Tas varētu šķist dīvaini, bet viens no visapmeklētākajiem tūrisma objektiem uz planētas ir iepirkšanās centrs. The Dubai Mall, kas atrodas Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, piesaista 75 miljonus apmeklētāju gadā, vēsta CNN.

Protams, The Dubai Mall nav parasts iepirkšanās centrs. Atklājot 2008. gadā un vērtējot pēc kopējās platības, tas atzīts par pasaulē lielāko un ir lielāks nekā 50 futbola laukumi.

Iepirkšanās centrā izvietoti 1200 veikali, slidotava, akvārijs, pasaulē lielākā apavu tirdzniecības vieta, 14 tūkstošiem automašīnu domātas stāvvietas un Boeing 737 lidojuma simulators. Visa kompleksa būvniecība izmaksājusi 20 miljardus ASV dolāru.

«Tā ir pilsēta pilsētā,» atzīst Muhameds Alabars, Emaar - projekta attīstītāja - priekšsēdētājs.

Kāda Lielbritānijas piederīgā Dubaijā tikusi arestēta pēc tam, kad viņa, tērpusies bikini, bija pastaigājusies pasaulē lielākajā tirdzniecības centrā Dubai Mall, ziņo Guardian.

Šai tūristei gan bija paveicies, un pret viņu izvirzītās apsūdzības ir atceltas.

Taču citas reizes Lielbritānijas atpūtnieki nav tikuši sveikā cauri. Iepriekš divi britu tūristi saņēmuši trīs mēnešu ilgu cietumsodu par to, ka tie pludmalē nodarbojušies ar seksu. Savukārt vēl viens pāris no Lielbritānijas Apvienotajos Arābu Emirātos «iesēdināts» cietumā uz mēnesi par skūpstīšanos restorānā.

Lielbritānijas Ārlietu ministrija savā mājaslapā brīdina savus iedzīvotājus, kas dodas ceļojumā uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, ka šajā zemē ir stingri likumi un ka, ierodoties svešā zemē, ir jāciena vietējās tradīcijas.

Mārkalnes pagasta bibliotēkā pavasarī tapusi e-lasītava. Lai arī e-grāmatas iegādājas daudzas bibliotēkas, atsevišķa e-lasītava tapusi pirmo reizi, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Mārkalnes pagasta bibliotēkas vadītāja Sanita Silirova informē, ka e-lasītavas projektu izdevies realizēt sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu un biedrību Alūksnes lauku partnerība LEADER projekta gaitā. Projektu līdzfinansējusi Alūksnes novada pašvaldība un kopējās projekta izmaksas ir 4204 eiro un 40 centi.

Projekta laikā viena no bibliotēkai pieejamajām telpām izremontēta un izveidota e-lasītava. Projekta laikā iegādāti trīs e-grāmatu lasītāji, portatīvais dators, akvārijs ar zivtiņām, kā arī e-lasītava aprīkota ar mēbelēm.

E-lasītavā izvietotais akvārijs ar zivtiņām lasītavas apmeklētājus nomierina un tas esot veids, kā piedāvāt mierīgāku vidi satrauktajiem bērniem un jauniešiem. Akvārijs kalpo arī lasīšanas terapijas veicināšanai un it sevišķi palīdzēs tiem bērniem, kuriem ir lasīšanas problēmas.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

La Casa Del Habano ir Kubas cigāru veikalu franšīze, pasaulē ir aptuveni 140 šī zīmola veikali vairāk nekā 30 valstīs. Pēdējais no tiem atvērts Rīgā. «Mēs centāmies izveidot relaksētu, elegantu atmosfēru. Mēs neesam cigāru klubs,» uzsver Deivids Holahans, Rīgas La Casa Del Habano vadošais partneris.

Kad D. Holahans citiem stāsta, ka atvēris cigāru veikalu, cilvēki uzreiz to saista ar ekskluzīvu cigāru klubu. Atšķirība starp cigāru klubu un veikalu ir tā, ka klubā ir biedri un biedru nauda, kas to padara ekskluzīvu: «Te nav nekā ekskluzīva, tikai cigāri.» Te ir gan privātie cigāru, gan alkohola skapīši - divi draugi var nopirkt savu kastīti cigāru un varbūt alkoholu, atnākt, paņemt tos, sēdēt un kādu stundu relaksēties.

«Ideja ir vienkārša - viens cigārs, divi dzērieni. Tas nav kā bārā, kur iet dzert un daudz smēķēt,» viņš skaidro. Vaicāts, vai Rīgā ir līdzīgas vietas, D. Holahans apgalvo, ka nav. Kāpēc? «Bija ekskluzīvs cigāru klubs - Čērčila klubs, kur bija jāmaksā dalības maksa. Viņi pārdeva cigārus, bet tas nebija cigāru veikals, kas esam mēs. Un es nezinu, kāpēc citi, kas Rīgā pārdod cigārus, nepiedāvā tos uz vietas arī smēķēt,» viņš atzīst. Viņš īpaši lepojas ar speciāli iekārtoto telpu cigāru uzglabāšanai, kas atrodas atsevišķi no smēķētavas. Tas ir kā stikla akvārijs, kur speciāla aparatūra nodrošina pareizo gaisa mitrumu un temperatūru.

Āfrikas lielākais lielveikals, Marokā esošais Morocco Mall prestižajā MIPIM Awards 2012 nekustamo īpašumu konkursā atzīts par pasaules labāko iepirkšanās centru.

Morocco Mall iepirkšanās centrā izvietoti 350 veikali, kas piedāvā vairāk nekā 600 apģērbu, parfimērijas, juvelierizstrādājumu, aksesuāru un elektronikas zīmolu preces. Iepirkšanās centra lielākais veikals ir Galeries Lafayette, kurš iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā ar savu pasaulē lielāko vitrīnu 241 kvadrātmetra platībā.

Tāpat iepirkšanās centra teritorijā atrodas vairāk nekā četrdesmit restorānu, muzikāla strūklaka, parks, kinoteātris un milzīgs akvārijs, kura ietilpība sasniedz vairāk nekā miljons litru ūdens. Apmeklētāji instruktoru pavadībā akvārijā var nodarboties ar niršanu, kā arī, izmantojot speciālu liftu, aplūkot zemūdens pasauli .

Rīgā, Krasta ielā 52, šodien 25. aprīlī, durvis vēris Baltijā vērienīgākais dzīvnieku pakalpojumu un tirdzniecības centrs Dino Zoo Pasaule.

Jaunā centra attīstīšanā investēts vairāk nekā 0,8 miljoni eiro un tā kopējā platība veido 3000m2, kas apvieno plašāko zoo preču veikalu Latvijā, frizētavu, izstāžu zāli, veterināro aptieku un klīniku.

Dino Zoo Pasaule projektā daudzi servisi apvienoti zem viena jumta, tajā skaitā lielākais veikals ar vairāk nekā 10 000 dažādām precēm suņu, kaķu, putnu, grauzēju, reptiļu un akvāriju saimniekiem. Vasaras beigās plānots atvērt veterināro klīniku, kurā būs piedāvāts arī dienas stacionārs un vairāki unikāli, līdz šim nepieejami pakalpojumi Latvijā – akupunktūru, eksotisko dzīvnieku terapiju un ķirurģiju, par uzņēmuma attīstību stāsta Dino Zoo direktors Kaspars Siļķe.

Īpašumu pircējiem, kuri meklē kaut ko eksotiskāku, drīz būs iespēja iegūt pašiem savas peldošās luksusa salas, kuru cena būs ap 2,5 miljoniem latu, vēsta metro.co.uk.

Orsos sala, kurā ir sešas divvietīgas guļamistabas un 1000 kvadrātmetru dzīvojamā platība, radīta, apvienojot labāko no sauszemes īpašumiem un superjahtām.

Peldošajā platformā, kas tiek raksturota kā komfortablāka nekā jebkura luksusa jahta, ir arī bārs, sauļošanās zona, džakuzi un akvārijs.

