Enerģētika

Visās Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas pieaugušas

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool tirdzniecības reģionos auga elektroenerģijas spot cena, vidējai sistēmas cenai kāpjot par 27 % līdz 47,22 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Baltijas valstīs lielākais elektroenerģijas cenu pieaugums bija Igaunijā, kur vidējā cena pieauga par 17 % un sasniedza 50,56 EUR/MWh. Otrs lielākais kāpums – par 12 % – bija Lietuvā, cenai sasniedzot starp Baltijas valstīm augstāko līmeni – 59.41 EUR/MWh. Savukārt Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, kāpums bija zemākais – par 10 % līdz 58,59 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenu Nord Pool reģionā galvenokārt ietekmēja patēriņa pieaugums, sākoties vēsākiem laikapstākļiem. Līdz ar vēja staciju izstrādes samazinājumu un Zviedrijas atomelektrostacijas remontdarbiem bija ierobežota pieejamā izstrādes jauda Ziemeļvalstīs. Arī augstas gāzes un emisijas kvotu cenas ietekmēja ražošanas cenu pieaugumu, tādējādi veicinot spot cenu kāpumu.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieaudzis līdz 7 807 GWh, un arī izstrādes apjoms pieaudzis līdz 7 817 GWh.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs bija 521 GWh; tas ir par 3 % vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, un tas ir audzis visās Baltijas valstīs. Vislielākais kāpums bija Latvijā – par 5 % vairāk nekā nedēļu iepriekš, sasniedzot 139 GWh. Lietuvā un Igaunijā patēriņa pieaugums bija 3 % un 2 %, attiecīgi apjoms bija 229 GWh un 152 GWh.

Kopējais izstrādātās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu pieauga par 16 % līdz 373 GWh. Vislielākais ģenerācijas apjoma pieaugums bija Igaunijā – par 40 % augstāks nekā iepriekšējā nedēļā, sasniedzot 204 GWh. Latvijā izstrādes apjoma pieaugums bija par 10 % līdz 84 GWh. Savukārt Lietuvā bija izstrādes apjoma samazinājums par 14 % līdz 85 GWh.

Izstrādes apjoms attiecībā pret patēriņu Latvijā 60 %, Igaunijā 134 %, Lietuvā 37 %, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 72 % attiecībā pret pagājušajā nedēļā reģionā patērēto elektroenerģijas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nord Pool birža – elektrība, kad pašiem tās pietrūkst

Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi ST un AST precizētos elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus

LETA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā pieauga par 81% un bija 116,17 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas pieauga visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 81%, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti bija 116,17 eiro par MWh.

Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 79,40 eiro par MWh, kas pieauga par 25% pret iepriekšējo nedēļu. Pārvades sistēmas jaudas ierobežojumi radījuši cenu starpību starp Igauniju un Latviju - remontdarbu dēļ pieejamā starpsavienojumu jauda bija par 31% zemāka nekā nedēļu iepriekš.

Tikmēr "Nord Pool" nedēļas sistēmas cena kāpa par 167% līdz 33,25 eiro par MWh. Turklāt pieauga elektroenerģijas cenas arī Centrāleiropas valstīs - Polijā elektroenerģijas cena kāpa par 21% līdz vidēji 104,23 eiro par MWh, Vācijā cena bija 100,43 eiro par MWh jeb par 50% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā, Austrijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 55% līdz 97,53 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā Latvijā saražotas un tīklā nodotas 237 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 61% vairāk nekā jūlijā.

Saules un vēja ģenerācija veidoja 14% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, tam pieaugot par 77% pret 2022. gada augustu, savukārt saules ģenerācijas tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms gada laikā ir gandrīz trīskāršojies, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Augustā būtiski - par 637% jeb līdz 89 GWh pieaudzis gāzes elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, tādējādi līdzsvarojot elektroenerģijas cenu Baltijā laikā, kad Somijā bija vērojams izteikts jaudu deficīts. Savukārt hidroelektrostacijas tīklā nodeva 78 GWh elektroenerģijas, kas ir par 35% vairāk nekā jūlijā, vēja elektrostacijās vērojams tīklā nodotā enerģijas kritums par 36% līdz 15 GWh, saules elektrostacijās - samazinājums par 13% līdz 18 GWh, savukārt biomasas stacijas tīklā nodeva 21 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20% vairāk nekā jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai gribam OIK-2?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 224,202 miljoni eiro, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kā arī kompānija strādāja ar zaudējumiem 13,863 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka galveno ietekmi uz "Sadales tīkla" rezultātiem 2022.gada deviņos mēnešos veidoja vidējās elektroenerģijas zuduma cenas pieaugums trīs reizes, kas palielinājās līdz ar elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" biržā, kā arī sadales pakalpojuma ieņēmumu samazinājums par 1,4%, ko radīja elektroenerģijas patēriņa samazinājums, un kopējās inflācijas pieaugums produktiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami elektrotīkla attīstībai un uzturēšanai.

Savukārt pozitīvu ietekmi uz perioda peļņu deva par 1,5 miljoniem eiro mazāks pamatlīdzekļu nolietojums un par 2,9 miljoniem eiro mazāks uzņēmuma ienākumu nodoklis no dividenžu izmaksas. Turklāt augstā elektroenerģijas cena un pieejamais valsts atbalsts atjaunojamo energoresursu attīstībai valstī strauji veicina klientu paradumu maiņu - rosina taupīt energoresursus un iesaistīties elektroenerģijas ražošanā, kopumā radot elektroenerģijas patēriņa kritumu par 131,4 gigavatstundām (GWh) jeb 2,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijas elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 282,2 gigavatstundas (GWh), kas ir par 19% vairāk nekā augustā un par 37% vairāk nekā 2022. gada septembrī.

Savukārt no tīkla patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 4% jeb līdz 524 GWh attiecībā pret augustu un par 2% attiecībā pret 2022. gada septembri, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,25 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 14% vairāk nekā augustā, savukārt attiecībā pret 2022. gada septembri cena ir gandrīz trīs reizes zemāka.

Septembrī turpina pieaugt gāzes elektrostaciju ražošanas apjoms, tīklā nododot 141 GWh, kas sastāda pusi no kopējā Latvijas elektrotīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, pieaugums attiecībā pret augustu ir 58% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pata: Vietējo ražotāju konkurētspējas veicināšanai ir jāsakārto elektroenerģijas tirgus

LETA, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējo ražotāju konkurētspēju veicināšanai ir jāsakārto elektroenerģijas tirgus, tostarp attīstot arī alternatīvās elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas noteikumus, informē "Pata" grupas uzņēmumu finanšu direktore Diāna Suprunoviča.

Kā norāda Suprunoviča, Latvijas ražotājiem konkurēt ar Skandināvijas valstu ražotājiem elektroenerģijas tirdzniecības cenas dēļ ir ļoti sarežģīti, it īpaši ar Zviedriju.

Pēc "Pata" informācijas, 2022.gadā Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija 1,9 reizes augstāka nekā Zviedrijā. Zviedrijā tā bija 119,37 eiro par megavatstundu, savukārt Latvijā - 225,84 eiro par megavatstundu. Savukārt gada griezumā elektroenerģijas cena 12 mēnešu laikā Latvijā ir palielinājusies par 155%, savukārt Zviedrijā - par 86%.

Uzņēmēji kritizē energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta noteikumus 

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā...

Ņemot vērā, ka kokrūpniecībā elektroenerģija ir viena no ražošanas pamatizmaksām, "Pata" grupas konkurētspēja salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm arvien samazinās, uzsver "Pata" finanšu direktore, norādot, ka uzņēmumā tiek meklēti veidi, kā efektivizēt ražošanas procesus, tostarp pielāgot ražošanas grafiku elektroenerģijas cenu svārstībām.

"Praksē tas nozīmē, ka mūsu speciālisti regulāri seko līdzi elektroenerģijas cenu prognozēm sistēmā "Nord Pool" un iespēju robežās ražošanas procesu plāno stundās, kad elektroenerģijas cena ir zemāka. Ir situācijas, kad ir jāstrādā vakarā un naktī, ja darbinieki piekrīt, jo tieši šajās diennakts stundās elektroenerģijas cena ir zemāka," skaidro Suprunoviča.

Viņa norāda, ka 2022.gada vasarā bija reizes, kad elektroenerģijas cenas dēļ ražošana tika pilnībā apturēta. Tajā pašā laikā tas nav ilgtermiņa risinājums, jo elektroenerģijas cenas nemazinās, bet AS "Sadales tīkls" tarifs aizvien sadārdzinās.

Suprunoviča arī uzsver, ka daļa no problēmas ir esošie noteikumi, ar kādiem Latvijas un citu valstu uzņēmumi iepērk elektrību "Nord Pool" - elektroenerģijas pārdošanas cena tiek pielīdzināta dārgākajam piedāvājumam, tādējādi elektroenerģiju sadārdzinot. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms straujš elektroenerģijas cenu kritums, Latvijas un Eiropas Savienības līmenī ir jāmeklē veidi, kā mainīt šo sistēmu, lai uzņēmumiem nevajadzētu pārmaksāt par elektroenerģiju, kas negatīvi ietekmē to konkurētspēju, uzsver Suprunoviča.

Viņa arī norāda, ka "Pata" grupa ir pieteikusies dažām valsts atbalsta programmām. Ar papildu finanšu resursiem "Pata" redz iespēju palielināt konkurētspēju, automatizējot un digitalizējot esošos ražošanas procesus un uzlabojot energoefektivitāti, lai maksimāli efektīvi izmantotu šo tik dārgo resursu.

"Ja runājam par šo gadu, tad vēl viens būtisks atbalsts, ko gaidām no valsts, ir atvieglotāki noteikumi, kas ļautu uzņēmumiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam. Uz to raugāmies kā uz ļoti nozīmīgu risinājumu, lai mazinātu atkarību no arvien augošās elektroenerģijas cenas," uzsver Suprunoviča, atzīmējot, ka "Pata" ir nepieciešamais resurss elektroenerģijas ražošanai, taču spēkā esošie normatīvie akti apgrūtina iespēju uzņēmējiem ražot elektroenerģiju vienā vietā, bet izmantot to citā, kā tas ir "Pata" gadījumā. Ekonomikas ministrija gan sola izmaiņas normatīvajos aktos jau šogad.

"Ja šie grozījumi stāsies spēkā, tad, iespējams, attīstīsim arī atjaunojamo energoresursu, saules un vēja, parku izveidi, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanu mūsu ražotņu vajadzībām. Šis risinājums noteikti būs laba ilgtermiņa investīcija daudziem Latvijas uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto elektroenerģiju," uzsver Suprunoviča.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka situāciju pasliktina arī augošā inflācija, kas Latvijā ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs.

"Lai noturētu kvalificētus darbiniekus, uzņēmumi iespēju robežās pārskata atalgojumu, jo pretējā gadījumā daļa no viņiem būtu spiesti meklēt darbu citā nozarē vai arī doties prom no Latvijas, lai nodrošinātu esošo dzīves līmeni savai ģimenei. Ņemot vērā, ka atsevišķās profesijās darbiniekus atrast jau tā ir sarežģīti, atalgojums nav tā pozīcija, kuru var samazināt," skaidro Suprunoviča.

Jau ziņots, ka mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" koncerns 2021.gadā strādāja ar 254,366 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 62,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga 5,3 reizes - līdz 36,612 miljoniem eiro.

"Pata" koncernā pašlaik ietilpst 14 uzņēmumi, tostarp SIA "Smiltenes MRS", SIA "Fashion 5", AS "Pata Strenči", SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums", SIA "Eco Fungus", SIA "Pata Board", AS "Pata Saldus", SIA "Pata Jēkabpils", SIA "Pata Energy", SIA "Fortus", Krievijā reģistrētais SIA "Pata Timber" un SIA "VVP", Lietuvā reģistrētais SIA"Pata AB" un Honkongā reģistrētais SIA "Pata Asia".

Koncerna mātesuzņēmums "Pata" reģistrēts 1999.gadā, un tā pamatkapitāls ir 16,135 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Uldis Mierkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojama negatīva elektroenerģijas cena Nord Pool biržā?

