organizācijas var strādāt bez vadītājiem? Horizontālā struktūra "uz papīra" un dzīvē

Laura Krastiņa, Balcia valdes locekle, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen veiktais konsultāciju kompānijas “McKinsey” pētījums atklāj, ka 79 % darbinieku Eiropā darbā nejūtas motivēti. Līdz ar to cilvēki biežāk klātienē neapmeklē darbu, uzņēmumos ir liela darbinieku mainība, kas rada arī finansiālus zaudējumus.

Ir daudz ieteikumu, kā veicināt darbinieku iesaisti, bet nereti tiek aizmirsta kāda vienkārša patiesība – strādāt vadītāja pakļautībā nav īpaši motivējoši. Ne velti ir teiciens, ka cilvēki neaiziet no sliktiem uzņēmumiem, bet gan no sliktiem vadītājiem.

Tāpēc ir vērts apdomāt horizontālās uzņēmuma struktūras ieviešanu un veidot komandu ar mazāku vadītāju skaitu – ir tikai izpilddirektors, daži funkciju vai nozaru vadītāji un pārējie darbinieki, kas katrs ir atbildīgs par savu jomu. Tā strādā daudzas inovatīvas komandas, piemēram, jaunuzņēmumi, un, manuprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad arvien vairāk organizāciju sāks domāt par horizontālo modeli. Daudziem uzņēmumiem, it īpaši valsts organizācijām, tādas pārmaiņas varētu būt izaicinošas, taču, turpinot ierasto hierarhiju, agri vai vēlu nebūs iespējams konkurēt ar horizontālajām organizācijām. Par to esam pārliecinājušies arī mēs Balcia komandā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma Saldū atsākušies Liepājās šošejas (A9) segas pārbūves darbi posmā no degvielas uzpildes stacijas Priede līdz Saldus pagasta robežai (99,74.-102,92. km), rotācijas apli ieskaitot, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Jau šonedēļ posmā ir noteikti ātruma ierobežojumi 70, 50 un 30 km/h. Satiksme organizēta ar ceļazīmēm un vadstatņiem. Nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti arī satiksmes regulētāji. Rotācijas aplī ir sašaurināta brauktuve. Paredzamais būvdarbu šķērsošanas posms desmit minūtes.

2020.gadā būvdarbu ietva¬ros tika izbūvēts smilts salturīgais slānis, nesaistītu minerālmateriālu pamats, ieklāts asfalta segums divās kārtās, uzstādītas caurtekas, izbūvētas nobrauktuves, kā arī atjaunota ūdens atvades sistēma.

Šogad plānots veikt atli¬kušos darbus: asfalta dilumkārtas izbūvi, ietves-veloceļa izbūvi Saldus rotācijas aplī, satiksmes drošības aprīkojuma uzstādīšanu, ierīkot apgaismojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada dome, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un Rīgas domes pārstāvji vienojušies par kopīgu plānu ceļa projektēšanas un izbūves finansēšanai, lai izveidotu trūkstošo Dzelzavas ielas Rīgā un autoceļa P4 Stopiņu novadā savienojumu.

Interesi par iespējām atbalstīt ceļa projektu izrāda arī uzņēmēji.

Konkrētais Dzelzavas ielas posms ir svarīgs, ņemot vērā straujo satiksmes intensitātes pieaugumu ap Augusta Deglava un Lubānas ielu rotācijas apli saistībā ar lielu uzņēmumu, ka piemēram, "Rimi", "Ikea", "Depo", "Lidl", tirdzniecības centra "Sāga" un citu noliktavu, biroju un loģistikas ēku attīstību un strauju izaugsmi.

"Mums visiem kopīgi ir jādomā par nākotnes risinājumiem, un šis ir racionāls, reāli īstenojams projekts. Ja Dzelzavas ielas projektam ir atbalstošās puses - Rīgas dome, Stopiņu novada pašvaldība un uzņēmēji, kuri ir gatavi sakārtot teritoriju, katram paveicot nepieciešamo darbu daļu, redzu, ka projektu izdosies īstenot un darbus paveikt trīs gadu perspektīvā," norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis, uzsverot, ka šis ir pietiekami labs risinājums, kas ļaus attīstīties uzņēmējiem un labāk pārvietoties iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru