Visvaldis Sarma: matemātika nevar būt vienīgais arguments

2015. gada 28. janvāris plkst. 8:20
Dalies ar šo rakstu

Par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pienesumu valsts labklājībai dominē divu galēji pretēju nometņu viedokļi, kas pauž vai nu kategorisku «par», vai arī kategorisku «pret» šo atļauju tirdzniecību ārvalstniekiem

Tai pašā laikā pietrūkst padziļinātas, izsvērtas diskusijas par TUA ilgtermiņa ietekmi ne tikai uz ekonomiskiem, bet arī uz sociāliem procesiem. Tādu atziņu sarunā ar DB pauž arhitekts Visvaldis Sarma, arhitektu biroja Sarma & Norde arhitekti līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Termiņuzturēšanās atļauju tēma kārtējo reizi tiek aktualizēta likumdošanā, raisot asas diskusijas par to nepieciešamību. Kāds, jūsuprāt, ir iespējamais risinājums?

Protams, strādājot šajā tirgū un nodarbojoties ar lietām, kas kaut kādā veidā ir saistītas ar nekustamo īpašumu, arī mēs, arhitekti, esam ieinteresēti šajā diskusijā. Jau ilgākā laika periodā esmu apkopojis dažādus datus un veicis piezīmes par to, kā un cik ļoti šīs atļaujas ietekmē mūsu tirgu, valsts ekonomiku un mūs pašus. Interneta portālu līmenī par šo tēmu ir runāts un rakstīts daudz, taču līdz šim nav bijis gandrīz neviena laba piemēra, kad kāds par šīm lietām būtu runājis pietiekami nopietnā līmenī – ja neskaita dažu atsevišķu Latvijas Bankas speciālistu viedokļus.

Publiskajā telpā lielākoties sastopami ieinteresēto pušu viedokļi. Viens no tiem skaidri definē, ka nevajag turpināt šīs atļaujas dalīt jeb tirgot vispār un nekādā veidā, un galvenais arguments te ir – nevajag tāpēc, ka nevajag! Un tās arī ir šīs diskusijas beigas.

Savukārt no otras puses redzam ļoti spēcīgu lobiju no to cilvēku puses, kuru profesija vai nodarbošanās ir ļoti cieši saistīta ar TUA. Tie ir, pirmkārt, nekustamā īpašuma darījumu veicēji, nekustamā īpašuma kompāniju pārstāvji, ļoti daudz ir arī arhitektu – manu amatbrāļu – viedokļu. Šīs divas profesijas ir visvairāk saistītas ar TUA, un, neapšaubāmi, daļa no šiem cilvēkiem visvairāk arī ir guvuši no tā. Dabiski, ka, ekonomikā kādam sektoram strauji attīstoties, vienmēr būs kāda profesiju vai kompāniju grupa, kas iegūs no tā vairāk nekā citi, un tajā nav nekas nosodāms vai nepareizs.

Nepareizi, manuprāt, ir tas, ka mēs pārāk lielu uzsvaru liekam tieši uz šo cilvēku viedokļiem un mēģinām parādīt, ka tā domā visa sabiedrība, lai gan dominē tie viedokļi, kas galvenokārt saistīti ar noteiktu cilvēku profesiju vai darbību.

Kāda, pēc jūsu aprēķiniem, īsti ir TUA ietekme uz valsts ekonomiku un atsevišķām nozarēm kopumā?

Manuprāt, šo tēmu vajadzētu sadalīt vairākos lielos blokos. Viens no tiem – ekonomika. Un šajā blokā, manuprāt, TUA tiešais iespaids ir nedaudz pārspīlēts. Piemēram, būvniecībā 2014. gada pirmajos trīs ceturkšņos dzīvojamā fonda tirgus kopumā veidoja 15%. Pēc dažādiem datiem varam aprēķināt, ka no visa šā fonda, ko mēs uzbūvējam un pārdodam un kas atrodas labās vietās, maksimums 20% tiek pārdoti citu valstu pilsoņiem. Ir skaidrs, ka kopējā ekonomikas katlā, no būvniecības (uzsveru – būvniecības!) viedokļa raugoties, naudas apjoms ir ārkārtīgi neliels – mēs runājam par dažiem procentiem. Līdz ar to ir saprotams, kāpēc mēs nedzirdam lielo būvnieku balsis par atļauju plusiem vai mīnusiem, jo tās neatstāj nekādu iespaidu uz būvniecības kompāniju apgrozījumu.

Savukārt, ja izvērtējam IKP kopsavilkumus par 2012., 2013. un 2014. gadu, jāatzīst, ka iekšzemes kopproduktā aizvien lielāku daļu, īpaši 2014. gadā, veido darījumi ar nekustamo īpašumu, un tiem vērojams ārkārtīgi straujš pieaugums. Neapšaubāmi, šī ir joma, uz kuru dzīvokļu tirdzniecība vai darījumi ar nekustamo īpašumu arī ar ārvalstniekiem, atstāj būtisku iespaidu.

Visu interviju Visvaldis Sarma: matemātika nevar būt vienīgais arguments lasiet 28. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu