Jaunākais izdevums

"Apines zobārstniecība" - mājīga un viesmilīga vieta, kur klienti jūtas kā mājās. Viņu pieredzējušie speciālisti ne tikai palīdz atrisināt zobu problēmas, bet arī ļauj apmeklētājiem jūsties ērti un gaidīti katru reizi, kad tie atnāk uz viņu praksi. Tādēļ aicinām jūs pievienoties mums un noskaidrot kā Begin programma palīdzēja šai zobarstniecības klinīkai sakārtot savu darba laika uzskaites procesu.

Excel - laika efektivitātes kāralis jeb zaglis?

Nevienam nav noslēpums, ka ar Excel palīdzību var paveikt uzņēmumā daudz ko un tas tiek lietots sarežģīto datu uzskaitei un analīzei. Tomēr ne vienmēr pierastais veids ir tas labākais, kas var nodrošināt visas uzņemuma ekspektācijas un apmierināt visas vajadzības. Apines klinika ir tāds piemērs, kad Excel tika izmantots priekš darba laika uzskaites un tas nelikās ļoti efektīvs risinājums.

Apines zobārstniecības lieta: Excelis no Exceļa

Lai grāmātvedība varētu izrēķināt algas, tai nepieciešams saņemt datus par darbinieku nostrādātām stundām. To klinīkas vadība dabūju no Excel failā, kur darbinieki manuāli pievienoja savus darba uzsākšanas un beigšanas laikus. Lai ir vieglāk šo vizuālizēt, var iztēloties vienu datoru ar atvērtu failu, kur visi darbinieki piefiksē savus datus. Šāda pieeja prasa lielu laika ieguldījumu, jo ir nepieciešams regulāri atjaunināt tabulas ar jaunāko informāciju. Tas var novest pie lieka laika tērēšanas uzdevumu administratīvai pārvaldīšanai, nevis pašu uzdevumu izpildei.

Kur pazūd laiks?

Vēl viena problēmu, ar kuru bieži saskārās darbadevēji, ir neprecīza laika uzskaite, it īpaši ja tā tiek veikta manuāli. Cilvēku dabā ir dažreiz neapzināti vai pat apzināti pārspīlēt vai piešķirt papildu minūtes savām ar daba saistītām aktivitātēm. Darbinieka labā noapaļots laiks darbadēvējām nozīmē ne tikai liekas izmaksās, bet arī negatīvas sekas, pieņemot nepareizus lēmumus par darba apjomu un citiem jautājumiem.

Un kāds būtu risinājums?

Liekas izmaksās un lēmumi, kuri ir balstīti uz nekvalitātiviem datiem var izraisīt uzņēmumam negatīvas sekas. Tāpēc vadītājiem ir ļoti svarīgi ieviest tādu sistēmu, kas, pirmkārt, būtu vienkāršā lietošana, un otrkārt, spētu efektīvi uzskaitīti darbinieku laiku. Šādu sistēmu piedāva Begin, ka ļauj darbiniekiem piefiksēt laiku ātrāk un efektivāk. Tas savukārt palīdz Apines zobarstniecībai ietaupīt resursus labākai darba organizēšanai un vairāk laika vēltīt klientu apkalpošanai.

Nepārprotamie skaitļi

Zemāk piedāvājām iepazīties ar Zobarstniecības ietaupījumu, izmantojot Begin programmatūru:

Lai veiktu aprēķinu, jāņem vērā, ka vidējā stundas likme darbiniekiem ir virs industrijas vidējās un tā ir aptuveni 10.50 EUR bruto.

Pirms “Begin” ieviešanas laika zudums bija mērāms ap 15 minūtēm dienā. Balstoties uz šiem datiem, varam veikt aprēķinu:

(Darbinieku skaits x laika zudums) / 60 (stundas izteiksme minūtēs) x nostrādāto dienu skaits x darba devēja izdevumi uz vienu darbinieku x 12 (mēnešu skaits) jeb

(30 x 15) / 60 x 21 x 10.50 x 12 = 31 200 EUR/gadā.

No tradīcijām uz nākotni

Apines Zobarstniecības stāsts nebeidzās tikai ar laika uzskaites procesa uzlabošanu un administratīva darba optimizēšanu. Tagad uzņēmuma stāstam pievienojas Begin risinājums, kas ir arī par ērtākām atskaitēm dažados formātos, kuras skaidri atspoguļo uzņēmuma processus un palīdz sakārtot darbinieku atlīdzības sistēmu. Šādi ietaupa arī citi, kā piemēram metāla durvju ražotājs ISG un metālizstrādājumu ražotājs ToGet. Vairāk informācijas Jūs variet atrast mūsu bloga sadaļā.

Šis stāsts var kļūt arī par jūsu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā vadīt sava uzņēmuma pārmaiņas, veidojot sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem?

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs, 17.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Primostar: būvniecības nozares izaicinājums ir strādāt ātrāk, ilgtspējīgāk un zaļāk

Primostar, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīva loģistikas pārvaldība ir būtisks faktors veiksmīgas uzņēmumu darbības nodrošināšanā un attīstībā. Viens no loģistikas risinājumiem, kas kļūst arvien populārāks gan starptautiskos, gan vietējos kravu pārvadājumos, ir saliktās kravas.

Saliktās kravas, zināmas arī kā LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi, piedāvā vairākas priekšrocības gan mazajiem, gan lielajiem uzņēmumiem. Kas ir saliktās kravas un kādos gadījumos LTL ir efektīvāks risinājums nekā pilnu kravu (FTL) pārvadājumi?

Kas ir saliktās kravas?

Saliktās kravas jeb LTL (Less Than Truckload) pārvadājumi ir loģistikas risinājums, kur viena kravas automašīna tiek komplektēta no dažādiem nosūtītājiem un tā tiek izmantota vairāku sūtījumu pārvadāšanai.

Kad izvēlēties saliktās kravas?

Šis risinājums ir īpaši piemērots uzņēmumiem, kuriem nepieciešams pārvadāt relatīvi nelielu preču daudzumu, kas nesasniedz pilnas kravas apjomu. Salikto kravu pārvadājumi nodrošina izmaksu efektivitāti, jo katrs nosūtītājs maksā tikai par tam piederošās kravas aizņemto vietu transportlīdzeklī, nevis par visu kravas automašīnas izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Bite Latvija”, viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, sadarbībā ar globālo tehnoloģiju līderi “Nokia”, ir spēris nozīmīgu soli sava fiksētā tīkla infrastruktūras attīstībā, kļūstot par pirmo operatoru Baltijā un vienu no pirmajiem Eiropā, kas savos IP sakaru tīklos integrējis “Nokia” 800GE maršrutēšanas tehnoloģiju un revolucionāro “Nokia” drošības risinājumu “Deepfield Defender”.

Šīs tehnoloģijas veido vienotu “Nokia” ekosistēmu, kas nodrošina tīkla drošību un datu plūsmas efektivitāti.

“Nokia” inovatīvās tehnoloģijas, kuru ieviešanā “Bite Latvija” investē 5 miljonus eiro, ļauj uzņēmumam ne tikai efektivizēt tīklu un padarīt to drošāku, bet arī uzlabot esošo servisu kvalitāti, veidojot pamatu nākotnes inovācijām un pakalpojumiem, kas būs pieprasīti 5G tīkla kontekstā.

Ņemot vērā pieaugošo kiberdraudu apjomu un sarežģītību digitālajā vidē, “Nokia” drošības risinājums “Deepfield Defender” nodrošina, ka “Bite Latvija” tīkls ir gatavs aizsargāt sevi un savus klientus pret jauniem un aizvien izsmalcinātākiem kiberdraudiem. Tas ir īpaši svarīgi šodien, kad datu drošība un privātums kļūst par aizvien nozīmīgāku patērētāju un uzņēmumu prioritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvieta - Lielās ģildes nams Rīgā - slēdz savas durvis, lai piedzīvotu nozīmīgas pārvērtības. Ēkas atjaunošanas un pārbūves gaitā viena no senākajām Rīgas koncertzālēm iegūs mūsdienīgu veidolu, saglabājot vēstures liecības.