Miks Gabdulļins, Enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. jūlijā, laikā no 5.00 līdz 6.00 pirmoreiz Latvijā novērota negatīva "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības zonā. Lai gan iepriekš ir novērotas negatīvas cenas citās "Nord Pool" biržas valstīs, Baltijā tas vēl nebija piedzīvots.

Šī situācija veicināta trīs apstākļu ietekmē: 1) augsta nekontrolējama ģenerācija "NordPool" zonā, 2) Baltijas tirgus un plašāka reģiona pārvades kapacitāte, 3) zems elektroenerģijas patēriņš.

Elektroenerģijas cena biržā pirmo reizi vēsturē negatīva  

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē...

Baltijas reģiona integrācija citos tirgos kā Skandināvija nodrošina elektroenerģijas pārvadi no tām zonām, kurās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas uz zonām, kur tā ir dārgāka, tādejādi, atsevišķās stundās, varam iegūt elektroenerģiju par ievērojami zemākām cenām nekā paši varam saražot. Šādā situācija viennozīmīgi ir labvēlīga elektroenerģijas patērētājam, savukārt ražotājiem, kuriem nav iespējas elastīgi mainīt ražošanas kapacitāti, šis rada apgrūtinošus apstākļus un tie nākotnē kļūs aizvien izaicinošāki.

Vēja ģenerācija "NordPool" zonā šodien - 06.07.2020 ir sasniegusi pēdējo 30 dienu augstāko līmeni. Saražotās elektroenerģijas apjoms limitētas produkta uzkrāšanas apstākļos rada pārprodukciju, kas piesātina tirgu, ievērojami samazinot elektroenerģijas cenas.

Pieejama ievērojama AES (atomelektrostacijas) ģenerācijas kapacitāte Skandināvijā, kas nodrošina konstantu elektroenerģijas ražošanu, jo tās apturēšana vai drīzāk palaišana, ir sarežģīta, tāpēc AES turpina ražot elektroenerģiju arī zemas cenas apstākļos, tādējādi vēl vairāk radot pārprodukciju tirgū.

Elektroenerģijas patēriņu ietekmē arī sezonalitāte, kur siltajos un gaišajos gada mēnešos tiek patērēts mazāk elektroenerģijas, kā aukstajā un tumšajā gada laikā, tādejādi, papildus augstai elektroenerģijas ģenerācijas faktoram, eksistē zems elektroenerģijas patēriņš, kas rezultējās zemās cenās. Ietekmi radījusi arī ierastā atvaļinājumu sezona Skandināvijā, kur uz mēnesi tiek apturēti daudzi tehnoloģiskie procesi, kas rada patēriņa samazināšanos, turpinot samazināt elektroenerģijas cenas. Savukārt, Lietuvā šodien ir brīvdiena, un ierastās darbadienas elektroenerģijas patēriņa vietā ir brīvdienu patēriņš, kas daudz mazāks.

Rezumējot, šāda situācija radusies ievērojami augstas ģenerācijas kapacitātes un zema elektroenerģijas patēriņa dēļ, kā arī tāpēc, ka Latvija ir integrēta plašākā enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cena ir būtisks faktors gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību budžetā. Šajā rakstā apskatīsim elektroenerģijas cenas izmaiņas Latvijā, to iemeslus un ietekmi uz patērētājiem.

Elektroenerģijas cenu izmaiņu iemesli

Tirgus pieprasījuma un piedāvājuma likumi

Elektroenerģijas cena bieži vien svārstās atkarībā no tirgus pieprasījuma un piedāvājuma likumiem. Ja pieprasījums pārsniedz pieejamo piedāvājumu, cenas var pieaugt, bet, ja piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, cenas var nokrist.

Enerģijas resursu izmaksas

Elektroenerģijas cena ir cieši saistīta ar enerģijas resursu izmaksām, piemēram, ar dabasgāzes, ogļu un atjaunojamo enerģijas avotu cenām. Ja enerģijas resursu cenas pieaug, tas var ietekmēt arī elektroenerģijas cenu.

Tirgus regulējums un nodokļi

Tirgus regulējums un nodokļi ir citi faktori, kas var ietekmēt elektroenerģijas cenu. Dažādu valstu regulējums un nodokļi var ievērojami atšķirties, kas var radīt cenu atšķirības starp valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru