Viedoklis: Veselības apdrošināšanas modelis kā Ēzopa skābās vīnogas

2016. gada 12. augusts plkst. 13:47
Autors: Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Sadaļa: Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Sniedzot savu ekspertu pienesumu valstij, tautsaimniecībai un sabiedrībai akūti nepieciešamu strukturālo reformu īstenošanā, Latvijas Banka pirms mēneša publicēja un nodeva politikas veidotājiem detalizētus un ar aprēķiniem pamatotus ekspertu priekšlikumus veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai, kas apkopoti Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā.

Priekšlikumi paredz skaidru risinājumu un rīcības plānu medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, veselības aprūpes finansējuma palielināšanai un efektīvam, caurredzamam finansējuma izlietojumam ar valsts un privātu apdrošinātāju iesaisti, vienlaikus paredzot iespēju, ka valsts noteiktais pakalpojumu grozs būtu vienlīdz pieejams visiem sabiedrības locekļiem.

Jāatzīmē, ka vēlāk valdības apspriešanai un lēmuma pieņemšanai sagatavotajā Veselības ministrijas (VM) Konceptuālā ziņojuma Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu projektā un atbilstošajā ziņā medijiem Latvijas Bankas priekšlikuma nav. Lai Ministru kabinetam un citām iesaistītajām pusēm būtu droša iespēja iepazīties ar mūsu sagatavoto koncepciju, tātad izvērtēt visas iespējas veselības aprūpes finansēšanai un pieņemt labāko iespējamo lēmumu, Latvijas Banka 10. augustā katram personiski nosūtīja tās sagatavoto koncepciju drukātā veidā.

Tagad par pieminēto ziņojumu. Tajā mērķtiecīgi izcelts VM redzējums par 1. modeļa (papildu finansējums 1% no sociālajām iemaksām pensiju sistēmā) priekšrocībām pār citiem modeļiem. Nekur nav pat pieminētas esošās sistēmas problēmas ar finansējuma necaurredzamību, nelietderīgu un neefektīvu tā izlietojumu un finansējuma sasaistes trūkumu ar pakalpojumu kvalitāti. Vienkāršoti secināts, ka vienīgā problēma ir finansējuma trūkums un trūkstošais finansējums jānodrošina no budžeta līdzekļiem – faktiski no iemaksām pensiju sistēmā.

Konceptuālajā ziņojumā piedāvāto modeļu priekšrocību un trūkumu saraksts ir subjektīvs un, kā jau minēju, veidots tādējādi, lai prezentētu VM atbalstīto modeli kā labāko – VM modelim uzskaitītas 9 priekšrocības (nesniedzot to pamatojumu) un 1 trūkums; otrajam, a la Nīderlandes, modelim atrasti 9 trūkumi un 1 priekšrocība. VM modelim kā trūkums pat nekur netiek minēts, ka tas palielinās budžeta deficītu un parādu, ja citās valstij svarīgās jomās netiks veikts atbilstošs finansējuma samazinājums.
Ziņojumā lasot par VM atbalstīto modeli, redzams, ka: tam trūkst veselības aprūpes pakalpojuma pirkšanas sasaiste ar kvalitāti; tas neparedz strukturālas reformas, bet vienkāršu finansējuma palielināšanu; kā liecina iepriekšējo (pirmskrīzes) gadu pieredze, finansējuma palielinājums neatrisinātu pakalpojumu pieejamības trūkumu: gan šobrīd, gan iepriekšējos gados, kad veselības nozares budžeta finansējums bija jūtami lielāks, Latvijā bija visnepieejamākā veselības aprūpe Eiropas Savienības valstu grupā, jo īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.

Pats galvenais – VM piedāvātais risinājums novirzīt 1% no sociālajām iemaksām (vai vispārējiem nodokļiem) nav finansiāli pietiekams, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu nepieciešamajā apjomā. Tādējādi saglabātos pašreizējā situācija, kad turīgākie iedzīvotāji garo rindu dēļ izvēlas ārstēties par personīgiem līdzekļiem, bet iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem a) gaida rindās, b) aizņemas un vienā vai otrā veidā maksā pilnu cenu, c) nezina, ko darīt, vai d) neārstējas nemaz.

Latvijas Bankas piedāvātā modeļa vietā ziņojumā piedāvāta VM izpratne par tā saukto Nīderlandes modeli, turklāt, neraugoties uz pieminētajām pozitīvajām Pasaules Veselības organizācijas atsaucēm par to kā labāko Eiropā, tas smagi kritizēts par dārdzību, tikpat kā nepieminot paredzamos ieguvumus. Šeit gan jāpiezīmē, ka Latvijas Bankas piedāvātais modelis nav Nīderlandes modeļa kopija. Savā piedāvājumā esam izmantojuši vairākus Nīderlandes modeļa veiksmīgākos elementus, piemēram, obligātās veselības apdrošināšanas riska izlīdzināšanas mehānismu, bet kopumā Latvijas Bankas piedāvātais risinājums ir veidots atbilstoši Latvijas specifiskajai situācijai un tas būtiski atšķiras no Nīderlandes veselības aprūpes finansēšanas modeļa.

VM ziņojumā ierindoto 2. modeli (a la Nīderlandes modelis) visvairāk kritizē par administrācijas izmaksu pieaugumu, pamatojot to ar augsto administrēšanas izmaksu īpatsvaru pašreizējai brīvprātīgajai veselības apdrošināšanai. Protams, jo brīvprātīgās veselības apdrošināšanas tirgus ir ļoti mazs un fragmentēts, līdz ar to apdrošināšanas sabiedrību fiksētās izmaksas veido ļoti lielu daļu no administrācijas izmaksām. Turklāt apdrošināšanas prēmijā tiek iecenotas papildu izmaksas, kas apdrošinātājiem rodas tieši brīvprātības principa dēļ. Brīvprātīgā veselības apdrošināšana nozīmē, ka cilvēkiem ir motivācija iegādāties apdrošināšanas polisi gadījumos, kad ir liels saslimstības risks vai ir skaidri jaušams, ka pēc laika būs nozīmīgas ārstēšanās izmaksas. Tādēļ brīvprātīgās apdrošināšanas gadījumā finanšu riski saslimstības gadījumā netiek optimāli sadalīti, būtiski sadārdzinot apdrošināšanas piedāvājumu. Tieši obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana šīs problēmas atrisinās, bez tam vairākas reizes palielinās veselības apdrošināšanas tirgus apjomu, un administrācijas izmaksu īpatsvars būtiski samazināsies. Turklāt, valsts apdrošināšanas sabiedrībai konkurējot ar privātajiem apdrošinātājiem, vienmēr būs iespēja uzstādīt administratīvo izmaksu latiņu, kurai privātie apdrošinātāji nebūs motivēti kāpt pāri, riskējot zaudēt klientus dārgāku izmaksu dēļ.

Bet kā ir tagad, un ko cenšas panākt dokumenta autori ar kosmētiskiem līdzekļiem, nevis reālu reformu? Mūža un veselīgā mūža ilgums Latvijā ir faktiski zemākais Eiropas Savienībā. Latvija jau ilgstoši nav spējusi nodrošināt veselības aprūpei pieejamo finansējumu un tā efektīvu izmantošanu. Vienlaikus trūkst sistēmiskas analīzes un efektīvas finansējuma plānošanas un kontroles mehānismu. Citiem vārdiem sakot, pašlaik no tā paša mazā veselības aprūpes budžeta, kurš pēc speciālistu aplēsēm ir aptuveni 50% no nepieciešamā, nekritiski apmaksājam visus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju piestādītos rēķinus.

VM ziņojuma īsais vēstījums, kas ar mediju starpniecību nonācis pie sabiedrības, ir – tikai VM modelis dod vienlīdzīgas iespējas visiem. Tā ir ačgārnība un maldināšana. Atļaušos teikt – tas pat ezim skaidrs, ka tieši pašlaik Latvijā darbojas maksas medicīna, un ir ļoti liela atšķirība starp dažādas rocības iedzīvotāju iespējām saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi. Dati rāda, ka starp iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ārstēšana nav pieejama gandrīz 30%. Latvijas Bankas ekspertu piedāvātā obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, rūpīgi to izstrādājot, ļautu šo nevienlīdzību būtiski mazināt, jo iedzīvotājiem neatkarīgi no mantiskā stāvokļa un citiem apstākļiem būtu precīzi zināms, kādi pakalpojumi viņiem pienākas. Protams, turīgākiem iedzīvotājiem ir un paliks iespēja iegādāties papildu polises vai pakalpojumus, bet tas jau ir cits stāsts.
Varam tikai atkārtot, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu daļēja novirzīšana veselības aprūpes finansēšanai būtu tuvredzīgs risinājums. Tas ne vien neļaus atrisināt samilzušās problēmas veselības aprūpes nozarē, bet arī iedragās Latvijas pensiju sistēmu. Tā vietā, lai sakārtotu veselības aprūpes sistēmu, radītu tai stabilu finanšu pamatu un nodrošinātu efektīvu un lietderīgu finansējuma izmantošanu, politikas veidotāji steidz izmantot iespēju pasliktināt valsts iedzīvotāju labklājību nākotnē, lai īstermiņā maskētu un pielāpītu veselības aprūpes sistēmas problēmas.
 

Dalies ar šo rakstu

Populārākās ziņas

Nepalaid garām