Izstrādātājs došot pircējiem iespēju pielāgot interjeru un dizainu savām individuālajām vajadzībām.

Tā kā enerģija tiek iegūta no vēja un saules, sala esot arī videi draudzīga.

Šis esot uzņēmēja Gabora Orsos izgudrojums.

Lai gan sala patlaban ir prototipa stadijā, Austrijā bāzētā kompānija to tirgū plāno laist līdz 2013. gada beigām.

Tā kā Lēdmanes izklaides parks Avārijas brigāde (ABPark) apmeklētājus uzņem tikai gada siltajā laikā, pieņemts lēmums atvērt arī iekštelpu izklaides centru. Saskaņā ar plāniem tas piesaistīs trīs tūkstošus apmeklētāju mēnesī, biznesa portālam db.lv pastāstīja īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Testa režīmā tirdzniecības centra Spice Home otrajā stāvā tas durvis ver 10. novembrī.

«Sākumā startēsim 450 kvadrātmetru platībā, kas nav daudz salīdzinājumā ar Avārijas Brigādes 20 hektāru platību, un bija ļoti jāpiedomā pie tā, lai radītu gana daudzveidīgu piedāvājumu dažādām vecuma grupām,» stāsta M. Brezauckis. Iekštelpu izklaides centra izveidē investēti 150 tūkstoši eiro. «Faktiski tas ir finanšu atlikums no šā gada darbības, kas šogad vairs netiek ieguldīts Avārijas Brigādes parkā Lēdmanē, bet jaunajā izklaides centrā,» informē īpašnieks.

Viņš stāsta, ka par iekštelpu izklaides centru domāts kopš pagājušā gada un tika meklēta atbilstoša vieta. Tas ļaus uzņēmumam aktīvi strādāt visu sezonu un arī darbiniekiem būs pastāvīgs nevis sezonāls darbs. Domājot par iekštelpu izklaides centru, bijis skaidrs, ka tam jāatrodas Rīgā tieši sasniedzamības dēļ.

Pētījumi apliecina, ka tā var paaugstināties no 12% līdz pat 40%, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vajag augstāku darba produktivitāti, bet naudas tehnoloģijām nav un darbu organizēt efektīvāk arī neizdodas? Iespējams, paparde un palma, varbūt akvārijs ar zivīm vai pat Duksis te sniegs palīdzīgu roku. Vismaz tā apgalvo pētījumi, kas norāda, ka produktivitāte var palielināties no knapiem 12% līdz pat grandioziem 40%, ja kantoros ir vairāk dzīvu būtņu nekā tikai cilvēki.

Uz darbu nākam strādāt, vai ne? Skaidrs. Un tieši tāpēc darba videi jāietver tikai tas, kas nepieciešams, lai veiktu šo godājamo funkciju. Skan loģiski, tomēr nepatiesi. Izrādās, cilvēks arī darbā alkst pēc estētikas, lai cik dārgs būtu galds un krēsls, pie kā un uz kā viņš sēž. «Nav īsti saprotams, kādēļ minimālistiski spartiskais kantoru iekārtojums biznesa pasaulē dominē tik ilgu laiku,» stāsta Ekseteras Universitātes (Lielbritānija) psiholoģijas profesors Kriss Naits, kurš kopā ar kolēģiem veica pētījumu par telpaugu ietekmi uz biroju darbiniekiem. «Ja mēs ieliktu skudru tukšā burkā vai gorillu plikā būrī, šie dzīvnieki justos nožēlojami. Cilvēki no tiem daudz neatšķiras,» viņš piebilst. Viņa veiktā pētījuma rezultāti apliecina, ka pat nedaudzi telpaugi palielina darbinieku produktivitāti par 15% salīdzinājumā ar «plikajiem» ofisiem. Viens augs uz kvadrātmetru (kas ir daudz, bet nenozīmē biroja pārtapšanu par tropu mežu) – un darbinieku atmiņas un citu galveno psiholoģisko testu rezultāti ievērojami uzlabojās. Pie ieejas izveidots zaļais stūrītis gan nestrādās, jo, kā norāda profesors, telpaugi ir katram darbiniekam jāredz no savas darba vietas. «Ir jābūt kam tādam, kas darbinieku saista psiholoģiski, jo tad cilvēks ir laimīgāks un labāk strādā,» puķu efektu izskaidro Kriss Naits. Telpaugu fons kādā citā pētījumā mazināja stresu un pazemināja asinsspiedienu jau pēc piecām minūtēm. Iespējams, pie vainas šai efektā ir augu krāsa – zaļā iedarbojas nomierinoši, bet nav tāda pētījuma, kas salīdzinātu vienkārši zaļi krāsotus kantorus ar ofisiem, kas pilni ar telpaugiem (kādā pētījumā atklājās, ka zaļā krāsa uzlabo arī lasīšanas kvalitāti, respektīvi, lasīšanas ātrumu un spēju uztvert lasīto).

Pirmajai Coffee Tower mazākajai kafejnīcai Rīgā piepulcējušies vēl astoņi brāļi un māsas , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms nepilna gada DB rakstīja par pirmo Coffee Tower blakus Vērmanes dārzam, Saktas puķu tirdziņam kaimiņos. Kafejnīca tur darbojas vēl aizvien, turklāt tūlīt tiks atvērta otra –blakus esošajā tornītī, kurā savulaik tirgotas loterijas biļetes. Tās nosaukums būs Ledus tornis, jo tajā tiks piedāvāti aukstie dzērieni un saldējums. Katrai kafejnīcai ir piešķirts savs nosaukums – Akvārijs, Māsiņa Bāciņa, Sprīdītis, Brālītis Stūrītis, Kaļķītis, Zinītis u.c. Coffee Tower īpašnieki Reinis Silovs un brāļi Kaspars un Edgars Auziņi iecerējuši līdz vasaras beigām atvērt vēl vismaz pāris kafejnīcu. «Būvēt bunkuru ir interesantāk, nekā tajā sēdēt un spēlēties. Patlaban esam aizraujošākajā procesā. Mums ir idejas kā torņi. Nerakstām biznesa plānu. Skatāmies, darām, attīstāmies,» teic Edgars. Uzņēmēji DB atzīst, ka pašreizējais attīstības temps prasa ieguldīt daudz darba un reizēm viņu domas skrien ātrāk, nekā rokas spēj izdarīt. Viss tiek paveikts pašu spēkiem.

Rīga kā reģionālā metropole izceļas ar radošākiem ļaudīm un atvērtību jaunajam

Kafejnīcu ķēdes Coffee Inn līdzīpašnieks Nids Kuberis (Nidas Kiuberis) par sava biznesa pamatu uzskata kafijas un urbānās kultūras maisījumu.

Jūs iepriekš teicāt, ka bieži esat Rīgā ne tikai savu kafejnīcu dēļ, bet arī lai tiktos ar plašāku «kafijas kopienu». Kas tā ir?

Fakts ir tāds, ka, jo vairāk tu zini, jo patiesībā mazāk tu zini. Ar katru nākamo soli atklājas, ka ceļš uz kafijas un kafijas kultūras saprašanu ir daudz garāks un bagātāks, nekā tikko šķita. Un es esmu ļoti dedzīgi noskaņots uzzināt vēl vairāk. Svarīgākais šai ziņā ir saprast, ka kafija – tie ir cilvēki. Cilvēki, kas gatavo kafiju un kam kafija ir kaislība. Tie, kas grauzdē kafiju, importē to, brūvē un arī dzer. Man kopš bērnības patīk sarunāties ar cilvēkiem, tāpēc ir dabiski, ka arī mūsu četru čaļu kafijas kompānijā esmu atbildīgais gan par komunikāciju, gan pašu kafiju. Es sāku pamatīgāk iepazīties ar Rīgu, šķiet, pirms sešiem gadiem. Mans biznesa partneris pusgadu dzīvoja Rīgā, lai saprastu šo pilsētu un tajā tiešām ieietu.