Vienlaikus ēkā tiks nodrošinātas energoefektivitātes prasības un vides pieejamība visiem augstvērtīgas mūzikas cienītājiem, informē būvdarbu pasūtītājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbi notiks pēc “Projektē un būvē” principa. Darbi tiks veikti divās kārtās - pirmajā kārtā tiks īstenoti ēkas energoefektivitātes stiprināšanas pasākumi, bet otrajā kārtā secīgi notiks pārējie Lielajā ģildē paredzētie pārbūves darbi – Lielās zāles pārbūve, vājstrāvu tīklu izbūve, vides pieejamības nodrošināšana un citi.

“VNĪ komanda ir apņēmības pilna vadīt un uzraudzīt Lielās ģildes atjaunošanas procesu, lai ēka kļūtu pieejama visām sabiedrības grupām un būvdarbi tiktu paveikti godam, iekļaujoties saprātīgos termiņos. Ņemot vērā ēkas īpašo kultūrvēsturisko statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības, tāpēc pārbūves darbi notiks ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi,” norāda J.Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve bez sīkdatnēm – 2024. gadā biznesus un reklāmas nozari transformēs Google politikas izmaiņas

Maiks Dorfmans, Rīgā bāzētās globālās digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā interneta pārlūkprogramma Google Chrome līdz 2024. gada 3. ceturksnim visiem lietotājiem pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes. Tas nozīmē, ka uzņēmumi – reklāmdevēji saskarsies ar būtiskām grūtībām mērķauditorijas atlasē un lietotāju izsekošanā, kā arī tiešsaistes reklāmas un analītikas nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas.

Klientu uzmanības piesaistīšana kļūs sarežģītāka un dārgāka, arī digitālās reklāmas nozare piedzīvos transformāciju. Lai pārmaiņas neatstātu negatīvu ietekmi uz biznesu, ir ārkārtīgi būtiski izprast to būtību un būt gataviem pielāgot savu reklāmas stratēģiju.

Pārmaiņas industrijā aizsākās 2020. gadā, kad Google paziņoja, ka pārlūkā Chrome (dominējošā pārlūkprogramma ar 65 % tirgus daļu) pakāpeniski atteiksies no trešo pušu sīkdatnēm. Tam sekoja ierobežojumi arī no Safari un Firefox pārlūku puses. Divu revolucionāru Google atjauninājumu ieviešana notiek šogad – 2024. gadā.

Pirmkārt, līdz 2024. gada 3. ceturksnim Google Chrome pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes visiem lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieci soļi līdz ilgtspējai nekustamajos īpašumos

Līga Horsta, Colliers Baltics BREEAM sertificēta auditore, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule arvien vairāk pievēršas ilgtspējībai, tāpēc nekustamā īpašuma nozarei ir jāpielāgojas jaunajiem noteikumiem un prasībām.

Taksonomijas regula un Korporatīvās ilgtspējas pārskatu direktīva (CSRD) pieprasa detalizētu ziņošanu par ilgtspējības praksēm. Šīs prasības šobrīd attiecas uz lielākajiem portfeļu īpašniekiem, bet no 2025. gada tās būs jāievēro arī vidēja līmeņa īpašniekiem.

Galvenās regulas

Svarīgākās regulas, kuras skars Latvijas un visu Baltijas nekustāmo tirgu ir Ēku energoefektivitātes direktīva (EPBD), kur fokusējas uz emisiju samazināšanu ar renovāciju un jaunu būvniecību. Un jaunā Būvizstrādājumu regula (CPR) izvirza ambiciozus mērķus, piemēram, līdz 2030. gadam renovēt vismazāk efektīvās ēkas un līdz 2033. gadam panākt 26% uzlabojumu.

Pieci soļi ilgtspējas jautājumu risināšanai nekustamajā īpašumā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gads būs pārmaiņu laiks, kurā tiks veiktas investīcijas 7 līdz 8 milj. eiro apmērā un uzbūvēta jauna 5000 m2 liela noliktava, un īstenots kompānijas digitalizācijas projekts, vienlaikus tiks strādāts pie jaunu vegānisko produktu receptūrām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Gemoss īpašniece un ilggadējā vadītāja Ieva Treija. Viņa atzīst, ka Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi HoReCa nozari, kā arī mainījusi tās vaibstus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē, kura pēdējo četru gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, sākot ar Covid-19 pandēmiju, kam sekoja HoReCa segmenta darbības ierobežojumi, bet vēlāk savu artavu deva milzīgā inflācija?

Nenoliedzami, ka HoReCa ir tā sfēra, kura ir izjutusi visus minētos faktorus, un šis ir bijis sarežģīts, neprognozējams laiks, kurā nemitīgi notiek pārmaiņas. HoReCa ir ļoti nozīmīgs Gemoss klientu loks, un tieši tāpēc visu, kas tajā un ap to notiek, arī ļoti būtiski izjūt. Nozare ir sāpīgi izjutusi visus pandēmijas laika noteiktos ierobežojumus saistībā ar iespēju strādāt, kas būtiski mainīja cilvēku paradumus, praktiski neesošo tūrismu, 2022. gada inflācijas lēcienu un sekojošo pašmāju patērētāju pirktspējas kritumu. Laikā, kad kvalitatīvi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi īsti nevarēja strādāt, sazēla ātrās ēdināšanas iestādes – burgernīcas, kebabnīcas, pieauga ēdienu piegādes plastmasas kārbu apjomi atkritumu tvertnēs un ne tikai tajās, kas nebūt nav Latvijas sabiedriskās ēdināšanas seja. Diemžēl, bet šādas pārmaiņas degradē augstvērtīgo restorānu vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Circle K: Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne vienkāršs tirgus

LETA, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne tik vienkāršs tirgus, tādēļ būtiskas pārmaiņas dažādu enerģijas veidu izmantošanā transportā tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.

"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

British American Tobacco vadītājs Latvijā: noris fundamentāla tabakas produktu tirgus transformācija

Reklāma, 23.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pūļa finansējums vai valsts atbalsts: kas ātrāk notic Latvijas jaunuzņēmumu potenciālam?

Vilnis Priedītis, attiecību aplikācijas “Matchful” dibinātājs & valdes priekšsēdētājs, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu atbalstu vai piesaistītu investīciju fondus, jaunuzņēmumiem ir jāsasniedz noteikts izaugsmes līmenis. Dažādām platformām vai lietotnēm ir jāsasniedz noteikts lietotāju skaits, tikai tad iespējams pretendēt uz atbalstu, tāpēc bieži vien nepietiek tikai ar labu ideju.

Nepieciešama arī spēcīga komanda, kas spēj skaidrot ideju, sekmējot sabiedrības interesi. T.s. pūļa finansējums, piesaistot daudzus nelielus investorus – privātpersonas, var kalpot kā atspēriena punkts Latvijas jaunuzņēmumiem, lai sasniegtu nākamo attīstības stadiju.

Ja analizējam jaunuzņēmumus, kuru pamatā ir ideja par lietotni, tad jāuzsver, ka investīciju fondi iesaistās, kad produkts jau ir gatavs, “palaists” un sasniedzis noteiktu lietotāju skaitu. Katram fondam var būt atšķirīgas prasības – 10 000 lietotāju vai pat 30 000, kas ir normāli, jo fondi ik dienas saņem daudz idejas. Attiecīgi rodas jautājums – kā jaunuzņēmumu dibinātājiem nonākt līdz attiecīgajam līmenim? Šeit der atcerēties, ka spēks bieži vien ir spējā apvienoties kopīgam mērķim, tāpēc risinājums var būt arī daudzu nelielu investoru - līdzīpašnieku piesaiste. Esam Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 100 līdzīpašniekiem - cilvēki var iegādāties kapitāldaļas un šie līdzekļi tiek investēti uzņēmumā. Esam pārliecinājušies, ka cilvēki Latvijā ir gatavi noticēt labām idejām un kopīgiem spēkiem radīt lielas lietas. Mūsu valstī ir radoši un talantīgi cilvēki, kuri spēj radīt idejas ar ļoti augstu potenciālu un pievienoto vērtību, un arī cilvēki, kuri spēj to saskatīt. Šobrīd vērojama ļoti liela interese tieši par dažādām lietotnēm, tostarp par attiecību aplikāciju “Matchful”, taču joprojām esam atvērti jauniem līdzīpašniekiem, piedāvājot iegādāties sākot no desmit kapitāldaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par iepakojuma depozītu samaksāto naudu varēs saņemt atpakaļ bankas kontā

Db.lv, 28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank, sadarbībā ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” un digitālo aģentūru TRY Dig Latvia, izveidojusi jaunu depozīta iepakojuma atmaksas pakalpojumu dPays.

Piereģistrējoties www.dpays.eu, klienti varēs atmaksu par depozīta iepakojumu saņemt nevis papīra čeka vai skaidras naudas veidā, bet gan savā bankas kontā. Šobrīd risinājums izveidots vasaras festivālu un pasākumu nodrošināšanai, lai atvieglotu depozīta trauku apriti.

Savukārt iespēju izmantot dPays iepakojuma nodošanas taromātos plānots ieviest rudenī, kad "dPays" tiks integrēts jaunā īpaši lielas jaudas depozīta iepakojumu pieņemšanas vietā, ko šobrīd attīsta "Depozīta Iepakojuma Operators". Ja šobrīd taromātos ir iespēja naudu par depozīta iepakojumu atgūt papīra čeka vai veikala lojalitātes punktu veidā, tad drīzumā to varēs saņemt arī bankas kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

No 22 apšaubāmi privatizētajiem zemesgabaliem Rīgas lidostai varētu būt nepieciešami četri

LETA, 22.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 22 neapbūvētajiem zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri savulaik tika privatizēti apšaubāmā ceļā, lidostai varētu būt nepieciešami aptuveni četri īpašumi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).

Uzklausot lidostas vajadzības, pie šāda secinājuma nākusi pavasarī speciāli izveidotā darba grupa, kura gan savu darbu vēl nav līdz galam pabeigusi. Piemēram, šonedēļ par zemesgabalu jautājumu esot paredzēta Rīgas pašvaldības izpilddirektora un ģenerālprokurora tikšanās.

Lidostai nepieciešami esot tie zemesgabali, kas atrodas tuvāk iecerētajai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai.

Pēc Ķirša stāstītā, izveidojušos situāciju ar 22 zemesgabaliem pašvaldība centīsies atrisināt, izvairoties no tiesvedības, jo pretējā gadījumā vietvarai var nākties maksāt kompensāciju investoriem par zemesgabalu dīkstāvi.

"Risinājums varētu sekojošs: lidosta dabū savus interesējošos zemesgabalus, bet tie, kas paliek pāri, tie aiziet investoram par izsolīto cenu, un visas puses paraksta tādu kā administratīvo līgumu, ka vienai pret otru nav pretenziju, lai nebūtu arī šīs zaudējumu piedziņas," iespējamo situācijas risinājumu ieskicēja Ķirsis, uzsverot, ka tas gan vēl ir jāsaskaņo ar visām iesaistītajām pusēm, tajā skaitā ar Ģenerālprokuratūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Likvidējot ceptuvi Kauņā, Fazer Bakery Baltic plāno 18 miljonu eiro investīcijas Ogrē

Db.lv, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mākslīgais intelekts veikalā var noķert garnadzi?

Uģis Začs, StrongPoint klientu servisa vadītājs, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirms plānot patvertnes jānoskaidro, cik droši ir savu laiku nokalpojušie pagrabu pārsegumi

Ingārs Daibe, domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” vadītājs, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru